Garīgā jeb reliģiskā vardarbība (spiritual abuse)

AngliskiSpiritual abuse (religious abuse)Meklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: garīgā vardarbība, garīgās vardarbības, garīgo vardarbību, reliģiskā vardarbība, reliģiskās vardarbības, reliģisko vardarbību, reliģiska vardarbība, vardarbība draudzē, vardarbība baznīcā, vardarbība ticības vārdā, garīgā manipulācija, reliģiskā manipulācija, spiritual abuse, religious abuse, religious trauma, духовное насилие, духовного насилия, религиозное насилие, религиозного насилия, духовный абьюз

Vispirms par vārdu. Ikdienā latviski „garīgā vardarbība” bieži nozīmē vienkārši psiholoģisku jeb emocionālu vardarbību – pazemošanu, draudus, kontroli bez sitieniem. Ja meklē to, sāc ar kas ir narcistiska vardarbība. Šajā lapā vārds nozīmē ko citu: vardarbību caur ticību, garīgumu un reliģiju. Angliski to sauc spiritual abuse vai religious abuse, un, meklējot šos vārdus, atradīsi daudz vairāk materiālu, arī pētnieču Lizas Oklijas un Džastina Hamfrija (Lisa Oakley, Justin Humphreys) darbus.

Tā var notikt pārī, ģimenē, draudzē, pie guru, „enerģijas” koučiem vai dziedniekiem. Mehānisms ir vienāds: augstākā autoritāte – Dievs, Visums, karma – tiek pielikta kāda cilvēka gribai. Tad strīdēties ar šo cilvēku nozīmē strīdēties ar Dievu. Tieši tāpēc no tā ir tik grūti atbrīvoties.

Kā tas izklausās

Katrs piemērs ir situācija. Tos pašus vārdus var teikt arī patiesi ticīgs un labs cilvēks.

Tu pasaki vīram, ka viņa dusmu lēkmes tevi biedē un tu gribi pārtraukumu.

„Bībelē rakstīts, ka sieva lai pakļaujas vīram. Tu grēko, ne es.”

Sieva pēc katra kautiņa sagaida, ka tu viņai uzreiz piedosi, lai gan nekas nemainās.

„Īsts kristietis piedod septiņdesmit reiz septiņas reizes. Ja tu atceries, tad tu nemaz neesi piedevis.”

Draudzē tu pajautā mācītājam, kāpēc padomes lēmumi netiek izskaidroti.

„Tas, kurš apšauba Dieva svaidīto, atver durvis ļaunajam. Aizlūgsim par tavu dumpīgo garu.”

Ezotēriskā kursā tu saki, ka nevari samaksāt par nākamo līmeni.

„Nauda ir enerģija. Ja tu to turi, tu bloķē savu plūsmu. Tā ir tava nabadzības apziņa.”

Tava māte uzzina, ka tu vairs neej uz baznīcu.

„Es lūdzos, lai Dievs tevi pārmāca, pirms ir par vēlu. Tava slimība ir sods.”

Guru grupā tu pastāsti, ka viņa pieskārieni tev ir nepatīkami.

„Tā ir tava vecā trauma, kas pretojas atbrīvošanai. Paldies skolotājam, ka viņš tev to parāda.”

Viena frāze neko nepierāda

Citēt Bībeli, runāt par piedošanu vai karmu ir normāli. Vardarbība tā kļūst tad, kad tas atkārtojas un vienmēr strādā vienā virzienā: tavas vajadzības, jautājumi un „nē” kļūst par grēku, bet otra cilvēka griba – par Dieva gribu.

Kāpēc tā dara

Dievs un Visums ir autoritāte, ar kuru nevar strīdēties. Kas runā viņu vārdā, tas iegūst varu, kuru nevar apšaubīt. Tas dod kontroli pār tavu laiku, naudu, ķermeni, seksualitāti, attiecībām un pat domām. Deivids Džonsons un Džefs VanVonderens (Johnson, VanVonderen, 1991) aprakstīja trīs pazīmes: vadītājam svarīgs ir viņa statuss, uzvedību nosaka „neizrunāti noteikumi”, un runāt par problēmu nozīmē kļūt par problēmu.

Ne katrs, kas tā dara, to apzinās. Daudzi paši uzauguši tādā vidē un nodod to tālāk. Bet sekas tev ir tās pašas.

Ko tas nodara tev

Bailes no Dieva vai soda. Pat pēc aiziešanas var palikt bailes no elles, sliktas karmas, „lāsta”.
Kauns. Tu jūties netīrs, nepietiekams, „grēcīgs” par parastām vajadzībām un jūtām.
Neuzticēšanās saviem jutekļiem. Ja katras šaubas ir „ļaunā balss” vai „ego”, tu pārstāj ticēt sev. Tas ir ļoti tuvu gāzlaitingam (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu).
Zaudēta kopiena. Aizejot bieži zaudē visus draugus reizē – to sauc par izstumšanu (angl. shunning).
Zaudēta ticība – vai tieši otrādi, izmisīga pieķeršanās tai pašai videi, jo cita nav. Abi ir normāla reakcija.

Normāli vai vardarbība?

Normāla ticības kopiena var no tevis ko prasīt: ievērot savus noteikumus, ziedot, kalpot. Atšķirība ir kontrolē, bailēs un sodā. Pajautā sev:

Vai drīkst jautāt un šaubīties, nekļūstot par „grēcinieku”?
Vai drīkst pateikt „nē” – ziedojumam, kalpošanai, precībām – bez kauna?
Vai vadītājs atbild par savām kļūdām, vai viņš ir virs noteikumiem?
Vai vardarbību ģimenē uztver nopietni, vai tev saka „lūdzies vairāk un pakļaujies”?
Vai var aiziet un palikt cilvēks, nevis „nodevējs”?

Situācija 1 · Vardarbība mājāsTu pastāsti mācītājai, ka partneris tevi pazemo un reiz ir sitis.

Normāli„Tas nav tavs krusts, ko nest. Tava drošība ir pirmajā vietā. Palīdzēšu sameklēt, kur vērsties.”

Ticība te stāv tavā pusē, nevis pret tavu drošību.

Vardarbība„Laulība ir svēta. Lūdzies par viņu, esi pazemīgāka, un Dievs viņu mainīs.”

Reliģiju izmanto, lai tu paliktu briesmās un atbildība pārietu uz tevi.

Situācija 2 · ŠaubasTev ir jautājumi par kādu mācības punktu.

Normāli„Šaubas ir daļa no ticības. Parunāsim, izlasi arī citus viedokļus.”

Tavs prāts tiek cienīts.

Vardarbība„Šaubas ir no ļaunā. Kas jautā, tas jau ir pa pusei ārā.”

Jautājums tiek sodīts, un nākamreiz tu klusēsi.

Situācija 3 · Nauda un laiksTev ir grūts mēnesis, un tu nevari ziedot un kalpot kā parasti.

Normāli„Protams. Parūpējies par sevi un ģimeni.”

Došana ir brīvprātīga.

Vardarbība„Kas taupa Dievam, tam Dievs taupa svētību. Tāpēc tev arī neveicas.”

Tavas grūtības pārvērš par sodu, un nauda kļūst par lojalitātes pārbaudi.

Kas tas nav

Stingra ticība ar skaidriem noteikumiem, ja tu drīksti jautāt un aiziet.
Mācītājs, kurš tev nepiekrīt, bet tevi nekaunina.
Ģimenes skumjas, ka tu vairs netici, ja tev tās neuzspiež ar draudiem.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī vārdu „reliģiskā vardarbība” var pagriezt pret tevi. Vardarbīgs partneris var nosaukt tavu ticību par „smadzeņu skalošanu”, lai atņemtu tev kopienu un tevi izolētu (angl. isolation). Kritērijs paliek viens: kurš kontrolē, kurš baidās, un vai tev atstāj brīvību domāt un aiziet.

Vai mācītājs vai guru ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Šādi vadītāji un partneri pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav vajadzīga: ja kontrole, bailes un sodi atkārtojas, ar to pietiek. Tas ļoti reti uzlabojas, parasti prasības aug. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – palīdz drošības plāns. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, izlasi par apjukumu kā simptomu.

Variācijas

Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti. Vide atšķiras, mehānisms ir tas pats.

Sieva pret vīru. Dace sauc Mārtiņa draugus par „pasaulīgiem” un saka, ka Dievs viņai rādījis, ka Mārtiņam jāpārtrauc ar tiem tikties. Katrs iebildums ir „garīgs uzbrukums”.
Vīrs pret sievu. Andris ar pantiem par pakļaušanos nosaka, ka Līgai nav vajadzīgs savs bankas konts. Tā ir arī ekonomiskā vardarbība.
Viena dzimuma pāris. Partneris draud „izstāstīt draudzei” un saka, ka Dievs tev nepiedos, ja tu aiziesi.
Vecāks pret bērnu. Bērnam saka, ka eņģelis raud, kad viņš ir nepaklausīgs, un ka vecāku vārds ir Dieva vārds.
Pieaugušais bērns. Tēvs saka, ka tavs vēzis ir sods par to, ka tu aizgāji no ticības.
Draudze. Mācītājs sauc aizgājušos par „kritušajiem” un aizliedz ar viņiem runāt.
Guru vai „enerģijas” koučs. Viņa „redz tavu auru” un nosaka, ar ko tev precēties un cik maksāt. Vadītājs var būt jebkura dzimuma.
Dziednieks. Liek pārtraukt zāles, jo „slimība ir no galvas”.
Atbalsta vai labsajūtas grupa. Grupa, kas balstīta uz „augstāko spēku”, kur jebkura kritika pret vadītāju ir „tava slimība runā”.
Tiešsaistē. Kanāls vai „garīgais mentors” sūta privātas ziņas: „Visums tev saka, ka tev jāpaliek.”
Klusā versija. Neviens nekliedz. Tikai mīļš „mēs aizlūgsim par tevi” katru reizi, kad tu kaut ko apšaubi, un tu jūties arvien mazāk.

Kā reaģēt

Nošķir ticību no cilvēka. Tu vari saglabāt savu ticību un tomēr atteikties no cilvēka, kas to izmanto pret tevi.
Pieraksti, kas notiek, kad tu jautā, atsakies vai šaubies.
Paturi kādu ārpusē – draugu, radinieku, citu kopienu.
Ja ir vardarbība mājās, tā nav „tavs krusts”. 112 ārkārtas gadījumā, 116 123 visu diennakti.

Ko teikt

„Mana ticība ir starp mani un Dievu. Uz to es neatbildēšu. Es runāju par to, kā tu izturies pret mani.”

Atkopšanās. Tu vari atgūt ticību, atrast citu kopienu vai atstāt reliģiju – izvēle ir tava. Meklē speciālistu vai garīdznieku, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs to pazīst, un labs nodoms var kaitēt, ja tev iesaka „izrunāties” ar to, kurš tev dara pāri. Pārbaudi: vai viņš tev tic? Vai zina vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sarunām un „samierināšanos”? Ja pēc tikšanās jūties vainīgāks vai vainīgāka, meklē citu. Angliski var lasīt Oklijas un Hamfrija grāmatu „Escaping the Maze of Spiritual Abuse” un skatīties Dr. Ramani Durvasulas (DoctorRamani) materiālus. Vairāk par dziļāko pusi – nodarbībā garīgie līmeņi, un par to, kā garīgas idejas izmanto, lai noklusinātu sāpes, – garīgā apiešana.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko garīgā vardarbība atšķiras no sektas?

Sekta jeb kontrolējoša grupa ir visa sistēma. Garīgā vardarbība var notikt arī parastā draudzē vai divatā mājās.

Vai man jāpamet ticība?

Nē. Daudzi saglabā ticību un vienkārši atstāj cilvēkus vai vietu, kas to izmantoja.

Vai tas attiecas arī uz jogu, ezotēriku, koučingu?

Jā. Ne „Dievs”, bet jebkura augstāka autoritāte – karma, Visums, enerģija – var tikt izmantota tieši tāpat.

Garīgā vardarbība (reliģiskā vardarbība)