Gostings

Vārds nāk no angļu ghosting, no ghost – spoks. Cilvēks, ar kuru tu sarakstījies, tikies vai pat dzīvoji kopā, vienā brīdī izgaist kā spoks: ziņas paliek „izlasītas”, zvani neatbildēti, profils nobloķēts. Nav strīda, nav „mums jāparunā”, nav beigu. Latviski stabila vārda nav, tāpēc saka „gostings”, lieto angļu vārdu vai vienkārši „pazuda bez vārda”. Ja meklēsi angliski („ghosting”, „ghosting narcissist”, „zombieing”), atradīsi daudzkārt vairāk materiālu, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Vārds kļuva populārs iepazīšanās lietotņu laikā, bet pati uzvedība ir sena. Svarīgi uzreiz divas lietas. Pirmā: gostings pats par sevi vēl nav vardarbība. Bieži tas ir gļēvs vai nepieklājīgs veids, kā beigt iepazīšanos. Par vardarbības daļu tas kļūst tad, kad pazušana ir sods, kontroles rīks vai posms aplī, kas atkārtojas: pazūd – atgriežas – pazūd. Otrā: ja pazūdi tu, lai paglābtu sevi no vardarbīga cilvēka, tas nav gostings. Tā ir drošība. Par to – zemāk.

Kā tas izklausās

Gostings ir klusums, tāpēc „izklausās” ir pēdējā ziņa pirms klusuma un tas, kas notiek pēc tam.

Kāpēc tā dara

Lai izvairītos no neērtas sarunas. Visbiežākais iemesls, īpaši iepazīšanās sākumā. Nospiest „bloķēt” ir vieglāk nekā pateikt „nē”. Gļēvi, bet ne vienmēr ļaunprātīgi.

Lai sodītu. „Paskatīsimies, kā tev būs bez manis.” Pazušana māca tev, ka par iebildumu, robežu vai taviem panākumiem maksā ar klusumu.

Lai kontrolētu. Tas, kurš pazūd, nosaka noteikumus: kad sarunāties, vai sarunāties vispār, kad atgriezties. Tu paliec bez informācijas un bez iespējas ietekmēt.

Lai atstātu durvis vaļā. Ja nav beigu sarunas, nav arī beigu. Vēlāk var atgriezties, it kā nekas nebūtu bijis, un nav nekā, par ko atbildēt.

Kā cikla beigas. Vardarbīgās attiecībās bieži ir aplis: sākumā tevi ceļ debesīs, tad noniecina, tad atmet (angl. discard). Izmešana var būt arī klusa – vienkārši pazušana, bieži ar jaunu partneri vai partneri jau gatavībā.

Aiz bailēm. Daži cilvēki pazūd, jo baidās no otra reakcijas. To dara arī cilvēki, kuri bēg no vardarbības, un viņiem ir taisnība tā darīt.

Ko tas nodara tev

Gostings atņem tev beigas. Kad attiecības beidzas ar sarunu, pat sāpīgu, tev ir stāsts: kas notika un kāpēc. Pēc pazušanas stāsta nav, un smadzenes to aizpilda pašas – parasti ar pārmetumiem sev. „Ko es pateicu nepareizi?” „Varbūt es biju par daudz?” Angliski to, ko cilvēki meklē, sauc par closure – noslēgumu. No cilvēka, kurš pazuda, tas gandrīz nekad nepienāk.

Un tas sāp pa īstam. Eizenbergeres, Lībermana un Viljamsa eksperimentā (2003) cilvēkus datorspēlē pēkšņi pārstāja iesaistīt, un šī atstumšana aktivizēja smadzeņu zonas, kas saistītas arī ar sāpju pārdzīvošanu.

Navarro un kolēģu pētījumā (2020) Spānijā pieaugušie stāstīja par gostingu un breadcrumbing – kad otrs ik pa laikam „nomet drupaču”, lai tu turpinātu gaidīt. Breadcrumbing bija saistīts ar zemāku apmierinātību ar dzīvi un lielāku vientulību un bezpalīdzību. Gostings – galvenokārt ar bezpalīdzības sajūtu. Tas ir neliels, sākotnējs pētījums, kas parāda sakarības, nevis cēloņus, bet tas saskan ar to, ko cilvēki stāsta: visgrūtāk ir tad, kad nav skaidrs, vai tas ir beidzies.

Ko cilvēki apraksta:

• Tu pārbaudi, vai otrs ir „tiešsaistē”, un katru reizi sāp.
• Tu pārlasi sarakstes, meklējot vietu, kur „sabojāji” visu.
• Ja pazušana atkārtojas, tu uzmanies no katra vārda, lai otrs atkal nepazustu.

Normāli vai vardarbība?

Pazušana pēc diviem randiņiem un pazušana pēc septiņiem gadiem kopdzīves nav viens un tas pats. Kā atšķirt:

1. Cik dziļa bija saikne. Pēc trim ziņām lietotnē pazušana ir nepieklājīga. Pēc gadiem kopā, ar kopīgu māju vai bērniem, tā ir nežēlīga – ja vien nav bīstamības.
2. Vai bija bīstamība. Vai cilvēks, kurš pazuda, no otra baidījās? Ja jā, tā ir drošība, nevis gostings.
3. Vai tas atkārtojas. Viena pazušana ir beigas. Pazušana, atgriešanās un atkal pazušana ir aplis.
4. Kas notiek pēc atgriešanās. Godīgs cilvēks paskaidro un uzņemas atbildību. Manipulatīvs izliekas, ka nekas nav noticis, vai padara tevi vainīgu.
5. Kam tas izdevīgi. Ja pēc katras pazušanas tu atvainojies, piekāpies un uzmanies vairāk – klusums strādā kā sods.

Ar ko gostings atšķiras

Robeža izplūst: ja partneris atkal un atkal „pazūd” un atgriežas, tas būtībā ir klusēšanas sods, tikai ar izslēgtu telefonu. Breadcrumbing ir pazušana ar drupačām, bet izmešana – cikla posms, ko var izdarīt arī ar gostingu.

Kad „spoks” atgriežas: zombieing un hūverings

Zombieing (no angļu zombie) ir tad, kad cilvēks, kurš pazuda, pēc nedēļām vai mēnešiem „augšāmceļas”, it kā nekas nebūtu bijis: „Čau, svešiniek”, „patīk” vecai bildei, apsveikums dzimšanas dienā. Iepazīšanās pasaulē tas bieži ir vienkārši garlaicība vai vientulība vakarā.

Vardarbīgās attiecībās tas ir hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēja zīmola – mēģinājums tevi atkal „iesūkt” atpakaļ). Hūverings nav obligāti liels žests. Tā var būt viena neitrāla ziņa, viena normāla saruna, viens „ceru, ka tev viss labi”. Pēc mēnešiem klusuma pat sauss „čau” jūtas kā dāvana, jo sāpes uz brīdi beidzas. Tieši šis atvieglojums tevi piesaista. No tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond) – pieķeršanās, kas rodas no sāpju un atvieglojuma maiņas (Dutton un Painter, 1981). Pievērs uzmanību laikam: „spoks” bieži atgriežas tieši tad, kad tu sāc iet tālāk.

Kad pazūdi tu: tas nav gostings

Šis ir svarīgi, jo cilvēki, kas aiziet no vardarbības, bieži jūtas vainīgi: „Es taču pati vai pats tagad daru to pašu – pazūdu bez vārda.” Nē.

Gostings ir pazušana no cilvēka, kurš tev neko sliktu nav nodarījis un kuram būtu pienācies godīgs „nē”. Pazušana no cilvēka, kurš tevi pazemo, kontrolē, biedē vai sit, ir bez kontakta (angl. no contact) – apzināta kontakta pārtraukšana, lai pasargātu sevi. Tev nav pienākuma paskaidrot. Ar manipulatīvu cilvēku skaidrojumi tiek izmantoti pret tevi: katrs tavs iemesls kļūst par strīda tēmu, un tu atkal esi iekšā. Angliski to sauc par JADE – taisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot.

Vēl vairāk: aiziešanas brīdis var būt bīstamākais. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas iesaka neziņot par aiziešanu iepriekš, ja otrs ir bijis agresīvs. Aiziet klusi var būt vienīgais drošais veids. Pastāsti tomēr kādam, kam uzticies, kur tu esi. Sāc ar drošības plānu. Briesmu gadījumā zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu – otram līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis un aizliegts tev tuvoties un sazināties. Tiesā var lūgt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ja jums ir kopīgi bērni, pilnīgi pazust bieži nevar. Tad palīdz minimāls kontakts (angl. low contact): tikai par bērniem, rakstiski, īsi, lietišķi. Tas arī nav gostings.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš vienkārši ir gļēvs, pazūd un paliek prom. Ja atgriežas, viņš atzīst, ka rīkojās slikti, un pieņem tavu „nē”. Cilvēks, kuram pazušana ir rīks, atgriežas pats savā laikā, neko nepaskaidro un padara tevi par problēmu, ja tu jautā. Viņa pazušanas ir precīzas: pēc tavas robežas, pēc taviem panākumiem, tieši tad, kad tev vajag atbalstu.

No malas draugi redz tikai vienu pazušanu, nevis apli – ka tā ir jau piektā reize un ka katru reizi atvainojies tu.

Kas tas nav

• Cilvēks, ar kuru esat tikai nedaudz sarakstījušies un kurš neatbild.
• Draugs depresijā vai krīzē, kurš uz laiku nespēj atbildēt nevienam.
• Pauze strīda laikā, ja ir pateikts, cik ilga un kad saruna turpināsies.
• Tavs lēmums pārtraukt kontaktu ar cilvēku, kurš tev ir darījis pāri.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Vardarbīgs cilvēks var nosaukt tavu aiziešanu par „gostingu” vai „nežēlību”, un viņa radi var tev to pārmest. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš pazūd atkal un atkal, lai sodītu), virziens (kam šī pazušana izdevīga) un efekts (vai tu pazūdi, lai glābtu sevi, vai lai citu sāpinātu un kontrolētu). Aizbēgt no kaitējuma nav tas pats, kas kaitēt.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: pazušana atstāj otru bez atbildēm un bez varas. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Līga Andrim pazūd ik pēc pāris mēnešiem – bez strīda, bez vārda. Katru reizi viņš domā, ka ir kaut ko sabojājis. Draugi smejas: „Tev taču jāpriecājas par brīvību.” Bet vīrietim sāp tieši tāpat.

Vīrietis pret sievieti. Artūrs pēc katra nopietnāka jautājuma par nākotni uz nedēļu pazūd. Evija ir iemācījusies nejautāt.

Viena dzimuma pārī. Marta pēc strīdiem pazūd un bloķē Ievu. Ieva nevar par to runāt ar ģimeni, jo ģimene par attiecībām nezina, un paliek pavisam viena.

Bijušais partneris un kopīgi bērni. Pēc šķiršanās tēvs pazūd uz mēnešiem, tad pēkšņi parādās ar dāvanām un „es taču esmu tētis”. Bērni mācās gaidīt pie loga. Ja tev ir mazāk par 18 un tas sāp, zvani 116 111.

Vecāks pret bērnu. Māte „sodot” nerunā ar bērnu dienām un izliekas, ka viņa nav istabā. Tas ir klusēšanas sods, un bērnam tas jūtas kā pazušana.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tēvs pārtrauc jebkādu kontaktu, kad dēls apprec cilvēku, kas tēvam nepatīk. Pēc gada zvana tā, it kā nekas nebūtu bijis, – kad viņam vajag palīdzību.

Brālis vai māsa. Māsa pazūd uz gadiem un parādās pie mantojuma dalīšanas.

Draugs. Draudzene pazūd, kad tev iet labi, un atgriežas, kad var būt „glābēja”.

Darbā. Priekšnieks ignorē tavus e-pastus un sapulcēs „neredz” tevi pēc tam, kad tu iebildi. Kolēģi pamazām sāk darīt tāpat. Te pazušana ir izstumšana.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls pazūd uz mēnešiem un parādās tikai tad, kad vajag naudu. Māte mēnešiem gaida zvanu.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte pēkšņi pārstāj tevi sveicināt un atbildēt uz ziņām, bet ar tavu vīru runā kā parasti. Tev liek justies, ka tu esi „pati vainīga”.

Tiešsaistē. Tevi izmet no kopīgā čata, nobloķē visur uzreiz vai atstāj ziņas „izlasītas” nedēļām. Dažreiz cilvēks neraksta, bet skatās visus tavus stāstus – to angliski sauc par orbiting.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: dramatiska aiziešana ar durvju ciršanu, visu kontaktu dzēšana ar paziņojumu. Klusā: vienkārši vairs nav. Klusā ir grūtāka, jo tev pat nav, par ko dusmoties.

Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā gostings ir iepazīšanās beigas. Vēlāk, garās attiecībās, tas ir izmešana vai sods, un bieži – vienreiz no daudzām.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es pazudu, jo negribēju tevi sāpināt.” „Man vajadzēja telpu, tu taču saproti.” Telpa ir normāla. Telpa, par kuru neviens nebrīdina un kuras dēļ tu atvainojies, – nav.

Kā reaģēt

1. Nesāc dzīties pakaļ. Viena ziņa ir normāli. Desmit ziņas otram parāda, ka pazušana strādā.
2. Neaizpildi klusumu ar pārmetumiem sev. Otra pazušana ir otra rīcība, nevis tava vērtība.
3. Uzraksti noslēgumu sev. Beigas vari pateikt pati vai pats – dienasgrāmatā, sarunā ar draugu, nesūtītā vēstulē. Noslēgums no otra var nekad nepienākt.
4. Ja „spoks” atgriežas, tev nav jāatbild. Ja atbildi, paprasi skaidrību vienreiz un skaties uz darbiem, nevis vārdiem.
5. Pieraksti datumus. Kad otrs pazuda, pēc kā un kā atgriezās. Uz papīra aplis kļūst redzams.
6. Ja otrs ir bijis vardarbīgs, izvēlies bez kontakta. Saglabā ziņas, neej satikties vienatnē, izmanto drošības plānu.

Kad nereaģēt vispār. Ja pazušanas un atgriešanās nāk no cilvēka, kurš tevi ir biedējis vai sitis, neraksti garas sarakstes un neskaidro savus lēmumus. Katra atbilde ir durvis. Ja ir bail, zvani 116 123 (krīzes tālrunis, bez maksas, visu diennakti) vai 116 006 (palīdzība noziegumos un vardarbībā cietušajiem), bet briesmu gadījumā – 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc cilvēks pazūd bez vārda?

Visbiežāk – lai izvairītos no neērtas sarunas. Vardarbīgās attiecībās – lai sodītu, kontrolētu vai atstātu durvis vaļā. Tu vari nekad neuzzināt īsto iemeslu, un tev tas nav jāzina, lai izlemtu, ko darīsi tu.

Vai gostings ir narcisa pazīme?

Viena pazušana – nē. Tā dara arī vienkārši gļēvi cilvēki. Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar narcistisku uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Tev etiķete nav vajadzīga. Ja pazušana atkārtojas, kalpo kā sods un pēc tās vainīgs vienmēr esi tu, ar to pietiek, lai izlemtu. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti – sliktākas, un ceļš ir prom, cik vien drīz to var izdarīt droši. Plašāk: narcisms.

Bijušais pēc mēnešiem atkal raksta. Atbildēt?

Paskaties, kā viņš vai viņa atgriežas. Ja ar atzīšanu un atbildību un ar cieņu pret tavu „nē”, izvēle ir tava. Ja „čau, svešiniek”, it kā nekas nebūtu bijis, un tieši tad, kad tu sāc iet tālāk, tas visticamāk ir tā paša apļa nākamais posms. Plašāk par to, kāpēc pilnīgs kontakta pārtraukums strādā: bez kontakta.

Varbūt es pārspīlēju?

Ja tu mēnešiem pārlasi sarakstes un naktīs domā, vai neesi pats vai pati vainīgs, tas jau ir signāls. Normālās attiecībās tev nav jāminē, vai otrs rīt vēl būs. Ja pēc katras atgriešanās tu šaubies par savu atmiņu, izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.