Grandiozais narcisms

Angliski to sauc grandiose narcissism vai overt narcissism – „atklātais narcisms”. Latviski bieži saka vienkārši „skaļais narciss”. Tā ir forma, ko pazīst visi: cilvēks, kurš piepilda telpu, stāsta par saviem panākumiem, zina labāk par visiem un sagaida, ka pārējie pielāgosies. Pētnieki jau sen apraksta, ka narcismam ir divas galvenās sejas – grandiozā (skaļā) un ievainojamā (klusā) (Wink, 1991; Miller u. c., 2011). Šī lapa ir par pirmo. Par otro lasi lapā „slēptais narcisms” (angl. covert narcissism), par narcismu kopumā – narcisms. Ja meklēsi angliski „grandiose narcissist” vai „overt narcissist signs”, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu, arī Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Svarīgi: skaļums un pašpārliecība paši par sevi nav narcisms. Daudzi skaļi cilvēki ir silti, dāsni un spēj priecāties par citiem. Grandiozais narcisms sākas tur, kur pārākums kļūst par attiecību likumu – un citi par skatītājiem vai kalpiem.

Kā tas izklausās

Neviens no šiem teikumiem viens pats neko nepierāda. Katram ir konteksts, un svarīgākais ir tas, kas notiek pēc tam.

Kāpēc tā dara

Grandiozā narcisma kodols ir nepieciešamība būt pārākam. Nevis vienkārši justies labi, bet būt labākam par citiem – gudrākam, veiksmīgākam, svarīgākam. Šī sajūta pati neturas. Tā jāpapildina ar apbrīnu, statusu, uzvarām un citu cilvēku pakļaušanos. Populārajā psiholoģijā šo „degvielu” sauc par narcistisko barību (angl. narcissistic supply).

No tā izriet vairākas lietas:

• Citi ir skatītāji vai rīki. Tu esi vērtīgs vai vērtīga, kamēr apbrīno, labi izskaties blakus, kalpo vai nes labumu. Kad tu pārstāj, tava vērtība krīt.
• Sajūta, ka „man pienākas” (angl. entitlement). Noteikumi, rindas, citu laiks un citu robežas – tas ir parastajiem cilvēkiem.
• Citu panākumi ir drauds. Ja tu spīdi, tas atņem gaismu. Tāpēc tavs panākums tiek samazināts, pārņemts vai ignorēts.
• Kritika tiek uztverta kā uzbrukums. Kad pārākuma tēlu kāds apdraud, reakcija var būt ļoti asa. Pētnieki Bušmens un Baumeisters (Bushman & Baumeister, 1998) eksperimentos parādīja, ka cilvēki ar augstu narcismu uz aizvainojumu biežāk reaģē agresīvi – tieši tad, kad viņu tēls ir apdraudēts. Šo brīdi sauc par narcistisko ievainojumu (angl. narcissistic injury), un tam sekojošās dusmas – par narcistiskām dusmām (angl. narcissistic rage).

Interesanti, ka pētījumos cilvēki ar grandiozu narcismu paši sevi bieži apraksta kā laimīgus un pašpārliecinātus (Miller u. c., 2011). Viņi ne vienmēr cieš – cieš tie, kas ir blakus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šādi cilvēki pie speciālista paši gandrīz nekad neiet.

Ko tas nodara tev

• Tu kļūsti mazāks vai mazāka. Tu vairs nestāsti par saviem panākumiem, jo zini, ka tie tiks nomācīti vai pārņemti.
• Tu esi skatītājs savā dzīvē. Sarunas, svētki, atvaļinājumi – viss griežas ap otru. Tavas vēlmes kļūst par „vēl vienu lietu, kas jāpacieš”.
• Tu kaunies publiski. Par to, kā otrs izturas pret viesmīļiem, kaimiņiem, taviem draugiem. Tu atvainojies viņa vai viņas vietā.
• Šarms liek tev šaubīties. Apkārtējie apbrīno šo cilvēku, un tu sāc domāt, ka problēma ir tavā uztverē. Ja otrs vēl apstrīd, ka kaut kas vispār notika, un tu pamazām pārstāj uzticēties savai atmiņai, to sauc par gāzlaitingu (angl. gaslighting).
• Labās dienas piesien. Pēc pazemojumiem pietiek ar vienu dienu, kad otrs ir labā noskaņojumā, lai tu atkal ceri. Nav jābūt ne dāvanām, ne romantikai – pietiek ar to, ka šodien nav nicinājuma. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond).

Normāli vai vardarbība?

Pašpārliecība un grandiozais narcisms var izskatīties līdzīgi: abi runā skaļi, abi grib panākumus, abi patīk sabiedrībā. Atšķirību redz tam, kā cilvēks izturas pret citiem.

1. Vai viņš vai viņa spēj priecāties par citu panākumiem? Pašpārliecināts cilvēks – jā. Grandiozs narciss tos samazina vai pārņem.
2. Vai spēj zaudēt? Spēlē, strīdā, darbā – bez atriebības un bez tā, ka vainīgs ir kāds cits.
3. Kā izturas pret „zemākajiem”? Viesmīļi, jauni kolēģi, bērni, cilvēki, no kuriem nav labuma.
4. Vai noteikumi ir vienādi visiem? Vai arī viņam vai viņai drīkst, bet tev nedrīkst?
5. Kas notiek ar tavu „tu mani sāpināji”? Vai tas tiek sadzirdēts – vai pārvērsts par tavu vājumu?
6. Efekts uz tevi. Tu kļūsti drošāks vai drošāka – vai mazāks un klusāks?

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš vienkārši ir pašpārliecināts, reizēm lielās un reizēm pārtrauc, bet, kad tu to pasaki, viņš var pasmieties par sevi un apstāties. Viņš priecājas par taviem panākumiem un spēj teikt „tev taisnība”.

Grandiozs narciss uz piezīmi atbild ar uzbrukumu vai nicinājumu. Publikā – šarms, humors, dāsnums. Kad skatītāju nav – vēsums vai kritika. Viņam vai viņai atvainoties ir ļoti grūti, un, ja tas notiek, tad ar „bet” vai tikai tad, kad jāatgūst kontrole.

No malas: cilvēki bieži apbrīno grandiozus narcisus – par enerģiju, panākumiem, drosmi. Tas nav pierādījums, ka tu kļūdies. Fasāde ir tieši tā, ko redz skatītāji. Ja cietušais ir vīrietis un grandiozā ir sieviete, apkārtējie šaubās vēl vairāk: „Tik spēcīga, veiksmīga sieviete – un tu sūdzies?”

Kas tas nav

• Pašpārliecinātība, ambīcijas, prieks par saviem panākumiem.
• Ekstraversija, skaļa balss, patika būt uzmanības centrā.
• Kultūra vai ģimene, kurā visi runā skaļi un pārtrauc cits citu – bet arī klausās.
• Veiksmīgs cilvēks, kurš ir pelnījis atzinību un par to runā.
• Cilvēks, kurš aizraujas un runā daudz (piemēram, ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu), bet, kad pamana, apstājas un jautā par tevi.
• Viens augstprātīgs vakars vai viena lielīšanās.

Kad etiķeti izmanto kā ieroci

„Tu esi narciss” var dzirdēt arī tas, kurš pirmo reizi sāk runāt par saviem panākumiem vai nosprauž robežu. Grandiozs cilvēks bieži pirmais apvaino tevi narcismā, īpaši, ja tu pārstāj apbrīnot. Kritērijs paliek viens: kas atkārtojas, kurā virzienā un kā tas ietekmē tevi. Kurš pēc sarunas jūtas mazāks? Kuru soda par „nē”? Kurš vienmēr ir centrā?

Diagnozi – narcistiskus personības traucējumus (angl. narcissistic personality disorder, NPD) – nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Un uzreiz jāpiebilst: cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc diagnozes viņiem gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķetei nav nozīmes, nozīme ir tam, kas atkārtojas. Ja pazemošana un kontrole atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – sāc ar drošības plānu. Un normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai traks neesi tu. Ja tu to dari, tas pats ir signāls – izlasi nodarbību Apjukums ir simptoms.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: šim cilvēkam jābūt pārākam, un tavas vajadzības paliek otrajā plānā. Stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti

Kristīne ir veiksmīga advokāte. Draugu priekšā viņa Mārtiņu sauc par „manu mīļo mākslinieku” ar tādu toni, ka visi saprot – viņš pelna mazāk. Kad Mārtiņš saņem prēmiju, Kristīne pasmejas: „Tas ir tavs gada ienākums? Jauki.” Vīrieši šādās attiecībās klusē, jo kaunas atzīt, ka sieviete viņus pazemo. Tā notiek, un tas ir tikpat nopietni.

Vīrietis pret sievieti

Andris ir „dvēsele” katrā kompānijā. Mājās viņš katru Ievas viedokli sāk ar „nu, tu jau nesaproti”. Kad Ieva sāk studēt, Andris draugiem stāsta, ka „viņai vajag hobiju”. Kad viņa pabeidz ar izcilību, viņš uz izlaidumu neatnāk, jo „bija svarīgāka tikšanās”.

Viena dzimuma pārī

Roberts ir pazīstams mūziķis, Jānis – viņa partneris. Roberts visur ir centrā, un Jānis ir tas, kurš nes somas, organizē, atvainojas. Kad Jānis pasaka, ka arī viņam gribas kaut ko savu, Roberts atbild: „Bez manis tevi neviens nepazītu.”

Vecāks bērnam

Māte, kura meitas slidošanas sacensībās sēž pirmajā rindā un pēc tam sabiedriskajos tīklos raksta par „mūsu” uzvaru. Kad meita paliek ceturtā, māte ceļā mājās klusē un vakarā nepiedalās vakariņās. Bērns iemācās, ka mīlestību var tikai nopelnīt.

Vecāks pieaugušam bērnam

Tēvs, kurš 40 gadus vecā dēla jauno māju apskata trīs minūtes un tad stāsta, kādu māju viņš pats būtu uzcēlis. Dēla sievai viņš saka, ka „dēls vienmēr bija mazliet lēns”.

Brālis vai māsa

Vecākais brālis ģimenes svētkos vienmēr ir galvenais runātājs. Kad jaunākā māsa aizstāv disertāciju, brālis tostā runā par savu biznesu un, pieminot viņu, pasaka: „Nu, kurš var, tas dara, kurš nevar, tas māca.”

Priekšnieks vai kolēģis

Direktors, kurš visus panākumus sauc par „manu stratēģiju” un visas kļūdas – par „jūsu izpildi”. Kolēģe, kura sapulcēs vienmēr runā pirmā un visilgāk, un jebkuru iebildumu uztver kā personisku uzbrukumu.

Draugs vai draudzene

Draugs, kurš katru jūsu tikšanos pārvērš savā monologā. Kad tev nomirst tēvs, viņš atsūta vienu īsziņu un pēc nedēļas zvana, lai stāstītu par savu jauno automašīnu.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Veiksmīga meita, kura reizi mēnesī atbrauc pie mātes ar dāvanām un kaimiņu priekšā stāsta, cik daudz viņa dara. Divatā viņa mātei saka, ka tā „nekad neko nesasniedza” un lai „nemēģina man mācīt dzīvot”. Māte nevienam nestāsta, jo „visi taču redz, cik laba meita”.

Vīra vai sievas vecāki

Sievastēvs, kurš pie katrām vakariņām izjautā tevi par algu un tad stāsta, cik daudz pelna viņa otras meitas vīrs. Tava partnere saka: „Tāds viņš ir, nepievērs uzmanību.”

Tiešsaistē

Cilvēks, kurš sociālajos tīklos veido ideālu tēlu – panākumi, ceļojumi, „laimīgā ģimene” – un dusmojas, ja tu kopīgajā bildē neizskaties pietiekami labi vai publicē kaut ko, kas viņu neizceļ. Vai bijušais, kurš publiski lielās ar jaunām attiecībām, lai tu to redzētu.

Skaļā un klusā versija

Grandiozums ne vienmēr kliedz. Ir arī vēsā versija: cilvēks nerunā daudz, bet katrā viņa vārdā ir pārākums – pacelta uzacs, pasmīns, „nu, ja tu tā domā”. Tas pats pārākums, tikai ar citu skaļumu. Un bieži tas pats cilvēks, kad pārākums sabrūk (zaudēts darbs, šķiršanās), kļūst aizvainots un nomākts – tā ir slēptā narcisma seja (angl. covert narcissism).

Sākumā un vēlāk

Sākumā grandiozs cilvēks bieži šķiet aizraujošs: drosmīgs, pārliecināts, ar lieliem plāniem, dažreiz ar uzmanības vētru (angl. love bombing – mīlestības bombardēšana). Bet tā nav obligāta. Dažiem sākums bija pavisam parasts. Vēlāk tu no „dārgākās mantas” kļūsti par fonu, un kritika nāk arvien biežāk.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

Dāsns labdaris, kurš tev nopērk dzīvokli, samaksā par studijām vai atrisina tavas problēmas – un pēc tam atgādina par to katrā strīdā. Dāvana, kas nāk ar parādu, ir veids, kā tevi turēt zem sevis. Rūpes no kontroles atšķir tas, vai tev ir atļauts teikt „nē” un neatmaksāt ar pakļaušanos.

Kā reaģēt

1. Nesacenties. Tu nevari uzvarēt spēlē, kur noteikumus maina otrs. Tavi panākumi nav jāpierāda šim cilvēkam.
2. Stāsti savus jaunumus tur, kur tie ir droši. Draugiem, kuri priecāsies.
3. Nesāc publiskus strīdus. Grandiozs cilvēks publikā parasti uzvar, jo prot runāt. Runā divatā vai rakstiski.
4. Pieraksti faktus. Datumi, teikumi, notikumi. Tas palīdz tev pašam vai pašai redzēt, kas atkārtojas.
5. Vērtē rīcību, nevis šarmu. Ko šis cilvēks dara, kad skatītāju nav?
6. Runā ar kādu ārpusē un, ja vajag, izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību (skat. zemāk).

Speciālists, kurš saprot vardarbību

Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai terapeitam ir sagatavotība par narcistisku vardarbību un traumu. Grandiozs cilvēks terapijā bieži ir ļoti pārliecinošs, un speciālists bez šīs pieredzes var ieteikt „izrunāties”, „saprast vienam otru” vai pāru terapiju. Ar vardarbīgu cilvēku tas nedarbojas: tavs godīgums tiek izmantots pret tevi. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sesijām? Ja pēc sesijas jūties vainīgs vai vainīga, meklē citu. Pa to laiku – Dr. Ramani Durvasula (grāmata „Don’t You Know Who I Am?”, 2019, angļu valodā).

Kad neiesaistīties. Nesaki otram „tu esi narciss” – tas izraisa niknumu un neko nemaina. Ja pēc kritikas seko draudi, lietu dauzīšana vai fiziska agresija, tas vairs nav tikai raksturs: zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Palīdzību sniedz arī 116 123 (visu diennakti) un 116 006 (cietušajiem no vardarbības, pēcpusdienā un vakarā) – arī vīriešiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atpazīt grandiozu narcisu?

Ne pēc skaļuma, bet pēc tā, kas atkārtojas: citu panākumi tiek samazināti, „zemākie” tiek pazemoti, kritika tiek sodīta, noteikumi viņam vai viņai ir citi. Un pēc efekta uz tevi – blakus šim cilvēkam tu kļūsti mazāks vai mazāka.

Ar ko grandiozais narcisms atšķiras no slēptā?

Grandiozais ir skaļš un atklāts: „es esmu labākais”. Slēptais (angl. covert) ir kluss un aizvainots: „mani neviens nenovērtē”. Kodols ir tas pats – trausls tēls, kam vajag apbrīnu, un maz vietas tavām jūtām. Bieži tajā pašā cilvēkā ir abas sejas.

Vai grandiozs narciss ir bīstamāks?

Ne obligāti. Skaļo ir vieglāk pamanīt, kluso – grūtāk. Bīstamību nosaka nevis forma, bet tas, ko cilvēks dara: draudi, fiziska vardarbība, vajāšana, kontrole pār naudu. Ja tas notiek, izmanto drošības plāna rīku.

Vai pašpārliecināts cilvēks ir narciss?

Nē. Pašpārliecināts cilvēks spēj priecāties par citiem, zaudēt un atvainoties. Grandiozs narciss to nespēj vai negrib, un par to maksā tie, kas ir blakus.