Mīlestības atņemšana

Mīlestības atņemšana ir tad, kad otrs cilvēks turpina ar tevi runāt, dzīvot vienā mājā, varbūt pat smaidīt citu priekšā, bet siltums ir pazudis. Nav apskāviena, nav „labrīt”, nav smaida, kad tu ienāc, nav uzslavas. Un tu zini, kāpēc: tu kaut ko izdarīji „nepareizi”. Siltums atgriezīsies, kad tu būsi labojies. Angliski to sauc love withdrawal vai withholding affection. Termins „love withdrawal” nāk no bērnu audzināšanas pētījumiem, kur tā ir viena no metodēm, ar kurām vecāki kontrolē bērnu caur viņa bailēm zaudēt vecāka mīlestību. Ja meklēsi angliski („withholding affection as punishment”, „love withdrawal parenting”), atradīsi daudz vairāk.

Šis nav tas pats, kas klusēšanas sods (angl. silent treatment – kad ar tevi dienām nerunā). Ar tevi var runāt pilnīgi normāli par rēķiniem un vakariņām. Pazūd tikai tas, pēc kā tu ilgojies visvairāk – un tieši tāpēc tas ir tik spēcīgs.

Kā tas izklausās

Mīlestības atņemšana bieži ir tas, kā nav. Tāpēc katram piemēram vajag kontekstu – kas notika pirms un kas pēc.

Kāpēc tā dara

Mīlestības atņemšanas būtība ir vienkārša: siltums kļūst par valūtu. To var „nopelnīt” ar paklausību un „zaudēt” ar neatkarību.

• Sods bez pēdām. Nav ne kliedziena, ne apvainojuma, ko citiem pastāstīt. „Viņa vienkārši nebija noskaņota” – kas tur slikts?
• Mācīšana. Pēc dažām reizēm tu iemācies, kas izraisa aukstumu, un sāc to nedarīt pat pirms tev kāds ko prasa. Tev vairs nevajag teikt „nebrauc pie saviem vecākiem” – tu pats vai pati izvēlies nebraukt.
• Vara bez atbildības. Ja tu jautā, kas notiek, otrs var noliegt: „Nekas nenotiek. Tu izdomā.” Tas liek tev šaubīties par savām sajūtām.
• Atkarības radīšana. Kad siltums atgriežas, tas jūtas kā milzīgs atvieglojums – daudz lielāks, nekā ja tas nekad nebūtu pazudis.

Tas ir tuvs tam, ko sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement): kad labais nāk neregulāri un neparedzami, cilvēks pie tā pieķeras stiprāk, līdzīgi kā pie spēļu automāta. Un ir svarīgi zināt: te nekas nav jādod. Otram nav jāpērk ziedi vai jāsaka skaisti vārdi. Pietiek ar to, ka viņš vai viņa pārstāj būt vēss. Pēc nedēļas aukstuma parasts „labrīt” ar smaidu jūtas kā dāvana. Šis atvieglojums, kad slikts beidzas, ir atvieglojuma slazds (angl. negative reinforcement), un tieši tas uztur traumatisko saikni (angl. trauma bond).

Ko tas nodara tev

Cilvēkam tuvība nav greznība, tā ir vajadzība. Kad to atņem kā sodu, ķermenis to izjūt kā draudus. Daudzi apraksta pastāvīgu trauksmi: vai šodien viņš būs silts? Vai es kaut ko izdarīju nepareizi?

Laika gaitā tu sāc izdabāt. Tu vairs nepieņem lēmumus pēc tā, ko tu gribi, bet pēc tā, kas nesabojās otra noskaņojumu. To sauc par izpatikšanas reakciju (angl. fawn response): drošību meklē, izpatīkot. Tu sāc pētīt otra seju, balsi un ziņu garumu kā laika prognozi.

Bērniem sekas ir īpaši dziļas. Pētījumi par vecāku kontroli caur mīlestību (angl. psychological control) saista to ar bērnu trauksmi, vainas sajūtu un zemu pašvērtējumu. Bērns iemācās: mani mīl, kad es esmu ērts. Pieaugušā vecumā tas bieži skan kā iekšēja balss „tev tas jānopelna”.

Un vēl: tu sāc kaunēties par savu vajadzību. „Varbūt es esmu pārāk prasīgs? Varbūt man vajag pārāk daudz?” Nē. Vēlēties apskāvienu no cilvēka, ar kuru dzīvo, nav par daudz.

Normāli vai vardarbība?

Tuvība nav pienākums. Neviens nav parādā otram seksu, pieskārienus vai jūtas uz pieprasījumu. Tāpēc svarīgi atšķirt normālu vajadzību pēc attāluma no mīlestības atņemšanas kā ieroča.

1. Vai ir saikne ar tavu uzvedību? Vai siltums pazūd tieši pēc tam, kad tu rīkojies neatkarīgi, nepiekriti vai pateici „nē”?
2. Vai tas atgriežas, kad tu piekāpies? Ja siltums atnāk tieši tad, kad tu „labojies”, tā ir valūta.
3. Vai to var izrunāt? Vai otrs pasaka, kas notiek („esmu noguris”, „esmu uz tevi dusmīga par to un to”), vai noliedz, ka kaut kas notiek?
4. Vai tas atkārtojas? Viens vēss vakars vai sistēma, kas ilgst mēnešiem un gadiem?
5. Kā tu jūties? Vai tu esi sācis mainīt savu dzīvi, lai siltums neizzustu?

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kuram vienkārši vajag vietu, parasti to pasaka („man vajag laiku”), neliek tev minēt, kas noticis, un siltums atgriežas neatkarīgi no tā, vai tu esi piekāpies. Viņš vai viņa neizmanto tavu ilgošanos pēc tuvības kā sviru.

Cilvēks, kurš atņem mīlestību kā sodu, parasti noliedz, ka kaut kas notiek („tu izdomā”), bet vienlaikus skaidri rāda aukstumu. Pret citiem viņš var būt īpaši silts – tā, lai tu redzi, ko tu zaudē. Kad tu piekāpies, siltums atgriežas uzreiz un bieži ar mācību: „Redzi, cik jauki var būt.” Nereti tas mijas ar periodiem, kad otrs ir ļoti silts – tas ir karstais un aukstais (angl. hot and cold).

No malas mīlestības atņemšanu gandrīz nevar redzēt. Draugi var pat teikt: „Jums taču viss ir labi, jūs nestrīdaties.”

Kas tas nav

• Tiesības neiet uz seksu, pieskārieniem vai tuvību – jebkurā brīdī, jebkura iemesla dēļ.
• Nogurums, slimība, depresija, stress, kad otrs to nosauc un nemēģina tevi ar to sodīt.
• Laiks sev pēc strīda, kad tas ir pateikts un ir skaidrs, ka tas beigsies.
• Attiecības, kurās mīlestība vienkārši ir beigusies un otrs to pasaka godīgi.
• Robeža pret cilvēku, kurš tevi sāpina („es vairs neapskaušu tevi, kamēr tu mani pazemo”).

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var nosaukt tavu „nē” par „mīlestības atņemšanu”: „Tu mani sodi, tu nemīli.” Ja tev ir bail no otra, ja viņš vai viņa tevi pazemo, un tu tāpēc negribi tuvības, tas nav sods – tā ir dabiska reakcija uz nedrošību. Kritērijs: kas atkārtojas (kurš ilgstoši izmanto siltumu kā atlīdzību un sodu), virziens (kam tas kalpo – kontrolei vai sevis aizsardzībai) un efekts (kurš sāk mainīt savu dzīvi, lai atgūtu otra labvēlību).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: siltums pazūd, kad tu rīkojies pa savam, un atgriežas, kad tu piekāpies. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

• Sieviete pret vīrieti. Sanita vairs neapskauj Rolandu un nerunā ar viņu maigi katru reizi, kad viņš satiekas ar draugiem. Kad viņš paliek mājās, viņa ir mīļa. Pēc gada Rolands vairs nesatiekas ar draugiem. Vīrieši par šādu vardarbību stāsta reti, jo baidās izklausīties vāji. Šī vietne ir arī tev.
• Vīrietis pret sievieti. Mārcis nesaka Ievai neko ļaunu. Viņš vienkārši kļūst vēss un attālināts, kad viņa pieņem lēmumu bez viņa, un kļūst atkal mīļš, kad viņa atceļ savu plānu.
• Viena dzimuma pārī. Laura atņem Kristīnei jebkādu publisku tuvību – ne rokas, ne skatiena – kad Kristīne sadomā satikties ar bijušo kolēģi, un atgriež to tikai, kad Kristīne atvainojas.
• Bijušais partneris. Pēc šķiršanās bijušais vīrs ir silts un draudzīgs, kad tu piekrīti viņa grafikam bērniem, un kļūst ledains un vēss, kad tu nepiekrīti. Tā ir daļa no vardarbības pēc šķiršanās.
• Vecāks pret mazu bērnu. „Mamma tevi nemīl, kad tu raudi.” Vai tēvs, kurš nedēļām neskatās uz dēlu pēc tam, kad tas pameta futbolu.
• Vecāks pret pieaugušu bērnu. Māte ir silta tikai tad, kad tu ieradies svētkos bez sava partnera, kuru viņa neatzīst. Kad tu ierodies ar partneri, viņa ir pieklājīga un tukša.
• Brālis vai māsa. Vecākā māsa tev ir labākā draudzene, kamēr tu stāvi viņas pusē ģimenes strīdos. Kad tu nepiekrīti, viņa vairs nesauc tevi uz dzimšanas dienām.
• Priekšnieks vai kolēģis. Vadītāja uzslavē tevi un sauc uz kafiju, kamēr tu strādā virsstundas. Kad tu atsakies, viņa pārstāj tevi sveicināt un iesaistīt.
• Draugs vai draudzene. Draugs vairs neraksta un neaicina, kad tu kaut ko izdari bez viņa. Kad tu atvainojies, viss ir kā agrāk.
• Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls atbrauc un ved mazbērnus pie tēva tikai tad, kad tēvs ir aizdevis naudu. Pēc atteikuma – nekādu zvanu mēnešiem.
• Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte ir silta pret tevi, kamēr tu viņai piekrīti, un tev vairs nesūta apsveikumu, kad tu nepiekrīti. Mazbērni to redz.
• Tiešsaistē. Partneris pārstāj atzīmēt „patīk” tavos ierakstos un publiski slavē citus, kamēr tu neatvainojies.
• Skaļā un klusā versija. Skaļā: „Neaiztiec mani, kamēr tu neesi atvainojusies.” Klusā: siltums vienkārši izzūd, nekas netiek pateikts, un tev pašam vai pašai jāuzmin, kas noticis.
• Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā tas ir retāk un vieglāk: viens vēss vakars, kad tu kaut ko izdarīji ne tā. Pēc gadiem aukstums var ilgt mēnešiem, un tu vairs neatceries, kad pēdējo reizi bija silti bez nosacījumiem.
• Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tev vienkārši dodu vietu padomāt par to, ko tu izdarīji.” Aukstums, pasniegts kā dāvana tev.

Kā reaģēt

1. Pamani saikni. Pieraksti vairākas nedēļas: kad siltums pazuda un kad atgriezās? Kas notika tieši pirms tam? Ja tu redzi, ka tas atkārtojas, tas nav tavs iztēles auglis.
2. Nosauc to vienreiz, mierīgi. Nevis kā apsūdzību, bet kā novērojumu. Tad paskaties, kā otrs reaģē: vai viņš vai viņa ieklausās, vai noliedz un apvainojas.
3. Nepērc siltumu atpakaļ. Katru reizi, kad tu piekāpies, lai siltums atgrieztos, tu mācies, ka tas ir vienīgais ceļš. Tas ir grūti, jo ilgošanās ir īsta.
4. Meklē siltumu citur. Draugi, ģimene, dzīvnieks, sporta komanda. Ja visa tava tuvība ir atkarīga no viena cilvēka, viņam ir pārāk liela vara.
5. Ja domā par pāru terapiju. Ne katrs psihologs vai terapeits saprot vardarbību. Ja otrs ir kontrolējošs, pāru terapija var kļūt par vēl vienu vietu, kur tev liek „būt saprotošākam”. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, vai zina vārdus gāzlaitings, kontrole pār visu dzīvi (angl. coercive control), traumatiskā saikne, vai neuzstāj uz kopīgām sesijām un „samierināšanu”? Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīga, meklē citu speciālistu. Kamēr meklē, palīdz amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas materiāli (YouTube „DoctorRamani”, grāmata „Should I Stay or Should I Go?”, 2015) – angļu valodā. Krīzes tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Ja otrs pēc tā kļūst vēl aukstāks vai sāk izsmiet tavu vajadzību pēc tuvības, tā ir atbilde uz jautājumu, vai to var izrunāt. Tad vairs nevajag vairāk sarunu – vajag skaidrību par to, ko tu gribi darīt tālāk.

Kad nerunāt

Ja mīlestības atņemšana mijas ar draudiem, iebiedēšanu vai fizisku vardarbību, sarunas nav prioritāte. Vispirms – drošības plāns, 116 006 vai briesmās 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mīlestības atņemšana ir emocionālā vardarbība?

Ja tā atkārtojas, ir saistīta ar tavu uzvedību un tiek izmantota, lai tevi kontrolētu, – jā. Tā ir viena no klusākajām un grūtāk pamanāmajām emocionālās vardarbības formām, jo no malas nekas nenotiek.

Ar ko tā atšķiras no klusēšanas soda?

Klusēšanas sodā ar tevi nerunā vispār. Mīlestības atņemšanā ar tevi var runāt par visu praktisko, bet pazūd siltums, pieskārieni, uzslavas un tuvība. Mērķis abos ir viens: likt tev justies sodītam, līdz tu piekāpies.

Vai atteikums no seksa ir mīlestības atņemšana?

Pats par sevi – nē. Katram ir tiesības teikt „nē”. Tā kļūst par mīlestības atņemšanu, ja tuvību apzināti izmanto kā atlīdzību un sodu: „dabūsi, kad izdarīsi”.

Mana māte to darīja bērnībā. Vai tāpēc man tagad ir tik grūti?

Ļoti iespējams. Bērns, kuram mīlestība bija jānopelna, bieži pieaugušā vecumā izjūt trauksmi, kad kāds kļūst vēss, un mēģina to labot ar izpatikšanu. Tas nav tavs raksturs, tas ir iemācīts, un to var atmācīties – vislabāk ar speciālistu, kurš saprot bērnības traumu.

Vai tas nozīmē, ka viņš ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību gandrīz nekad paši nenāk pie speciālista, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga: ja siltums tev atkārtoti tiek atņemts kā sods, tas jau ir pietiekami. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai neesi tu pats vai pati „pārāk prasīgs”, tas jau ir signāls: izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.