Visi ir narcisti? Kā saprast, vai tā ir vai tikai šķiet

Ja tuvās lomās – vecāks, partneri, priekšnieks, draugi – dzīves laikā bija pieci un vairāk cilvēku ar narcistisku uzvedību, nejauši tas gandrīz nenotiek, bet atlases dēļ notiek bieži: pazīstamais no bērnības jūtas kā mājas, manipulatori atlasa iejūtīgus cilvēkus un paātrina tuvību, un aplis tiek mantots no pirmā; taču to pašu sajūtu var radīt arī pārmērīga modrība pēc traumas, vārda „narcists” izplūšana vai paša iezīmes, un atšķirt palīdz nevis etiķete, bet tas, vai atkārtojas konkrēta vardarbīga uzvedība, vai tev ir kaut vienas ilgas drošas attiecības, kur strīdu var salabot, un vai neitrālus cilvēkus tu nelasi kā naidīgus.

Kas tas ir

„Man apkārt vienmēr ir tikai narcisti.” Šo teikumu saka divos ļoti atšķirīgos brīžos. Viens to saka četrdesmit gados, beidzot saskaitot: māte, pirmās attiecības, laulība, priekšnieks, „labākais draugs” – un visos ir tas pats. Otrs to saka, jo šodien kolēģis neatbildēja uz ziņu, bijušais partneris aizgāja un draugs atcēla tikšanos.

Un gandrīz katrs, kurš to saka, drīz pēc tam dzird: „Ja visi apkārt ir narcisti, varbūt problēma esi tu?”

Šī nodarbība ir par šo jautājumu – nopietni, no abām pusēm un bez izsmiekla. Jo divas lietas ir patiesas vienlaikus:

„Problēma esi tu” ir viens no biežākajiem vardarbības paņēmieniem. Cilvēkam, kuram to gadiem teica māte, laulātais vai priekšnieks, šis jautājums nav neitrāls. Tas trāpa tieši brūcē.
Vārds „narcists” tiešām ir kļuvis par apvainojumu, ko lieto par visu. Par parastu savtīgumu, par strīdu, par šķiršanos, par „nē”. Un daži cilvēki patiešām sauc par narcistiem visus, jo kaut kas nav kārtībā viņu uztverē vai viņos pašos.

Ja paņem tikai pirmo patiesību, var aizvērt acis uz savām kļūdām. Ja tikai otro, var noticēt, ka piecas vardarbīgas attiecības pēc kārtas bija tava iztēle. Abas kļūdas maksā dārgi.

Ko šī nodarbība nedara: Vai narciss esmu es? ir divpadsmit uzvedības pārbaudes par tevi pašu. Vai es to neizdomāju? palīdz, ja šaubies par vienām konkrētām attiecībām. Šeit ir par vārdu „visi”: kā tuvās vietas tavā dzīvē var aizpildīties ar vienu tipu un kā to atšķirt no etiķetes, kas pielīp visiem pēc kārtas.

Šī nodarbība ir arī vīriešiem. Vīrietim, kurš saka „mana māte, bijusī sieva un priekšniece – visas bija vienādas”, parasti atbild ar smīnu: „Tev vienkārši nepaveicas ar sievietēm” vai „Varbūt tu pats esi grūts”. Smiekli nepadara tavu pieredzi mazāk īstu. Tāpēc šeit ir pārbaudes, nevis spriedums.

Sievietei, kura saka „mans tēvs, bijušais vīrs un priekšnieks – visi bija vienādi”, bieži atbild: „Tu vienkārši izvēlies sliktos vīriešus.” Šis teikums vainu uzliek tev un neko nepaskaidro. Šeit ir mehānismi, kas to paskaidro, un godīgas pārbaudes.

Tas pats notiek tā paša dzimuma attiecībās, ar vecākiem, brāļiem, māsām, draugiem un kolēģiem. Mehānisms ir viens, lai kas būtu otrs.

Par diagnozi un par to, kāpēc etiķete šeit nav galvenais

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar narcistisku uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tavās attiecībās atkal un atkal ir vardarbīga uzvedība, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – sāc ar drošības plānu. Normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai trakais neesi tu. Ja tā ir, tas apjukums pats ir signāls: izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un prātu) un apjukumu kā simptomu.

Tas pats der otrā virzienā: arī tas, ka tu kādu sauc par narcistu, nav diagnoze. Šeit „narcists” nozīmē cilvēku ar narcistisku uzvedību, kas atkārtojas. Un reizēm izrādās, ka ne visi pieci bija tieši narcisti: viens bija kontrolējošs dzērājs, cits – cilvēks ar citām personības grūtībām. Etiķete var būt neprecīza, un vardarbība tik un tā īsta.

Kāpēc šis jautājums tik ļoti sāp

„Varbūt problēma esi tu” kā ierocis

Viens no zināmākajiem paņēmieniem ir DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt un apmainīt lomas, lai pāridarītājs izskatītos pēc upura. Vēl viens ir projekcija (angl. projection): pārmest otram to, ko dari pats. Kad tu beidzot nosauc to, kas notiek, un saņem atbildi „tu visus sauc par narcistiem”, saruna vairs nav par otra uzvedību. Tā ir par tavu prātu.

Ivars no Valmieras pēc sešiem laulības gadiem pirmo reizi mierīgi pasaka sievai, ka viņas nedēļām ilgā klusēšana pēc katra strīda atgādina viņa māti. Sieva pasmejas un atbild:

„Tev visi ir vainīgi. Mamma, bijusī, priekšniece, tagad es. Varbūt padomā, kas mums visām ir kopīgs?”

Dace pēc gadiem, kad vīrs kontrolēja viņas naudu un telefonu, pasaka, ka viņš izturas kā viņas tēvs. Vīrs atbild mierīgi, gandrīz maigi, un pēc tam to pašu stāsta viņas māsai:

„Mīļā, tu esi tik ievainota no sava tēva, ka tagad visur redzi briesmoņus. Es tikai gribu tev palīdzēt.”

Tu pirmo reizi pieaugušā vecumā atsakies braukt pie mātes katru svētdienu. Viņa piezvana tavai tantei un pēc tam tev:

„Sabiji internetā un tagad visi tev ir narcisi. Pat sava māte. Tante arī saka, ka tevi vairs nevar pazīt.”

Tu pēc gadiem pie svētku galda pirmo reizi mierīgi pasaki tēvam, ka vairs neklausīsies, kā viņš citu priekšā vērtē tavu dzīvi. Viņš pasmejas un saka tā, lai dzird visi:

„Tev tā psiholoģe galvu sajaukusi. Tagad visi ir vainīgi, tikai ne tu.”

Šie teikumi neatbild uz to, kas notika: uz klusēšanu, naudu, svētdienām. Tie pārslēdz sarunu uz tavu galvu. Normālās attiecībās atbilde uz „tu mani sodi ar klusēšanu” ir par klusēšanu, pat ja otrs nepiekrīt. Vardarbīgās attiecībās atbilde ir par to, kas tev nav kārtībā.

Situācija 1 · „Tev atkal konflikts?”Tu tuvam cilvēkam stāsti par vēl vienu konfliktu darbā – jau ceturto šādu stāstu dažos gados.

Normāli„Es tev ticu, ka tur bija slikti. Vari pastāstīt, ko tieši viņi darīja? Un – nesaki, ja negribi – vai tev nešķiet, ka tas atkārtojas? Man interesē, kāpēc.”

Cilvēks tev tic, jautā par konkrētiem notikumiem un piedāvā kopā paskatīties, kas atkārtojas. Jautājums ir par tavu labumu, un tev ir tiesības neatbildēt. Pēc šādas sarunas tev ir skaidrāk, nevis sliktāk.

Vardarbība„Nu jā, atkal visi ir slikti. Tu vispār dzirdi sevi? Tev vajag pie psihiatra, nevis jaunu darbu.”

Nav neviena jautājuma par to, kas notika. Ir tikai spriedums par tevi. Ja to saka cilvēks, kurš pats tev dara pāri, un pēc katras šādas sarunas tev ir vēl vairāk apjukuma un kauna, tas ir paņēmiens, nevis rūpes.

Bet arī etiķetes pārlietošana ir īsta

Otra puse ir tikpat patiesa: ne katrs, kurš sāpina, dara pāri.

Draudzene Santa desmit gadu laikā tev trīs reizes aizdeva naudu. Šoreiz viņa atsaka, jo pati krāj pirmajai iemaksai par dzīvokli. Tu viņai uzraksti:

„Tagad es redzu, kas tu esi. Klasiska narcise: kad man vajag, tevis nav.”

Draugs Kristaps pēc gadiem, kad visas brīvdienas pavadīja pie tevis Cēsīs, pasaka, ka šovasar brauks ar savu jauno draudzeni uz Igauniju. Tu draudzenei stāsti:

„Pareizi saka, ka narcisi pamet, tiklīdz atrod jaunu barību.”

Viens „nē” pēc desmit gadiem, kad otrs daudz devis, ir robeža (angl. boundary), nevis narcisms. Tas, ka draugs dzīvo arī savu dzīvi, nav izmešana. Ja katru reizi, kad kāds tev pasaka „nē”, tavā galvā uzreiz uzdegas vārds „narcists”, tas ir svarīgs signāls. Par to vēlāk.

Robeža pret tevi vēl nav vardarbība

Narcistiska uzvedība nav tas, ka kāds tev atsaka. Tas ir tad, kad tavas robežas tiek sodītas atkal un atkal: ar klusēšanu, ar kaunināšanu, ar „tad tu mani nemīli”. Ja kāds pasaka „nē” mierīgi un pēc tam izturas pret tevi tāpat kā agrāk, tā ir veselīga uzvedība, pat ja tev tas sāp.

Kā dzīvē tiešām sakrājas pieci un vairāk

Ja tev ir saraksts – vecāks, divas attiecības, priekšnieks, draugs – un katrā ir tas pats, tas nav lāsts un nav kāds „magnēts” tevī. Tam ir saprotami mehānismi.

1. Pirmais bija vecāks, un pazīstamais jūtas kā mājas

Ja māte vai tēvs bija kontrolējošs, auksts vai neparedzams, bērns iemācās ne tikai sāpes. Viņš iemācās, kā izskatās tuvība: ka mīlestība jāizpelnās, ka otra noskaņojums ir tavs darbs, ka pēc kliegšanas nāk atvieglojums, kas jūtas kā siltums.

Tas atstāj trīs pēdas:

Brūce. Vieta, kur tu joprojām ceri, ka kāds beidzot dos to, ko nedeva vecāks. Skat. Brūces un āķi.
„Tips”. Tas, ko cilvēki sauc par „ķīmiju”, bieži ir atpazīšana. Ķermenis atpazīst pazīstamo un nosauc to par pievilcību. Amerikāņu pāru terapeits Harvils Hendrikss (Harville Hendrix) aprakstīja domu, ka mēs bieži izvēlamies partnerus ar tām pašām iezīmēm kā mūsu audzinātājiem, cerot beidzot izdziedēt veco brūci (Hendrix, 1988). Tas ir terapijas modelis, nevis pierādīts likums.
Tieksme atkārtot traumu (angl. repetition compulsion): cilvēks nonāk situācijās, kas atkārto veco sāpi. Traumas pētnieks Besels van der Kolks (Bessel van der Kolk) aprakstīja, kā cilvēki traumu neapzināti izspēlē no jauna – ne tāpēc, ka to grib, bet tāpēc, ka nervu sistēma pazīst tikai šo ceļu (van der Kolk, 1989).

Partnerattiecībās to sīkāk skaidro nodarbība Kāpēc tas atkārtojas. Šeit svarīgākais ir kas cits: vecāks iestata „normu” ne tikai partneriem, bet visām lomām. Priekšnieks, kurš ir auksts kā vecāks, šķiet „nopietns un cienījams”. Draugs, kuru vajag glābt kā vecāku, šķiet „tuvs”. Kolēģis, kurš vienkārši ir mierīgs, šķiet „neinteresants”.

Artūrs no Liepājas jau bērnībā iemācījās pēc soļiem gaitenī dzirdēt, kāda šodien būs māte. Pirmā sieva bija tāda pati: burvīga ciemos, ledaina mājās. Darbā viņš visvairāk pūlējās priekšniecei, kura slavēja reizi gadā un kritizēja katru nedēļu. Un kad jaunā kolēģe Rūta vienkārši mierīgi pateica „paldies, labi izdarīts”, Artūrs neko nejuta. „Viņa ir jauka, bet kaut kā plakana.” Apkopots no vairākiem stāstiem.

Līga no Ogres uzauga ar tēvu, kurš uzslavēja reti un vienmēr ar „bet”. Vīrs bija tāds pats: sākumā dievināja, pēc tam vērtēja katru viņas soli. Darbā viņa strādāja līdz naktij vadītājam, kurš bija auksts un reizēm negaidīti silts. Kaimiņš, ar kuru viņa kādreiz divdesmit gados satikās, bija laipns un paredzams. „Ar viņu bija garlaicīgi,” viņa tagad saka, un pirmo reizi apstājas pie šī vārda. Apkopots no vairākiem stāstiem.

2. Tevi pamana un atsijā

Kā manipulatori izvēlas cilvēkus, ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi atrod un izvēlas upurus: viņi meklē kādu ar kaut ko vērtīgu un bieži brīdī, kad dzīve tev ir atvērusi durvis. Šeit ir par to, kas ar šo atlasi notiek visa mūža garumā: tā darbojas kā siets divos virzienos. Cilvēki, kurus sauc par empātiem (angl. empath – populāras psiholoģijas vārds, nevis diagnoze), glābējiem vai cilvēkiem ar vājām robežām, bieži dara tās pašas lietas:

Tavs ieradums	Kā reaģē manipulatīvs cilvēks	Kā bieži reaģē vesels cilvēks
Tu piekrīti gandrīz visam	Paliek un prasa vairāk	Jūtas neērti, jo nesaprot, ko gribi tu
Tu ātri piedod	Pārbauda, cik daudz vēl var	Nevajag tik daudz piedošanas, jo nedara tik daudz pāri
Tu ātri izstāsti visu savu dzīvi	Pieraksta tavas brūces	Klausās, bet nepaātrina tuvību
Tu uzņemies atbildību par otra noskaņojumu	Sāk tev uzticēt visu savu noskaņojumu	Pats rūpējas par savu noskaņojumu
Tu nekad neko neprasi	Pierod ņemt	Gaida, ka tu arī kaut ko prasīsi, un apjūk

Rezultāts pēc desmit vai divdesmit gadiem: tie, kuri palika tev tuvu, ir tie, kam tavs ieradums bija izdevīgs. Tie, kuri gribēja līdzsvarotas attiecības, bieži vienkārši nepietuvojās vai klusi attālinājās. Tas nav tāpēc, ka tu esi slikts cilvēks. Tas ir tāpēc, ka tavs „jā visam” darbojas kā filtrs. Par šo lomu vairāk – glābēja brūce un izpatikšanas reakcija (angl. fawn response): kad draudu priekšā tu nevis cīnies vai bēdz, bet izpatīc.

3. Aplis, ko tu mantoji no pirmā

Kontrolējošs cilvēks kā zirneklis savij tīklu – par to ir nodarbība Zirnekļa tīkls. Kad tu esi šajā tīklā, tavs aplis bieži ir otra aplis: otra draugi un radi, darbs caur otra paziņām, kopiena, kurā otrs ir svarīgs. Un šis aplis jau ir atlasīts: tajā paliek tie, kuri pacieš kontroli, lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys – cilvēki, kas nes ziņas un spiedienu kontrolējošā cilvēka vārdā) un bieži vēl citi līdzīgi cilvēki.

Kristīne no Jelgavas savu vīru iepazina tēva kolēģa jubilejā – tēvs pats viņus „sapazīstināja”. Darbu dabūja vīra brālēna firmā, kur brālēns bija vadītājs. Draudzenes bija vīra draugu sievas. Pēc šķiršanās viņa uzzīmēja savu apli uz papīra un ieraudzīja, ka pieci no septiņiem tuvākajiem cilvēkiem nāca caur diviem vīriešiem – tēvu un vīru. Un visi pieci bija „uz viņu pusi”. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Edgars no Jelgavas savu sievu iepazina mātes draudzenes jubilejā – māte pati viņus „sapazīstināja”. Darbu dabūja sievas tantes uzņēmumā, kur tante bija vadītāja. Visi pāru draugi bija sievas draudzenes ar vīriem. Pēc šķiršanās viņš uzzīmēja savu apli uz papīra un ieraudzīja, ka pieci no septiņiem tuvākajiem cilvēkiem nāca caur divām sievietēm – māti un sievu. Un visi pieci bija „uz viņu pusi”. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Šādā gadījumā „pieci narcisti” nav piecas nejaušības. Tā ir viena nejaušība un četras sekas.

4. Vietas, kur viņu ir vairāk

Cilvēkus ar narcistisku uzvedību velk vietas, kur ir statuss, skatītāji un maz noteikumu. Pētījumu apkopojums par vadītājiem atrada, ka cilvēki ar izteiktākām narcistiskām iezīmēm biežāk kļūst par vadītājiem – viņi izskatās pārliecināti –, bet vidēji nav labāki vadītāji (Grijalva u. c., 2015). Grāmatā „Snakes in Suits” Pols Babiaks (Paul Babiak) un Roberts Heirs (Robert Hare) apraksta, kā karjeru uzņēmumos veido cilvēki ar psihopātiskām iezīmēm – citu, bet radniecīgu grupu (Babiak un Hare, 2006).

Godīgi: precīzu pētījumu par to, kurās vietās narcistu ir visvairāk, nav daudz. Bet ir vietas, kur tas ir ticami:

darbavietas, kur augstu vērtē šarmu un skaļus rezultātus, bet maz skatās, kā tie sasniegti: daži pārdošanas uzņēmumi, daži jaunuzņēmumi, šovbizness, daļa politikas;
darbavietas bez skaidriem noteikumiem, kur viens cilvēks lemj visu un kur „tā ir pieņemts” aizstāj personāla daļu.

slēgtas kopienas ap vienu harizmātisku līderi – dažas draudzes, treniņu grupas, biznesa „ģimenes”, garīgās skolas. To sauc par kontrolējošu grupu (angl. high-control group): grupu, kurā viens cilvēks vai neliels loks nosaka, ko citi drīkst domāt un darīt.

Arī iepazīšanās lietotnes un naktsdzīve atalgo ātru šarmu. Ja tava dzīve piecpadsmit gadus ritēja šādās vietās, izredzes satikt vairākus šādus cilvēkus ir lielākas.

5. Veseli cilvēki netuvojas ātri

Iedomājies savu dzīvi kā galdu ar dažām vietām tuvu pie tevis – varbūt piecām vai sešām. Tur sēž tie, kuri zina tavus noslēpumus un kuru noskaņojums ietekmē tavu dienu.

Cilvēki ar narcistisku uzvedību uz šīm vietām skrien. Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) – pārmērīga uzmanība un solījumi pašā sākumā – ir tikai viena versija. Draudzībā tas izskatās kā „tikai tu mani saproti” jau otrajā nedēļā. Darbā – kā priekšnieks, kurš tevi pirmajā mēnesī padara par savu „labo roku”. Kāpēc ātrums tik labi strādā: Kā viņi tik ātri piesaista.

Veseli cilvēki iet lēni. Viņiem ir sava dzīve, un tevi viņiem nevajag steidzami.

Laiks	Cilvēks, kurš steidzas	Cilvēks, kurš iet lēni
1. nedēļa	Raksta katru dienu, stāsta savu „smago dzīvi”, grib zināt visu par tevi	Pāris sarunas, kopīga kafija, nekas vairāk
1. mēnesis	Tu jau esi „labākais, kas jebkad noticis”	Jūs zināt viens otra vārdus un dažus hobijus
3. mēnesis	Jums ir kopīgi noslēpumi un kopīgs „ienaidnieks”	Jūs dažreiz sarunājat pastaigu
6. mēnesis	Tu jau skaidro citiem, kāpēc šis cilvēks ir „grūts, bet labs”	Tu pamani, ka ar šo cilvēku ir viegli

Kad lēnais cilvēks būtu gatavs kļūt tuvs, tavas vietas jau ir aizņemtas, un tavs spēks aiziet uz drāmu. Mierīgie cilvēki paliek par „jauko kolēģi” vai „kādu no kora”.

Tāpēc teikums „es gandrīz nevienu citu tuvu neiepazinu” ir tik svarīgs. Tavā dzīvē visticamāk ir bijuši arī normāli cilvēki. Tu viņus vienkārši nekad neiepazini tuvu, jo neviens viņiem nedeva krēslu. Statistikā to sauc par izlases kļūdu (angl. selection bias): tu spried par visiem pēc tiem, kurus pazīsti vistuvāk, bet vistuvāk bija tie, kuri stūma sevi iekšā.

6. Nākamais manto

Tūlīt pēc vardarbīgām attiecībām brūce ir vaļā, un „glābējs”, kurš saka „es neesmu tāds kā tavs bijušais”, jūtas kā atvieglojums. Kā nākamais izmanto pirmā atstātās brūces: Nākamais pārņem. Stāstos par „visiem” šī ķēde bieži ir mugurkauls: vecāks, tad pirmās attiecības deviņpadsmit gados, tad nākamās, un katrs nākamais atrada durvis, ko iepriekšējais atstāja vaļā.

Godīgi par skaitļiem

Cik ir cilvēku ar narcistiskiem personības traucējumiem? Pētījumi atšķiras. Pārskats par pētījumiem sabiedrībā atrada rezultātus no 0% līdz 6,2% (Dhawan u. c., 2010). Lielā ASV aptaujā ar ap 35 000 cilvēku 6,2% atbilda kritērijiem kādā dzīves brīdī (Stinson u. c., 2008), bet daudzi pētnieki uzskata šo skaitli par augstu. Iezīmes ir skala, nevis slēdzis, tāpēc cilvēku ar izteiktām iezīmēm ir vairāk. Vīriešiem tās vidēji ir nedaudz izteiktākas, bet atšķirība ir neliela (Grijalva u. c., 2015) – narcisms nav viena dzimuma lieta. Sīkāk: Cik daudz ir narcisu.

Tagad negaidīts aprēķins. Pieņemsim, ka dzīves laikā tev ir desmit tiešām tuvu cilvēku: vecāki, partneri, tuvākie draugi, svarīgākie priekšnieki. Un pieņemsim ļoti dāsni, ka pieci no katriem simts cilvēkiem, tas ir, 5%, uzvedas narcistiski.

Ja tu šos desmit cilvēkus izvēlētos pilnīgi nejauši, iespēja, ka pieci vai vairāk no viņiem ir narcisti, ir aptuveni viens pret 16 000.
Pat ja pieņem 10% (ieskaitot visus ar izteiktām iezīmēm), tas ir ap viens pret 600.

Tas ir ilustratīvs aprēķins, nevis pētījums. Bet tas parāda svarīgo: pieci tuvās vietās nejauši gandrīz nerodas. Atliek divi skaidrojumi, un abi ir daudz ticamāki par nejaušību:

atlase – mehānismi augstāk: cilvēki tavā dzīvē nav izvēlēti nejauši, un tieši tas ir galvenais;
etiķete – vārds „narcists” tiek lietots arī tiem, kuri tādi nav (nākamā sadaļa).

Bieži abi reizē. Labā ziņa: gan atlasi, gan etiķeti var mainīt.

Skaitļi nav spriedums

Aprēķins nepasaka, kurš no taviem stāstiem bija īsts. Tas tikai pasaka, ka „vienkārši nepaveicās” nav labs skaidrojums. Ja bija pieci, jautājums nav „kas ar mani nav kārtībā”, bet „kas manā dzīvē atlasīja tieši šos cilvēkus – vai kas manā uztverē tos tā nosauc”.

Kāpēc var šķist, ka visi ir narcisti, lai gan tā nav

Neviens no šiem iemesliem nepadara tevi par sliktu cilvēku.

1. Vārds, kas izplūdis

„Narcists” ir kļuvis par vārdu visam, kas sāp. Bet sāp arī daudz kas, kas nav vardarbība:

Sāp, bet pats par sevi nav narcisms	Kas to padarītu par vardarbīgu uzvedību
Draugs aizmirsa tavu dzimšanas dienu	Aizmirst katru gadu, bet savējo prasa svinēt, un par tavu aizvainojumu tevi izsmej
Partneris strīdā kliedza	Kliedz atkal un atkal, nekad neatvainojas un pēc tam saka, ka tas nenotika
Otrs tevi pameta	Pameta, pēc tam atgriežas, kad tev kļūst labāk, un atkal pamet
Kolēģe kritizēja tavu darbu	Kritizē tikai tevi, citu priekšā, un tavus labos rezultātus uzdod par savējiem
Kāds pateica „nē”	Tavs „nē” vienmēr tiek sodīts, bet otra „nē” ir likums

Kritērijs, kas der vienmēr: vai tas atkārtojas, kam tas vienmēr nāk par labu un kā tu pēc tā jūties. Sīkāk par to, kā atšķirt – nodarbībā Konflikts vai vardarbība.

2. Pārmērīga modrība pēc traumas

Psihiatre Džūdita Hermane (Judith Herman) aprakstīja, ka pēc ilgstošas traumas cilvēka nervu sistēma paliek pastāvīgā gatavībā uz briesmām (Herman, 1992). To sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance): tu nepārtraukti skenē sejas, balsis un ziņas, meklējot briesmas. Terapeits Pīts Volkers (Pete Walker) aprakstīja komplekso PTSS (angl. complex PTSD, C-PTSD – traumu pēc ilgstošas, atkārtotas vardarbības, bieži bērnībā) un emocionālos atplaiksnījumus (angl. emotional flashbacks): pēkšņu sajūtu, ka tu atkal esi vecajā situācijā, lai gan apkārt notiek kas cits (Walker, 2013).

Iedomājies dūmu detektoru, kas vienreiz nenostrādāja ugunsgrēkā. Pēc tam tu to noregulē tā, lai tas kauktu jau no grauzdiņa. Saprotami, bet tagad tas kauc katru rītu. Pēc gadiem ar narcistu kļūdaini trauksmes signāli ir biežāki: neitrāla seja izskatās pēc nicinājuma, īsa ziņa – pēc klusēšanas soda, „šovakar gribu pabūt vienatnē” – pēc izmešanas. Pēc vardarbības bieži parādās arī melnbaltā domāšana (angl. splitting, black-and-white thinking): cilvēks ir vai nu pilnīgi drošs, vai pilnīgi bīstams, bez vidus.

Pēc laulības ar sievu, kura sodīja ar nedēļām ilgu klusēšanu, Roberts trīs mēnešus tiekas ar Ilzi. Kādu piektdienu viņa uzraksta, ka ir nogurusi un šovakar grib pabūt viena. Roberts visu vakaru staigā pa dzīvokli un domā:

„Tieši tā sākās ar bijušo. Vispirms „gribu pabūt viena”, tad klusums. Viņa ir tāda pati.”

Pēc attiecībām ar vīrieti, kurš pazuda uz dienām un pēc tam izlikās, ka nekas nav noticis, Evija trīs mēnešus tiekas ar Mārtiņu. Viņš uzraksta, ka ir noguris pēc darba un šovakar grib pabūt viens. Evija nevar aizmigt un domā:

„Klasisks narcists. Sākas izvairīšanās. Labāk pamest viņu pirmajai.”

Abos gadījumos otrs izdarīja kaut ko normālu. Sāpes ir īstas, tikai to avots ir pagātnē. Nākamajā dienā otrs piezvana un stāsta par savu nedēļu. Ja tu nebūtu pagaidījis vai pagaidījusipagaidījispagaidījusi, šis turpinājums nekad nepienāktu.

Smagākais: katra kļūdaina trauksme attālina cilvēkus. Nepamatoti nosauktais aizvainots aiziet, un tas „apstiprina”, ka visi aiziet. Tā ir aizsardzība, kas kādreiz tevi glāba, un to var pārmācīt. Vairāk: pārmērīga modrība, kompleksais PTSS, Kāpēc es šaubos par sevi.

3. Tavas pašas iezīmes

Šo ir grūti lasīt. Daži cilvēki visus sauc par narcistiem tāpēc, ka viņiem pašiem ir spēcīgas iezīmes, kas tā liek redzēt pasauli. Visbiežāk tās ir trīs grupas:

Narcistiskas iezīmes. Katrs „nē”, katra kritika vai cita panākumi jūtas kā ievainojums. Un tas, kurš ievainoja, kļūst par „narcistu”. Tā ir projekcija: savu uzvedību redz citos.
Robežstāvokļa iezīmes (angl. borderline personality disorder, BPD). Ļoti spēcīgas bailes tikt pamestam un svārstības starp „tu esi mans dvēseles radinieks” un „tu esi briesmonis”. Cilvēki nedēļu laikā pāriet no ideāla uz „narcistu”. Cilvēki ar šīm iezīmēm paši bieži ļoti cieš, bieži ir piedzīvojuši vardarbību, un viņiem ir terapijas, kas labi palīdz.
Paranojālas iezīmes. Pastāvīgas aizdomas, ka citi slēpti grib kaitēt, neitrālās lietās saredzēts naids, ilgas aizvainojuma atmiņas.

Kopīgais: „narcistu” saraksts visu laiku aug, tajā nonāk arī cilvēki, kurus citi apraksta kā laipnus, un lomas vienmēr ir tās pašas – visi pārējie ļauni, tu vienmēr bez vainas. Salabošana nedarbojas.

Pārbaudes par sevi ir nodarbībā Vai narciss esmu es?. Un: šīs iezīmes un piedzīvota vardarbība var būt vienlaikus. Cilvēks ar robežstāvokļa iezīmēm var būt uzaudzis pie narcistiska tēva.

4. Kad vārds „narcists” ir ierocis

Daži cilvēki ar narcistisku uzvedību paši ir visskaļākie „narcistu upuri”. Stāsts „visi mani bijušie bija narcisti” viņiem kalpo kā vairogs un kā āķis: tas izsauc līdzjūtību, padara tevi par glābēju un iepriekš nomelno ikvienu, kurš vēlāk varētu pastāstīt citu versiju. Tā ir nomelnošana (angl. smear campaign), kas sākta pirms laika.

Otrajā randiņā kafejnīcā Ķīpsalā Laura ilgi stāsta par saviem četriem bijušajiem. Visi bija „narcisti”, viens „pat izdomāja, ka es viņu kontrolēju”, un bijušā vīra jaunā sieva „ir tāda pati”. Beigās viņa saka:

„Tu esi pirmais normālais vīrietis manā dzīvē. Tu taču nekad mani nepametīsi, vai ne?”

Otrajā randiņā Mārcis stāsta par trim bijušajām. Visas bija „narcistes”, viena „tiesā melojusi par vardarbību”, un viņa paša māsa „nostājās viņu pusē”. Beigās viņš saka:

„Beidzot kāds, kurš mani saprot. Tu nezini, cik es esmu cietis.”

Viens šāds stāsts neko nepierāda – cilvēkam tiešām var būt bijuši vairāki vardarbīgi partneri. Atšķiras tas, kā stāsts tiek stāstīts. Cietušais parasti runā ar sāpēm un apjukumu, nosauc konkrētus notikumus, šaubās par sevi un nesteidzas tevi padarīt par glābēju. Tas, kurš lieto vārdu kā ierocis, runā ar nicinājumu, nevienā stāstā neredz savu daļu, visi ir „nostājušies pretī”, un jau otrajā tikšanās reizē tev tiek piešķirta loma. Par to, kā pārmetumi reizēm atklāj pašu pārmetēju: Apsūdzības ir atzīšanās.

Visbiežāk: abi reizē

Tīri gadījumi ir reti. Tipisks stāsts: māte tiešām bija narcistiska, pirmā laulība tiešām bija vardarbīga, un pārmērīgā modrība pēc tās tagad jaunajā kolēģē saredz briesmas, kuru tur nav. Tev nav jāizlemj, „kas tas ir visai manai dzīvei”. Tev jāizlemj, kas tas ir katram cilvēkam atsevišķi. Uz to ved nākamā sadaļa.

Kā saprast, kas tas ir tev

Dari to uz papīra, nevis galvā, kur gadiem skanēja „problēma esi tu”.

Vingrinājums: tavu tuvāko cilvēku karte

Uzraksti visus savus tuvākos cilvēkus dzīves laikā, astoņus līdz divpadsmit. Ne tikai tos, kurus tu sauc par narcistiem, bet arī mierīgos: vecmāmiņu, skolas draugu, kolēģi, ar kuru bija viegli. Tad pie katra atzīmē tikai to, ko vari atcerēties kā konkrētu notikumu – kur, kad, kādi vārdi.

Cilvēks un loma	Sākumā ideāls, pēc tam noniecināts, beigās izmests?	Tevi pārliecināja, ka neatceries pareizi?	Pēc strīda kaut kas tika salabots?	Tavs „nē” tika sodīts?	Ko teiktu neitrāls liecinieks?
Piemēram: māte
Piemēram: pirmais partneris vai partnere
Piemēram: kolēģis no grāmatvedības

Kad karte ir gatava, paskaties uz to kopumā, nevis uz katru rindu atsevišķi. Palīdzēs šie astoņi jautājumi.

1. Vai atkārtojas konkrēta uzvedība, vai tikai nesaskaņas?

Narcistiskai vardarbībai ir savs raksturīgais gājiens. Idealizācija (angl. idealization): sākumā tevi ceļ debesīs. Noniecināšana (angl. devaluation): pēc tam nekas vairs nav pareizi. Izmešana (angl. discard): tevi atstumj, bieži vissliktākajā brīdī. Gāzlaitings (angl. gaslighting): tev liek šaubīties par savu atmiņu un prātu. Nekādas salabošanas: pēc strīda nekas netiek atzīts un mainīts. Sods par robežām: tavs „nē” maksā dārgi.

Ja kartē šīs lietas atkārtojas, tas norāda uz īstu uzvedību. Ja kartē galvenokārt ir „mēs nepiekritām”, „viņš mani nesaprata”, „viņa aizgāja”, vārds „narcists” tur, visticamāk, apraksta sāpes, nevis uzvedību.

2. Vai tev ir kaut vienas ilgas, drošas attiecības, kur salabošana strādā?

Cilvēkam, kurš cieta atlases dēļ, gandrīz vienmēr ir kaut kas drošs: vecmāmiņa, kas vienmēr bija tur, skolas draudzene, ar kuru reizi gadā ir viegli, kolēģis, ar kuru jūs strīdaties un nākamajā dienā abi atvainojaties. Varbūt ne tuvākajās vietās, bet ir.

Ja tev nav nevienu ilgu attiecību, kur pēc strīda viss atgriežas pie normāla, tas nav pierādījums, ka problēma esi tu – pēc gadiem tīklā tev varbūt nekad nav ļauts tādas veidot. Bet tas ir iemesls godīgi pārbaudīt arī sevi.

3. Vai dažādi cilvēki neatkarīgi raksturo to pašu cilvēku līdzīgi?

„Neatkarīgi” nozīmē: cilvēki, kuriem tu pirms tam neizstāstīji savu versiju – otra iepriekšējais partneris, kolēģi no citas nodaļas.

Tu gadiem domāji, ka tikai tu redzi, kā brālis ar cilvēkiem apietas. Kāzās Daugavpilī viņa bijusī sieva, kuru tu līdz tam gandrīz nepazini, pie galda klusi pasaka:

„Tu arī pamanīji, ka viņš vienmēr sāk ar dāvanām un beidz ar draudiem? Man likās, ka esmu vienīgā.”

Tu aizgāji no nodaļas, kur vadītāja tevi pazemoja sapulcēs. Pēc gada kolēģe no citas filiāles, kura tavu stāstu nekad nav dzirdējusi, uzraksta:

„Klausies, vai tev ar Ineses nodaļu arī bija tā, ka pēc katras sapulces gribējās raudāt? Pie mums tagad aiziet jau trešais cilvēks.”

Ja cilvēki, kuri viens otru nepazīst, stāsta to pašu, tā ir spēcīga zīme. Ja tavu viedokli dala tikai tie, kuriem to izstāstīji tu, tas ir vājāks pierādījums. Un ja neitrāli cilvēki to pašu cilvēku stabili raksturo kā laipnu – ir vērts apstāties.

4. Vai tā ir uzvedība, ko vari dokumentēt, vai sajūtas un aizdomas?

Pārbaude: vai tu vari uzrakstīt „14. martā ģimenes vakariņās viņš draugu priekšā teica X, un kad es vēlāk to pieminēju, viņš teica, ka to nekad nav teicis”? Vai tev ir tikai „es jūtu, ka viņa mani nevar ciest” un „kaut kas viņā ir aizdomīgs”?

Sajūtas ir svarīgas, un ķermenis bieži zina ātrāk nekā galva. Bet sajūta ir iemesls paskatīties, nevis pierādījums. Ja pēc pāris mēnešiem novērošanas pie sajūtas nav pievienojies neviens konkrēts notikums, etiķete jānoliek malā.

5. Kad tu atvainojies, vai viņi atvainojas? Kad viņi atvainojas, vai tu to vari pieņemt?

Narcistiskās attiecībās tavas atvainošanās tiek izmantotas, bet otra atvainošanās nekad nepienāk vai nāk ar „bet tu arī”. Bet paskaties arī uz otru pusi: vai ir bijuši cilvēki, kuri tev sirsnīgi atvainojās un mainīja rīcību, un tu tik un tā viņus ieliki sarakstā? Ja jebkura atvainošanās tev šķiet „manipulācija”, tā var būt pārmērīgā modrība. Ja tev atvainoties ir gandrīz neiespējami, tas ir jautājums par tevi.

Vīramāte, ar kuru tev bija gadiem saspīlētas attiecības, pēc Ziemassvētku strīda piezvana un saka konkrēti, ko nožēlo. Tu vēlāk stāsti draugam, un pēkšņi saproti, ka pat neapsvēri iespēju, ka tas varētu būt patiesi:

„Protams, atvainojās. Narcises vienmēr atvainojas, kad viņām kaut ko vajag.”

Tēvocis, kurš ģimenes svētkos gadiem par tevi jokoja visu priekšā, pēc māsas kāzām piezvana un konkrēti pasaka, kuri joki bija pazemojoši un ka viņš tā vairs nedarīs. Tu noliec telefonu un uzreiz nodomā:

„Nu protams. Atvainojas tikai tāpēc, lai radu priekšā izskatītos labi.”

Varbūt tā ir, varbūt nav. Pārbaude: kas notiek nākamajos mēnešos? Ja uzvedība mainās, atvainošanās bija īsta. Ja pēc nedēļas viss ir kā agrāk, tā bija āķis.

6. Vai tavs „radars” ir kļūdījies, un vai tu to vari atzīt?

Padomā par kādu cilvēku, par kuru tu biji pārliecināts vai pārliecinātapārliecinātspārliecināta, ka „tas ir narcists”, un vēlāk izrādījās, ka tā nav. Varbūt kolēģe, kas izrādījās vienkārši kautrīga. Varbūt draugs, kurš bija aizņemts ar slimu tēvu.

Cilvēkam, kura modrība dzīst, šādi piemēri ir: „Par Ingu es kļūdījos. Viņa ir vienkārši klusa.” Cilvēkam ar spēcīgām narcistiskām vai paranojālām iezīmēm radars nekad nekļūdās, un tie, kuri „izrādījās labi”, vienkārši „labi slēpjas”. Ja tu nespēj atcerēties nevienu reizi, kad kļūdījies, tas ir vērts pārdomas.

7. Vai kāds tevi raksturo tā, kā tu raksturotu narcistu, un kādi ir viņa piemēri?

Skaties uz avotu. Ja to saka cilvēks, kurš tev pats dara pāri, bez piemēriem vai ar sagrozītiem piemēriem, tas bieži ir DARVO. Ja to saka vairāki cilvēki, kuri viens otru nepazīst, ar konkrētiem notikumiem – „kad tev pateica „nē”, tu nedēļu nerunāji ar mani”, „tu stāstīji citiem manu noslēpumu” –, tad ir vērts to uztvert nopietni. Ne kā spriedumu, bet kā informāciju.

Tu aizgāji no draudzes kopienas, kur vadītājs publiski kaunināja tos, kuri šaubījās. Kāds no grupas tev raksta:

„Mēs visi redzam tavu lepnību: tu visus citus sauc par ļaunajiem. Tieši tas ir tavs grēks.”

„Mēs visi” un neviena konkrēta piemēra. Tā nav atgriezeniskā saite (angl. feedback), tas ir spiediens. Atgriezeniskā saite nosauc, ko tieši tu izdarīji, un ir gatava dzirdēt tavu versiju.

8. Kas notiek, kad cilvēki ir vienkārši neitrāli?

Pārdevēja nesmaida. Kolēģis atbild ar vienu vārdu. Draugs vakarā neatbild, jo guļ. Pēc gadiem ar narcistu neitrāls bieži izskatās pēc naidīga, jo agrāk klusums tiešām nozīmēja sodu. Nākamnedēļ pieraksti trīs neitrālas situācijas, ko tajās nolasīji, un pēc nedēļas – kas notika tālāk. Ja „naidīgie” izrādījās vienkārši aizņemti vai kautrīgi, tu savu dūmu detektoru esi pieķēris darbā. To var noregulēt.

Salīdzinājums: trīs dažādi stāsti par „visiem”

Pazīme	Daudz narcistu atlases dēļ	Etiķete pielīp visiem	Man ir spēcīgas narcistiskas vai paranojālas iezīmes
Kas ir sarakstā	Pāris cilvēku tuvākajās lomās, bieži saistīti (vecāks, caur vecāku atrasts partneris, vecāka aplis)	Arī nejauši un neitrāli cilvēki: pārdevēja, kaimiņš, jauns kolēģis	Gandrīz visi, kas kādreiz pateica „nē” vai kritizēja
Kas kopīgs attiecībās	Konkrēti notikumi: idealizācija, noniecināšana, gāzlaitings, sods par robežām	Galvenokārt sajūtas, aizdomas un parastas nesaskaņas	Otra „nē”, kritika vai neatkarība
Drošas attiecības	Ir, kaut dažas un ne tuvākajās vietās	Ir, bet tās tiek turētas zem aizdomām	Gandrīz nav, vai katra beidzas ar „arī šis izrādījās narcists”
Citu viedoklis	Neatkarīgi cilvēki apraksta to pašu	Citi redz parastus cilvēkus	Citi bieži apraksta tevi tā, kā tu apraksti viņus
Atvainošanās	Tu atvainojies viegli, viņi reti vai ar „bet”	Tev ir grūti noticēt citu atvainošanās	Tev ir ļoti grūti atvainoties
Kā tu jūties par to	Sāpes, apjukums, kauns, bieži šaubas par sevi	Trauksme, nogurums, vientulība	Dusmas, netaisnības sajūta, nicinājums
Kas palīdz	Lauzt atlasi, lēna tuvība, jauns aplis	Traumas terapija, realitātes pārbaude, laiks	Speciālists, kurš strādā ar personības grūtībām

Kolonnas nav kastes. Daudzi atpazīs sevi divās. Tas ir normāli.

Viens notikums, trīs lasījumi

Tas pats notikums var nozīmēt trīs dažādas lietas. Atšķirību parasti rāda nevis pats notikums, bet tas, kas notiek pirms un pēc tā.

Draugs atceļ tikšanos. Sestdienas rītā tavs draugs vai draudzenetava draudzenetavs draugs uzraksta, ka šovakar Mežaparkā nevarēs, jo jūtas slikti.

Lasījums	Kas notiek tālāk	Kā to atšķirt
Tiešām narcistiska uzvedība	Vēlāk tu ieraugi bildes no ballītes – jau ceturto reizi, kad uzradies „kaut kas labāks”. Kad tu to pieminē, tev atbild, ka tev ir „greizsirdības problēmas un tu gribi visu kontrolēt”	Atkārtojas, vienmēr par labu vienai pusei, un tavs aizvainojums tiek pagriezts pret tevi
Pārmērīga modrība	Tu visu dienu domā, ka tevi „izmet”. Nākamajā dienā pienāk ziņa ar jaunu datumu	Otrs pats atgriežas un sarunā jaunu laiku. Trauksme bija tavā ķermenī, nevis otra rīcībā
Tavas iezīmes	Tu atbildi ar garu ziņu par to, kā tevi „nekad neviens neciena”, un nedēļu nerunā. Kad otrs atvainojas, tu atbildi, ka par vēlu	Parasta atcelšana izraisa sodu. Tavs „nē” ir likums, bet otra „nē” ir nodevība

Priekšnieks kritizē. Pēc tavas prezentācijas priekšnieks vai priekšniecepriekšniecepriekšnieks pasaka, ka divi slaidi ir neskaidri un ka jāpārtaisa līdz ceturtdienai.

Lasījums	Kas notiek tālāk	Kā to atšķirt
Tiešām narcistiska uzvedība	Kritika vienmēr ir citu priekšā. Nākamnedēļ tavus slaidus pasniedz kā savējos. Kad tu to pieminē, tev saka, ka tu „neesi komandas spēlētājs”	Kritika kalpo pazemošanai, nevis darbam. Tavi panākumi pazūd, tavas kļūdas tiek atkārtotas
Pārmērīga modrība	Tu visu vakaru domā, ka tevi grib atlaist. Ceturtdien pārtaisītos slaidus pieņem ar „labi, paldies”	Kritika bija par konkrētu darbu un izpildāma, pēc tās viss ir kā agrāk
Tavas iezīmes	Tu kolēģiem stāsti, ka šis cilvēks ir „tipisks narcists, kuram vajag kādu pazemot”, un slaidus nepārtaisi	Jebkura kritika izjūtas kā uzbrukums. Tas, kurš kritizē, uzreiz kļūst par ienaidnieku

Partneris saka „nē”. Tu gribi aizbraukt uz tavu vecāku mājām Kurzemē visu brīvdienu, bet partneris vai partnerepartnerepartneris saka, ka šoreiz grib palikt mājās un atpūsties.

Lasījums	Kas notiek tālāk	Kā to atšķirt
Tiešām narcistiska uzvedība	„Nē” ir tikai uz tavām vēlmēm. Uz otra vecākiem jūs braucat katru mēnesi. Ja tu brauc bez otra, tevi sagaida nedēļa klusēšanas	Robeža darbojas tikai vienā virzienā, un par tavu robežu ir sods
Pārmērīga modrība	Tu jūti, ka tevi atstumj, un gatavojies strīdam. Otrs piedāvā aizbraukt nākamnedēļ kopā vai iesaka tev šoreiz braukt bez pavadoņa un vakarā piezvana, lai uzzinātu, kā gāja	Otrs pasaka savu vajadzību un respektē tavējo. Jūs abi varat pateikt „nē” bez soda
Tavas iezīmes	Tu nosauc otru par egoistu un narcistu, jo „normāls partneris vienmēr brauktu līdzi”. Pēc tam dienām nerunā	Otra vajadzība tiek uztverta kā uzbrukums tev. Tieši to tu pārmet otram

Vai tas izklausās pazīstami?

Vai tavā sarakstā ir cilvēki, kurus kādreiz iepazini caur vienu un to pašu cilvēku?
Vai tuvākās vietas tavā dzīvē aizņēma tie, kuri ātri pietuvojās, kamēr mierīgi cilvēki palika paziņas?
Vai tev ir kaut viens cilvēks, ar kuru pēc strīda viss atgriežas normālā stāvoklī?
Vai tu vari nosaukt vismaz vienu reizi, kad tavs „radars” kļūdījās?
Vai neitrāla ziņa vai seja tev bieži šķiet naidīga, un vai vēlāk tā izrādās parasta?
Vai mierīgi cilvēki tev šķiet „garlaicīgi” vai „plakani”?

Ko tu vari darīt

Ja tā ir atlase: pārtrauc atlasi

Lēna tuvība. Noteikums: neviens jauns cilvēks nenonāk tavās tuvākajās vietās, pirms tu neesi redzējis vai redzējusiredzējisredzējusi, kā šis cilvēks uzvedas, kad saņem mazu „nē”, kad jums ir neliels konflikts, kad tam ir slikta diena, un kā tas runā par bijušajiem partneriem un kolēģiem. Tas prasa mēnešus. Ja kāds uz tavu lēno tempu reaģē ar spiedienu vai „tu man neuzticies”, tā ir informācija.

Tuvās vietas aizpildi lēnām. Neļauj vienam jaunam cilvēkam nedēļā aizņemt visu tavu laiku. Uzturi divas vai trīs „lēnas” attiecības: kaimiņu, kolēģi pusdienām, cilvēku no kursiem.

Ko teikt

Mazais „nē” pārbaudei, jaunam cilvēkam pirmajos mēnešos: „Šoreiz nevarēšu, bet nākamnedēļ varu.” Vesels cilvēks atbild „labi, sarunājam” un sarunā. Cilvēks, kuram vajag kontroli, apvainojas, izspiež iemeslu vai pēkšņi pazūd un gaida, kamēr tu atkal pieraksti.

„Normālo cilvēku” pārbaudes periods. Trīs līdz sešus mēnešus apzināti pavadi laiku ar mierīgiem cilvēkiem un pieraksti, ko jūti. Sākumā nekas nenotiek, nav drāmas, nav jāuzmin noskaņojums. Daudzi to nosauc par garlaicību.

Pamani, kad normāls jūtas garlaicīgs. Bieži tā ir nervu sistēma, kurai trūkst adrenalīna: pēc gadiem neparedzamībā miers ķermenim ir svešs. Dod tam sešas līdz astoņas nedēļas. Garlaicīgs nenozīmē nepareizs.

Izej no mantotā tīkla. Nav jāsarauj visas saites uzreiz. Sāc ar vienu vietu dzīvē, kur neviens no vecā apļa tevi nepazīst.

Ja tā ir pārmērīga modrība: nomierini trauksmi, neapklusinot to

Tavs detektors tevi reiz glāba. To nav jāizmet, to vajag noregulēt.

Traumas terapija. Palīdz metodes, kas strādā tieši ar traumu: EMDR (acu kustību desensibilizācija un pārstrāde), uz traumu vērsta kognitīvi biheiviorālā terapija, ķermeņa terapijas. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai psihoterapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību un traumu. Labi domājošs speciālists bez tām var ieteikt „izrunāt to ar otru” vai „dot vēl vienu iespēju”, un tas var nodarīt pāri. Pārbaudi:

vai speciālists tev tic, neliekot neko pierādīt;
vai speciālists zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne (angl. trauma bond) un pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi (angl. coercive control);
vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „izlīgšanu” ar cilvēku, kurš tev darīja pāri;
vai runā par tavu drošību un tavu uztveri.

Ja pēc sesijām tev ir vairāk apjukuma un vainas vai tevi stumj atpakaļ pie pāridarītāja, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē, var palīdzēt Dr. Ramani Durvasula materiāli angļu valodā: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas, visu diennakti) un noziegumos cietušo tālrunis 116 006 (pēcpusdienā un vakarā) var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Realitātes pārbaudes cilvēks. Viens mierīgs cilvēks ārpus vecā tīkla, kuram vari pajautāt „vai tas ir normāli?”, pirms pieliec etiķeti.

Dienasgrāmata. Četras kolonnas: kas notika (tikai fakti), ko es sajutu, ko es nodomāju, kas vēl varētu būt taisnība. Pēc divām nedēļām piektā: kas notika tālāk. Tieši piektā kolonna pārmāca detektoru.

Nogaidīšanas noteikums. Pirms tu kādu cilvēku nosauc par narcistu, nogaidi divas nedēļas un savāc vismaz trīs konkrētus notikumus. Ja to nav, etiķete pagaidām jānoliek malā.

Vairāk: nervu sistēmas atjaunošana.

Ja tu sevī atpazīsti iezīmes

Ja tu atpazini sevi, tas prasa drosmi, un tas, ka tu uzdod šo jautājumu, ir laba zīme.

Izlasi sadaļu „Ja tu sevī redzi šīs iezīmes” nodarbībā Vai narciss esmu es?. Tur ir pirmie soļi un tas, kā atšķirt īstas pārmaiņas no jaunas maskas.
Meklē psihiatru vai klīnisko psihologu, kurš strādā ar personības grūtībām. Robežstāvokļa iezīmēm labi pētīta ir dialektiskā uzvedības terapija (angl. dialectical behaviour therapy, DBT); ar personības grūtībām strādā arī shēmu terapija (angl. schema therapy).
Ja tev ir ļoti grūti vai domas par sevis savainošanu – krīzes tālrunis 116 123, tūlītējās briesmās 112.

Jauns aplis: droši cilvēki pēc gadiem ar narcistiem

Pēc gadiem narcistu vidū daudzi saka: „Es pat nezinu, kā izskatās normāls cilvēks.” To var iemācīties.

Kur viņus satikt. Vietās, kur tie paši cilvēki satiekas atkal un atkal ap kopīgu darbu, nevis ap tevi: koris, pārgājienu grupa, valodu kursi, brīvprātīgais darbs dzīvnieku patversmē, galda spēļu vakari. Tur tuvība aug lēnām pati no sevis. Arī atbalsta grupas cilvēkiem pēc vardarbības – pajautā 116 123, kur tādas ir tuvāk.

Kā izskatās lēna uzticēšanās:

Laiks	Kas notiek
Pirmās nedēļas	Sarunas par tēmām, nevis dvēselēm. Vai cilvēks atceras, ko teici iepriekšējo reizi
1–3 mēneši	Pirmās nelielas tikšanās ārpus grupas. Mazs „nē” no abām pusēm un tas, kā tas tiek pieņemts
3–6 mēneši	Pirmais neliels pārpratums un tas, vai to var izrunāt un aizmirst
Pēc gada	Tu vari šim cilvēkam pastāstīt kaut ko svarīgu un zini, ka tas netiks izmantots pret tevi

Kā izskatās veselas attiecības praksē:

tavs „nē” tiek pieņemts bez soda, un otra „nē” tu vari pieņemt bez panikas;
pēc strīda dažu dienu laikā tiek salabots: kāds pasaka „man žēl, es pārspīlēju”, un tas tiešām mainās;
otrs jautā arī par tevi, ne tikai stāsta par sevi;
tev nav jānostājas otra pusē pret kādu trešo;
otram ir arī citi draugi, un tev tas nerada bailes;
pēc tikšanās tev ir miers, nevis nogurums;
tu vari būt tu pats vai tu patitu patstu pati, neuzminot, kāds ir otra noskaņojums.

Sākumā laipnība var šķist aizdomīga: „Ko šim cilvēkam no manis vajag?” Tas ir normāli. Nesteidzies ne uzticēties, ne atgrūst – skaties, kas atkārtojas. Ja tev ir bērni, viņi pirmo reizi redzēs, kā izskatās mierīga draudzība, un tas viņiem paliks ilgāk par jebkuru lekciju.

Pārbaudi savas attiecībasPašpārbaude, 5 minūtes Vai narciss esmu es? 12 uzvedības pārbaudesNodarbība Kāpēc tas atkārtojasNodarbība Aizpildi drošības plānuRīks, 10 minūtes

Mīti

Mīts: „Ja visi apkārt ir narcisti, problēma noteikti esi tu.”

Pieci narcisti tuvās vietās nejauši gandrīz nerodas, bet tas nenozīmē, ka tu viņus izdomāji. Ļoti bieži tā ir atlase: vecāks iestata, kas jūtas pazīstams, manipulatori paliek pie tiem, kuri piedod, un aplis tiek mantots no pirmā. Jautājums nav „kas ar mani nav kārtībā”, bet „kas atkārtojas un kāpēc”. Godīga pārbaude var parādīt arī tavu daļu, bet tā sākas ar faktiem, nevis ar spriedumu.

Mīts: „Ja es kļūdījos par vienu cilvēku, tad droši vien kļūdījos arī par pārējiem.”

Pārmērīga modrība pēc vardarbības var radīt kļūdainu trauksmi par jauniem cilvēkiem, bet tā nepadara nebijušu to, kas notika ar iepriekšējiem. Katrs cilvēks jāvērtē atsevišķi, pēc konkrētiem notikumiem. Spēja atzīt kļūdu par vienu cilvēku ir zīme, ka tava uztvere dzīst, nevis ka tā nekad nav bijusi pareiza.

Mīts: „Mierīgi cilvēki ir garlaicīgi, starp mums nav ķīmijas.”

Pēc gadiem neparedzamībā ķermenis spēcīgu trauksmi bieži sajauc ar pievilcību, bet mieru – ar garlaicību. Ķīmija bieži ir atpazīšana: tev ir pazīstams tieši tas, kas sāpēja. Dod mierīgiem cilvēkiem laiku. Daudzi pēc dažiem mēnešiem saprot, ka „garlaicīgi” patiesībā bija „droši”.

Iedziļinies

Divpadsmit pārbaudes par sevi: Vai narciss esmu es?
Kad šaubies par vienām attiecībām: Vai es to neizdomāju?
Kāpēc uzticēšanās sev pazūd: Kāpēc es šaubos par sevi
Kāpēc tas atkārtojas ar jauniem cilvēkiem: Kāpēc tas atkārtojas, Nākamais pārņem
Kā viņi atrod un piesaista: Kā viņi atrod un izvēlas upurus, Kā viņi tik ātri piesaista
Tīkls ap pirmo: Zirnekļa tīkls
Skaitļi: Cik daudz ir narcisu
Termini: pārmērīga modrība, kompleksais PTSS, melnbaltā domāšana, projekcija, DARVO, tieksme atkārtot traumu, robežas, nomelnošana
Kā aiziet droši: drošības plāns