Trigeris (traumas atgādinājums)

Angļu vārds trigger nozīmē ieroča mēlīti: mazu kustību, kas izraisa lielu šāvienu. Psiholoģijā tā sauc traumas atgādinājumu (angl. trauma trigger): kaut ko šodien – toni, frāzi, soļus gaitenī, telefona signālu, smaržu, gadadienu –, ko tavs ķermenis ir sasaistījis ar kādreizējām briesmām. Tad reakcija atnāk nevis kā atmiņa („toreiz bija slikti”), bet kā pārdzīvojums tagad: sirdsklauves, sastingums, kauns, vēlme bēgt vai visiem izpatikt. Ja meklēsi angliski – „trauma triggers”, „emotional triggers narcissistic abuse”, „how to cope with triggers” –, atradīsi daudzkārt vairāk materiāla, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Internetā vārds „trigerē” ir kļuvis par mēmi: „mani trigerē ananāss uz picas”, „viņš uzreiz trigerējās”. Tur tas nozīmē „kaitina” vai „apvainojās”, un bieži to saka ar izsmieklu. Tas ir cits. Īsts trigeris nav nepatika un nav viedokļu atšķirība. Tas ir brīdis, kad nervu sistēma uz sekundēm vai stundām aizmirst, kurš gads ir tagad. Šī lapa ir par to otro nozīmi – un par to, kā abas nozīmes var izmantot pret tevi.

Kā tas izklausās

Te frāzes nav „vainīgās”. Tās ir tikai atgādinājumi. Svarīgs ir tas, ko tās nozīmēja toreiz un ko ķermenis dara tagad.

Kāpēc tā notiek

Tā ir aizsardzības sistēma, kas iemācījās pārāk labi. Kad cilvēks ilgi dzīvo blakus briesmām, smadzenes sāk meklēt brīdinājuma zīmes: tieši šis tonis nozīmēja, ka būs kliedzieni; tieši šīs atslēgas skaņa nozīmēja, ka viņš ir dzēris; tieši šis klusums nozīmēja nedēļu bez vārda. Toreiz tas palīdzēja izdzīvot. Problēma ir tā, ka šī sistēma nešķiro „toreiz” un „tagad”. Tā reaģē uz līdzību.

Pētnieki traumu (Herman 1992, van der Kolk 2014) ir aprakstījuši, ka traumatiskas atmiņas tiek glabātas citādi nekā parastās: vairāk kā sajūtas, ķermenis un emocijas, mazāk kā stāsts ar sākumu un beigām. Tāpēc atgādinājums var „ieslēgt” veselu stāvokli, bet tu pat nezini, kāpēc. Pēc ilgstošas emocionālas vardarbības tas bieži izpaužas kā emocionālais atplaiksnījums (angl. emotional flashback – pēkšņi pārņem tās pašas bailes, kauns vai bezpalīdzība kā toreiz, bet bez skaidras bildes). Trigeri ir viena no PTSS (angl. PTSD – posttraumatiskā stresa traucējumi) un kompleksā PTSS (angl. complex PTSD) pazīmēm, bet tie var būt arī bez jebkādas diagnozes.

Manipulatīvās attiecībās trigeri kalpo vēl vienam mērķim, un tas ir svarīgi. Kad otrs zina, kas tevi satricina, to var izmantot: pietiek ar noteiktu toni vai klusumu, un tu jau pielāgojies, pirms kaut kas ir noticis. Tā kontrole kļūst lēta. Un pēc tam tavu reakciju var nosaukt par „histēriju”, lai tu šaubītos par sevi.

Ko tas nodara tev

• Ķermenis reaģē pirms prāta. Sirds sitas, rokas trīc, kakls sažņaudzas, vai tieši otrādi – tu sastingsti un nevari parunāt. Tā ir reakcija, ko sauc cīnīties, bēgt, sastingt, izpatikt (angl. fight, flight, freeze, fawn).
• Tu dzīvo kā sargs. Pastāvīga skenēšana, vai kaut kur nav briesmu. To sauc pārmērīga modrība (angl. hypervigilance).
• Tu vairies no dzīves. Neej vairs uz vietām, neklausies mūziku, izvairies no cilvēkiem ar līdzīgu balsi. Pasaule kļūst mazāka.
• Tu jūti kaunu par savu reakciju. „Tas taču ir tikai vārds, kas ar mani nav kārtībā?” Nekas nav „nekārtībā”. Tā ir normāla reakcija uz nenormālu pieredzi.
• Tu varbūt „izslēdzies”. Daži cilvēki trigera brīdī it kā pazūd no sevis: viss šķiet nereāls, tālu. To sauc disociācija (angl. dissociation).
• Tu nepareizi novērtē jaunus cilvēkus. Drošs cilvēks ar līdzīgu frāzi var šķist bīstams, bet bīstams cilvēks ar pazīstamu „labo pusi” – mājīgs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vardarbīgi scenāriji mēdz atkārtoties.

Normāli vai vardarbība?

Šeit jautājums ir dubults: vai tā ir īsta traumas reakcija, un vai otrs cilvēks ar to rīkojas godīgi.

Kā atšķirt īstu trigeri no mēmes:

1. Stiprums. Nepatika ir nepatīkama. Trigeris pārņem ķermeni un ir nesamērīgs ar šodienas situāciju.
2. Saistība ar pagātni. Vai reakcija ir saistīta ar kaut ko, kas tev reiz bija bīstams vai sāpīgs?
3. Kontrole. Vai tu vari vienkārši „nedusmoties”, vai tas notiek pats un tev ir vajadzīgs laiks, lai atgūtos?

Kā atšķirt godīgu rīcību no manipulācijas:

1. Ko otrs dara ar zināšanām par taviem trigeriem? Saudzē vai izmanto?
2. Vai otrs izsmej tavu reakciju – vai jautā, kas tev palīdzētu?
3. Vai „trigeris” tiek izmantots, lai tu nevarētu runāt par šodienu? „Tu vienkārši esi trigerēts” var būt veids, kā izvairīties no atbildības.
4. Vai atkārtojas? Viena nejauša frāze ir viena lieta. Ja otrs regulāri „netīšām” dara tieši to, kas tevi salauž, tas vairs nav nejauši.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kurš uzzina par tavu trigeri, vismaz necenšas to lietot. Viņš var aizmirst, var kļūdīties, bet, kad tu pasaki, viņš atceras un pielāgojas tur, kur tas ir saprātīgi.

Manipulatīvs cilvēks par taviem trigeriem uzzina ātri un lieto tos precīzi: tieši tā frāze, tieši tas klusums, tieši tā durvju ciršana. Pēc tam viņš saka, ka tu „pārspīlē”. Tā tu beidzot vairāk baidies no savas reakcijas nekā no viņa rīcības.

No malas cilvēks redz tikai tavu reakciju – „viņa uz nekā dēļ sāka raudāt” –, jo atgādinājums bija mazs. Tāpēc liecinieki bieži nostājas otra pusē.

Kas tas nav

• Nepatika, apvainošanās vai nepiekrišana viedoklim.
• Pierādījums, ka cilvēks, kurš pateica vārdu, ir varmāka.
• Tavs „vājums” vai rakstura trūkums.
• Iemesls, kāpēc visiem apkārtējiem jāpielāgojas visam uz visiem laikiem – tu vari lūgt saudzību, bet atveseļošanās ir tava.
• Kaut kas, ko drīkst izsmiet.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Te divi virzieni. Pirmais: „tu vienkārši esi trigerēts” vai „tavas traumas runā” – lai tavas pretenzijas par šodienas uzvedību nebūtu jāņem nopietni. Otrais: pats kontrolējošs cilvēks var apgalvot, ka tu viņu „trigerē”, un tāpēc tev jāpārstāj tikties ar draugiem, jāatdod telefons vai jāklusē. Kritērijs neatkarīgi no vārdiem: vai tas atkārtojas, kuram tas nāk par labu un vai tev dzīve kļūst plašāka vai šaurāka.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, mehānisms viens: šodienas atgādinājums ieslēdz vakardienas briesmas. Stāsti apkopoti no vairākiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Artūrs sešus gadus dzīvoja ar partneri, kura pirms katra lielā skandāla apklusa un sāka skaļi mazgāt traukus. Tagad Artūrs jūt paniku, kad kafejnīcā kāds skaļi noliek šķīvjus.

Vīrietis pret sievieti. Ilzes bijušais vīrs dzēra alu tieši no šīs markas bundžām. Bundžas atvēršanas skaņa vēl gadu pēc šķiršanās viņai liek sastingt.

Vienā dzimuma attiecībās. Rolands pieredzēja, ka partneris vispirms bija ļoti maigs un tad pēkšņi nežēlīgs. Tagad viņu satrauc tieši maigums no jaunā partnera, jo ķermenis gaida, kas sekos.

Bijušais un otrs vecāks. Bērna nodošanas diena – piektdiena plkst. 17 – jau no rīta nes trauksmi, jo tieši tur bijušais publiski pazemoja. Pat ja šonedēļ viss paiet mierīgi.

Vecāks un bērns. Pieaugusi sieviete atbrauc pie mātes, dzird viņas soļus kāpnēs un uzreiz jūtas kā 10 gadus veca meitene, kurai atkal būs jāatbild par sliktu atzīmi.

Brāļi un māsas. Vecākais brālis bērnībā sauca tevi iesaukā, kad pazemoja draugu priekšā. Tagad tā pati iesauka ģimenes vakariņās uzreiz liek tev apklust.

Priekšnieks vai kolēģis. Vārdi „Ienāc uz minūti” no jebkura vadītāja ieslēdz atmiņas par iepriekšējā darba publiskajiem pazemojumiem.

Draugs. Draudzene, kura gadiem izstāstīja tavus noslēpumus. Tagad tev ir grūti uzticēties jebkuram, kurš saka „vari man visu pastāstīt”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Vecā tēva sirds sāk dauzīties, kad viņš dzird dēla mašīnu pagalmā, jo katra vizīte sākās ar prasībām pēc naudas.

Vīra vai sievas vecāki. Sievasmātes frāze „mūsu ģimenē tā nedara” pēc gadiem atsauc visas reizes, kad tevi pazemoja pie galda.

Tiešsaistē. Konkrēts ziņojumu signāls, bijušā vārds ieteikumos, „atmiņas” funkcija sociālajos tīklos ar jūsu kopīgām fotogrāfijām.

Skaļā un klusā versija. Pēc skaļas vardarbības trigeri ir skaļi: kliedziens, sitiens pa galdu, durvis. Pēc klusas – arī trigeri ir klusi: neatbildēta ziņa, nopūta, „nekas” atbildē uz „kas noticis?”.

Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā trigeri vēl ir veci – no bērnības vai iepriekšējām attiecībām, un otrs par tiem uzzina. Vēlāk jaunās attiecības pašas rada jaunus trigerus.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tikai uztraucos par tevi” bija frāze, ar ko sākās kontrole pār tavu telefonu un draugiem. Tagad tā pati frāze no mīloša cilvēka tev liek sarauties.

Kā reaģēt

1. Nosauc to. Pie sevis: „Tas ir trigeris. Tā bija toreiz, šodien ir tagad.” Jau nosaukšana palīdz smadzenēm atgriezties šodienā.
2. Atgriez sevi ķermenī. Lēna izelpa, garāka par ieelpu. Kāju pēdas uz grīdas. Paskaties apkārt un nosauc piecas lietas, ko redzi, četras, ko dzirdi, trīs, ko vari aizskart.
3. Pārbaudi šodienu. Vai tagad tiešām ir briesmas? Ja jā, rīkojies – aizej, zvani 112. Ne katra trauksme ir „tikai trigeris”.
4. Pieraksti savus trigerus. Kas, kad, cik stipri. Tas palīdz redzēt, kas no tiem ir pagātne un kas – šodienas uzvedība, kas atkārtojas.
5. Pastāsti drošiem cilvēkiem, kas tev palīdz. Ne visiem, un ne tiem, kas to vēlāk lietos pret tevi.
6. Neļauj pasaulei sarukt pārāk. Izvairīšanās uz brīdi palīdz, bet ilgtermiņā bieži pastiprina bailes. Traumai ir ārstēšana, piemēram, uz traumu vērsta kognitīvi biheiviorālā terapija vai EMDR (angl. eye movement desensitization and reprocessing).

Godīgi par „brīdinājumiem par saturu” (angl. trigger warnings): pētījumi (piemēram, Jones, Bellet un McNally 2020) nav atraduši, ka tie mazina ciešanas cilvēkiem ar traumu, un tie var palielināt trauksmi pirms lasīšanas. Tas nenozīmē, ka tavi trigeri nav īsti. Tas nozīmē, ka atveseļošanās nāk caur drošu atgriešanos pasaulē, nevis tikai caur izvairīšanos.

Ja meklē psihologu, pārliecinies, ka viņš saprot traumu un vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katram speciālistam ir šīs zināšanas. Padoms „vienkārši nereaģē tik stipri” vai „izrunājies ar to, kas tev nodarīja pāri” var nodarīt ļaunu. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, vai nespiež uz izlīgumu? Ja pēc sesijām jūties vairāk vainīgs vai apjucis, meklē citu. Tālrunis 116 123 (visu diennakti) var ieteikt speciālistus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ko nozīmē „mani trigerē”?

Sarunvalodā – „mani kaitina”. Psiholoģijā – kaut kas atgādina par traumu, un ķermenis reaģē tā, it kā briesmas būtu tagad. Tās ir divas dažādas lietas, un ir svarīgi tās nejaukt.

Vai man ir PTSS, ja man ir trigeri?

Ne obligāti. Trigeri ir bieži pēc jebkādas smagas pieredzes. PTSS vai kompleksā PTSS diagnozi nosaka psihiatrs vai klīniskais psihologs. Ja trigeri tev traucē dzīvot, strādāt vai gulēt, tas ir pietiekams iemesls meklēt palīdzību – ar vai bez diagnozes.

Vai otrs ir varmāka, ja viņš mani trigerē?

Ne automātiski. Mierīgs cilvēks var nejauši pateikt vārdu, kas tev atgādina pagātni. Svarīgi ir tas, ko viņš dara pēc tam. Bet ja otrs zina tavus trigerus un atkal un atkal tos lieto, izsmej tavu reakciju un pēc tam saka, ka „tu esi traka”, tas ir vardarbīgs uzvedības modelis – izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu). Vai viņam ir kāda diagnoze, nav svarīgi: diagnozi nosaka tikai speciālists, un cilvēki ar šādu uzvedību pie viņiem gandrīz nekad neiet. Ja tas atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši – sāc ar drošības plānu. Un, ja tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls: apjukums ir simptoms.

Vai trigeri pāriet?

Ar laiku un drošību tie parasti kļūst vājāki un retāki. Ļoti palīdz dzīve bez kontakta ar cilvēku, kas tos rada, un palīdzība no speciālista, kurš saprot traumu. Kāpēc vecie scenāriji dažreiz atkārtojas, skaidrots nodarbībā kāpēc tas atkārtojas.

Vai vīriešiem arī ir trigeri?

Jā. Vīrieši pēc vardarbības, arī no sievietēm, piedzīvo tos pašus trigerus, bet bieži tos slēpj, jo baidās izskatīties vāji. Tas nav vājums. Tālrunis 116 123 strādā ar ikvienu.