Makiavellisms

Makiavellisms ir vārds tam, kad cilvēks citus uztver kā šaha figūras. Šāds cilvēks nekliedz un neplosās. Tas var būt vīrietis vai sieviete, partneris, vecāks vai kolēģis – pieklājīgs, bieži šarmants, un ar plānu. Angliski to sauc Machiavellianism, bet cilvēku ar šo iezīmi – Machiavellian. Ja meklēsi angliski „Machiavellianism”, „Machiavellian personality” vai „dark triad”, atradīsi daudzkārt vairāk pētījumu un skaidrojumu, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Nosaukums nāk no 16. gadsimta itāļu domātāja Nikolo Makiavelli, kurš grāmatā „Valdnieks” rakstīja, kā iegūt un noturēt varu, arī ar viltu. 1970. gadā amerikāņu psihologi Ričards Kristijs un Florence Geisa izveidoja anketu, lai šo domāšanas veidu mērītu parastiem cilvēkiem. Kopš 2002. gada makiavellisms ir viena no trim tumšās triādes (angl. dark triad) iezīmēm līdzās narcismam un psihopātijai. Svarīgi: tā nav diagnoze. Tā ir iezīme skalā – katrs cilvēks tajā ir kaut kur, un problēma sākas tur, kur tā ir ļoti izteikta.

Kā tas izklausās

Makiavellisku uzvedību no vienas frāzes nevar atpazīt. Tā redzama tikai laika gaitā, kad saliec kopā, ko cilvēks teica, ko darīja un kas no tā ieguva.

Kāpēc tā dara

Pētījumos cilvēki ar augstu makiavellismu parasti piekrīt trim domām:

1. Cilvēki ir naivi un savtīgi. Ja tu neizmantosi viņus, viņi izmantos tevi.
2. Taktika ir svarīgāka par godīgumu. Meli, glaimi un informācijas turēšana ir vienkārši rīki.
3. Mērķis attaisno līdzekļus. Morāle ir tiem, kuri nevar atļauties uzvarēt.

Kanādas pētnieki Daniels Džonss un Delrojs Paulhuss aprakstīja, ar ko makiavellisms atšķiras no psihopātijas: makiavellists plāno ilgtermiņā un sargā savu reputāciju. Viņš neriskē impulsīvi un nededzina tiltus bez vajadzības. Tāpēc viņu ir grūti pieķert. Ārēji viņš bieži ir tas „saprātīgais”, „mierīgais”, „patīkamais”.

Šādam cilvēkam parasti trūkst nevis prāta, bet siltuma. Viņš vai viņa var ļoti labi saprast, ko tu jūti (to sauc par kognitīvo empātiju, angl. cognitive empathy), bet tavas sāpes viņam nav iemesls apstāties (tam trūkst emocionālās empātijas, angl. emotional empathy). Tavas jūtas viņam ir informācija, nevis robeža.

Ko tas nodara tev

• Ir sajūta, ka tevi izmanto, bet pierādīt to nevar. Katrs solis atsevišķi izskatās nevainīgi. Tikai kopā tie veido attēlu.
• Tu šaubies par sevi. „Viņš visiem ir tik laipns, varbūt problēma ir manī?” – tieši to šis modelis rada.
• Attiecības ar citiem ir sabojātas. Draugi, kolēģi vai radinieki ir sapīdīti pret tevi, bieži to pat nezinot. To sauc par triangulāciju (angl. triangulation) – trešās personas ievilkšanu, lai radītu greizsirdību vai konfliktu.
• Grūti uzticēties vispār. Pēc šādas pieredzes grūti ticēt pat godīgai laipnībai.
• Zaudējumi ir reāli. Nauda, amats, dzīvoklis, reputācija, bērnu aprūpe – makiavellists parasti mērķē uz kaut ko taustāmu.

Normāli vai vardarbība?

Stratēģiski domāt nav slikti. Diplomātija, sarunas par algu, pieklājība pret cilvēku, kas nepatīk, – tas viss ir normāla dzīve. Robeža ir citur:

1. Vai otrs zina noteikumus? Godīgās sarunās abi zina, ka katrs aizstāv savas intereses. Makiavellisms slēpj, ka vispār notiek spēle.
2. Vai kāds tiek maldināts vai sāpināts? Meli, slēpta informācija, sapīdīšana, izmantotas vājās vietas.
3. Vai laipnība ir atkarīga no tā, ko var iegūt? Siltums ieslēdzas un izslēdzas kopā ar vajadzību.
4. Vai tas atkārtojas un vienmēr nāk par labu vienam? Vienreizēja kļūda ir cita lieta nekā gadiem ilgs modelis.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, arī ļoti ambiciozs, parasti ir paredzams: viņa laipnība nav atkarīga no tā, vai tu viņam šobrīd esi noderīgs. Viņš var tev teikt „nē” tieši. Ja viņš kļūdās, viņš to atzīst.

Makiavellisks cilvēks – vienalga, vīrietis vai sieviete – ir laipns „pēc grafika”. Siltums parādās, kad viņam kaut ko vajag, un pazūd pēc tam. Viņš vāc informāciju – par tavām bailēm, vājībām, noslēpumiem. Viņš reti saka tieši „nē”; tā vietā lietas vienkārši nenotiek vai notiek citādi. Konfliktā viņš paliek mierīgs, un tieši tāpēc no malas tu izskaties kā tas, kurš „neprot kontrolēt emocijas”. Bieži viņš jau iepriekš ir iestāstījis citiem savu versiju – to sauc par nomelnošanas kampaņu (angl. smear campaign).

Kas tas nav

• Stratēģija sportā, biznesā, sarunās, kur visi zina noteikumus.
• Pieklājība pret cilvēku, kas nepatīk.
• Diplomātija – kad kaut ko nepasaka, lai nesāpinātu.
• Plānošana un piesardzība pēc tam, kad tevi kāds ir pievīlis.
• Ambīcijas un vēlme uzvarēt godīgi.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo vārdu var apgriezt. Kontrolējošs cilvēks var nosaukt par „makiavellisku” tavu drošības plānu, to, ka tu glabā ekrānuzņēmumus, vai to, ka tu klusi krāj naudu, lai aizietu. Tā nav manipulācija – tā ir pašaizsardzība pret cilvēku, kurš tev jau ir nodarījis pāri. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās, virziens (kurš ir cietušais, kurš iegūst) un efekts (vai otrs zaudē naudu, drošību, cilvēkus, pārliecību par sevi).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: cilvēks ir laipns ar mērķi, izmanto informāciju un citus cilvēkus kā rīkus un paliek „tīrs”. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti

Elīna iepazīstas ar Mārtiņu, kuram ir savs uzņēmums. Viņa ļoti ātri kļūst par viņa uzticības personu, iepazīstas ar viņa grāmatvedi un pārņem kopīgās finanses „lai viņam būtu vieglāk”. Pēc diviem gadiem, kad attiecības beidzas, izrādās, ka uzņēmuma daļas un dzīvoklis ir uz viņas vārda, bet Mārtiņa draugi ir pārliecināti, ka viņš ir „dzērājs un nestabils”, jo Elīna viņiem to mēnešiem ilgi klusi stāstīja.

Vīrietis pret sievieti

Jānis sievas priekšā ir mīlošs, bet sievas draudzenēm atsevišķi stāsta, ka viņa „dzer antidepresantus” un „ir nestabila”. Kad sieva gadiem vēlāk grib šķirties, draudzenes jau šaubās par viņu, un Jānis tiesā izskatās mierīgs un rūpīgs.

Viendzimuma pāris

Viens partneris zina, ka otra ģimene nezina par viņa orientāciju. Šī informācija kļūst par klusu sviru: „Es jau nevienam neko neteikšu. Bet tu taču saproti, ka mums jādzīvo tā, kā es saku.”

Bijušais partneris un kopīga bērnu audzināšana

Makiavellisms pēc šķiršanās ir īpaši bīstams, jo iestādes redz tikai virsmu. Mierīgas, pieklājīgas ziņas, kuras vēlāk var parādīt tiesai, un vienlaikus bērnam klusi iestāstīts, ka otrs vecāks „mūs pameta”.

Vecāks un bērns

Māte, kura katram bērnam stāsta citu versiju par otru, lai bērni savā starpā sacenstos par viņas labvēlību. Tēvs, kurš solīja palīdzēt ar dzīvokļa iemaksu, bet tikai tad, ja meita „izbeigs tās attiecības”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Dēls, kurš gadiem nezvanīja, bet pēkšņi kļūst ļoti gādīgs, kad tēvs saslimst un runa ir par pilnvaru un īpašumu. Pārējie brāļi un māsas tiek pasniegti tēvam kā „tie, kam nerūp”.

Brāļi un māsas

Māsa, kura bērnībā mācēja tā sakārtot lietas, ka vienmēr vainīgs bija brālis. Pieaugušā vecumā tas pats notiek mantojuma un vecāku aprūpes jautājumos.

Vīra vai sievas vecāki

Vīramāte, kura vedeklai ir ļoti laipna, bet dēlam klusi stāsta par „dīvainajām” lietām, ko vedekla dara, līdz dēls sāk šaubīties par sievu.

Priekšnieks un kolēģis

Darbā makiavellisms ir visbiežāk aprakstīts. Priekšnieks, kurš piesavinās tavas idejas, pasniedz tavas kļūdas augstākstāvošajiem un tev pašam saka, ka tikai viņš tevi „sargā”. Kolēģis, kurš ir visu draugs, līdz ir vajadzīgs vainīgais. Ja grupa sāk tevi sistemātiski izstumt, to sauc par mobingu darbā (angl. workplace mobbing).

Draugs vai draudzene

Draudzene, kura tev ir vajadzīga, kad tev ir mašīna, sakari vai brīvs dzīvoklis vasarai, un pazūd, kad tā vairs nav.

Tiešsaistē

Iepazīšanās lietotnēs: cilvēks, kurš ātri „atspoguļo” tavus sapņus un vērtības (angl. mirroring – spoguļošana), lai iegūtu uzticību un tad naudu. Tas saistīts ar romantisko krāpšanu (angl. romance scam). Sociālajos tīklos: anonīmi konti, ar kuriem kāds klusi izplata baumas.

Skaļā un klusā versija

Makiavellisms gandrīz vienmēr ir kluss. Skaļa versija ir retāka: ja plāns neizdodas, maska var nokrist, un tad var sekot draudi vai šantāža. Tas bieži nozīmē, ka cilvēkam ir arī citas tumšās iezīmes.

Agri un vēlu

Sākumā – šarms, uzmanība, glaimi, ļoti ātra tuvība, kas var līdzināties mīlestības bombardēšanai (angl. love bombing). Vēlāk – kad mērķis sasniegts vai kad tu vairs neesi noderīgs – pēkšņs vēsums vai izmešana (angl. discard).

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai uztraucos par tevi.” „Es to daru tavā labā.” Palīdzība ar dokumentiem, naudu, ārstiem – kas pakāpeniski noved pie tā, ka tu vairs nekontrolē savas lietas.

Vai tas ir narcists vai psihopāts?

Makiavellisms, narcisms un psihopātija ir līdzīgi, bet nav viens un tas pats, un cilvēkam var būt vairākas iezīmes vienlaikus. Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un makiavellisms pats nav diagnoze vispār. Cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav problēmas”.

Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja kāds tevi pēc plāna izmanto un sapīda citus pret tevi, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas – parasti tās kļūst sliktākas, jo cilvēks mācās, kas darbojas. Virziens ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – skat. drošības plānu. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai tu esi tas, kurš ir traks. Ja tā notiek, apjukums pats ir signāls – skat. gāzlaitings (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.

Kā reaģēt

1. Mazāk informācijas. Neuzticē bailes, vājības un plānus cilvēkam, kurš tās jau reiz ir izmantojis. Atbildi īsi un faktiski (to sauc par pelēko akmeni, angl. grey rock).
2. Viss rakstiski. Vienošanās par naudu, bērniem, darbu – e-pastā vai līgumā. Makiavellists labi strādā ar mutiskām runām.
3. Pārbaudi pie avota. Ja kāds stāsta, ko „Laura par tevi teica”, pajautā Laurai pašai.
4. Neapspried savu stāvokli ar viņa „draugiem”. Kopīgi paziņas var būt informācijas kanāls (angl. flying monkeys – cilvēki, caur kuriem otrs iedarbojas uz tevi).
5. Sargā dokumentus un naudu. Savs konts, sava piekļuve, savas kopijas.

Kad nerunāt: nemēģini makiavellistam „atklāt kārtis” un pierādīt, ka tu visu redzi. Tas viņam tikai iedod informāciju, kā pielāgot plānu. Ja ir draudi vai šantāža, vispirms drošība: 112 ārkārtas gadījumā, krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas, visu diennakti), cietušajiem 116 006, Valsts policija 110.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atpazīt makiavellistu?

Pēc tā, kas atkārtojas: laipnība, kas parādās tieši tad, kad viņam kaut ko vajag; stāsti par citiem, kas tevi sapīda pret viņiem; informācija, ko tu uzticēji un kas vēlāk parādās nepareizā vietā. Viens gadījums neko nepierāda. Skaties uz mēnešiem.

Ar ko makiavellisms atšķiras no narcisma?

Narcistam ļoti vajag apbrīnu un viņš var sabrukt no kritikas. Makiavellistam vajag rezultātu – naudu, varu, amatu –, un apbrīna viņam ir tikai līdzeklis. Praksē tās bieži iet kopā.

Vai es esmu makiavellists, ja plānoju, kā aiziet?

Nē. Aizsargāt sevi no cilvēka, kurš tev nodarīja pāri, nav manipulācija. Tu nemēģini viņam atņemt kaut ko, kas viņam pieder, – tu mēģini paglābt to, kas pieder tev.

Vai makiavellisti var mainīties?

Iezīmes mainās lēni, un šiem cilvēkiem parasti nav iemesla mainīties, jo viņu metodes strādā. Negaidi, ka viņš mainīsies, bet maini to, cik daudz viņam dod tu.