Kāpēc tas atkārtojas: katru reizi „pavisam cits cilvēks”

Kas tas ir

Pirmās attiecības bija ar cilvēku, kurš kliedza. Tu aizgāji un sev apsolīji: nekad vairs. Nākamais cilvēks bija kluss, maigs, nekad nepacēla balsi. Tu biji drošs vai drošadrošsdroša, ka šoreiz viss ir citādi. Pēc gada tu atkal staigāji pa māju uz pirkstgaliem, atvainojies par lietām, kuras neizdarīji, un draugiem vairs nestāstīji, kā tev iet.

Ja tu to pazīsti, tev galvā droši vien ir jautājums: „Kāpēc es vienmēr satieku narcisus?” Vai: „Kāpēc man atkal toksiskas attiecības?” Šī nodarbība ir par cilvēkiem, kuri pēc kārtas nonāk vairākās kontrolējošās vai vardarbīgās attiecībās un katru reizi tic, ka satikuši kādu pavisam citādu. Tas notiek jebkurā vecumā.

Sākumā svarīgākais: tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka ir mehānisms, kuru neviens tev nav iemācījis pamanīt. Mehānismu var iemācīties redzēt.

Tas pats mehānisms citā iepakojumā

Iedomājies, ka katru reizi tev pasniedz to pašu tableti, tikai citā kastītē: sarkanā, zilā, baltā ar ziediem. Tu skaties uz kastīti un domā: „Šī ir pavisam cita.” Bet iekšā ir tā pati viela.

Attiecībās „kastīte” ir tas, ko redz uzreiz: temperaments (skaļš vai kluss), ieradumi (dzer vai nedzer), dzimums, vecums, valsts, valoda, profesija un statuss, romantisks vai praktisks stils.

„Viela” ir tas, kas notiek laika gaitā:

• kas notiek, kad tu pasaki „nē”;
• kurš atvainojas pēc strīda, un par ko;
• kas notiek ar taviem draugiem un tavu ģimeni;
• kurš lemj par naudu, laiku un plāniem;
• vai tev ir jāmin otra noskaņojums, lai būtu miers;
• vai ar laiku tevis paliek arvien mazāk: mazāk balss, draugu un pārliecības.

Skaļš cilvēks kontrolē ar bailēm. Kluss cilvēks kontrolē ar vainas sajūtu, nopūtām un dienām ilgu klusēšanu. „Ideāls” cilvēks kontrolē ar greizsirdību, kas izskatās pēc rūpēm. Kastītes ir dažādas. Rezultāts tev ir tas pats: tu pielāgojies, tu atvainojies, tu paliec viens vai vienaviensviena ar savām šaubām.

Kāpēc katru reizi šķiet citādi

Tu salīdzini virsmu, nevis mehānismu. Pēc sāpīgām attiecībām prāts atceras spilgtākās detaļas: kliedzienus, alkoholu, konkrētas frāzes. Tieši tās tu nākamreiz meklē – un neatrodi. „Viņa nekad nekliedz.” „Viņš nedzer.”„Viņa nekad nekliedz.” „Viņa nedzer.”„Viņš nekad nekliedz.” „Viņš nedzer.” Mehānismu tu nemeklē, jo neviens tev nav pateicis, ka tas ir galvenais.

Sākums vienmēr izskatās citādi. Pirmie mēneši daudzās šādās attiecībās ir intensīvi: daudz uzmanības, ātra tuvība, sajūta, ka esat viens otru meklējuši visu dzīvi. To sauc par idealizāciju (kad otrs tevi paceļ uz pjedestāla; angl. idealization). Bieži tai līdzi nāk spoguļošana (angl. mirroring): otrs pārņem tavu gaumi, sapņus un vērtības, it kā tās vienmēr būtu bijušas viņa vai viņasviņasviņa. Ja tev patīk kalni, viņš arī mīl kalnus. Ja tu gribi bērnus, viņa arī.Ja tev patīk kalni, viņa arī mīl kalnus. Ja tu gribi bērnus, viņa arī.Ja tev patīk kalni, viņš arī mīl kalnus. Ja tu gribi bērnus, viņš arī. Tāpēc katrs jaunais sākums izskatās pēc tava sapņa, nevis pēc iepriekšējām attiecībām. Pēdējās attiecības tu atceries no to beigām, jaunās redzi to sākumā. Salīdzinājums nav godīgs.

Ne vienmēr sākumā ir mīlestības bombardēšana (pārmērīga uzmanība un solījumi attiecību sākumā; angl. love bombing). Dažreiz sākums ir vienkārši mierīgs, un sliktais sākas vēlāk, pamazām, kad saikne jau ir izveidojusies.

„Pretējā tipa” slazds. Pēc cilvēka, kurš kliedza, tu apzināti izvēlies klusu. Pēc cilvēka, kurš dzēra, – tādu, kurš nedzer nemaz. Pēc vīrieša – sievieti, pēc vienaudža – kādu krietni vecāku.Pēc vienaudzes – kādu krietni vecāku.Pēc vienaudža – kādu krietni vecāku. Tas šķiet gudri. Bet tu izvēlies pretēju iepakojumu, un tas neko nepasaka par mehānismu. Kontroli var īstenot kliedzot vai čukstot, prasot vai raudot. „Pilnīgi pretējs iepriekšējam” nav drošības pazīme. Tā ir tikai cita kastīte.

Kā tas izskatās

Katrs stāsts šeit ir apkopots no vairākiem stāstiem. Pievērs uzmanību nevis tam, cik cilvēki ir dažādi, bet tam, kas atkārtojas.

Iepakojums pret mehānismu

Kāpēc tas notiek

Šī sadaļa nav par vainu. Neviens neizvēlas sāpes apzināti. Tie ir iemesli, kas bieži darbojas kopā, un katrs no tiem ir saprotams.

Pazīstamais jūtas kā „ķīmija”

Tauriņi vēderā, sirds sitas, visu laiku domā, vai otrs uzrakstīs. Tas izskatās pēc iemīlēšanās, un dažreiz tas tiešām tā ir. Bet dažreiz tas ir tavs ķermenis, kas atpazīst pazīstamu nedrošību.

Ja tu ilgi esi dzīvojis vai dzīvojusidzīvojisdzīvojusi blakus neparedzamam cilvēkam, tava nervu sistēma ir iemācījusies būt modra: lasīt sejas, balss toni, pauzes īsziņās. To sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance). Kad tu satiec kādu, kurš ir mazliet neparedzams – vienu dienu silts, nākamajā attālināts –, ķermenis ieslēdzas un saka: „Šis ir svarīgi.” Tas jūtas kā dzirkstele. Patiesībā tā ir trauksme, kas atpazīst pazīstamu situāciju.

Ne katra dzirkstele ir brīdinājums. Bet, ja tavu „ķīmiju” galvenokārt veido nedrošība – nezināšana, kad otrs atbildēs, gaidīšana, prieks par sīkumu pēc klusuma –, tas ir neparedzams pastiprinājums (kad labais nāk neregulāri un tāpēc piesien stiprāk; angl. intermittent reinforcement), nevis liktenis.

Bērnība ar neparedzamu vecāku

Daudziem šī modrība sākās bērnībā. Māte, kura no rīta bija mīļa un vakarā nežēlīga. Tēvs, kura soļus kāpņu telpā tu mācījies atšifrēt. Vecāks, kurš dzēra vai vienkārši bija auksts un kritizējošs. Bērns nevar aiziet. Viņš pielāgojas – kļūst par „labo bērnu”, par to, kurš visus nomierina, – un iemācās, ka mīlestība ir jānopelna un tā var pazust jebkurā brīdī.

Pieaugušā vecumā šāda mīlestība jūtas kā mājas. Ne tāpēc, ka tā ir laba, bet tāpēc, ka tā ir pazīstama. Cilvēks, kurš ir silts un tad auksts, ieslēdz to pašu bērnības sajūtu: „Ja es visu izdarīšu pareizi, viņa atkal būs mīļaviņa atkal būs mīļaviņš atkal būs mīļš.”

Tas nenozīmē, ka katram, kuram ir šis loks, bija grūta bērnība. Dažiem viss sākās ar pirmajām vardarbīgajām attiecībām pieaugušā vecumā, kas iemācīja ķermenim jaunu „normu”.

Tieksme atkārtot to, kas reiz sāpēja

Psihodinamiskajā psiholoģijā (virzienā, kas nāk no Freida un pēta neapzinātus procesus) ir jēdziens tieksme atkārtot traumu (angl. repetition compulsion; mūsdienās bieži saka trauma reenactment). Ideja: cilvēks neapzināti nonāk situācijās, kas līdzinās tai, kas reiz sāpēja, it kā mēģinot šoreiz „izspēlēt to citādi” – beidzot izpelnīties vecāka mīlestību, beidzot uzvarēt, beidzot tikt saprastam.

To aprakstīja Zigmunds Freids 1920. gadā, vēlāk par to rakstīja traumas pētnieks Besels van der Kolks (van der Kolk, 1989). Svarīgi: tas ir psihodinamisks jēdziens, skaidrojošs modelis, nevis pierādīts likums. Tas palīdz daudziem saprast savu stāstu, bet nenozīmē, ka tu „gribi” ciest. Neviens negrib. Runa ir par sajūtām, kas darbojas zem apziņas, nevis par izvēli.

Mierīgas attiecības šķiet „garlaicīgas”

Tu satiec kādu, kurš atbild uz ziņām laikā, saka, ko domā, un dara, ko saka. Nav drāmas, nav jāmin. Un tev ir garlaicīgi. „Nav dzirksteles.” „Viņš ir pārāk jauks.” „Viņa ir kā draudzene, ne kā partnere.”„Viņa ir pārāk jauka.” „Viņa ir kā draudzene, ne kā partnere.”„Viņš ir pārāk jauks.” „Viņš ir kā draugs, ne kā partneris.”

Ja tavs ķermenis ir pieradis pie šūpolēm, miers sākumā jūtas kā tukšums. Nevis tāpēc, ka mierīgais cilvēks tev neder, bet tāpēc, ka tev vēl nav iemaņu justies droši. Garlaicība pirmajās nedēļās blakus uzticamam cilvēkam bieži nozīmē nevis „ej prom”, bet „tavs ķermenis mācās jaunu normu”. Tev nav jāpaliek ar ikvienu, kurš ir jauks. Vienkārši nesteidzies mieru nosaukt par „nav ķīmijas”.

Izpatikšana un vēlme visiem patikt

Ja dzīve tev ir iemācījusi, ka drošību var nopelnīt, pielāgojoties, tu to dari automātiski. Pirmajā randiņā tu piekriti restorānam, kas tev nepatīk. Pirmajā mēnesī tu nepasaki, ka tev kaut kas sāpēja. Tu atvainojies, kad otrs nokavē.

To sauc par izpatikšanas reakciju (kad tu instinktīvi izdabā, lai izvairītos no dusmām vai atraidījuma; angl. fawn response). Terapeits Pīts Volkers (Walker, 2013) to aprakstīja kā ceturto reakciju uz briesmām blakus „cīnīties, bēgt un sastingt”. Tā nav vājums, bet izdzīvošanas stratēģija. Tomēr cilvēkiem, kuri meklē kontroli, tā izskatās kā atvērtas durvis: te neviens nepretosies.

Vientulība un „atsitiens” pēc šķiršanās

Tūlīt pēc sāpīgām attiecībām nav miega, nav spēka, pašvērtējums ir sagrauts, un apkārt ir tukšums. Tieši tad jebkura uzmanība jūtas kā glābiņš.

Angļu valodā to sauc par rebound – attiecībām „atsitienā”, drīz pēc šķiršanās. Šajā stāvoklī tev ir vismazāk spēka pamanīt brīdinājuma zīmes un visvairāk vēlmes ticēt, ka „šoreiz būs labi”. Cilvēks, kurš piedāvā daudz uzmanības tieši šajā brīdī, var šķist kā dāvana no debesīm. Un daži cilvēki šādus brīžus meklē.

Kāpēc izvēlas tieši tevi

Tas ir jāpasaka godīgi, bet bez vainas. Cilvēki, kuri kontrolē un manipulē, bieži (apzināti vai neapzināti) pievēršas tiem, kuri:

• jau šaubās par sevi;
• dod vairāk, nekā saņem, un to uzskata par normu;
• nenovelk robežas pašā sākumā;
• ir nesen pārdzīvojuši šķiršanos, zaudējumu vai pārcelšanos;
• ir iejūtīgi un grib otru saprast.

Tie nav tavi trūkumi, un daudzas no tām ir labas īpašības: iejūtība, dāsnums, lojalitāte. Problēma ir tā, ka cilvēks, kurš meklē kontroli, tās izmanto. Lielu pētījumu par to nav daudz; tas balstās uz cietušo stāstiem un speciālistu novērojumiem. Bet no tā izriet kaut kas noderīgs: tu vari iemācīties pamanīt, kā kāds reaģē uz tavu pirmo „nē”. Par to – tālāk.

„Tik daudz jau ieguldīts”

Kad attiecībās ir ieguldīti gadi, nauda, kopīgs dzīvoklis un cerības, aiziet šķiet kā atzīt, ka viss bija velti. To sauc par ieguldījuma slazdu (kad turpini kaut ko tāpēc, ka tajā jau ieguldīts tik daudz, nevis tāpēc, ka tas ir labi; angl. sunk cost). Pētnieki Arkss un Blumers (Arkes & Blumer, 1985) parādīja, ka cilvēki mēdz turpināt sliktus ieguldījumus tieši tāpēc, ka jau ir daudz ieguldījuši.

Loka stāstos ir vēl viens slānis: „Ja arī šīs attiecības izjuks, tad problēma esmu es.” Tāpēc tu paliec ilgāk nekā iepriekšējās reizēs. Bet ilgāka palikšana pierāda tikai to, cik daudz tu vari izturēt.

Draugi, kuri būtu brīdinājuši, jau ir prom

Iepriekšējās attiecībās tev, visticamāk, pamazām tika atņemti cilvēki – ne vienmēr ar aizliegumu, dažreiz ar nopūtām un skandāliem pirms katras tikšanās. To sauc par izolāciju (kad tevi pamazām atdala no draugiem un ģimenes; angl. isolation).

Kad tu nonāc jaunās attiecībās, tev blakus bieži vairs nav to cilvēku, kuri pēc pirmā kopīgā vakara būtu teikuši: „Klau, man viņa nepatīk. Viņa tevi trīs reizes pārtrauca.”„Klau, man viņa nepatīk. Viņa tevi trīs reizes pārtrauca.”„Klau, man viņš nepatīk. Viņš tevi trīs reizes pārtrauca.” Draugi ir kā agrīnās brīdināšanas sistēma. Bez tās tu jauno cilvēku vērtē bez neviena padoma, tikai ar savu vēlmi, lai šoreiz izdodas.

Kas tas nav

„Tu piesaisti narcisus, jo ar tevi kaut kas nav kārtībā.” Nē. Tev ir ieradumi, kas kādreiz tevi pasargāja, un ķermenis, kas pazīstamo sajūt kā ķīmiju. Tas nav defekts, tas ir iemācīts, un to var mainīt. Atbildība par vardarbību vienmēr ir tam, kurš to dara.

„Tu esi empāts, tāpēc narcisi uz tevi lido kā uz magnētu.” Internetā populāra ideja, ka pastāv īpaša cilvēku grupa – empāti (cilvēki ar ļoti spēcīgu spēju just citu emocijas; angl. empath) –, kurus narcisi atpazīst un medī. Tas ir populārās psiholoģijas tēls, nevis pētījumos pierādīta kategorija. Iejūtība ir laba īpašība, bet „empātu magnēts” ir bīstams skaidrojums: tas liek domāt, ka tas ir tavs liktenis un tu neko nevari mainīt. Tu vari.

„Visi tavi bijušie bija narcisi.” Varbūt, varbūt ne. Daži varbūt bija vienkārši nenobrieduši vai paši ievainoti cilvēki, un attiecības bija sliktas, bet ne vardarbīgas. Galvenais ir mehānisms: vai katru reizi atkārtojās tas pats – bailes, vaina, izolācija, tavs „nē”, kas neko nenozīmēja? Ja jā, tev nav jāpierāda, ka katrs bija narciss.

Lasi arī: Drošības plāns, Gāzlaitings (kad tev liek apšaubīt savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting), Apjukums ir simptoms.

Arī šo etiķeti var pagriezt pret tevi. Nākamais partnerisNākamā partnereNākamais partneris var teikt: „Tu visus savus bijušos sauc par narcisiem, varbūt problēma esi tu?” Neļauj vārdam izšķirt. Skaties, vai tas atkārtojas, kuram tas nāk par labu un kā tu pēc tā jūties.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Katru jauno cilvēku tu sākumā raksturo ar vārdiem „pavisam citāds nekā iepriekšējais”„pavisam citāda nekā iepriekšējā”„pavisam citāds nekā iepriekšējais”.
• Tu vari uzskaitīt, kā tavi bijušie atšķīrās, bet ne to, kas bija kopīgs.
• Mierīgi cilvēki tev šķiet garlaicīgi, bet tie, par kuriem nevari nomierināties, šķiet „tie īstie”.
• Pēc katrām attiecībām tev ir mazāk draugu nekā pirms tām.
• Pirmās šaubas parādās pirmajos mēnešos, bet tu tās noliec malā, jo „šis taču nekliedz”„šī taču nekliedz”„šis taču nekliedz”.
• Tu sāc jaunas attiecības dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc iepriekšējo beigām.
• Tevi grauž doma „es atkal izvēlējos nepareizi”, un kauns neļauj to pastāstīt nevienam.

Ko tu vari darīt

Uzraksti savu attiecību laika līniju

Vienkāršs, bet spēcīgs vingrinājums. Ja kāds tev pārbauda telefonu, raksti uz papīra vai vietā, kurai otram nav piekļuves.

1. Izņem vārdus. Raksti „A”, „B”, „C”. Tā tu mazāk domā par cilvēkiem un vairāk par notikumiem.
2. Katram cilvēkam atsevišķa kolonna, visiem vieni un tie paši jautājumi:

3. Tagad lasi rindas, nevis kolonnas. Tieši rindās parādās mehānisms. Kolonnās ir iepakojums.

Daudzi tā pirmo reizi ierauga to, ko agrāk neredzēja: „Visi trīs pēc pirmā „nē” pazuda uz dažām dienām.” „Visās trijās attiecībās es pārstāju satikt Ievu.” „Katru reizi es atvainojos pirmā.”„Katru reizi es atvainojos pirmais.”„Katru reizi es atvainojos pirmā.”

Kas bija vienāds katru reizi: kontrolsaraksts

Atzīmē, kas atkārtojās vismaz divās attiecībās:

• ļoti ātrs temps: „mēs esam viens otram radīti” dažu nedēļu laikā;
• tavs „nē” izraisīja dusmas, klusēšanu, asaras vai „aizvainojumu”;
• tev bija jāuzmin otra noskaņojums;
• strīdi beidzās ar to, ka tu atvainojies;
• atvainošanās no otra puses bija „es atvainojos, ka tu tā jūties” vai nebija vispār;
• tu pārstāji satikt draugus vai ģimeni;
• otrs pamazām sāka lemt par naudu, laiku vai mājokli;
• tev bija liels atvieglojums, kad otrs vienkārši nebija dusmīgs.

Ja atzīmes atkārtojas vairākās attiecībās, tas ir mehānisms, kam pievērst uzmanību nākamreiz. Nevis tavs liktenis.

Lēnāks temps

Ja kāds tev pēc trim nedēļām saka, ka esi viņaviņasviņa dzīves mīlestība, un grib kopā dzīvot, tas nav romantikas pierādījums. Tas ir iemesls apstāties. Cilvēku var iepazīt tikai laika gaitā, redzot, kāds viņš vai viņa irkāda viņa irkāds viņš ir nogurumā, dusmās un vilšanās. Tam vajag mēnešus, nevis nedēļas. Neviens, kurš tevi patiešām ciena, neapvainosies, ja tu saki: „Man patīk, bet es gribu iet lēnāk.”

Robežu pārbaude pirmajās nedēļās

Tā nav spēle un nav manipulācija. Tas ir vienkārši: pirmajās nedēļās pasaki kādu mazu, godīgu „nē” un paskaties, kas notiek.

Viens slikts brīdis vēl neko nepierāda. Katrs cilvēks dažreiz reaģē slikti. Svarīgi ir tas, kas notiek pēc tam: vai otrs atgriežas pie tā un to izlabo, vai arī tas atkārtojas un vaina katru reizi tiek novelta uz tevi.

Sarkanie un zaļie karogi

Laiks sev pēc šķiršanās

Pēc sāpīgām attiecībām dod sev laiku bez jauniem partneriem. Nav precīza skaitļa, bet mēneši, nevis nedēļas. Šajā laikā:

• atgūsti draugus un ģimeni – tos, kuri tika atgrūsti;
• pamani, kā izskatās tava dzīve, kad neviens tevi nekontrolē;
• iepazīsti, kā jūtas miers, un pieradini sevi pie tā;
• aizpildi laika līniju un pārbaudi kontrolsarakstu.

Ja iepriekšējais cilvēks joprojām raksta un tas tevi atsit atpakaļ, pārtraukt kontaktu var būt svarīgāk par jebko citu. Par to vairāk nodarbībā par traumatisko saikni.

Terapeits, kurš saprot traumu

Loka pārraušana bieži ir vieglāka ar speciālistu – īpaši, ja viss sākās bērnībā. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību, traumu un to, kā viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār otra dzīvi – ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē (angļu valodā to sauc coercive control). Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu.

Bīstamākais ir padoms, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „jūs abi esat vainīgi”, pāru terapija ar cilvēku, kurš tev dara pāri, vai „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nedarbojas tā, kā ar normālu cilvēku. To, ko pasaki, izmanto pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās. Loka stāstos ir vēl viens slazds: speciālists, kurš saka „jūs taču katru reizi izvēlaties tādus”, var tevi iegrūst vēl dziļāk kaunā, ja nepalīdz saprast, kā šis mehānisms darbojas.

Pārbaudi speciālistu:

• Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot to pierādīt?
• Vai zina, kas ir kontrole pār otra dzīvi (coercive control), gāzlaitings un traumatiskā saikne (angl. trauma bond)?
• Vai neuzstāj uz kopīgām sesijām vai „samierināšanos”?
• Vai uzmanības centrā ir tava drošība un tava uztvere, nevis tas, „ko tu izdarīji nepareizi”?

Ja pēc sesijas tev šķiet, ka prāts jūk vēl vairāk, ka vaina ir tevī vai ka tevi grūž atpakaļ pie otra, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu.

Kamēr meklē: viena no pazīstamākajām ekspertēm narcistiskās vardarbības jomā ir ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula. Viņai ir YouTube kanāls DoctorRamani un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Viss ir angļu valodā. Krīžu tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas, arī krieviski un angliski; tur zvana arī vīrieši) un 116 006 (noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā) var palīdzēt atrast speciālistus, kuri strādā ar vardarbību. Ja tev draud briesmas tagad, zvani 112.

Mīti

Iedziļinies

• Termini: idealizācija, spoguļošana, izpatikšanas reakcija, pārmērīga modrība, neparedzams pastiprinājums, ieguldījuma slazds, izolācija, empāts, traumatiskā saikne.
• Kā šis aplis izskatās vienu attiecību ietvaros: Cikls no sākuma līdz beigām.
• Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
• Ja tu šobrīd esi šādās attiecībās: Drošības plāns.