Psihopātija

Vārdu „psihopāts” ikdienā lieto kā lamuvārdu jebkuram, kurš uzvedas dīvaini vai dusmīgi. Psiholoģijā tas nozīmē ko citu un daudz konkrētāku: cilvēku, kuram ļoti vāji darbojas tas, kas parastu cilvēku apstādina, – vainas apziņa, kauns, līdzjūtība un bailes no sekām. Angļu valodā to sauc psychopathy, cilvēku – psychopath. Meklējot angliski, atradīsi daudz vairāk materiālu, sākot ar kanādiešu psihologa Roberta Heira (Robert Hare) grāmatu „Without Conscience” (1993).

Trīs lietas, kas jāzina uzreiz:

1. Psihopātija nav oficiāla diagnoze Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmatā DSM-5-TR. Tuvākā diagnoze ir antisociāli personības traucējumi (angl. antisocial personality disorder), bet tie vairāk apraksta uzvedību – likumu pārkāpšanu, meļošanu, bezatbildību. Psihopātija ietver arī jūtu pusi: seklumu, šarmu, nožēlas trūkumu.
2. To mēra ar speciāliem rīkiem. Pazīstamākais ir Heira psihopātijas novērtējuma saraksts PCL-R (angl. Hare Psychopathy Checklist–Revised). To aizpilda apmācīts speciālists pēc garas intervijas un dokumentu izpētes, un sākotnēji tas tika izstrādāts darbam cietumos un tiesu psihiatrijā. Interneta „psihopātijas tests” nav PCL-R un neko nediagnosticē.
3. Lielākā daļa psihopātu nav vardarbīgi noziedznieki. Viņi strādā, veido ģimenes, vada uzņēmumus. Viņu nodarītais kaitējums parasti ir meli, izmantošana, krāpšana, nodevība un sagrauta otra dzīve, nevis asinis.

Vēl viena Latvijai svarīga piezīme: padomju psihiatrijā vārds „psihopātija” nozīmēja personības traucējumus vispār. Tāpēc vecāka paaudze vai daži ārsti to var lietot citā nozīmē nekā mūsdienu pētnieki. Šajā lapā ir runa par mūsdienu nozīmi.

Kā tas izklausās

Katrs teikums ir kopā ar kontekstu. Psihopātiju neatpazīst pēc vārdiem – tieši vārdi šādam cilvēkam padodas vislabāk.

Kāpēc tā dara

Nevis tāpēc, ka tas ir „briesmonis no filmas”. Pētnieki psihopātiju apraksta kā vairāku iezīmju kombināciju:

• Vājas iekšējās bremzes. Vainas apziņa, kauns un bailes no sekām ir daudz vājāki nekā parastam cilvēkam. Tāpēc meli un nodevība neko „nemaksā” iekšēji.
• Citi cilvēki ir līdzekļi. Tava vērtība ir tas, ko no tevis var dabūt: nauda, dzīvoklis, statuss, sekss, uzmanība, izklaide. Kad noderība beidzas, beidzas interese.
• Garlaicība un saviļņojuma meklēšana. Riska, jaunu cilvēku un jaunu „projektu” vajadzība.
• Bezbailība. Bailes no soda ir vājas – tāpēc šāds cilvēks var būt ļoti mierīgs situācijās, kurās citi panikotu. Pētnieki to sauc par „drosmi” vai „bezbailību” (angl. boldness).

Svarīgs mehānisms: empātijai ir divas daļas. Viena ir saprast, ko otrs jūt (angl. cognitive empathy, kognitīvā empātija). Otra ir līdzjust – pašam sajust daļu no otra sāpēm (angl. emotional empathy, emocionālā empātija). Cilvēkam ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm pirmā daļa var strādāt ļoti labi, bet otrā gandrīz nemaz. Viņš vai viņa precīzi saprot, kas tev sāp, un tieši tāpēc zina, kur spiest. Tas ir iemesls, kāpēc psihopātiski cilvēki bieži ir lieliski manipulatori: viņi lasa tevi kā grāmatu, bet tavas sāpes viņus neaptur.

Amerikāņu psihiatrs Hervijs Kleklijs (Hervey Cleckley) 1941. gadā savu grāmatu nosauca „The Mask of Sanity” – „Veselā saprāta maska”. Ideja joprojām der: no ārpuses cilvēks izskatās normāls, pat burvīgs, un tieši tā ir maska.

Ko tas nodara tev

• Tu nespēj saprast, kā tā var. Tu meklē izskaidrojumu, jo pats vai pati tā nekad nevarētu. Psihopātiskiem cilvēkiem šī tava nespēja ir izdevīga.
• Tu vaino sevi par naivumu. „Kā es varēju noticēt?” Tu noticēji, jo tas cilvēks bija ļoti labs melotājs, nevis tāpēc, ka tu esi dumjš vai dumja.
• Reāls kaitējums: parādi uz tava vārda, pazaudēts dzīvoklis, darbs, reputācija.
• Tev netic. Apkārtējiem šis cilvēks ir burvīgs, un tavs stāsts izklausās pēc pārspīlējuma.
• Pēc tam ir grūti uzticēties kādam. Tu sāc šaubīties par visiem un par savu spēju redzēt cilvēkus.
• Apjukums. Pēc gadiem ar pārliecinošiem meliem tu vairs nezini, kas bija patiesība. Šī sajūta ir tuva gāzlaitingam (angl. gaslighting) – kad tevi pakāpeniski pieradina neticēt savai atmiņai.

Un vēl: lai paliktu, tev nav vajadzīgas dāvanas vai romantika. Dažreiz pietiek ar to, ka pēc melu nedēļas nāk viens parasts, mierīgs vakars. Pēc tik daudz neziņas pat tas ir atvieglojums, un tas piesaista. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond).

Normāli vai vardarbība?

Kā atšķirt cilvēku ar psihopātiskām iezīmēm no cilvēka, kurš vienkārši ir kļūdījies vai ir vēss pēc dabas:

1. Nožēla un labošana. Vai pēc nodarījuma ir kauns, atvainošanās un reāla labošana? Vai tikai „nu un?”
2. Meli arī tad, kad nav vajadzības. Sīki, ikdienas meli, kas nemaz nav jāslēpj, un jauna versija katru reizi, kad tiek pieķerts.
3. Kā izturas pret vājākajiem: viesmīļiem, dzīvniekiem, bērniem, veciem cilvēkiem, kad neviens nesvarīgs neredz.
4. Šarms, kas ieslēdzas pēc vajadzības. Silts, kad kaut ko vajag, ledains, kad nav.
5. Žēlums tieši īstajā brīdī. Asaras un grūta bērnība parādās tad, kad tu gribi aiziet vai kad viņu pieķer.
6. Tas atkārtojas ar citiem. Bijušie partneri, draugi, darba vietas – visur ir līdzīgs stāsts, un visur vainīgi „citi”.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, pieķerts nepatiesībā, parasti samulst, kaunas, mēģina labot. Stāsts paliek diezgan līdzīgs, un šis cilvēks atceras, kā tev sāpēja.

Cilvēks ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm pieķerts bieži ir mierīgs, pat uzjautrināts, vai uzreiz uzbrūk. Stāsti mainās atkarībā no klausītāja. Tavai ģimenei un draugiem šis cilvēks var būt ļoti burvīgs, un tad tev ir grūtāk kaut ko pierādīt. Kad ir izdevīgi, parādās žēluma stāsts – angliski to sauc pity play, spēle uz žēlumu. Kad tevī vairs nav nekā noderīga, viņš vai viņa pazūd, un jauns cilvēks jau ir gatavs.

Kas tas nav

• Kautrīgs vai noslēgts cilvēks, kurš neizrāda jūtas. Klusums nav nežēlība.
• Autiski cilvēki, kuriem var būt citāda sejas izteiksme un grūtības nolasīt citus, bet kuriem nav vienaldzības pret citu sāpēm.
• Depresija vai emocionāls sastingums pēc traumas – tur jūtas nav pazudušas, tās ir sastingušas un sāp.
• Cilvēks, kurš vienreiz kļūdījies, pat smagi, un pēc tam to nožēlo un labo.
• Kāds, kurš vienkārši ir nepatīkams vai dusmīgs. „Psihopāts” nav lamuvārds katram, kurš mūs sadusmo.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Manipulatīvs cilvēks var nosaukt tevi par „psihopātu” vai „psihopāti”, kad tu pēc gadiem ar meliem vairs neraudi un atbildi vēsi. Tā ir aizsardzība, nevis psihopātija. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši un atkal un atkal melo un izmanto), virziens (kurš iegūst un kurš zaudē) un efekts (kurš pēc tā jūtas sagrauts un apjucis).

Vai viņš vai viņa ir psihopāts?

Psihopātiju novērtē tikai apmācīts speciālists, piemēram, psihiatrs vai klīniskais psihologs, ar speciāliem rīkiem. Bet cilvēki ar šādām iezīmēm pie speciālista gandrīz nekad neiet paši – viņi neuzskata, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav bīstami”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tevi atkal un atkal apmelo, izmanto un nenožēlo, tas ir pietiekami. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti kļūst sliktāk, un pieaugušajiem ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm ārstēšana ir sarežģīta un tās rezultāti ir vāji un pretrunīgi. Ceļš ir prom – tiklīdz to var izdarīt droši (drošības plāns). Normālās attiecībās tu nepavadi naktis, domājot, vai tev ir jukusi atmiņa. Ja tā notiek, tas pats ir signāls – par to nodarbībā Apjukums ir simptoms.

Psihopātija, sociopātija, narcisms

Oficiālas robežas starp „psihopātu” un „sociopātu” nav. Bieži saka, ka psihopātija ir vairāk iedzimta, bet sociopātija vairāk veidojas no vides, taču tas ir vienkāršojums. Ja narcismu papildina apzināta nežēlība, runā par ļaundabīgo narcismu (angl. malignant narcissism).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: cilvēks bez iekšējām bremzēm, kurš tevi izmanto, kamēr no tevis ir labums, un kuram pēc tam nav žēl. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete vīrietim. Sanita pirmajā mēnesī bija „vienīgā, kas Edgaru saprot”. Pēc gada Edgaram ir divi kredīti, sabojātas attiecības ar māsu, kura „viņai nekad nepatika”, un sieva, kura stāsta visiem, ka viņš ir „emocionāli nepieejams”. Kad viņš atklāj melus, viņa pat nesamulst. Vīriešiem par to runāt ir īpaši grūti – bet tas notiek.

Vīrietis sievietei. Roberts ir šarmants, visi viņu mīl. Pēc divu gadu kopdzīves Dace uzzina, ka viņam ir otra ģimene citā pilsētā. Uz jautājumu „kāpēc” viņš atbild: „Tev bija labi. Kāpēc tev tas ir jāsabojā?”

Viena dzimuma pāris. Mārtiņš iepazīstas ar Kristiānu. Pēc pusgada Kristiāns „pārdzīvo krīzi” un pārceļas pie Mārtiņa, pēc gada pārvalda viņa naudu un stāsta viņa draugiem, ka Mārtiņš „dzer”. Kad Mārtiņš aiziet, Kristiāns jau dzīvo pie cita.

Bijušais partneris un otrs vecāks. Otrs vecāks, kuram bērni ir svira: tikšanās apmaiņā pret naudu, meli bāriņtiesai, bērniem stāsti par „slikto mammu” vai „slikto tēti”.

Vecāks bērnam. Vecāks, kurš bērnu izmanto kā instrumentu – melot kaimiņiem, aizņemties naudu no radiem – un vienaldzīgi uztver bērna bailes. Ja tev ir mazāk par 18, zvani 116 111.

Vecāks pieaugušam bērnam. Tēvs, kurš parādās tikai tad, kad viņam vajag galvotāju kredītam, un pazūd uzreiz pēc paraksta.

Brālis vai māsa. Brālis, kurš no bērnības meloja, zaga un vainoja tevi, un pieaugušā vecumā turpina: viltoti paraksti, vecāku nauda, meli radiem.

Priekšnieks vai kolēģis. Darbā psihopātiskas iezīmes bieži izskatās pēc „talanta”: pārliecība, šarms, ātri lēmumi. Pētnieki Pols Babiaks un Roberts Heirs to aprakstīja grāmatā „Snakes in Suits” (2006). Kolēģis, kurš piesavinās citu darbu, sarīda cilvēkus citu pret citu un augšup tiek ātrāk par visiem.

Draugs vai draudzene. Draugs, kurš visiem ir parādā, katram ir cits stāsts, un pēc gadiem izrādās, ka jūs visi esat bijuši viņa „bankas”.

Pieaudzis bērns vecam vecākam. Pieaugušais bērns, kurš pārņem vecāka pensiju vai dzīvokli un vienaldzīgi atstāj viņu bez ēdiena un zālēm. Vecam cilvēkam ir tiesības uz palīdzību: 116 123 vai briesmu gadījumā 112.

Vīra vai sievas vecāki. Sievastēvs, kurš „pieņem” tevi ģimenē, lai tevi iesaistītu savos biznesa darījumos uz tava vārda.

Tiešsaistē. Romantiskā krāpšana (angl. romance scam): burvīgs cilvēks internetā, ātra „mīlestība”, tad ārkārtas situācija un nauda. Daļa krāpnieku strādā organizēti, bet mehānisms ir tāds pats – tavas jūtas ir līdzeklis.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: riskanti darbi, konflikti ar likumu, draudi. Klusā: nevainojams uzvalks, labs darbs, skaista ģimene fotogrāfijās – un gadiem ilgi meli, krāpšana un izmantošana. Klusā ir daudz biežāka.

Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā bieži ir ļoti ātra tuvība, pārsteidzoši daudz kopīga (angl. mirroring – otrs atspoguļo tavus sapņus un gaumi), stāsts par „trako bijušo”. Vēlāk – meli, nauda, pazušana. Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) nav obligāta: dažreiz pietiek ar mieru un šarmu.

„Rūpīgā” versija. Cilvēks, kurš „palīdz” vientuļiem, veciem vai slimiem – ar papīriem, ar naudu, ar mājas lietām – un pa kluso pārņem viņu īpašumu.

Kā reaģēt

1. Tici darbiem, nevis vārdiem. Šāds cilvēks runā lieliski. Skaties, kas notiek ar tavu naudu, laiku un attiecībām.
2. Sargā naudu un dokumentus. Atsevišķs konts, paroles, nekādu galvojumu un kredītu uz tava vārda.
3. Neapelē pie sirdsapziņas. „Vai tev nav kauna?” te nedarbojas. Runā par sekām: „Ja nauda nebūs atdota līdz 1. datumam, vēršos policijā.”
4. Nemēģini pārspēt vai atmaskot. Tu spēlēsi pēc noteikumiem, viņš vai viņa – ne.
5. Pamani žēluma spēli. Asaras un grūta bērnība tieši tajā brīdī, kad tu gribi aiziet, ir signāls, nevis iemesls palikt.
6. Samazini kontaktu līdz minimumam vai pārtrauc pavisam. Ja nevari (bērni, darbs), saziņa tikai rakstiski un tikai par lietu.
7. Krāpšana ir noziegums. Par naudas izkrāpšanu, viltotiem parakstiem vai draudiem vari vērsties policijā (110, briesmu gadījumā 112).

Par terapiju: pāru terapija ar šādu cilvēku ir bīstama – viņš vai viņa var burvīgi pārliecināt terapeitu un visu, ko tu pasaki, izmantot pret tevi. Ne katrs psihologs Latvijā pazīst psiholoģisku vardarbību. Meklē tādu, kurš tev tic bez pierādījumiem, zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne, un neuzstāj uz kopīgām sesijām. Līdz tam palīdz tālrunis 116 123 (visu diennakti) un 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā).

Kad neiesaistīties vispār: ja ir draudi, fiziska vardarbība, vajāšana vai tu baidies par savu drošību. Tad neviena saruna nav vajadzīga – zvani 112 un izmanto drošības plāna rīku. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai psihopātija ir diagnoze?

Nē, DSM-5-TR tā nav atsevišķa diagnoze. Tuvākā oficiālā diagnoze ir antisociāli personības traucējumi. Psihopātiju pētnieki un tiesu speciālisti mēra ar tādiem rīkiem kā Heira PCL-R.

Vai visi psihopāti ir noziedznieki?

Nē. Lielākā daļa cilvēku ar psihopātiskām iezīmēm nekad nav bijuši cietumā un nav fiziski vardarbīgi. Viņu kaitējums parasti ir meli, izmantošana, krāpšana un nodevība, kas ir grūtāk pamanāmi un pierādāmi.

Kā atpazīt psihopātu?

Ne pēc acīm, ne pēc viena teikuma. Skaties uz to, kas atkārtojas: meli bez kauna, kaitējums bez nožēlas, žēlums īstajā brīdī, šarms, kas ieslēdzas pēc vajadzības, un bijušie cilvēki, kuriem visiem ir līdzīgs stāsts.

Ar ko psihopāts atšķiras no sociopāta?

Oficiālas atšķirības nav. Sadzīvē vārdu „sociopāts” bieži lieto par impulsīvāku un vairāk vides veidotu cilvēku, bet „psihopāts” – par aukstāku un aprēķinošāku. Tev tas neko nemaina: abos gadījumos skaties uz uzvedību.

Vai ir psihopātijas tests?

Interneta testi var būt interesanti, bet tie neko nediagnosticē. PCL-R aizpilda tikai apmācīts speciālists pēc intervijas un dokumentiem. Tev nav vajadzīgs tests, lai aizietu no cilvēka, kurš tevi atkārtoti izmanto.

Vai psihopātu var izārstēt?

Pētījumi par pieaugušajiem ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm ir pretrunīgi, un rezultāti ir vāji. Mainīties var tikai cilvēks, kurš pats to grib, un tava mīlestība vai pacietība to nemaina.