Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
LVRU
Skats:Mana situācija

Kā viņi paši noņem masku: 12 brīži, kad narcists sevi atklāj

Jā, cilvēki ar narcistisku uzvedību bieži paši palīdz tev ieraudzīt, kas viņi ir: maska slīd malās (nicinājums sekundes daļā, auksta seja, kad nav skatītāju, „joks”, kas ir patiesība, nežēlība, kad tu slimo), viņi pārspēlē (par lieliem meliem, to pašu scenāriju jaunam cilvēkam), kļūst slinki, kad domā, ka tu esi iekšā, un paši izpļāpājas apsūdzībās un tajā, kā izturas pret citiem; tas notiek tiesību sajūtas, nicinājuma, paviršības un ievainojuma dēļ, un katrs šāds brīdis ir pierādījums, ko vērts pierakstīt – taču viens slikts brīdis vēl nav narcisms, izšķir tas, ka tas atkārtojas.

Klausīties

Īsumā

  • Maska ir smaga, un to nevar nēsāt visu laiku. Tā slīd malās: nicinājums sekundes daļā, auksta seja, kad neviens neskatās, „joks”, kas ir patiesība, nežēlība, kad tu slimo vai tev nav spēka. Pētījumi rāda, ka narcistiski cilvēki sākumā patīk, bet laika gaitā arvien mazāk – jo maska nodilst.
  • Viņi arī pārspēlē (meli par lielu, tā pati mīlestības bombardēšana jaunam cilvēkam), kļūst slinki, kad domā, ka tu esi iekšā, un paši sevi nodod: apsūdzībās, izmešanas veidā, tajā, ko stāsta citiem, un tajā, kā izturas pret oficianti, bijušo vai savu māti.
  • Katrs šāds brīdis ir pierādījums. Pieraksti to tajā pašā dienā: kas, kad, kādiem vārdiem, kā tu juties. Bet godīgi: slikts brīdis ir arī normāliem cilvēkiem. Izšķir tas, ka tas atkārtojas, kam tas nāk par labu un vai otrs labo vai soda.

Kas tas ir

Kad cilvēki beidzot ierauga, ar ko dzīvo, viņi bieži saka: „Es to redzēju ne tāpēc, ka biju gudrs. Es to redzēju, jo viņa pati man parādīja.” Vai: „Viņš pats sevi nodeva.” Tas ir savādi, bet patiesi. Cilvēki ar narcistisku uzvedību gadiem būvē tēlu – un paši to arī plēš. Ne ar nodomu. Bet regulāri.

Šī nodarbība ir par šiem brīžiem. Par to, kā maska slīd, kāpēc tā slīd un kā tos brīžus izmantot kā pierādījumus sev. Tā ir otrā nodarbība sērijā „Diena, kad tu ieraugi”. Pirmā ir par pašu brīdi un pirmajām dienām pēc tā: diena, kad tu ieraugi. Plašāk par to, kā izklīst viss miglas stāvoklis: kā migla izklīst.

Ar „masku” mēs saucam tēlu, ko otrs rāda pasaulei un tev pašā sākumā: uzmanīgs, silts, gudrs, veiksmīgs vai – slēptajā versijā – jūtīgs un nenovērtēts. Maska nav pilnīgi izdomāta. Bet tā ir izrāde, un izrādei vajag enerģiju, skatītājus un kontroli pār situāciju. Kad kaut kā no tā pietrūkst, maska slīd.

Ko saka pētījumi

Psihologs Delrojs Paulhuss (Delroy Paulhus) novēroja grupas, kas tikās vairākas nedēļas. Cilvēki ar izteiktu tieksmi sevi paaugstināt pirmajās tikšanās reizēs patika citiem vairāk nekā vidēji. Pēc septiņām nedēļām – mazāk nekā vidēji (Paulhus, 1998). Vēlāks pētījums parādīja, kāpēc: sākumā strādā šarms, pašpārliecība un izskats, bet laika gaitā parādās augstprātība, agresija un citu noniecināšana (Leckelt u. c., 2015). Citiem vārdiem: maska nodilst. Tas, ko tu redzi pēc gadiem, nav otra „slikta diena”. Tas ir tas, kas bija zem maskas visu laiku.

Pētnieki arī parādīja, ka narcismam ir divas puses: vēlme tikt apbrīnotam (šarms, spožums) un sāncensība (citu noniecināšana, naidīgums, kad kāds apdraud tēlu) (Back u. c., 2013). Sākumā tu redzi pirmo. Kad tu kļūsti tuvs vai tuva – vai kad tu kaut ko apdraudi –, tu satiec otro.

„Bet vai otrs vispār ir narcisists?”

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Un etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: ja maska slīd atkal un atkal, un aiz tās katru reizi ir nicinājums un kontrole, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, tāpēc ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – skat. drošības plānu. Normālas attiecības nenoved līdz tam, ka tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā ir, izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Kāpēc maska slīd: četri iemesli

Pirms pašiem brīžiem – kāpēc tie vispār notiek. Tas palīdz nesajaukt tos ar nejaušību.

  1. Tiesību sajūta (angl. entitlement). Pārliecība, ka noteikumi uz tevi neattiecas un ka citi tev ir parādā. Cilvēks ar spēcīgu tiesību sajūtu vienkārši neuzskata par vajadzīgu slēpt, kā viņš tiešām domā par citiem – īpaši par tiem, kuri „ir zemāk”.
  2. Nicinājums. Kad kāds tevi iekšēji uzskata par mazāku, tas izlaužas: skatienā, tonī, pusteikumā. Nicinājumu ir grūti noslēpt, jo tas ir sajūta, nevis plāns.
  3. Pavirša droša sajūta. Kad otrs domā, ka tu jau esi „noķerts” vai „noķerta” – kopīga māja, kredīts, kāzas, grūtniecība, tava izolācija no draugiem –, vajadzība spēlēt samazinās. Kāpēc censties, ja tu tāpat neaiziesi?
  4. Ievainojums. Narcistisks ievainojums (angl. narcissistic injury) ir sāpes, kad realitāte neapstiprina piepūsto tēlu par sevi (Kohut, 1972). Kad tu kritizē, aizej, esi veiksmīgāks vai veiksmīgāka, maska var nokrist dusmās vai aukstumā, jo tēla sargāšana kļūst svarīgāka par izrādi.

Tagad – divpadsmit tipiski brīži. Katram ir piemēri ar kontekstu, iemesls, kāpēc tā notiek, un kā to izmantot. Neviens no tiem viens pats neko nepierāda. Kopā un atkārtoti tie veido ainu.

1. Nicinājums sekundes daļā

Tu kaut ko stāsti – par darbu, par sapni, par ideju. Un uz sekundi tu ieraugi: acu pagriešanu, pussmaidu, sejas izteiksmi, kas saka „cik tu esi smieklīgs”. Pēc sekundes seja atkal ir pieklājīga. Bet tu to redzēji.

Psihologs Džons Gotmans (John Gottman), kurš gadu desmitiem pētīja pārus, nicinājumu nosauca par vienu no spēcīgākajiem šķiršanās priekšvēstnešiem (Gottman, 1994). Tā nav dusmas. Dusmas saka „tu izdarīji kaut ko nepareizi”. Nicinājums saka „tu esi mazāks par mani”.

Kārlis vakariņās pie sievas vecākiem stāsta, ka grib pamest biroja darbu un atvērt nelielu galdniecību. Viņš ilgi to plānojis. Sieva Madara pieliec galvu un smaida, bet, kad viņš paskatās, viņa tieši tobrīd pārmij skatienu ar savu māti. Tas ir īss, gandrīz nemanāms skatiens: „Nu, klausies, ko viņš atkal izdomājis.” Mājās viņa saka: „Protams, es tevi atbalstu.” Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Dace pēc gada darba nokārto grāmatvedes eksāmenu un priecīga zvana vīram Normundam. Viņš saka „apsveicu”, bet, kad vakarā viņa stāsta draugiem, viņa pamana, kā Normunds kolēģim pie galda pasmīn un paceļ uzacis: „Grāmatvede. Nu, arī profesija.” Kad Dace pajautā, ko viņš domāja, viņš saka: „Tev vienmēr kaut kas šķiet.” Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kāpēc tā notiek: nicinājums ir sajūta, kas ir otrā pastāvīgi. Maska to nosedz lielāko daļu laika, bet ne katru sekundi.

Kā to izmantot: pieraksti ne tikai skatienu, bet arī kontekstu – ko tu stāstīji, kas bija klāt, ko otrs pēc tam teica. Ja tas atkārtojas tieši tad, kad tu runā par saviem panākumiem vai sapņiem, tā vairs nav nejaušība.

2. Aukstā seja, kad nav skatītāju

Publiski otrs ir silts, uzmanīgs, pat maigs. Tu sēdi mašīnā pēc viesībām, durvis aizveras – un seja mainās. Kā slēdzis. Balss kļūst ledaina vai nāk klusums.

Pie draugiem Raimonda sieva Inese visu vakaru viņu apskauj un stāsta, kāds viņš ir „labākais vīrs pasaulē”. Mašīnā, tiklīdz durvis aizcirtušās, viņa pagriežas pret logu un saka:
„Tu visu vakaru runāji tikai par sevi. Tev nav ne mazākās jausmas, cik tu esi apkaunojošs. Nerunā ar mani.”
Māsīcas kāzās Kristīnes vīrs Andris ir dvēseles cilvēks: dejo ar visām tantēm un saka tostu par „manu sievu, manu gaismu”. Viesnīcas numurā, kad Kristīne apsēžas uz gultas, viņš pat neskatoties saka:
„Tu izskatījies kā govs tajā kleitā. Vismaz nerunāji daudz.”

Kāpēc tā notiek: izrāde ir domāta skatītājiem. Tu mājās neesi skatītājs – tu esi aizkulises. Cilvēkam ar narcistisku uzvedību vajag, lai citi redz spožo tēlu. Tev tas vairs nav jārāda, jo tu jau esi „dabūts”.

Kā to izmantot: pieraksti atšķirību. Divas slejas: „ko redz citi” un „ko redzu es”. Tā ir arī atbilde, kāpēc citi tev netic: viņi redzējuši tikai vienu sleju. Plašāk par pretrunām starp vārdiem un darbiem: saka vienu, dara citu.

3. „Joks”, kas ir patiesība

„Nu, tu jau zini, ka es jokoju.” Joks par tavu svaru, tavu algu, tavu ģimeni, tavu „vīrišķību” vai „sievišķību”. Pie draugiem. Atkārtoti. Ja tu aizvainojies, tev „nav humora izjūtas”.

Situācija 1 · Joks draugu priekšāDraugu kompānijā kāds jautā, kurš mājās gatavo. Sandra, Pētera sieva, iesaucas: „Pēteris? Viņš nevar pat plauktu pieskrūvēt, labi, ka viņam ir mani ienākumi.” Visi smejas. Pēteris vēlāk saka, ka viņam tas sāpēja.
Normāli„Tev taisnība, tas bija nejauki. Es gribēju būt smieklīga, bet tas bija uz tavu rēķina. Piedod, es tā vairs nedarīšu.”
Joks var trāpīt nepareizi arī labam cilvēkam. Normāli ir tas, kas notiek pēc tam: otrs dzird, ka sāpēja, atvainojas un maina uzvedību.
Vardarbība„Ak dievs, tu tiešām esi tik jūtīgs? Visi smējās, tikai tu ne. Varbūt problēma ir tevī, ja tev tik viegli aizskart vīrišķību.”
Tavas sāpes kļūst par tavu vainu. Joks netiek atsaukts, tas tiek apstiprināts ar jaunu dzēlienu. Nākamajās viesībās viņa to atkārtos – jo tagad zina, ka tev sāp.
Situācija 2 · Joks draugu priekšāĢimenes svētkos Renāte paņem vēl vienu kūkas gabalu. Vīrs Jurģis skaļi saka: „Uzmanīgi, pēc Jāņiem tu vairs neiespiedīsies mašīnā.” Radi smejas. Mājās Renāte saka, ka viņai bija kauns.
Normāli„Tas bija stulbi un nepareizi. Es tā vairs nesaku, un es saprotu, kāpēc tev bija kauns.”
Viņš neapstrīd viņas sajūtu un nemeklē vainu viņā. Nākamreiz joka nav.
Vardarbība„Nu, sāksies. Ar tevi nevar pat pajokot. Vai tiešām tev tik ļoti rūp, ko domā mana tante?”
Viņš neredz joku kā problēmu. Problēma ir Renātes „jūtīgums”. Un „joks” pateica to, ko viņš domā visu laiku.

Kāpēc tā notiek: joks ļauj pateikt patiesību un tūlīt no tās atteikties. Tas ir drošs nicinājums: ja tu protestē, tu esi „bez humora izjūtas”.

Kā to izmantot: pieraksti jokus. Ne vienu, bet visus mēneša laikā. Kad tu redzēsi, ka „joki” vienmēr ir par vienām un tām pašām tavām vājajām vietām, tu redzēsi arī to, ka tie nebija joki.

4. Nežēlība, kad tev ir slikti

Iespējams, visspilgtākais brīdis. Tev ir slikti: slimība, operācija, sēras, darba zaudējums, izdegšana. Un otrs kļūst aukstāks, nevis siltāks. Dažreiz tieši tad nāk vissliktākie vārdi vai klusēšanas sods.

Guntis pēc muguras operācijas divas nedēļas nevar pacelt pat pudeli ūdens. Otrajā dienā mājās draudzene Laura, nopūšoties, noliek viņam blakus tableti un saka:
„Tu zini, ka es neparakstījos par medmāsu? Es esmu jauna sieviete, man vajag dzīvi. Tu pat nevari mani aizvest uz koncertu.”
Anita divas dienas pēc tēva bērēm guļ gultā un nevar piecelties. Vīrs Oskars ienāk, atver žalūzijas un saka:
„Cik ilgi tu vēl tā gulēsi? Tavs tēvs tāpat tevi nekad nemīlēja. Man vakar arī bija grūta diena, bet es neraudu.”

Daudzi stāsta, ka pirmā lielā nežēlība nāca grūtniecības laikā vai tūlīt pēc bērna piedzimšanas: tieši tad, kad uzmanība pārgāja no otra uz mazuli, un tu biji visnogurušākais vai visnogurušākāvisnogurušākaisvisnogurušākā.

Kāpēc tā notiek: tavs vājums nozīmē divas lietas. Pirmkārt, tu vairs nedod otram to, ko parasti dod – uzmanību, apbrīnu, darbu. Otrkārt, uzmanība iet uz tevi, un tas ir nepanesami. Un vēl – kad tev nav spēka, otram nav jābaidās no taviem pretgājieniem, tāpēc maska nav vajadzīga.

Kā to izmantot: šis brīdis ir ļoti vērtīgs pierādījums, jo to ir grūti izskaidrot ar „tu mani provocēji”. Pieraksti, kas ar tevi notika, un ko otrs darīja vai teica. Vēlāk, kad nāks šaubas, pajautā sev: „Kā izturējās cilvēks, kurš mani mīl, kad man bija sliktāk nekā jebkad?”

5. Pārspēlēta roka

Maska nokrīt arī tad, kad otrs pārspēlē. Tas notiek trijos veidos.

Meli par lielu. Kādu brīdi meli bija mazi un ticami. Tad pienāk meli, kas ir tik lieli, ka pat tu tos nevari noticēt: „Es nekad neesmu tevi saucis tā”, kad tev ir ieraksts. „Es nekad neesmu tur bijusi”, kad jūs tur bijāt kopā un ir bildes. Pārliecība, ka var pateikt jebko un tev būs jātic, kādā brīdī pārsniedz robežu.

Mīlestības bombardēšana – atkal un par ātru. Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārmērīga uzmanība, dāvanas un solījumi, lai tevi piesaistītu. Pirmo reizi tā šķita brīnums. Kad tā atkārtojas pēc katras krīzes – tieši tādiem pašiem vārdiem, tām pašām dāvanām, tā pati „Parīze” –, tu sāc redzēt, ka tas ir paņēmiens, nevis mīlestība.

Tas pats scenārijs jaunam cilvēkam. Viens no spēcīgākajiem brīžiem ir redzēt, kā otrs dara jaunam cilvēkam tieši to pašu, ko darīja tev.

Pusgadu pēc šķiršanās Toms kopīgu draugu Instagramā ierauga savas bijušās sievas Elīnas ierakstu ar jaunu vīrieti. Paraksts: „Beidzot atradu savu klinti. Pirmo reizi dzīvē jūtos droša.” Toms atceras, ka tieši šos vārdus Elīna viņam rakstīja pirmajā mēnesī – „tu esi mana klints”, „pirmo reizi jūtos droša”. Un vēl, ka tieši tos pašus vārdus viņa bija rakstījusi par savu pirmo vīru, kuru vēlāk sauca par „tirānu”. Toms jūt, ka kaut kas iekšā beidzot atraisās. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Evija uzzina, ka viņas bijušais draugs Rihards ar jauno draudzeni brauc uz to pašu viesu namu Siguldā, kur viņš Eviju veda pirmajā mēnesī, un ka viņš jaunajai uzdāvināja to pašu smaržu, ko Evijai. Draudzene stāsta, ka viņš jaunajai saka: „Tu esi pirmā, kas mani saprot.” Evija atceras, ka dzirdēja to pašu. Viņa pēkšņi saprot, ka tas nekad nebija par viņu. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kāpēc tā notiek: paņēmieni, kas nostrādājuši, tiek izmantoti atkal. Cilvēkam, kurš citus redz kā avotus, nevis kā personības, nav vajadzības izdomāt katram kaut ko jaunu.

Kā to izmantot: tev nav jāseko otra dzīvei, lai to pamanītu – un labāk to nedarīt. Bet, ja tas pats pie tevis atnāk nejauši, pieraksti: „Tie paši vārdi, tā pati vieta.” Tas palīdzēs, kad eiforiskā atcere (angl. euphoric recall) – atmiņa, kas izceļ tikai labos brīžus – sāks tev stāstīt, ka jums bija „kaut kas īpašs”.

6. Slinkums: kad viņi pārstāj slēpt

Sākumā otrs centās. Pēc kāzām, pēc kopīgas mājas, pēc kredīta vai pēc tam, kad tu pārtrauci satikties ar draugiem, piepūle pēkšņi pazuda. Ne pakāpeniski, kā tas notiek jebkurās attiecībās, kad sākums nomainās ar ikdienu. Bet strauji. Kā aizkars.

Divus mēnešus pēc tam, kad Dāvis pārdeva savu dzīvokli un viņi ar Zani kopā nopirka māju Mārupē, viņa vakarā pie televizora saka, pat nepagriežot galvu:
„Tagad tu vari beigt izlikties, ka tev ir savs viedoklis. Māja ir uz mums abiem, bet lēmumus pieņemu es.”
Pēc kāzām, kad Ilze jau bija pametusi darbu Rīgā un pārcēlusies pie Jāņa uz laukiem, viņš pirmajā mēnesī pie vakariņām pasmīn:
„Nu tagad tu esi mana. Kur tu iesi? Pie mammas uz Daugavpili ar diviem maisiem?”

Kāpēc tā notiek: kad otrs jūt, ka tu esi atkarīgs vai atkarīga – finansiāli, sociāli, emocionāli –, izrāde vairs nav vajadzīga. Enerģija tiek taupīta jauniem avotiem vai sabiedrībai.

Kā to izmantot: pieraksti „pirms” un „pēc”. Ko otrs darīja pirms lielā soļa un ko pēc. Ja pārmaiņa ir strauja un sakrīt ar brīdi, kad tev kļuva grūtāk aiziet, tas ir svarīgs signāls. Par to, kā šāda slazda sajūta tevi tur, ir nodarbība ieguldīts par daudz.

7. Greizsirdības spēles, kas atsitas

Triangulācija (angl. triangulation) ir trešā cilvēka ievilkšana, lai tu justos nedrošs vai nedrošanedrošsnedroša, greizsirdīgs vai greizsirdīgagreizsirdīgsgreizsirdīga un cīnītos par uzmanību. Bet dažreiz tā nostrādā pretēji: tā parāda, cik ļoti otrs vēlas tavu sāpi.

Pēc strīda Vilnis redz, ka viņa draudzene Līga ir ievietojusi bildi ar bijušo, un tūlīt pēc tam viņa viņam raksta:
„Vai tu redzēji? Varbūt tagad tu sapratīsi, ka citi mani novērtē. Ko tu tagad jūti? Nu, saki.”
Pēc tam, kad Laima nav atbildējusi uz vīra zvanu sapulces laikā, vakarā viņš ar nodomu atstāj uz galda telefonu ar atvērtu saraksti ar jaunu kolēģi un saka:
„Ko tu tur skaties? Tu taču man neuzticies, vai ne? Vismaz kāds mani saprot.”

Kāpēc tā notiek: mērķis nav pati trešā persona. Mērķis ir tava reakcija. Un, kad otrs to paprasa atklāti – „ko tu tagad jūti?” –, maska nokrīt: redzams, ka viņam vajag tieši tavas sāpes.

Kā to izmantot: pamani, ka greizsirdība tiek radīta, nevis rodas. Pieraksti: pēc kāda notikuma (tavs „nē”, tava neatbildēšana) parādījās trešais cilvēks, un kādā veidā tas tika tev parādīts.

8. Izmešana: tas, kā viņi aiziet, parāda, kas viņi ir

Izmešana (angl. discard) ir brīdis, kad otrs tevi atmet – bieži pēkšņi, bez paskaidrojuma, dažreiz vissliktākajā iespējamajā brīdī. Normāli cilvēki arī aiziet no attiecībām. Bet to, kā kāds aiziet, ir grūti nospēlēt.

Situācija 3 · Kā viņa aizietPēc sešiem gadiem Egita nolemj izbeigt attiecības ar Arvīdu. Arvīdam tajā nedēļā ir tēva jubileja, un viņš ir bez darba.
Normāli„Arvīd, man ir grūti to teikt, bet es vairs nevaru būt šajās attiecībās. Es nevainoju tevi visā. Es palikšu pie mammas, mantas sadalīsim mierīgi, un es neteikšu mūsu draugiem neko sliktu par tevi.”
Aiziešana sāp, bet ir godīga: skaidrs iemesls, cieņa, kārtīga mantu dalīšana, bez stāstiem par otru.
VardarbībaEgita pazūd ar viņa mašīnu, nomaina dzīvokļa atslēgas, ievieto internetā bildi ar citu vīrieti tieši tēva jubilejas vakarā, un kopīgiem draugiem saka: „Es beidzot aizbēgu no viņa. Jūs nezināt, ko es pārdzīvoju.”
Izmešana ir laika izvēlēta tā, lai sāpētu visvairāk, apvienota ar publisku pazemošanu un stāstu, kurā viņa ir upuris. Tas atklāj nicinājumu un vajadzību pēc skatītājiem, ko sešus gadus sedza maska.
Situācija 4 · Kā viņš aizietPēc desmit gadiem Aivars nolemj šķirties no Solvitas. Solvitai tikko diagnosticēta slimība, un viņa gaida izmeklējumu rezultātus.
Normāli„Solvita, es gribu šķirties, un es zinu, ka laiks ir briesmīgs. Es palikšu līdz izmeklējumiem, samaksāšu savu daļu par dzīvokli, un mēs kopā izdomāsim, kā tev būt drošībā.”
Viņš neslēpj savu lēmumu, bet uzņemas atbildību par laiku un sekām. Solvita paliek cilvēks, nevis šķērslis.
VardarbībaAivars vakarā pirms izmeklējumiem aiziet, paņem kopīgo kontu, un Solvitas māsai uzraksta: „Es vairs nevaru dzīvot ar hronisku slimnieci, kura visu laiku sūdzas. Man arī ir tiesības uz dzīvi.”
Laiks, naudas paņemšana un teksts par viņu atklāj to, kas vienmēr bija aiz šarma: viņa bija noderīga, kamēr bija vesela un dodoša.

Kāpēc tā notiek: kad otrs nolemj, ka tu vairs neesi vērtīgs avots, izrāde tev vairs nav vajadzīga. Paliek tikai vajadzība sargāt tēlu pārējo acīs – tāpēc upura stāsts. Par to, kāpēc izmešana bieži notiek tieši vissliktākajā brīdī: izmešana vissliktākajā brīdī.

Kā to izmantot: ja tevi izmeta, šī nodarbība, iespējams, ir ļoti sāpīga. Bet izmešana ir arī skaidrākais pierādījums. Pieraksti, kā tas notika. Kad nāks hūverings (angl. hoovering) – mēģinājumi tevi „iesūkt” atpakaļ –, izlasi to.

9. Projekcija, kas izpļāpājas

Projekcija (angl. projection) ir savu nepanesamo domu vai darbību pielikšana citam. „Tu man melo”, „tu flirtē”, „tu esi egoists”, „tu tērē par daudz” – no cilvēka, kurš pats to dara. Par to ir atsevišķa nodarbība: apsūdzības ir atzīšanās. Šeit tikai par to, kā tas palīdz tev ieraudzīt.

Mēnešiem ilgi sieva Linda Ansim pārmet, ka viņš „noteikti kādu satiek” pēc treniņiem, un pārbauda viņa telefonu. Kādu vakaru Ansis uzzina no kopīga paziņas, ka Lindai jau pusgadu ir attiecības ar kolēģi. Viņš atceras viņas teikumu:
„Es tev nekad neticēšu, jo es zinu, kā vīrieši melo. Tu man nekad neteiksi patiesību.”
Vīrs Guntars gadiem Līvai pārmeta, ka viņa „izšķiež naudu” par drēbēm, un prasīja čekus. Kad viņi šķiras, izrādās, ka viņš ir paņēmis ātros kredītus par vairāk nekā 20 000 eiro. Līva atceras viņa bieži teikto:
„Ar tevi mēs nekad neko nesakrāsim. Tu nezini naudas vērtību un visu slēp no manis.”

Kāpēc tā notiek: Kernbergs aprakstīja, ka cilvēkiem ar patoloģisku narcismu nepanesamas daļas par sevi tiek „izmestas” uz citiem (Kernberg, 1975). Tas ir veids, kā sevi neredzēt. Blakusefekts: tas, ko otrs tev pārmet, bieži pastāsta, ko otrs dara vai domā.

Kā to izmantot: pieraksti apsūdzības, kas atkārtojas, un to, ko tu zini par otra rīcību. Bet uzmanīgi: tā ir tendence, nevis pierādījums. Cilvēki pārmet arī pamatoti. Izšķir tas, vai apsūdzības atbilst faktiem un vai tās atkārtojas bez iemesla.

10. Ko viņi saka citiem – un tas nonāk pie tevis

Otrs ar tevi ir viens, ar citiem – cits. Un kādā brīdī kāds no citiem pastāsta, kas tika teikts par tevi. Draudzene, kurai otrs „uzticējās”. Kolēģis. Otra paša māte.

Uz kopīgas draudzenes dzimšanas dienu Rolands atnāk vēlāk. Draudzene, kura nezina par problēmām mājās, pie viņa pieiet ar līdzjūtību:
„Man tik žēl, ka tev ir tās dusmu problēmas. Kristīne man stāstīja, ka viņa jau gadu baidās būt ar tevi vienā istabā. Vai tu ej pie kāda?”
Pēc gadiem Līga satiek vīra kolēģi uz ielas Rīgas centrā. Viņš smejoties saka:
„Tu taču esi tā, kas nevar dzīvot bez viņa? Viņš birojā stāsta, ka tu bez viņa pat maizi nopirkt nevari.”

Kāpēc tā notiek: otram vajag, lai citi redz viņa versiju. Tas sagatavo augsni: ja tu reiz kaut ko pastāstīsi, tev jau neticēs. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign). Bet šī paša iemesla dēļ tā ir bīstama otram: stāsts reiz noplūst pie tevis.

Kā to izmantot: pieraksti, ko tev pastāstīja, kas un kad. Neej ar to pie otra – tas tikai novedīs pie „viņa melo” un jauna stāsta. Tas ir tev: pierādījums, ka otra tēls par tevi ir apzināti veidots.

11. Publiski un privāti: divi cilvēki

Šis ir līdzīgs aukstajai sejai, bet plašāks. Tas nav viens brīdis, bet visa dzīve divās versijās: sociālajos tīklos – ideāls pāris, labdarība, „mana sieva ir mana pasaule”. Mājās – kontrole, kritika, klusums. Un kādā dienā abas versijas satiekas vienā vietā.

Anete Facebook publicē garu ierakstu par to, cik laimīga viņa ir, ka viņai ir „tāds rūpīgs vīrs, kurš vienmēr atbalsta”. Uldis to izlasa telefonā, sēžot uz kāpnēm, jo pirms stundas viņa viņu izdzina no guļamistabas ar vārdiem:
„Tu esi nekas. Tev pat nav tiesību gulēt manā gultā, kamēr tu nenopelni tik, cik es.”
Uz uzņēmuma pasākumu Kaspars atved sievu un runā par ģimenes vērtībām un „sievietēm, kas mūs iedvesmo”. Tā paša vakara pēcpusdienā viņš Sanitai sūtīja ziņu:
„Ja tu vakarā pateiksi kaut vienu lieku vārdu, mājās tev būs slikti. Smaidi un klusē.”

Kāpēc tā notiek: tēls ir otra pašvērtības pamats. Citi to baro ar apbrīnu. Tu esi vienīgā, kas redz abas puses, un tāpēc tu esi arī bīstamākā.

Kā to izmantot: saglabā abas versijas: publisko ierakstu un privāto ziņu. Ne lai rādītu otram, bet lai sev atgādinātu, kura ir īstā.

12. Kā viņi izturas pret kādu citu

Dažreiz tu ieraugi ne tad, kad otrs kaut ko dara tev, bet kad dara kādam citam. Oficiantei. Savai mātei. Bijušajam. Tu to redzi no malas, bez savām emocijām, un pēkšņi atpazīsti.

Restorānā Vecrīgā oficiante nejauši atnes Jutai nepareizos salātus. Juta pasmaida un saka: „Nekas.” Tiklīdz oficiante pagriežas, viņa skaļi, lai visi dzird, saka: „Nu, tur jau redz, kāpēc viņa strādā par oficianti.” Un tad, pēc brīža, kad oficiante atnes pareizo, Juta ar ledainu laipnību pieprasa runāt ar vadītāju. Viņas draugs Mikus skatās uz meiteni, kura gandrīz raud, un pirmo reizi redz no malas to, ko Juta viņam dara katru nedēļu: laipnība, pēc tam dzēliens, pēc tam sods. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Elīna brauc ar vīru Kasparu pie viņa mātes uz Tukumu. Māte viņam uzdod jautājumu par darbu, un Kaspars viņu pārtrauc: „Tu tāpat neko nesaproti. Sēdi un klusē.” Māte nolaiž acis. Elīna, kas visu mūžu domāja, ka Kaspara „sarežģītās attiecības ar māti” ir mātes vaina, pēkšņi redz to pašu toni, ko viņš lieto viņai. Tās pašas nolaistās acis, ko viņa redz spogulī. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kāpēc tā notiek: pret cilvēkiem, no kuriem otram neko nevajag vai kuri ir „zemāk”, maska nav vajadzīga. Ir sens sakāmvārds: cilvēku var iepazīt pēc tā, kā viņš izturas pret tiem, kuri viņam neko nevar dot. Tas nav zinātnisks likums, bet daudzi to atpazīst.

Kā to izmantot: pajautā sev: „Vai tas, ko otrs dara šim cilvēkam, ir tas pats, ko viņš vai viņaviņaviņš dara man, tikai es to vairs neredzu?” Un vēl: bijušie partneri, par kuriem otrs stāsta kā par „trakiem”, „tirāniem” vai „nepateicīgiem”, dažreiz ir cilvēki, kuri ieraudzīja pirms tevis.

Divpadsmit brīži vienā tabulā

Brīdis Kā tas izskatās Kas zem maskas Ko pierakstīt
1. Nicinājums sekundē Acu pagriešana, pussmaids Tu esi mazāk vērts Kontekstu un ko tu stāstīji
2. Aukstā seja Silts publiski, ledains aiz durvīm Izrāde ir citiem Divas slejas: citi un tu
3. „Joks” Dzēliens draugu priekšā Patiesība ar izeju Visus mēneša jokus
4. Nežēlība vājumā Aukstums, kad tu slimo Tavs vājums nav noderīgs Ko tev vajadzēja un ko saņēmi
5. Pārspēlēšana Meli par lielu, tie paši vārdi jaunajam Paņēmieni, nevis jūtas Vārdus un vietas, kas atkārtojas
6. Slinkums Piepūle pazūd pēc lielā soļa Tu jau esi „iekšā” „Pirms” un „pēc”
7. Greizsirdības spēle „Ko tu tagad jūti?” Vajag tavas sāpes Kad un pēc kā parādās trešais
8. Izmešana Aiziešana vissliktākajā brīdī Tu vairs neesi avots Laiku, veidu, stāstu citiem
9. Projekcija Pārmet to, ko dara pats Nepanesamais par sevi Apsūdzības un faktus
10. Stāsti citiem Tev atstāsta, kas teikts Sagatavota versija Kas, kad, ko teica
11. Publiski un privāti Ideāls pāris sociālajos tīklos Tēls kā barība Abas versijas
12. Kā izturas pret citiem Oficiante, māte, bijušie Tas pats, ko tev Ko tu atpazini

Godīgi: viens slikts brīdis nav narcisms

Šī nodarbība var radīt kārdinājumu redzēt masku visur. Tāpēc godīgi: katrs no šiem brīžiem var notikt arī ar cilvēku, kurš nav narcistisks. Nogurums, stress, slikta diena, neveiksmīgs joks – tas ir cilvēcīgi. Arī tu dažreiz esi bijis nejauks vai bijusi nejaukabijis nejauksbijusi nejauka.

Izšķir trīs lietas:

  1. Vai tas atkārtojas. Viens nicinošs skatiens desmit gados ir slikts brīdis. Nicinošs skatiens katru reizi, kad tu runā par saviem sapņiem, ir tas, kas atkārtojas.
  2. Kas notiek pēc tam. Normāls cilvēks pamana, ka pārkāpa robežu, atvainojas un maina uzvedību. Narcistisks cilvēks noliedz, pārmet tev jūtīgumu un atkārto. Par to, kā izskatās īsta atvainošanās un kā neatvainošanās: īsta atvainošanās un neatvainošanās.
  3. Kam tas nāk par labu un kā tu jūties. Ja pēc katra šāda brīža tu esi mazāks vai mazākamazāksmazāka, bet otrs – lielāks, un tu naktīs prāto, vai tev vispār kaut kas nešķiet, tas ir svarīgāk par jebkuru atsevišķu epizodi.

Un otrādi: šos pašus vārdus var pagriezt pret tevi. Otrs var teikt: „Tev maska nokrita, kad tu uz mani kliedzi.” Kritērijs paliek tas pats – kas atkārtojas, kam par labu, vai cilvēks labo vai soda. Ja tev ir šaubas par sevi, izlasi vai es esmu narcisists?.

Kā pierakstīt: maskas dienasgrāmata

Pierādījumi, kurus neviens nepieraksta, pazūd. Tā nav tava vaina – tā strādā atmiņa, it īpaši stresā, un tā strādā gāzlaitings. Tāpēc vienkāršs veids:

  1. Datums un vieta. „14. marts, pie viņa vecākiem, Jūrmalā.”
  2. Kas notika. Tikai darbi un precīzi vārdi. Bez „viņš ir briesmīgs”, bet ar „viņš teica: …”.
  3. Kurš no 12 brīžiem tas bija. Tas palīdzēs pamanīt, kas atkārtojas.
  4. Kā tu jūties ķermenī. Tas ir svarīgi, jo vēlāk tu to aizmirsīsi.
  5. Kas notika pēc tam. Atvainošanās? Noliegums? Sods? „Tev šķiet”?

Glabā pierakstus tur, kur otrs nevar piekļūt. Ja otrs pārbauda tavas ierīces, izlasi drošas lietošanas padomus. Un nerādi pierakstus otram. Tie nav, lai pārliecinātu viņu. Tie ir, lai tu varētu uzticēties sev.

Kāpēc nekonfrontēt ar šiem pierādījumiem
Kārdinājums ir liels: nolikt otram priekšā visu sarakstu. Bet parasti tas beidzas ar noliegumu, uzbrukumu un lomu apmaiņu (angl. DARVO: Deny, Attack, Reverse Victim and Offender), un otrs uzzina, ko tu zini. Ja otrs kādreiz ir draudējis vai bijis vardarbīgs, konfrontācija var būt bīstama. Tūlītējas briesmas – 112. Krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas, visu diennakti), noziegumos cietušo tālrunis 116 006 (pēcpusdienā un vakarā). Sāc ar drošības plānu.

Tas pats citās attiecībās

Maska slīd ne tikai partneriem. Mehānisms ir tas pats, situācijas atšķiras.

Māte. Kaimiņu un radu priekšā viņa ir upurējusies māte, kas „visu atdeva bērniem”. Kad tu viņai pastāsti par savu paaugstinājumu, viņa pasmīn: „Nu, redzēsim, cik ilgi tur noturēsies.” Kad tu esi slims vai slima, viņa atzvana pēc trim dienām un runā par savu spiedienu.

Tēvs. Ciema svētkos viņš ir jokdaris, kuru visi mīl. Tavā izlaidumā viņš pie galda saka: „Diploms ir labs, bet dzīvē tas tev nepalīdzēs, ja galva nestrādā.” Kad tu viņam pasaki, ka tas sāpēja, viņš atbild: „Tu vienmēr biji tāds jūtīgs.”

Māsa. Radu priekšā viņa ir tā, kas rūpējas par vecākiem. Kad vecāki nedzird, viņa tev saka, ka tu esi „ģimenes kauns”, un pēc tam stāsta tantēm, ka tu „nekad neatbrauc”.

Brālis. Viņš tev aizņemas naudu „līdz algai” un draugiem stāsta, ka tu esi skops. Kad tev ir grūti, viņš pazūd. Kad viņam vajag, viņš raksta: „Mēs taču esam ģimene.”

Radi. Vīramāte vai sievasmāte, kura pie galda tevi uzslavē, bet virtuvē pasaka „mans dēls varēja dabūt labāku” vai „mana meita bija pelnījusi vairāk”. Tas pats „joks” katros svētkos.

Priekšniece. Sapulcēs viņa tevi slavē vadības priekšā. Viens pret vienu: „Tev vajadzētu būt pateicīgam, ka vispār tevi paturu.” Kad tu slimo, viņa sūta ziņas par nokavētiem termiņiem.

Priekšnieks. Korporatīvajā pasākumā viņš runā par „komandu kā ģimeni”. Kad tu atnes sūdzību, viņš saka: „Ja tev nepatīk, durvis ir tur.” Tavs projekts pēc mēneša parādās prezentācijā ar viņa vārdu.

Draudzene. Kopā ar tevi viņa ir labākā draudzene. Tev atstāsta, ka pie citiem viņa par tevi saka „nabadzīte, viņai jau nekas dzīvē nesanāk”. Kad tev ir kāzas, viņa ir sarūgtināta, ka uzmanība nav uz viņu.

Draugs. Kad tu viņam palīdzi pārvākties, viņš ir „brālis”. Kad tev vajag palīdzību, viņš ir aizņemts. Kad tev iet labi, viņš pusjokā saka: „Nu, tev jau vienmēr veicas bez piepūles.”

Grupa vai kopiena. Draudzes vai kopienas vadītājs publiski runā par mīlestību un pieņemšanu. Kad kāds aiziet, viņš no kanceles vai grupas čatā par šo cilvēku runā kā par nodevēju. Tu to redzi – un saproti, ka tā runās arī par tevi, ja tu aiziesi.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai tu atceries brīdi, kad uz sekundi ieraudzīji otra seju bez maskas?
  • Vai otrs ir silts publiski un auksts, kad nav skatītāju?
  • Vai „joki” vienmēr trāpa tavās vājajās vietās?
  • Kā otrs izturējās, kad tu slimoji, biji sērās vai tev nebija spēka?
  • Vai tu esi dzirdējis vai dzirdējusidzirdējisdzirdējusi, ka otrs tos pašus vārdus saka kādam citam?
  • Vai tas, ko otrs tev pārmet, pārsteidzoši atbilst tam, ko otrs dara pats?

Ko tu vari darīt

  1. Sāc maskas dienasgrāmatu šodien. Pat ja tev ir tikai viens brīdis.
  2. Ieraksti arī vecos brīžus, kurus atceries. Ar datumiem, cik vien iespējams.
  3. Nerādi to otram un nekonfrontē. Pierādījumi ir tev.
  4. Pastāsti vienam drošam cilvēkam, lai kāds atceras kopā ar tevi.
  5. Neseko otram, lai atrastu vēl. Tas, kas vajadzīgs, pie tevis atnāks pats.
  6. Pārlasi pēc mēneša un paskaties, kas atkārtojas.
  7. Ja ir bailes – drošības plāns.
Diena, kad tu ieraugi: ko darīt pirmajās dienāsIepriekšējā nodarbība Vai es pārspīlēju?Nākamā nodarbība Aizpildi drošības plānuRīks, 10 minūtes

Mīti

Mīts: „Ja tas būtu narcisists, maska nekad nenokristu – viņi ir pārāk gudri.”
Maskas nēsāšana prasa enerģiju, skatītājus un kontroli. Pētījumi rāda, ka narcistisku cilvēku popularitāte laika gaitā krītas tieši tāpēc, ka parādās augstprātība un naidīgums. Maska slīd regulāri. Jautājums nav, vai tu to redzēsi, bet vai tu atļausies ticēt, ko redzi.
Mīts: „Viens nicinošs skatiens nozīmē, ka tas ir narcisists.”
Nē. Viens skatiens, viens slikts joks vai viena slikta diena ir cilvēcīgi. Izšķir tas, ka tas atkārtojas, kam tas nāk par labu un vai cilvēks labo vai soda, kad tu pasaki, ka sāpēja.
Mīts: „Ja es parādīšu otram visus pierādījumus, viņš vai viņa atzīs.”
Cilvēks, kuram ir svarīgāk sargāt tēlu nekā tevi, gandrīz nekad neatzīs – pat pret pierādījumiem. Biežāk tu dzirdēsi noliegumu, uzbrukumu un stāstu, kurā upuris ir otrs. Pierādījumi ir tev, lai tu varētu uzticēties sev.

Iedziļinies

Saistīts

Diena, kad tu ieraugi: kā tas notiek un ko darīt pirmajās dienāsKā migla izklīst: posmi, atkritieni un dzīve pēc tamSaka vienu, dara citu: kāpēc vārdi un darbi nesakrīt un kam ticētKāpēc no miglas iekšpuses to nevar redzēt – un kā tomēr ieraudzītApsūdzības ir atzīšanās: kāpēc empāts redz labāko, bet narciss – sliktākoNeatvainošanās: atvainošanās, kas nav atvainošanās
Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Paulhus, D. L. (1998). Interpersonal and intrapsychic adaptiveness of trait self-enhancement: A mixed blessing? Journal of Personality and Social Psychology, 74(5), 1197–1208.
  2. Leckelt, M., Küfner, A. C. P., Nestler, S., & Back, M. D. (2015). Behavioral processes underlying the decline of narcissists' popularity over time. Journal of Personality and Social Psychology, 109(5), 856–871.
  3. Back, M. D., Küfner, A. C. P., Dufner, M., Gerlach, T. M., Rauthmann, J. F., & Denissen, J. J. A. (2013). Narcissistic admiration and rivalry: Disentangling the bright and dark sides of narcissism. Journal of Personality and Social Psychology, 105(6), 1013–1037.
  4. Gottman, J. M. (1994). What Predicts Divorce? The Relationship Between Marital Processes and Marital Outcomes. Lawrence Erlbaum.
  5. Kernberg, O. F. (1975). Borderline Conditions and Pathological Narcissism. Jason Aronson.
  6. Kohut, H. (1972). Thoughts on narcissism and narcissistic rage. The Psychoanalytic Study of the Child, 27, 360–400.
  7. Freyd, J. J. (1997). Violations of power, adaptive blindness and betrayal trauma theory. Feminism & Psychology, 7(1), 22–32.
  8. Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
112 · 116 123 · 116 006
Zvanīt 116 123