B klasteris

Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmata DSM-5-TR personības traucējumus sagrupē trīs lielās grupās jeb klasteros: A (savādi, noslēgti), B (dramatiski, emocionāli, neparedzami) un C (trauksmaini, bailīgi). Angliski B grupu sauc Cluster B. Tajā ir četri traucējumi: antisociālie (angl. antisocial), robežstāvokļa jeb robežtipa (angl. borderline), histrioniskie (angl. histrionic) un narcistiskie (angl. narcissistic). Ja meklēsi angliski „cluster B personality disorders”, atradīsi daudz vairāk – pētījumus, grāmatas un video, arī klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Vispirms – ko nozīmē „personības traucējumi”. Tā nav viena slikta nedēļa vai grūts raksturs. Tas ir ilgstošs, noturīgs veids, kā cilvēks domā, jūt un izturas pret citiem, kas sākas jau jaunībā, parādās gandrīz visās dzīves jomās un rada lielas grūtības pašam vai apkārtējiem. „B klasteris” ir ārstu šķirošanas plaukts, nevis diagnoze un noteikti ne lamuvārds. Un šajā plauktā ir ļoti dažādi cilvēki: vieni cieš paši un izmisīgi baidās tikt pamesti, citi mierīgi izmanto citus. Tieši tāpēc šī lapa ir svarīga.

Kā tas izklausās

Zemāk – ainas, kurās parādās B klastera iezīmes. Neviena no tām pati par sevi neko nediagnosticē. Tās rāda, cik atšķirīgi var izskatīties četri „kaimiņi” vienā plauktā.

Kāpēc tā dara

Četriem traucējumiem ir līdzīga „virsma” – daudz emociju, drāmas un konfliktu –, bet ļoti atšķirīgs iemesls, kam šī uzvedība kalpo. Tā ir galvenā atslēga.

• Robežstāvokļa personības traucējumi (angl. borderline personality disorder, BPD; SSK-10 klasifikācijā – emocionāli nestabili personības traucējumi, robežtips). Centrā ir milzīgas bailes tikt pamestam, ļoti ātri mainīgas jūtas, nestabila sajūta par to, kas es esmu, impulsivitāte un bieži arī sevis savainošana. Uzvedība lielākoties kalpo tam, lai izdzīvotu neizturamas sāpes un nepazaudētu tuvo cilvēku. Daudziem cilvēkiem ar šo diagnozi bērnībā ir bijusi vardarbība vai pamestība.
• Narcistiskie personības traucējumi (angl. narcissistic personality disorder, NPD). Centrā ir trausls tēls par sevi, ko jāaizsargā ar apbrīnu, pārākumu un kontroli. Uzvedība kalpo tam, lai tēls paliktu vesels un citi to baroja. Vairāk – lapā par narcistiskiem personības traucējumiem.
• Antisociālie personības traucējumi (angl. antisocial personality disorder). Noteikumi un citu cilvēku tiesības vienkārši neinteresē, maz kauna un nožēlas. Uzvedība kalpo tam, lai dabūtu, ko grib. Ar šiem traucējumiem cieši saistīts jēdziens psihopātija (angl. psychopathy).
• Histrioniskie personības traucējumi (angl. histrionic personality disorder). Centrā ir vajadzība būt ievērotam, spilgtas, bet virspusējas emocijas, teatrāla uzvedība. Uzvedība kalpo tam, lai nepazustu no citu redzesloka.

Pa vidu ir arī pārklāšanās: vienam cilvēkam var būt vairāku veidu iezīmes. Bet jautājums „kam tas kalpo?” palīdz redzēt, ar ko tev ir darīšana: ar cilvēku, kurš slīkst un tevi grābj aiz rokas, vai ar cilvēku, kurš tevi mierīgi velk zem ūdens, jo tā viņam ir izdevīgi.

Ko tas nodara tev

Dzīve blakus cilvēkam ar spēcīgām B klastera iezīmēm – jebkurām – var būt ļoti nogurdinoša. Tu sāc staigāt „kā pa olu čaumalām” (angl. walking on eggshells): mēri katru vārdu, lai nesāktos vētra. Tavas vajadzības paliek otrajā plānā. Tu kļūsti par ugunsdzēsēju, terapeitu un tulku vienā personā.

Bet sekas atšķiras atkarībā no tā, vai ir klāt kontrole. Ja otrs cieš un tev ir grūti, tu esi noguris vai nogurusi, bet tu zini, kas ir kas. Ja otrs tevi apzināti kontrolē un sagroza notikumus, tu sāc šaubīties par savu atmiņu un prātu. Tā ir gāzlaitinga (angl. gaslighting) pazīme – kad otrs ilgstoši liek tev apšaubīt pašam savu uztveri. Normālas attiecības, arī ar cilvēku, kuram ir grūti, neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls (skat. nodarbību apjukums ir simptoms).

Robežstāvoklis nav vārds „varmāka”

Šī ir šīs lapas svarīgākā daļa. Internetā B klasteris bieži tiek pasniegts kā „ļauno cilvēku saraksts”, un vārds „borderline” kļūst par lamuvārdu. Tas ir netaisnīgi un bīstami.

1. Cilvēki ar robežstāvokļa traucējumiem biežāk paši cieš no vardarbības, nevis to veic. Ļoti daudziem bērnībā bija emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība.
2. Tie ir ārstējami traucējumi. Dialektiskās uzvedības terapija (angl. dialectical behavior therapy, DBT), ko izstrādāja psiholoģe Maršija Linehana, un citas metodes daudziem palīdz. Ilgtermiņa pētījumos (piemēram, Zanarini u. c., 2010) liela daļa cilvēku gadu gaitā vairs neatbilst diagnozei.
3. Cilvēki ar šīm iezīmēm biežāk paši meklē palīdzību, jo viņiem pašiem ir ļoti sāpīgi. Cilvēki ar izteiktām narcistiskām vai antisociālām iezīmēm pie speciālista paši aiziet reti.
4. Etiķeti izmanto pret upuriem. Ilgstoša vardarbība rada reakcijas, kas no malas izskatās pēc „robežstāvokļa”: izmisīgas bailes tikt pamestam, emociju vētras, pēkšņas dusmas. Līdzīga aina ir kompleksajam pēctraumas stresa traucējumam jeb kompleksajam PTSS (angl. complex PTSD) – ilgstošas traumas sekām. Kad cietušais pēc gadiem beidzot eksplodē, otrs to nofilmē un saka „redziet, viņai ir borderline”. To sauc par reaktīvo vardarbību (angl. reactive abuse) – kad upuri izprovocē un pēc tam viņa reakciju izmanto kā pierādījumu pret viņu.

Vienlaikus – diagnoze nevienu neattaisno. Arī cilvēks ar robežstāvokļa traucējumiem var būt vardarbīgs: kontrolēt, draudēt, sodīt. Tad tā ir vardarbība, un tev ir tiesības sevi sargāt. Nosaka nevis diagnoze, bet uzvedība: kas atkārtojas, kam tas kalpo un ko tas nodara tev.

Normāli vai vardarbība?

Tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs var noteikt diagnozi. Bet ievēro: cilvēki ar izteiktām narcistiskām un antisociālām iezīmēm gandrīz nekad paši neiet pie speciālista, tāpēc viņiem diagnozes gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „viss kārtībā”. Etiķete nav svarīga – svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja vardarbīga uzvedība ir, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom – tiklīdz to var izdarīt droši (skat. drošības plānu).

Kā atšķirt grūtas emocijas no vardarbības:

1. Kam uzvedība kalpo? Lai izdzīvotu sāpes un bailes – vai lai tu paklausītu, klusētu, maksātu, paliktu?
2. Vai otrs, nomierinājies, uzņemas atbildību? Atvainojas bez „bet”, meklē palīdzību, labo – vai pārraksta notikušo un vaino tevi?
3. Vai tas ir vienāds visur, vai tikai pret tevi? Ja cilvēks „nevar savaldīties” tikai divatā, bet ar priekšnieku un draugiem ir mierīgs, tā vairāk izskatās pēc izvēles nekā pēc vētras. Tas nav pierādījums, bet svarīgs signāls.
4. Vai tu esi drošībā? Draudi, sekošana, naudas atņemšana, izolācija no draugiem ir vardarbība neatkarīgi no jebkuras diagnozes.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks ar grūtām emocijām, kurš nevēlas tevi kontrolēt, parasti pēc vētras redz, ko izdarījis, kaunas, atvainojas bez „bet” un kaut ko maina: iet terapijā, vienojas par noteikumiem, pieņem tavas robežas, pat ja tās sāp.

Manipulējošs cilvēks – ar jebkuru diagnozi vai bez tās – pēc vētras pārraksta notikušo, vaino tevi, sola bez darbiem, izmanto tavas vājās vietas un ar „diagnozi” attaisno visu: „Tu zini, ka es nevaru savaldīties.” Vai arī otrādi – piekarina diagnozi tev.

Kas tas nav

• Katrs emocionāls cilvēks nav „B klasterī”.
• Viena stipra reakcija, sēras, krīze vai grūts periods nav personības traucējumi.
• Diagnoze nav spriedums par cilvēka vērtību un nav garantija, ka viņš būs vardarbīgs.
• B klasteris nav vienāds ar narcismu vai psihopātiju.
• Tas nav tests, ko tev jāpiemēro partnerim, lai „pierādītu”, ka tev ir tiesības aiziet. Tev tās ir jebkurā gadījumā.

Kad etiķeti izmanto kā ieroci

„Borderline”, „histēriķe”, „psihopāts”, „narciss” – vardarbīgi cilvēki šos vārdus bieži lieto pret saviem upuriem, īpaši tiesā un draugu priekšā. Kritērijs, kas der vienmēr: atkārtošanās (kas notiek atkal un atkal), virziens (kam tas vienmēr nāk par labu) un efekts (kurš no jums ir sarāvies, apjucis un bailīgs).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: stipras emocijas un drāma var būt vai nu vētra, kas plosās pati, vai instruments, ar ko kāds tevi vada. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete partnere, vīrietis cietušais

Laura pārmaiņus dievina un nicina savu vīru Edgaru. Kad viņš grib satikt draugus, viņa draud aiziet. Kad viņš paliek, viņa ir mīļa. Draugi saka: „Tu taču vīrietis, tiec galā.” Vīriešiem par šādām attiecībām notic retāk, bet tās ir tikpat reālas. Svarīgi nav tas, vai Laurai ir robežstāvoklis. Svarīgi ir tas, ka Edgars vairs neredz draugus un baidās no viņas reakcijas.

Vīrietis partneris, sieviete cietusī

Mārcis ir šarmants visiem, bet mājās mierīgi melo, aizņemas Ilzes naudu un neatdod, un, kad viņa pieķer melos, viņš smaida: „Pierādi.” Nekādas vētras, nekādas asaras. Tā ir aukstā B klastera puse – antisociālas iezīmes. Te vardarbība ir kluss aprēķins, nevis emocijas.

Viena dzimuma pāris

Roberts un Kristaps: Kristaps publiski lepojas ar Robertu kā ar trofeju, bet, kad Roberts saņem atzinību darbā, Kristaps viņu nedēļu pazemo. Viendzimuma pāriem vardarbību pamana vēl retāk, un daudziem nav, kam pastāstīt.

Vecāks bērnam

Māte ar histrioniskām un narcistiskām iezīmēm pārvērš katru bērna svētku dienu par savu šovu, un bērns agri iemācās: manas jūtas nav svarīgas. Cita māte ar robežstāvokļa iezīmēm dienu bērnu apskauj, nākamajā kliedz, ka viņš „ir kā tēvs”. Bērnam abas ir smagas. Bērns nevar aiziet – tāpēc pieaugušajiem apkārt jāredz un jārīkojas. Bērni un pusaudži var zvanīt uz 116 111.

Vecāks pieaugušam bērnam

Tēvs zvana tev, pieaugušam cilvēkam, desmit reizes dienā un, ja tu neatbildi, zvana tavam priekšniekam „satraukumā”. Arī tad, ja viņa bailes ir īstas, tev ir tiesības noteikt robežas.

Brālis vai māsa

Māsa ar antisociālām iezīmēm aizņemas naudu no visas ģimenes, melo visiem atšķirīgi, un ģimene lūdz tevi „būt saprātīgākam”. Tev nav jāmaksā par viņas izvēlēm.

Priekšnieks vai priekšniece

Vadītāja vienu dienu tevi slavē visas nodaļas priekšā, nākamajā – publiski pazemo, un tu nekad nezini, kura versija būs šodien. Darbā pieraksti, e-pasti un personāla daļa palīdz vairāk nekā mēģinājumi saprast viņas dvēseli.

Draugs vai draudzene

Draugs katru krīzi zvana tev pusnaktī, bet, kad tev ir grūti, viņam nav laika. Ja tā ir slimība, draugs dažreiz to redz un novērtē tavu palīdzību. Ja tā ir izmantošana, tu vienmēr esi tikai resurss.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Dēls ar spēcīgām antisociālām iezīmēm iebiedē 80 gadus veco māti, lai viņa atdod pensiju. Viņa slēpj to no kaimiņiem aiz kauna. Vecs cilvēks, kurš baidās no sava bērna, var zvanīt 116 123 vai briesmās 112.

Vīra vai sievas vecāki

Vīramāte katrā ģimenes pasākumā sarīko drāmu, lai viss grieztos ap viņu, un tavs vīrs vai sieva saka „tāda viņa ir”. Galvenais jautājums: vai tavs partneris vai partnere nostājas līdzās tev, vai atstāj tevi vienu ar šo vētru.

Tiešsaistē

Bijušais partneris publicē garus ierakstus par savām „diagnozēm”, lai iegūtu līdzjūtību, un starp rindām – mājienus par tevi. Vai otrādi: publiski raksta, ka tev ir „borderline”. Neatbildi publiski, saglabā ekrānuzņēmumus un, ja tā ir vajāšana, vērsies policijā.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija ir kliedzieni, scēnas, sisti trauki. Klusā versija ir aukstums, ilgas klusēšanas, smalka pazemošana un „es tikai jokoju”. Klusā nav vieglāka – to tikai grūtāk pierādīt.

Attiecību sākumā un vēlāk

Sākumā daudz emociju var izskatīties pēc lielas mīlestības: intensitāte, „mēs esam viens”, strauja tuvība. Vēlāk tā pati intensitāte var pārvērsties greizsirdībā un kontrolē. Intensitāte pati nav mīlestības pierādījums.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai uztraucos par tevi” – un tad sekošana tavai atrašanās vietai, zvani draugiem, telefona pārbaudes. Rūpes pieņem tavu „nē”. Kontrole to nepieņem.

Kā reaģēt

1. Skaties uz uzvedību, nevis uz diagnozi. Tev nav jāuzstāda diagnoze, lai noteiktu robežas vai aizietu.
2. Nosaki skaidras robežas un turies pie tām. Arī cilvēkam, kurš cieš, tavas robežas ir vajadzīgas. Tās nav sods.
3. Nekļūsti par otra terapeitu. Tu vari atbalstīt, bet ārstēšana ir speciālistu darbs.
4. Pieraksti notikumus, ja jūties apjucis vai apjukusi: datums, kas notika, ko teica.
5. Ja ir draudi, sekošana vai vardarbība – drošība pirmajā vietā. 112 briesmās, 116 123 visu diennakti, 116 006 cietušajiem no vardarbības (pēcpusdienā un vakarā). Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību.

Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību

Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits ir mācījies par narcistisku vardarbību, traumu un kontroli. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „izrunāties”, „saprast vienam otru” vai iet uz pāru terapiju ar cilvēku, kurš tevi kontrolē. Tas ir slazds: ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas kā ar parastu cilvēku, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina vārdus gāzlaitings, trauma, traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sesijām un „samierināšanos”? Vai domā par tavu drošību? Ja pēc sesijām jūties vainīgāks vai trakāks – meklē citu. Starplaikā noder Dr. Ramani Durvasulas grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024) un kanāls „DoctorRamani” (angļu valodā).

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir B klasteris vienkāršiem vārdiem?

Grupa no četriem personības traucējumiem – antisociālajiem, robežstāvokļa, histrioniskajiem un narcistiskajiem –, kam kopīgas stipras, grūti vadāmas emocijas un dramatiska vai neparedzama uzvedība. Tā ir ārstu klasifikācija, nevis diagnoze un nevis lamuvārds.

Vai robežstāvoklis un narcisms ir viens un tas pats?

Nē. Abi ir B klasterī, un tiem var būt līdzīgas ārējās pazīmes, piemēram, dusmu uzliesmojumi. Robežstāvoklī centrā parasti ir bailes tikt pamestam un nestabila sajūta par sevi. Narcismā – vajadzība pēc apbrīnas un pārākuma. Cilvēkam var būt abu iezīmes.

Vai cilvēks ar B klastera traucējumiem var mainīties?

Robežstāvokļa traucējumi ir labi ārstējami, un daudzi cilvēki gadu gaitā ievērojami uzlabojas, īpaši ar terapiju. Ar narcistiskām un antisociālām iezīmēm pārmaiņas notiek daudz retāk, jo cilvēks bieži neuzskata, ka viņam kaut kas jāmaina. Bet tev nav jāgaida, kamēr kāds mainās, lai sargātu sevi.

Man saka, ka man ir borderline. Vai tā ir taisnība?

To var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, kurš saprot arī traumu. Ja „diagnozi” tev uzlicis partneris strīdā, tas nav nekas. Ilgstoša vardarbība rada reakcijas, kas izskatās līdzīgas. Pajautā sev: vai es tāds biju pirms šīm attiecībām?

Kā B klasteri sauc angliski un krieviski?

Angliski – Cluster B (arī Cluster B personality disorders). Krieviski – «кластер B» vai «кластер Б», «расстройства личности кластера B».