Kompleksais PTSS (C-PTSD)

Parasto posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS, angl. PTSD) cilvēki bieži saista ar vienu briesmīgu notikumu: avāriju, uzbrukumu, karu. Kompleksais PTSS ir tas, kas var palikt pēc gadiem ilgas vardarbības no cilvēka, no kura nevarēja aizbēgt – vecāka bērnībā, partnera vai partneres attiecībās, priekšnieka darbā, grupas, no kuras nevarēja aiziet. Angļu valodā to sauc complex PTSD, saīsināti C-PTSD vai CPTSD. Ja meklēsi angliski („C-PTSD symptoms”, „complex PTSD narcissistic abuse”), atradīsi daudzkārt vairāk nekā latviski: Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālu „DoctorRamani”, Pītera Volkera (Pete Walker) grāmatu „Complex PTSD: From Surviving to Thriving” un daudz pieredzes stāstu.

Jēdzienu 1992. gadā ierosināja psihiatre Džudita Hermane (Judith Herman). Svarīgi zināt: Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā SSK-11 (angl. ICD-11) kompleksais PTSS ir atsevišķa diagnoze. Amerikāņu psihiatru rokasgrāmatā DSM-5-TR tā nav – tur līdzīgas grūtības apraksta PTSS ietvaros. Pāreja uz SSK-11 dažādās valstīs notiek pakāpeniski, tāpēc ārsts var lietot arī citus vārdus. Šī lapa palīdz saprast, kas ar tevi notiek, bet diagnozi tā nenosaka.

Kā tas izklausās

Tā cilvēki apraksta savu pieredzi – un tā reizēm runā citi. Katram piemēram ir konteksts, jo viena reakcija vēl nav trauma.

Kāpēc tā notiek

Kad briesmas ir vienreizējas, nervu sistēma pēc tam pamazām nomierinās. Kad tās ir ikdiena, nervu sistēma pielāgojas dzīvei nepārtrauktās briesmās: tā visu laiku skenē otra seju un balsi (to sauc par pārmērīgu modrību, angl. hypervigilance), „atslēdzas”, kad ir par daudz (disociācija, angl. dissociation), vai mācās izpatikt, lai sods būtu mazāks (angl. fawn response). Šīs reakcijas tajā dzīvē bija gudras. Problēma ir tā, ka tās paliek arī tad, kad briesmas ir beigušās.

Otrs iemesls ir tas, kas tevi sāpināja. Ja to dara cilvēks, no kura tu esi atkarīgs, – vecāks, partneris –, prātam ir vieglāk domāt „es esmu slikts” nekā „cilvēks, bez kura es nevaru, ir bīstams”. Bērnam tas ir vienīgais veids, kā saglabāt cerību: ja vaina ir manī, es varu labot sevi. Tā dzimst dziļais kauns, kas raksturīgs kompleksajam PTSS. Tas nav tavs raksturs, tā ir izdzīvošanas loģika.

Treškārt, pieaugušo vardarbīgās attiecībās „labais laiks” ne vienmēr ir romantika vai dāvanas. Tas var būt vienkārši vakars bez pārmetumiem. Pēc gadiem, kuros slikts mijas ar „ne tik slikts”, nervu sistēma vairs nezina, kas ir drošs – un to nezina arī pēc aiziešanas.

Ko tas nodara tev

Katram tas izpaužas citādi, bet cilvēki bieži apraksta līdzīgas lietas:

• Emocionāli atplaiksnījumi (angl. emotional flashbacks). Pēkšņi pārņem vecās bailes, kauns vai bezpalīdzība, bieži bez konkrētas atmiņas. Tu vienkārši jūties kā toreiz. Šo jēdzienu popularizēja Pīts Volkers.
• Nemitīga trauksme. Grūti atslābt, grūti gulēt, tu satrūksties no skaņām.
• Jūtas ir par daudz vai nav nemaz. Dusmas vai skumjas nāk kā vilnis, vai arī valda tukšums.
• Dziļš kauns un sajūta, ka esi citādāks vai citādāka. „Ar mani kaut kas nav kārtībā.” „Es esmu nevērtīgs.”
• Grūtības attiecībās. Grūti uzticēties, vai arī tu uzticies ne tiem cilvēkiem. Bieži izpatiki, baidies no konfliktiem vai pilnībā izvairies no tuvuma.
• Ķermenis. Galvassāpes, spriedzes sāpes, gremošanas problēmas, nogurums. Trauma nav tikai galvā.
• Atmiņa un uzmanība. Grūti koncentrēties, robi atmiņā.
• Pārlieku atbildība par citu jūtām. Tu zini, ko jūt visi istabā, bet ne to, ko jūti tu.

PTSS un kompleksais PTSS: atšķirība

Šī tabula ir vienkāršots skaidrojums, nevis diagnostikas kritēriji.

Normāli vai vardarbība?

Kompleksais PTSS nav vardarbība – tās ir vardarbības sekas. Šeit ir divi jautājumi: vai tas, ko tu piedzīvo, izskatās pēc ilgstošas traumas sekām, un kā tavi tuvie uzvedas, kad redz tavas reakcijas. Kas norāda uz traumas sekām:

1. Cik ilgi tas bija? Mēneši un gadi, nevis viena slikta nedēļa.
2. Vai varēji aiziet? Bērns, finansiāli atkarīgs partneris, darbinieks bez citām iespējām.
3. Vai reakcija ir par pagātni? Tu reaģē uz šodienas situāciju tā, it kā tā būtu toreiz.
4. Vai tas skar to, ko tu domā par sevi un citiem? Ne tikai bailes, bet „es esmu slikts” un „nevienam nevar uzticēties”.
5. Vai tas traucē dzīvot? Darbs, miegs, attiecības, veselība.

Kā uzvedas otrs

Drošs cilvēks uz tavām reakcijām atbild ar rūpēm vai vismaz ar cieņu: jautā, ko tev vajag, nepiespiež runāt, neizsmej. Vardarbīgs cilvēks tavas „jūtīgās vietas” izmanto: apzināti tās skar, lai tevi izsistu no līdzsvara, nosauc tevi par „traku” vai „salauztu” un stāsta, ka neviens cits tevi negribēs. Ievēro, cik bieži cilvēks, kurš tev šo traumu radīja, pēc tam to pašu traumu izmanto kā pierādījumu, ka problēma esi tu.

Kas tas nav

• Nav „pārāk liels jūtīgums” vai rakstura vājums.
• Nav mūža spriedums. Ar drošību un atbalstu cilvēki atveseļojas.
• Ne katra grūta reakcija ir kompleksais PTSS. Līdzīgas lietas var būt arī depresijai, trauksmes traucējumiem un citiem stāvokļiem.
• Nav tas pats, kas robežstāvokļa personības traucējumi (angl. borderline personality disorder), lai gan tos reizēm jauc. Atšķirt var tikai speciālists, un cilvēkiem ar traumas pieredzi ir tiesības uz rūpīgu izvērtējumu.
• Nav etiķete, kas vajadzīga, lai meklētu palīdzību.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Jēdziens tiek apgriezts divos veidos. Pirmkārt, tavu traumu vai diagnozi izmanto pret tevi: tiesā, bāriņtiesā, ģimenē („viņa ir nestabila”). Otrkārt, cilvēks, kurš sāpina, attaisnojas ar savu traumu: „Man ir C-PTSD no bērnības, tāpēc tev jāpacieš manas dusmas.” Trauma var izskaidrot, bet neattaisno. Kritērijs paliek tas pats. Atkārtošanās: kurš atkal un atkal sāpina otru? Virziens: kurš no trauma runām iegūst varu un kurš kaunu? Efekts: kurš jūtas arvien mazāks, bailīgāks un vainīgāks?

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: ilgstošas briesmas no cilvēka vai vides, no kuras nevarēja aiziet, pārveido nervu sistēmu un priekšstatu par sevi. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Bērnība ar vardarbīgu vecāku

Visbiežākais ceļš uz komplekso PTSS. Tēvs, kurš dzērumā kliedz, māte, kura nedēļām nerunā ar bērnu, vai vecāks, kurš vienu bērnu padara par „zelta bērnu”, bet otru par „grēkāzi” (angl. scapegoat – bērns, kuru vaino visā). Pieaugušais no šādas ģimenes bieži nesaprot, kāpēc viņam ir tik grūti, jo „nekas īpašs taču nenotika”.

Partneris vai partnere

Sieviete pret vīrieti. Ivars piecpadsmit gadus dzīvoja ar sievu, kura viņu pazemoja draugu priekšā, kontrolēja telefonu un draudēja atņemt bērnus. Pēc šķiršanās viņš satrūkstas no klauvējiena un nespēj ticēt, ka jaunā draudzene viņu vienkārši mīl. Vīrieši par to runā retāk, un viņiem notic retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk.

Vīrietis pret sievieti. Dace desmit gadus dzīvoja, visu laiku klausoties, kādā noskaņojumā vīrs atslēdz durvis. Tagad viņa dzīvo viena, bet vēl joprojām vakaros klausās soļus kāpņutelpā.

Viena dzimuma pārī. Roberts un Edgars bija kopā septiņus gadus. Edgars draudēja „atklāt” Robertu viņa ģimenei un darbā. Robertam vēl gadiem pēc tam ir bail, ka kāds uzzinās kaut ko par viņu, un viņš neko par sevi nestāsta.

Bijušais partneris un kopīgi bērni

Dažiem trauma nebeidzas ar šķiršanos: tiesvedības, draudi, bērnu izmantošana ziņu nodošanai. Nervu sistēmai nav laika atpūsties. Šeit palīdz saziņa tikai rakstiski, īsi un par lietu, un jurists, kurš saprot vardarbību.

Brālis vai māsa

Gadiem ilga vecākā brāļa vardarbība, ko vecāki sauca par „bērnu kašķiem”, var atstāt tādas pašas pēdas kā vecāka vardarbība, jo no tās arī nebija kur aizbēgt.

Priekšnieks vai kolēģi

Gadiem ilgs mobings (angl. workplace mobbing – sistemātiska pazemošana darbā), no kura nevarēja aiziet kredīta vai mazās pilsētas dēļ, var atstāt ilgstošas traumas sekas. Cilvēks pēc tam baidās no katras vēstules ar vadītāja vārdu.

Draugi vai slēgta grupa

Draudzība, kurā tevi gadiem kontrolēja un izsmēja, vai reliģiska vai cita slēgta grupa, no kuras aiziet nozīmēja zaudēt visus (angl. high-control group), arī var būt ilgstošas traumas avots.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Vecs cilvēks, kurš gadiem dzīvo ar pieaugušu dēlu, kas kliedz, prasa naudu un draud, dzīvo tādās pašās nepārtrauktās briesmās. Arī vecumā trauma ir trauma. Palīdzība: 116 123, briesmās – 112.

Vīra vai sievas vecāki

Dzīve vienā mājā ar vīramāti, kura gadiem kontrolē un pazemo, kamēr partneris neaizstāv, arī ir ilgstoša situācija, no kuras „nevar aiziet”.

Tiešsaistē

Gadiem ilga vajāšana internetā: viltus konti, ziņas, draudi, tavu fotogrāfiju izplatīšana. Tā nekad neapstājas, jo telefons vienmēr ir kabatā.

Skaļā un klusā versija

Skaļā: kliedzieni, sitieni, draudi. Klusā: emocionāla atstumšana, aukstums, nedēļām ilgs klusums, pastāvīga kritika mierīgā balsī. Klusā versija bieži netiek atzīta pat pašam cilvēkam – „mani taču nesita” –, bet sekas var būt tikpat nopietnas.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Kompleksais PTSS parasti ir ilga laika sekas. Bet cilvēks, kuram jau bērnībā ir šāda pieredze, var jaunās attiecībās „atpazīt” ierasto un tajās palikt, jo tās šķiet pazīstamas. Tāpēc svarīgi zināt, kā izskatās droša uzvedība.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

Vecāks, kurš „tik ļoti mīl”, ka nelaiž tevi nekur, lasa tavas vēstules, izlemj visu tavā vietā un apvainojas, ja tev ir sava dzīve (angl. enmeshment – saplūšana). No malas tās ir rūpes. No iekšpuses tā ir dzīve, kurā tev nav sevis, un arī tā var atstāt ilgstošas traumas pēdas.

Kā reaģēt

Vispirms drošība

Džudita Hermane atveseļošanos aprakstīja trīs posmos: drošība, tad atcerēšanās un sēras, tad atkal saikne ar cilvēkiem un dzīvi. Tas ir modelis, nevis stingrs plāns, bet tā galvenā doma ir svarīga: dziļš darbs ar atmiņām nesākas, kamēr tu vēl dzīvo briesmās. Ja tu vēl esi kopā ar cilvēku, no kura tev ir bail, sāc ar drošības plānu. Briesmās zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ko vari darīt pats vai pati

1. Nosauc atplaiksnījumu. Kad pārņem vecās jūtas, pasaki sev, kas notiek.
2. Atgriezies ķermenī. Pēdas pie grīdas, auksts ūdens, piecas lietas, ko redzi.
3. Samazini kontaktu ar avotu. Bez kontakta (angl. no contact) vai minimāls kontakts, cik tas iespējams.
4. Rūpējies par pamatiem. Miegs, ēšana, kustība. Tas izklausās vienkārši, bet nervu sistēmai tas ir pamats.
5. Atrodi vienu drošu cilvēku. Vai atbalsta grupu. Kauns aug klusumā.

Palīdzība no speciālista

Traumas ārstēšanā ir metodes ar labu pētījumu bāzi, piemēram, traumas fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija un EMDR (acu kustību desensibilizācija un pārstrāde). Ilgstošas traumas gadījumā terapija bieži ir garāka un sākas ar stabilizāciju. Sāc ar ģimenes ārstu vai psihiatru, un krīzē zvani 116 123 (bez maksas, visu diennakti, arī krievu un angļu valodā). Cietušajiem no noziegumiem un vardarbības ir tālrunis 116 006 (pēcpusdienā un vakarā).

Bet zini: Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs ārsts, psihologs vai psihoterapeits ir mācījies strādāt ar vardarbību un traumu. Speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „izrunāties” ar cilvēku, kurš tevi sāpināja, pāru vai ģimenes terapiju ar viņu vai „piedot un dot vēl iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā tā kā ar parastu cilvēku, un kopīga sesija var būt bīstama. Kā pārbaudīt speciālistu:

• Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādījumus?
• Vai zina vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne (angl. trauma bond – pieķeršanās, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas), kompleksā trauma, kontrole pār visu dzīvi (angl. coercive control)?
• Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai izlīgšanu?
• Vai vispirms domā par tavu drošību un to, kā tu jūties?

Ja pēc sesijām tu jūties trakāks vai trakāka, vainīgs vai vainīga vai pastumts atpakaļ pie otra, meklē citu speciālistu. Tā nav tava kļūda. Kamēr meklē, palīdz Dr. Ramani Durvasulas materiāli (angļu valodā): kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), kā arī Pītera Volkera grāmata par komplekso PTSS.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir kompleksais PTSS vienkāršiem vārdiem?

Tās ir sekas ilgstošai vardarbībai, no kuras nevarēja aizbēgt. Papildus bailēm un atmiņām, kas atgriežas, cilvēkam ir grūti ar jūtām, viņš jūt dziļu kaunu par sevi un viņam ir grūti uzticēties citiem.

Ar ko kompleksais PTSS atšķiras no PTSS?

PTSS bieži saistās ar vienu vai dažiem ļoti smagiem notikumiem. Kompleksais PTSS saistās ar ilgstošu, atkārtotu traumu, un tam ir papildu grūtības ar jūtām, priekšstatu par sevi un attiecībām.

Vai kompleksais PTSS ir oficiāla diagnoze?

SSK-11 (ICD-11), Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā, – jā. Amerikāņu DSM-5-TR – nē, tur līdzīgas grūtības apraksta kā PTSS. Tāpēc dažādi speciālisti var lietot dažādus vārdus. Palīdzību vari saņemt jebkurā gadījumā.

Vai to var izārstēt?

Jā, daudzi cilvēki ar laiku jūtas daudz labāk: mazāk baiļu, vairāk miera, labākas attiecības. Tas notiek pakāpeniski, un vieglāk – drošībā un ar speciālistu, kurš saprot traumu.

Vai cilvēks, kurš man to nodarīja, ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs – un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga. Ja vardarbība atkārtojas un tev no tās paliek šādas sekas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu, tas pats par sevi ir signāls – izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un apjukumu kā simptomu. Vairāk: narcisms.