Tumšais empāts (dark empath): ko saka pētījumi

AngliskiDark empathMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: tumšais empāts, tumšā empāta, tumšajam empātam, tumšie empāti, tumšo empātu, tumsais empats, dark empath, dark empaths, the dark empath, тёмный эмпат, темный эмпат, тёмного эмпата, темного эмпата, тёмные эмпаты, темные эмпаты

Angliski – dark empath. Vārds nāk no britu psihologu pētījuma, ko 2021. gadā publicēja Nadja Heima (Nadja Heym) ar kolēģiem žurnālā „Personality and Individual Differences”. Pēc tam to pārņēma mediji un sociālie tīkli, bieži ar virsrakstiem „visbīstamākais personības tips”. Pats pētījums tik skaļi nerunā. Ja meklēsi angliski – „dark empath”, „dark empath vs narcissist”, „Heym 2021” –, atradīsi gan pašu pētījumu, gan daudz komentāru.

Galvenais, kas jāzina uzreiz: tumšais empāts ir pētnieku apzīmējums, nevis diagnoze. Tas nav nevienā slimību klasifikācijā, to nevar „noteikt” pēc testa internetā, un tas nav „jauns narcisa veids”. Bet šis pētījums palīdz saprast vienu ļoti mulsinošu pieredzi: kā cilvēks, kurš tevi saprata kā neviens cits un pat raudāja kopā ar tevi, varēja tevi tik precīzi sāpināt.

Kā tas izklausās

Tumšo empātu nevar atpazīt pēc vienas frāzes. Tieši tāpēc šeit ir gan vardarbīgi, gan pilnīgi normāli piemēri – lai redzētu, kas tos atšķir.

Tu partnerim naktī izstāstīji par savu bērnības kaunu. Viņa tevi apskāva un raudāja kopā ar tevi. Pēc mēneša, strīdā, draugu priekšā viņa saka:

„Nu jā, ko gan var gaidīt no cilvēka, kuru paša māte nekad nemīlēja.”

Priekšniece atceras tavu bērnu vārdus, jautā par mammas veselību un vienmēr pamana, kad tev ir slikti. Kad tu atsakies strādāt sestdienās, viņa smaidot saka:

„Es zinu, cik tev svarīga ir stabilitāte bērnu dēļ. Tāpēc esmu pārliecināta, ka tu tomēr nāksi.”

Draugs pēc tavām šķiršanās nedēļām ir vienīgais, kurš tieši saprot, kā tev ir. Pamazām viņš sāk runāt par taviem citiem draugiem.

„Es jūtu, cik tev sāp. Viņi to nesaprot kā es. Tev tagad vajag tikai mani.”

Tavs partneris pamana, ka pēc darba tu tik tikko turies kājās, lai gan tu neko neesi teikusi.

„Es redzu, ka tev šodien ir par daudz. Paņemšu bērnus uz parku, bet tu atpūties.”

Tu beidzot pasaki partnerei, ka viņa atkārtoti izmanto tavus noslēpumus pret tevi. Viņa sāk raudāt.

„Kā es varu būt manipulatore, ja es tik ļoti jūtu tavas sāpes? Narcisiem nav empātijas, bet man ir.”

Tu izlasi rakstu „Tumšais empāts – bīstamākais tips” un naktī nevari aizmigt.

„Varbūt mans bijušais ir tumšais empāts? Un varbūt es arī – es taču vienmēr zināju, kā viņu nomierināt?”

Viena frāze neko nepierāda

Spēja saprast, ko otrs jūt, pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Ceturtais piemērs ir tieši tā pati spēja, ko izmanto, lai palīdzētu. Svarīgi ir tas, ko cilvēks ar šo sapratni dara – un vai tas atkārtojas, kam tas kalpo un ko tas nodara tev.

Kāpēc tā notiek

Lai to saprastu, vajag divus jēdzienus.

Tumšā triāde (angl. dark triad) ir psihologu Delroja Paulusa un Kevina Viljamsa 2002. gadā aprakstīts trīs „tumšo” personības iezīmju kopums: narcisms (pārākuma sajūta, apbrīnas vajadzība), makiavellisms (gatavība manipulēt un izmantot cilvēkus saviem mērķiem – nosaukts itāļu domātāja Nikolo Makiavelli vārdā) un psihopātija (aukstums, impulsivitāte, maz vainas sajūtas). Tās ir iezīmes, nevis diagnozes: katram cilvēkam tās ir kaut kādā mērā, jautājums ir – cik stipri.

Empātijai ir vismaz divas daļas (angl. cognitive and affective empathy):

kognitīvā empātija – saprast, ko otrs jūt un domā („es redzu, ka tev ir bail”);
emocionālā empātija – just līdzi, pašam sajust kaut ko no otra jūtām („man arī sāp, kad tev sāp”).

Vēl ir līdzjūtība – vēlme rīkoties otra labā. Tā ir trešā lieta, un tā neizriet automātiski ne no vienas no pirmajām divām.

Agrāk pētījumos cilvēkiem ar izteiktām tumšās triādes iezīmēm parasti atrada pietiekamu kognitīvo empātiju (viņi saprot, kas tevī notiek), bet zemu emocionālo (viņiem par to neko nejūt). Heimas komanda anketās aptaujāja lielu grupu pieaugušo un ar statistikas metodi sadalīja viņus grupās. Viena grupa bija negaidīta: cilvēki ar izteiktām tumšajām iezīmēm un vidēji vai augstāk vērtētu empātiju – gan saprašanu, gan līdzjušanu. Tos pētnieki nosauca par tumšajiem empātiem. Pētījumā šī grupa kopumā bija mazāk agresīva nekā „tīrās” tumšās triādes grupa, bet ne tik nekaitīga kā cilvēki ar zemām tumšajām iezīmēm.

Tas nozīmē vienu svarīgu lietu: empātija nav garantija. Cilvēks var tevi saprast, var pat just līdzi – un tomēr izvēlēties to izmantot sev par labu. Sapratne kļūst par karti: kur tev sāp, kas tevi nomierina, ko tu nevari atteikt.

Ierobežojumi, par kuriem mediji klusē: pētījums balstās uz anketām, kurās cilvēki paši sevi vērtē. Tā ir viena pētnieku grupa un tās turpinājumi, nevis gadu desmitiem pārbaudīta teorija. Un tā ir statistiski atrasta grupa, nevis tips, ko var atpazīt ikdienā.

Ko tas nodara tev

Visgrūtāk ir tas, ka sapratne bija īsta. Tu neizdomāji tās naktis, kad otrs tevi dzirdēja kā neviens. Tāpēc prāts nevar salikt kopā divus faktus: „viņš vai viņa mani saprata” un „viņš vai viņa mani sāpināja tieši tur, kur zināja, ka sāp”. Šo iekšējo pretrunu sauc par kognitīvo disonansi (angl. cognitive dissonance): divas patiesības, kas nesader, un prāts mēģina vienu no tām izmest. Bieži izmet to, kas sāp vairāk, un paliek „varbūt es pārspīlēju”.

Otrs slazds – tu sāc otra jūtas uzskatīt par pierādījumu. „Viņa raudāja, tātad viņai rūp.” Bet asaras, nožēla un līdzjušana brīdī nemaina to, kas notiek atkal un atkal. Tieši tā arī veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond): siltuma un sāpju maiņa, kurā siltums šķiet īstais cilvēks un sāpes – izņēmums. Un siltumam nav jābūt lielam: pietiek ar vienu vakaru, kad otrs tevi tiešām saprot, pēc nedēļas, kad bija ļauni.

„Vai viņš ir tumšais empāts vai narciss?”

Tumšais empāts nav diagnoze vispār, tāpēc to nevar „noteikt” neviens. Narcistiskus personības traucējumus diagnosticē tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar narcistisku uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Diagnozes nav” nenozīmē „nav narcisa”.

Tāpēc: apzīmējums nav svarīgs, svarīgs ir tas, kas notiek. Ja tevi atkal un atkal sāpina, izmantojot to, ko otrs par tevi zina, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – palīdzēs drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīs nomodā prātot, vai traks esi tu. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls – par to lapā par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbībā apjukums ir simptoms.

Normāli vai vardarbība?

Nav svarīgi, cik labi otrs tevi saprot. Svarīgi ir, ko viņš vai viņa ar šo sapratni dara. Kā atšķirt:

Kam kalpo sapratne? Tev – vai otram: lai dabūtu piekrišanu, naudu, laiku, klusumu?
Vai tavi noslēpumi ir drošībā? Vai tas, ko tu uzticēji ievainojamā brīdī, vēlāk parādās strīdā vai citu priekšā?
Vai līdzjūtība ir vienmēr – vai tikai tad, kad ir skatītāji vai kad tas ir izdevīgi?
Vai jūtas aizvieto rīcību? „Man tik ļoti sāp par tevi” – bet nekas nemainās.
Efekts uz tevi. Tu jūties saprasts vai saprasta – vai caurskatāms, atkailināts un vadāms?

Situācija 1 · NoslēpumsTu partnerim pastāstīji par to, ka bērnībā tēvs tevi sauca par „neveiksminieku”, un ka tas joprojām sāp.

Normāli(Pēc mēneša, strīdā par naudu:) „Man ir dusmas par šo pirkumu. Parunāsim par budžetu.”

Strīds paliek par lietu. Tas, ko tu uzticēji, netiek izmantots kā ierocis.

Vardarbība„Tavs tēvs tev neko nemācīja? Nav brīnums, ka tu esi neveiksminieks.”

Precīzs sitiens tieši tur, kur otrs zina, ka sāp. Tieši tavs uzticības brīdis kļūst par ieroci – tā ir vardarbība, neatkarīgi no tā, cik empātisks otrs bija toreiz.

Situācija 2 · NogurumsTu esi pilnīgi izsmelts vai izsmelta pēc slimnīcas nakts pie vecāka.

Normāli„Tev tagad nav spēka nekam. Svarīgos lēmumus atliksim uz nedēļu.”

Otrs redz tavu stāvokli un sargā tevi no lēmumiem, ko nevari pārdomāt.

Vardarbība„Es redzu, ka tev nav spēka strīdēties. Tāpēc paraksti tagad, ātri, un aizmirsīsim.” (Tas ir kredīta galvojums.)

Otrs precīzi saprot tavu stāvokli un izmanto to, lai dabūtu to, ko tu citādi neparakstītu.

Situācija 3 · PriekšnieksTev ir mazi bērni, un priekšnieks to zina. Tu atsakies no papildu darba sestdienās.

Normāli„Saprotu, ka sestdienas ir bērnu laiks. Padomāsim, kā sadalīt šo darbu citādi.”

Sapratne kļūst par risinājumu, nevis par sviru.

Vardarbība„Es tik labi saprotu, cik tev svarīgi bērnu dēļ saglabāt šo vietu. Tieši tāpēc es rēķinos ar tevi sestdien.”

Līdzjūtīgs tonis, bet saturs ir draudi: tavas bailes par bērniem tiek izmantotas, lai tu piekāptos.

Situācija 4 · Kad tu to nosaucTu pasaki partnerim, ka viņš jau vairākas reizes izmantojis tavus noslēpumus pret tevi.

Normāli„Tev taisnība. Es to izmantoju, lai uzvarētu strīdā. Tas bija nepareizi, un es to vairs nedarīšu.” (Un tiešām nedara.)

Cilvēks uzņemas atbildību, un uzvedība mainās. Vārdiem seko rīcība.

Vardarbība„Kā tu vari tā teikt? Es jūtu tavas sāpes vairāk nekā tu pats. Tu esi nežēlīgs pret mani.”

Empātija tiek izmantota kā vairogs, un vaina tiek apgriezta. Tas ir DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender) – noliegt, uzbrukt un pašam kļūt par upuri.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kuram tiešām rūp, lieto savu sapratni, lai tev būtu vieglāk, un ir tāds pats gan divatā, gan citu priekšā. Viņš vai viņa kļūdās, bet pēc tam labo. Cilvēks, kurš sapratni izmanto, ir ļoti silts tieši tad, kad tev tas visvairāk vajadzīgs, un ļoti precīzs tieši tad, kad grib tevi ievainot. Pēc tam viņš vai viņa bieži pats pirmais sāk runāt par savām jūtām – par to, cik grūti ir būt tev blakus.

Kas tas nav

Tā nav diagnoze, un tā nav nevienā klasifikācijā.
Tas nav katrs cilvēks, kurš labi saprot citus. Laba sapratne ir laba īpašība.
Tas nav „empāts” populārpsiholoģijas nozīmē un nav tas pats, kas ļoti jūtīgs cilvēks (angl. highly sensitive person).
Tas nav „visbīstamākais tips” – tā ir mediju pārspīlēšana, nevis pētījuma secinājums.
Tas nav tu, ja tu vardarbīgās attiecībās iemācījies nolasīt otra garastāvokli un viņu nomierināt. Tā ir izdzīvošanas prasme – izpatikšanas reakcija (angl. fawn response), nevis tumšās iezīmes.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Manipulatīvs cilvēks var nosaukt tevi par „tumšo empātu”: „tu tikai tēlo līdzjūtību, lai mani kontrolētu”. Vai arī pats izmantot savu empātiju kā pierādījumu, ka nevar būt vardarbīgs. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš atkal un atkal sāpina), virziens (kam kalpo sapratne) un efekts (kurš jūtas drošībā un kurš – atkailināts un baidās).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: otrs tevi labi saprot, un šī sapratne kalpo viņam, nevis tev. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete un vīrietis

Dace ir silta, visi viņu mīl, un Kārlis ar viņu pirmo reizi dzīvē jūtas saprasts. Viņa zina, ka Kārlis baidās būt „tāds pats kā tēvs”, un katrā strīdā, kad viņš pasaka „nē”, viņa klusi saka: „Tu tagad izskaties tieši kā viņš.” Vīriešiem par šādu vardarbību runāt ir īpaši grūti, jo „viņa taču ir tik jauka”. Šī vietne ir arī tev.

Vīrietis un sieviete

Edgars pamana katru Ievas nedrošību un sākumā to maigi mierina. Pēc gada viņš to pašu nedrošību izmanto: „Neviens cits tevi tādu nepieņems, es vienīgais saprotu.”

Viena dzimuma pāris

Lauras partnere zina, ka Laura savai ģimenei vēl nav pastāstījusi par savām attiecībām. Katrā strīdā tas parādās kā mājiens: „Būtu žēl, ja tava mamma uzzinātu no kāda cita.” Draudi atklāt kāda orientāciju (angl. outing) ir sena kontroles forma.

Bijušais partneris un bērni

Bijušais vīrs lieliski saprot bērnus un tevi. Viņš zina, ka tu baidies izskatīties par „slikto mammu”, un katrā saziņā uzsver savas „rūpes”: „Es tik ļoti jūtu, cik bērniem pie tevis ir grūti.” Tiesā viņš izskatās kā ideāls, jūtīgs tēvs. Palīdz fakti un pieraksti, nevis emocijas.

Vecāks un bērns

Māte perfekti jūt, kad bērnam ir slikti, un apskauj viņu. Bet, kad bērns grib kaut ko savu – citu pulciņu, citus draugus –, viņa saka: „Es tev visu atdevu, un tu mani tā sāpini.” Bērns iemācās, ka mātes sapratne ir jānopelna ar paklausību.

Vecāks un pieaudzis bērns

Tēvs zina, ka pieaugušais dēls vēl joprojām grib viņa atzinību. Viņš to dod tieši tad, kad vajag naudu, un paņem atpakaļ, kad dēls atsaka.

Brālis vai māsa

Māsa ir vienīgā, kas zina, cik tev bija grūti pēc šķiršanās. Mantojuma dalīšanā viņa to piemin radiem: „Viņa tagad nav stabila, labāk lai es kārtoju mammas lietas.”

Kolēģis

Kolēģis ir tas, kuram visi uzticas. Viņš zina, kurš no jums baidās zaudēt darbu, kurš ir saslimis, kurš šķiras, un pamazām to izmanto, lai pārējos sanāksmēs izspēlētu vienu pret otru. Darbā palīdz vienkāršs noteikums: personisko informāciju dod tikai tiem, kas to nekad nav izmantojuši.

Draugs vai draudzene

Draudzene ir perfekta mierinātāja katrā krīzē. Bet pēc katras krīzes tu jūti, ka esi viņai parādā – un parāds tiek atprasīts ar tavu laiku, naudu vai klusēšanu par to, kā viņa izturas pret citiem.

Pieaudzis bērns un vecs vecāks

Dēls ļoti labi saprot vientuļās mātes bailes palikt vienai. Viņš atbrauc, ir mīļš, klausās – un pēc tam lūdz pārrakstīt dzīvokli „drošības labad”. Ja vecs cilvēks baidās no sava bērna, palīdz 116 123.

Vīra vai sievas vecāki

Vīramāte ar tevi runā sirsnīgi un izprašņā visu par jūsu problēmām. Vēlāk tieši šīs detaļas viņa stāsta dēlam, lai pierādītu, ka tu „viņu neciena”.

Tiešsaistē

Romantiskie krāpnieki tiešsaistē bieži ir ļoti labi „jūtu lasītāji”: viņi precīzi uztver tavu vientulību, atkārto tavus vārdus un rada sajūtu, ka neviens tevi tā nav sapratis. Sapratne tiešsaistē ir viegli viltojama. Ja tā beidzas ar lūgumu pēc naudas, tā ir krāpšana (angl. romance scam).

Skaļā un klusā versija

Skaļā: precīzs, publisks sitiens tieši tur, kur sāp. Klusā: nekas netiek pateikts tieši, bet otrs vienmēr zina, kur ir tava vājā vieta, un tur „nejauši” parādās – ar mājienu, ar skatienu, ar tēmu, ko tu lūdzi neaiztikt.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Sākumā dziļā sapratne izskatās kā mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) vai kā spoguļošana (angl. mirroring) – sajūta, ka esat „dvēseles radinieki”. Pēc gadiem tā pati sapratne kļūst par karti, pēc kuras otrs zina, kā tevi noturēt.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tik labi zinu, kā tu jūties, ka labāk izlemšu es.” Rūpes, kas vienmēr beidzas ar to, ka lēmumu pieņem otrs, ir kontrole.

Kā reaģēt

Vērtē rīcību, nevis jūtas. Asaras, nožēla un „es tik ļoti saprotu” nav pierādījums. Pierādījums ir tas, kas notiek nākamajā nedēļā.
Sargā savu ievainojamo informāciju. Tas, ko otrs reiz izmantoja pret tevi, viņam vairs nepienākas.
Nestrīdies par to, kas otrs ir. „Tu esi tumšais empāts” izraisīs strīdu par apzīmējumu. Runā par konkrētu rīcību vai nerunā vispār.
Ja kontakts ir vajadzīgs (bērni, darbs), palīdz pelēkais akmens (angl. grey rock): īsas, faktiskas atbildes bez personiskā.
Parunā ar kādu ārpusē, kurš otru nepazīst. Tumšā empātija bieži strādā tā, ka visi apkārtējie redz tikai siltumu.

Ko teikt

„Es tev to uzticēju, un tu to izmantoji pret mani. Par savu bērnību es ar tevi vairs nerunāšu.”

Ko teikt

„Es neapšaubu, ka tu jūti līdzi. Bet tas nemaina to, ko tu izdarīji.”

Ja otrs tevi biedē vai draud, apzīmējums nav svarīgs. Svarīga ir drošība: krīzes tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas, latviski, krieviski un angliski), 116 006 noziegumos un vardarbībā cietušajiem (pēcpusdienā un vakarā), briesmās 112. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret bijušo partneri – tas attiecas arī uz vīriešiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir tumšais empāts vienkāršiem vārdiem?

Cilvēks, kuram ir „tumšās” iezīmes – tieksme manipulēt, pārākuma sajūta, aukstums – un vienlaikus laba spēja saprast un pat izjust citu jūtas. Apzīmējums nāk no Heimas u. c. 2021. gada pētījuma.

Vai tumšais empāts ir diagnoze?

Nē. Tā ir statistiski atrasta grupa anketu pētījumā. To nav nevienā slimību klasifikācijā, un to nevar noteikt pēc testa internetā.

Vai tumšais empāts ir bīstamāks par narcisu?

Pētījums to nesaka – to saka mediju virsraksti. Pētījumā šī grupa kopumā bija mazāk agresīva nekā „tīrās” tumšās triādes grupa. Bet tev svarīgāks ir cits jautājums: ko šis cilvēks dara ar to, ko par tevi zina?

Vai narcisam ir empātija?

Bieži ir kognitīvā empātija – saprast, ko tu jūti. Mazāk bieži ir līdzjušana un vēlme rīkoties tavā labā. Pētījums par tumšajiem empātiem rāda, ka pat tad, ja cilvēks jūt līdzi, tas negarantē, ka viņš vai viņa tevi nesāpinās.

Vai es esmu tumšais empāts, ja es vienmēr zināju, kā otru nomierināt?

Visticamāk – nē. Spēja nolasīt otra garastāvokli, ko tu iemācījies, lai pasargātu sevi, ir izdzīvošanas prasme. Tumšās iezīmes nozīmē tieksmi izmantot citus savā labā. Ja tu šaubies par sevi pēc vardarbīgām attiecībām, tas pats par sevi bieži ir vardarbības sekas.

Tumšais empāts