Ļaundabīgais narcisms

Vārds „ļaundabīgs” nāk no medicīnas, tāpat kā ļaundabīgs audzējs: kaut kas, kas izplešas un posta visu apkārt. Angļu valodā šo formu sauc malignant narcissism. Pirmais šo apzīmējumu 1964. gadā lietoja psihoanalītiķis un filozofs Ērihs Fromms (Erich Fromm), bet klīniski to vēlāk izstrādāja psihiatrs Oto Kernbergs (Otto Kernberg). Vienkāršiem vārdiem: tas ir narcisms, kuram klāt ir apzināta nežēlība. Cilvēkam nepietiek, ka viņu apbrīno. Viņš vai viņa grib uzvarēt, pakļaut un sodīt, un otra ciešanas tiek uztvertas nevis kā kauns, bet kā uzvara.

Kernbergs to aprakstīja kā četru lietu kombināciju: narcistiski personības traucējumi, antisociāla uzvedība (meli, noteikumu pārkāpšana, citu izmantošana bez nožēlas), aizdomīgums pret visiem un agresija vai nežēlība, kas cilvēkam pašam šķiet pareiza. Tā nav atsevišķa diagnoze Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmatā DSM-5-TR. Bet klīnicisti šo kombināciju atpazīst, un par to rakstīts daudz. Meklējot angliski – „malignant narcissism”, „malignant narcissist signs”, „leaving a malignant narcissist” –, atradīsi daudz vairāk, arī Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Kā tas izklausās

Katrs teikums ir kopā ar kontekstu. Galvenais nav vārdi, bet tas, kas notiek pēc tam, un tas, ka šis cilvēks to dara apzināti.

Kāpēc tā dara

Parastam narcismam galvenais ir apbrīna un savs tēls. Tu tur bieži ciet kā „blakusefekts”: otrs vienkārši nedomā par tevi. Ļaundabīgajam narcismam galvenais ir vara un kontrole. Tu esi nevis blakusefekts, bet mērķis.

• Uzvara ir svarīgāka par visu. Pat par bērniem, naudu un paša reputāciju. Šis cilvēks var iztērēt gadus un tūkstošus eiro tiesām, lai tikai „tu nepaliktu uzvarētājs”.
• Iekšējo bremžu nav. Vainas apziņa, kauns un līdzjūtība, kas parastu cilvēku apstādina, te ir ļoti vāji. Žēl var būt tikai par sekām sev.
• Visi ir ienaidnieki. Aizdomīgums nozīmē, ka šis cilvēks „uzbrūk pirmais”, jo ir pārliecināts, ka citi grib viņam kaitēt.
• Pazemojums ir neizturams. Aiziešana, sūdzība vai tavs „nē” tiek uztverts kā smags aizvainojums, uz kuru jāatbild ar atriebību. Angliski šādu reakciju sauc narcissistic rage – narcistiskās dusmas, kas var būt gan skaļas, gan aukstas un plānotas.

Ļaundabīgajam narcismam ir daudz kopīga ar psihopātiju (angl. psychopathy) – vāja līdzjūtība un nožēla, meli, citu izmantošana. Atšķirība: te visā centrā ir aizskarams, uzpūsts „es”, kuru vajag sargāt un atriebt.

Tabula ir vienkāršojums, un robežas starp šiem apzīmējumiem nav asas.

Ko tas nodara tev

• Pastāvīgas bailes. Tu staigā kā pa olu čaumalām (angl. walking on eggshells) un pārbaudi katru soli.
• Tu sāc tēlot vai sastingt. Tu smaidi, piekrīti un dari visu, lai tikai nebūtu sliktāk. Tā ir izdzīvošanas reakcija, nevis vājums.
• Tu nespēj noticēt, ka kāds var tā darīt apzināti. Tu meklē izskaidrojumu: bērnība, stress, alkohols. Šī nespēja noticēt ir normāla, jo tu pats vai pati tā nekad nedarītu.
• Tu esi viens vai viena. Draugi un radi ir saņēmuši otra versiju. Par to, kā šis cilvēks apmelo tevi citiem, angliski saka smear campaign – nomelnošanas kampaņa.
• Reāls kaitējums: zaudēts darbs, parādi, tiesvedības, attiecības ar bērniem, veselība.
• Apjukums un šaubas par savu prātu. Pēc gadiem ar meliem un pārrakstītu realitāti tu vairs nezini, kam ticēt. Tas ir gāzlaitings (angl. gaslighting).

Tev nekas nav jādod, lai paliktu. Dažreiz pietiek ar to, ka pēc briesmīgas nedēļas nāk viena mierīga diena bez draudiem. Pēc tik lielām bailēm pat parasts vakars jūtas kā atvieglojums, un tas piesaista stiprāk nekā jebkuras dāvanas. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond) – pieķeršanās, kas rodas no sāpju un atvieglojuma maiņas.

Normāli vai vardarbība?

Kā atšķirt ļaundabīgo narcismu no parasta rūgta strīda vai smagas šķiršanās:

1. Nežēlība ir apzināta. Tā nav dusmās izteikta frāze, bet plāns, kas tiek izpildīts.
2. Ir gandarījums. Tavas sāpes šo cilvēku neapstādina, bet iedrošina vai uzjautrina.
3. Nav nožēlas. Ja ir „piedod”, tas ir, lai dabūtu ko atpakaļ, nevis tāpēc, ka žēl.
4. Atriebība nav samērīga. Uz tavu „nē” atbilde ir tavas dzīves postīšana.
5. Draudi tam, ko tu mīli: bērni, dzīvnieki, darbs, reputācija, noslēpumi.
6. Tas atkārtojas un pieaug. Katrs nākamais solis ir smagāks.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks bez ļaundabīgām iezīmēm pēc strīda var būt aizvainots, dusmīgs, pat netaisnīgs, bet viņš vai viņa apstājas pie robežas: bērni netiek izmantoti, draudi nav īsti, un pēc laika nāk kauns vai nožēla.

Cilvēks ar ļaundabīgām iezīmēm bieži ir mierīgs tieši tad, kad dara vissliktāko. Publiski viņš vai viņa var būt burvīgs, pārliecinošs, pat „nobažījies par tevi”. Tieši tāpēc policijai, tiesai un radiem ir grūti noticēt. Draudi var būt teikti tikai divatā un bez lieciniekiem. Kad tu reaģē – kliedz, raudi, cērt durvis –, tas tiek nofilmēts un parādīts kā pierādījums, ka „vardarbīgā esi tu”. To angliski sauc reactive abuse: tu salūzti no pastāvīga spiediena, un otrs to izmanto pret tevi.

Kas tas nav

• Dusmas strīdā, pēc kurām nāk kauns un reāla uzvedības maiņa.
• Rūgta šķiršanās, kur abi ir sāpināti un reizēm netaisnīgi, bet neviens nemēģina iznīcināt otru.
• Cilvēks, kurš aizstāv sevi vai savus bērnus, arī stingri un tiesā.
• Garastāvokļa svārstības vai depresija, kuras laikā cilvēks ir grūts, bet nevēlas tev ļaunu.

Bet: fiziska vardarbība, žņaugšana, draudi nogalināt vai nodarīt pāri bērniem vai dzīvniekiem ir bīstami jebkurā gadījumā, arī vienu reizi un bez jebkāda nosaukuma.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Vardarbīgs cilvēks var paziņot radiem vai tiesai, ka ļaundabīgais narciss esi tu, jo tu „atņēmi bērnus” vai „iznīcināji ģimeni”, kad aizgāji. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši un atkal un atkal nodara pāri), virziens (kurš ar to iegūst varu un kurš dzīvo bailēs) un efekts (kurš pēc tā ir drošāks un kurš sagrauts).

Vai viņš vai viņa ir ļaundabīgs narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un ļaundabīgais narcisms nav pat atsevišķa diagnoze. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, un, ja tomēr aiziet, tad bieži, lai dabūtu papīru pret tevi. „Diagnozes nav” nenozīmē „nav bīstami”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tu dzīvo bailēs, tas ir pietiekami. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst bīstamākas, un ceļš ir prom – tiklīdz to var izdarīt droši, ar drošības plānu. Normālās attiecībās tu negulētu naktīs nomodā, šaubīdamies par savu prātu. Ja tā notiek, tas pats ir signāls – par to nodarbībā Apjukums ir simptoms.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: pazemots „es”, kurš atbild ar apzinātu kaitējumu un izjūt gandarījumu, kad tev sāp. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis sievietei. Ilze ir dzīvojusi ar Andri septiņus gadus. Viņš kontrolēja naudu un telefonu, bet sita tikai divreiz. Kad Ilze pateica, ka aizies, viņš mierīgi atbildēja, ka „nāves apliecība ir vienkāršāks dokuments nekā šķiršanās papīri”. Ilze domāja, ka tas ir joks. Tas nebija joks, tie bija draudi, un tieši šādi draudi ir iemesls zvanīt 112.

Sieviete vīrietim. Kristīne gadiem ir teikusi Mārim, ka „neviens viņam nenoticēs”. Viņa ir vienreiz viņu sadūrusi ar dakšiņu un pēc tam pati izsaukusi policiju, sakot, ka viņš draudējis. Draugi par Māri smejas. Vīriešiem, kuri cieš no sievietes vardarbības, notic retāk. Tas nenozīmē, ka tas ir retāk vai mazāk bīstami. Tālruņi 116 123 un 116 006 un policija strādā arī ar vīriešiem.

Viena dzimuma pāris. Laura un Evija dzīvo kopā. Evija draud „atklāt” Lauru viņas konservatīvajai ģimenei un darba devējam, ja Laura aizies. Angliski draudus atklāt kāda orientāciju sauc outing. Tā ir kontrole caur noslēpumu.

Bijušais partneris un otrs vecāks. Pēc šķiršanās vardarbība nebeidzas, tā maina formu: nebeidzamas tiesas, viltus sūdzības, bērnu izjautāšana, bērnu vēršana pret otru vecāku. Angliski to sauc post-separation abuse – vardarbība pēc šķiršanās.

Vecāks bērnam. Tēvs, kurš sodīšanu pārvērš par izrādi: bērns stāv stūrī, kamēr pārējā ģimene ēd, un tēvs smejas. Viņš sabojā bērna mīļāko rotaļlietu, jo „bērnam jāmācās”. Ja tev ir mazāk par 18 un tas notiek ar tevi, zvani 116 111 (bez maksas) vai pastāsti pieaugušajam, kuram uzticies.

Vecāks pieaugušam bērnam. Māte, kas pēc tam, kad meita pārtrauc kontaktu, sāk apmelot viņu darbā, raksta viņas vīram, izplata viņas bērnības noslēpumus radiem. Tas nav „mātes sirds sāp”. Tā ir atriebība.

Brālis vai māsa. Brālis, kurš mantojuma strīdā ne tikai grib vairāk, bet grib, lai tu zaudētu visu: viltoti paraksti, meli notāram, draudi „izstāstīt visiem”.

Priekšnieks vai kolēģis. Vadītāja, kura cilvēku, kurš viņai iebildis, sistemātiski izspiež no darba: izolē, apmelo, pārsūta viņa e-pastus ar komentāriem, līdz tas cilvēks salūzt vai aiziet.

Draugs vai draudzene. Draudzene, kura pēc strīda sāk izplatīt tavus noslēpumus, veido viltus kontus un raksta tavai jaunajai partnerei.

Pieaudzis bērns vecam vecākam. Dēls, kurš ņem mātes pensiju, aizliedz viņai tikties ar citiem bērniem un draud „nodot pansionātā”, ja viņa kādam pastāstīs. Vecam cilvēkam, kurš baidās no sava bērna, ir tiesības uz palīdzību: 116 123 vai briesmu gadījumā 112.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte, kas pēc jūsu konflikta sistemātiski vērš mazbērnus pret tevi un stāsta, ka „mamma ir slima”.

Tiešsaistē. Viltus konti, tavu privāto foto vai ziņu publicēšana, tavu kontaktu un adreses izplatīšana, vajāšana. Saglabā visu ar datumiem. Tas ir iemesls vērsties policijā.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: kliedzieni, draudi, iznīcinātas lietas. Klusā: mierīgs smaids, metodiskas tiesas, ziņas tavam darba devējam, „nobažīti” zvani par tavu „veselību”. Kluso versiju ir grūtāk pierādīt, un kaitējuma no tās nav mazāk.

Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā bieži ir burvīgs, pārliecinošs cilvēks, varbūt ar stāstu par „trako bijušo”. Pirmās pazīmes: nežēlība pret apkalpojošo personālu vai dzīvniekiem, aizvainojums, kas ilgst mēnešiem, prieks par citu neveiksmēm. Vēlāk tas vēršas pret tevi.

„Rūpīgā” versija. „Es tikai uztraucos,” šis cilvēks saka policijai, ārstam vai tavam priekšniekam un stāsta, ka tu esi „nestabila” vai „nestabils”. Rūpes kā ierocis.

Kā reaģēt

Šeit parastie padomi par saziņu nestrādā. Galvenais ir drošība.

1. Neizaicini un neatmasko. Nesaki šim cilvēkam, ka tev ir skaidrs, kas viņš vai viņa ir. Tas neko nemainīs, bet var palielināt bīstamību.
2. Nepaziņo par aiziešanu iepriekš. Plāno klusi. Aiziešanas laiks bieži ir visbīstamākais.
3. Saglabā pierādījumus: ziņas, ekrānuzņēmumi, datumi, ārsta izziņas. Glabā tos vietā, kur otrs tiem netiek klāt – par to lapā Droša lietošana.
4. Pastāsti vismaz vienam cilvēkam, kuram uzticies, un norunājiet signālu briesmu gadījumam.
5. Izmanto likumu. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām – otram jāatstāj kopīgais mājoklis, un tuvoties vai sazināties nedrīkst. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas attiecas arī uz psiholoģisku un ekonomisku vardarbību un bijušajiem partneriem.
6. Pēc aiziešanas – pēc iespējas mazāk kontakta. Ja kontakts ir nepieciešams (bērni), tikai rakstiski, īsi un tikai par lietu.
7. Neatriebies. Tā ir spēle, kurā šis cilvēks ir labāks, un tava atriebība kļūs par pierādījumu pret tevi.

Kad neiesaistīties vispār: ja ir bijusi fiziska vardarbība, žņaugšana, draudi nogalināt, ieroči mājās, vajāšana vai draudi pašnāvībai „tavas vainas dēļ”, šie ir signāli, ko palīdzības dienesti uzskata par īpaši bīstamiem. Tad neviena saruna nav vajadzīga. Zvani 112. Pēc tam – 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā) vai 116 123 (visu diennakti).

Par terapiju: kopīga pāru vai ģimenes terapija ar šādu cilvēku ir bīstama – viss, ko tu tur pasaki, var tikt izmantots pret tevi, un pēc sesijas var būt sliktāk. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās. Arī ne katrs psihologs Latvijā saprot narcistisku vardarbību. Meklē tādu, kurš tev tic bez pierādījumiem, zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne, neuzstāj uz „samierināšanos” un domā par tavu drošību. Ja pēc vizītes vainas sajūta ir vēl lielāka, meklē citu speciālistu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir ļaundabīgais narcisms vienkāršiem vārdiem?

Tas ir narcisms kopā ar apzinātu nežēlību. Cilvēks grib ne tikai apbrīnu, bet arī varu pār tevi, atriebjas par katru pazemojumu un izjūt gandarījumu, kad tev sāp. Tā ir bīstamākā narcisma forma.

Vai ļaundabīgais narciss var mainīties?

Ļoti maz ticams. Klīnicisti šo kombināciju uzskata par vienu no grūtāk ārstējamajām, un cilvēks, kurš negrib mainīties, nemainīsies tavas mīlestības vai pacietības dēļ. Tavs uzdevums nav viņu mainīt, bet būt drošībā.

Ar ko ļaundabīgais narcisms atšķiras no psihopātijas?

Tām ir daudz kopīga: vāja līdzjūtība, nav nožēlas, meli. Ļaundabīgajā narcismā visā centrā ir aizskarams, uzpūsts „es”, kuru vajag aizsargāt un atriebt. Psihopātijā bieži vairāk ir aukstums un vienaldzība. Praksē tās bieži pārklājas, un tev tas neko nemaina: abos gadījumos galvenais ir drošība.

Vai ļaundabīgais narcisms ir diagnoze?

Nē. DSM-5-TR tas nav atsevišķa diagnoze. Tas ir klīnisks apraksts smagākajam narcisma galam. Bet nosaukums neko nemaina tajā, ko tu piedzīvo.

Kā droši aiziet no ļaundabīgā narcisa?

Klusi, ar plānu un ar palīdzību. Neziņo iepriekš, saglabā pierādījumus, sagatavo dokumentus, naudu un vietu, kur palikt, un izmanto policiju un tiesu. Soli pa solim to var izplānot ar drošības plāna rīku.