Sociopātija

Angliski to sauc sociopathy, cilvēku – sociopath. Vārds radās ASV 20. gadsimta 30. gados: psihiatri to ieviesa, lai uzsvērtu, ka problēma izpaužas attiecībās ar sabiedrību: cilvēks atkārtoti pārkāpj citu tiesības un robežas. Pirmajā amerikāņu diagnožu rokasgrāmatā (1952) vēl bija līdzīgs nosaukums, bet kopš 1980. gada oficiālajās klasifikācijās „sociopātijas” vairs nav. Tās vietā ir antisociāli personības traucējumi (angl. antisocial personality disorder, ASPD) amerikāņu rokasgrāmatā DSM un disociāli personības traucējumi (angl. dissocial personality disorder) Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā SSK (angl. ICD). Jaunākajā, 11. redakcijā, tā ir personības traucējumu iezīme „disociālums” (angl. dissociality): citu tiesību un jūtu neievērošana, egoisms, bezjūtība.

Tātad „sociopāts” šodien ir sarunvalodas un mediju vārds, nevis diagnoze. Ar to parasti domā cilvēku, kurš viegli melo, izmanto citus, pārkāpj noteikumus un pēc tam neizjūt ne kaunu, ne nožēlu. Ja meklēsi angliski – „sociopath relationship”, „signs of a sociopath”, „antisocial personality disorder” –, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu: psiholoģes Martas Stautas grāmatu „The Sociopath Next Door” (2005), Roberta Heira darbus un amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālu „DoctorRamani”.

Kā tas izklausās

Neviens teikums pats par sevi neko nepierāda. Svarīga ir situācija, kas notiek pēc tam, un tas, vai tā atkārtojas. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem.

Kāpēc tā dara

Lielākajai daļai cilvēku ir iekšējas „bremzes”: kauns, vainas sajūta, līdzjūtība, bailes no sekām. Ja tu redzi, ka tavi vārdi otram sāp, tev pašam kļūst neērti, un tu apstājies. To, ko sauc par sociopātiju, veido tieši šo bremžu vājums. Otra cilvēka sāpes tiek pamanītas, dažreiz pat ļoti precīzi, bet tās neapstādina. Tā ir informācija, ne sajūta.

No tā izriet viss pārējais:

• Cilvēki ir līdzeklis. Nauda, dzīvesvieta, sekss, statuss, izklaide, darbs. Kamēr tu dod, esi interesants vai interesanta. Kad vairs nedod, interese pazūd tik ātri, ka tas šokē.
• Šarms ir rīks. Daudzi šādi cilvēki ir ļoti patīkami pirmajā tikšanās reizē: atraktīvi, pārliecināti, uzmanīgi. To pašu šarmu viņi izmanto, lai tiktu pie tā, ko grib.
• Meli ir ērtākais ceļš. Nevis panikā, bet mierīgi. Bieži arī tad, kad patiesība nekaitētu.
• Impulsivitāte un garlaicība. Daudzi ātri garlaikojas, meklē asas izjūtas un neplāno ilgtermiņā. Rēķinus, solījumus un pienākumus pamet citiem.
• Nav nožēlas. „Piedod” var izskanēt, bet tikai tad, ja tas kaut ko dod: lai tu paliktu, lai aizdotu vēl, lai neietu uz policiju.

Kā tas atšķiras no narcisma? Cilvēkam ar izteiktu narcisma stilu vajag apbrīnu un sargāt savu tēlu, un kritika viņu ievaino. Cilvēkam ar sociopātisku stilu apbrīna bieži ir vienaldzīga – viņam vajag rezultātu. Praksē abi bieži sakrīt vienā cilvēkā. Pētnieki šo kopumu sauc par tumšo triādi (angl. dark triad): narcisms, makiavellisms un psihopātija.

Populārajā literatūrā bieži atkārto: „psihopāts ir piedzimis, sociopāts ir izaudzināts” (šo dalījumu savulaik aprakstīja psihologs Deivids Likens). Tas ir vienkāršots modelis, nevis stingra zinātniska robeža. Daudzi pētnieki abus vārdus nemaz nešķir, un parasti cēloņi ir sajaukti: iedzimts temperaments, vardarbība un novārtā atstāšana bērnībā, vide. Izskaidrojums nav attaisnojums. Pieaugušais joprojām izvēlas, ko dara ar tevi.

Ko tas nodara tev

• Apjukums, kas griežas pa apli. „Kā var tā melot, skatoties man acīs?” Normālam cilvēkam ir grūti iedomāties, ka kādam tas nav grūti. Tāpēc tu meklē citu izskaidrojumu: varbūt tas bija pārpratums, varbūt bija kāds iemesls. Par to vairāk lapā gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev ilgstoši iestāsta, ka tava atmiņa un uztvere ir nepareiza).
• Kauns par „naivumu”. Daudzi pēc šādām attiecībām sevi sauc par muļķi. Tā nav taisnība. Cilvēki, kuri meklē, ko izmantot, izvēlas tieši uzticīgus, gādīgus un godīgus cilvēkus, un viņi to dara prasmīgi.
• Nauda un dokumenti. Parādi uz tava vārda, pazudušas mantas, kopīgs dzīvoklis, kas „pēkšņi” pieder citam.
• Pieķeršanās, kas neatlaiž. Pēc sāpīgiem posmiem pat parasta diena bez meliem un aukstuma var justies kā dāvana. Nekas nav jādod – pietiek, ka kādu laiku nav slikti. No šīs sāpju un atvieglojuma maiņas veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond).
• Bailes. Mierīgi draudi bez kliegšanas bieži biedē vairāk nekā skaļi.

Normāli vai vardarbība?

Kā atšķirt cilvēku, kurš vienkārši ir kļūdījies, no cilvēka, kura uzvedībai der vārds „sociopātiska”:

1. Meli ir izņēmums vai ieradums? Vai cilvēks melo, lai paslēptu kaunu, un pieķerts apmulst? Vai melo mierīgi, bieži, arī sīkumos, un pieķerts tikai pielāgo stāstu?
2. Vai citu sāpes apstādina? Kad otrs redz, ka tev sāp, vai viņš apstājas, vai turpina?
3. Vai ir nožēla, kas ko maina? Nevis vārdi, bet rīcība: atdod naudu, labo, vairs neatkārto.
4. Vai tā notiek ar daudziem cilvēkiem? Bijušie partneri, darbabiedri, radi, kredītiestādes – vai visur ir līdzīgs stāsts, kur vainīgi vienmēr ir „citi”?
5. Kam tas nāk par labu? Ja visi „pārpratumi” vienmēr beidzas ar to, ka otrs kaut ko iegūst, bet tu zaudē, tas vairs nav pārpratums.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kurš kļūdījies, pieķerts parasti apmulst, kaunas, dažreiz dusmojas, bet pēc tam labo: atdod, izskaidro, maina. Viņa stāsts laika gaitā paliek viens.

Cilvēks ar sociopātisku stilu pieķerts ir mierīgs. Uzreiz piedāvā jaunu versiju, pārslēdz sarunu uz tevi, dažreiz notēlo upuri. Ja tu nepadodies, var pēkšņi kļūt silts un mīļš – tas ir nākamais rīks. Ja arī tas nedarbojas, tu kļūsti neinteresants vai neinteresanta, un šis cilvēks pāriet pie nākamā, bieži jau sagatavota.

No malas šādu cilvēku bieži uzskata par jauku, dzīvespriecīgu un „dvēseli kompānijai”. Tāpēc tev var nenoticēt. Tas nav pierādījums, ka tu kļūdies.

Kas tas nav

• Kautrīgs, noslēgts cilvēks. Sarunvalodā „antisociāls” bieži nozīmē „nesabiedrisks”, bet tas ir kas cits.
• Cilvēks, kuram grūti izrādīt jūtas vai lasīt citu emocijas (piemēram, autisma spektrā), bet kurš nevienu apzināti neizmanto.
• Pusaudža atsevišķi meli vai viena slikta rīcība, ko cilvēks nožēlo un labo.
• Depresija vai izdegšana, kad cilvēkam uz laiku viss ir vienaldzīgs.
• Vienreizēja dusmu lēkme vai strīds.

Kad etiķeti izmanto kā ieroci

„Tu esi sociopāte, tev nav nekādu jūtu” – to var teikt arī cilvēks, kurš pats gadiem izmanto otru, un teikt tieši tad, kad otrs beidzot kļuvis emocionāli sastindzis un pārstājis raudāt. Nejūtīgums pēc ilgām sāpēm ir aizsardzība, nevis sociopātija. Kritērijs paliek viens: kas atkārtojas (kurš ilgstoši melo un izmanto), virziens (kurš iegūst, kurš zaudē) un efekts (kurš jūtas apmulsis, nobijies un tukšs).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: otram tavas jūtas nav bremze, tu esi līdzeklis, un meli ir ierasts rīks. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete partnere, vīrietis cietušais

Elīna Kasparu apbūra trīs nedēļās, pēc diviem mēnešiem pārcēlās pie viņa, pēc pusgada viņš maksāja arī viņas auto līzingu. Kad viņš uzzina, ka Elīna paralēli satiekas ar citu un stāsta draudzenēm, ka Kaspars „ir bankomāts”, viņa mierīgi atbild, ka viņš „pats to gribēja”. Draugi smejas. Vīriešiem, kurus izmanto sievietes, notic retāk, un paši viņi par to runā retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk.

Vīrietis partneris, sieviete cietusī

Rihards Martai stāsta, ka strādā slepenā valsts projektā, tāpēc nevar teikt, kur ir naktīs. Vēlāk izrādās, ka viņam ir otra ģimene citā pilsētā un parādi uz Martas vārda. Pieķerts viņš nosmejas: „Tu tiešām noticēji?”

Viena dzimuma pāris

Andris un Mārcis dzīvo kopā. Andris no Mārča slēpj, ka zaudējis darbu, izmanto viņa kartes un draud „izstāstīt visiem” par Mārča orientāciju viņa konservatīvajai ģimenei, ja tas iebildīs. Draudi atklāt orientāciju ir īpaši spēcīgs ierocis.

Vecāks bērnam un pieaugušam bērnam

Māte bērnībā izmantoja meitu kā „aizsegu”: lika melot tēvam, skolai, kaimiņiem. Tagad, meitai 30 gadu, māte ņem ātros kredītus, norādot meitu kā galvotāju, un pārmet, ka meita ir „nepateicīga”, kad tā atsakās. Bērnam šādā ģimenē vajag citu pieaugušo, kam uzticēties, vai tālruni 116 111.

Brālis vai māsa

Brālis katru reizi, kad ir „problēmas”, atnāk pie tevis ar asarām un aizņemas naudu. Neviena summa nav atdota. Kad vecāki mirst, viņš pirmais nāk ar papīriem, ko māte „parakstīja” pēdējā nedēļā.

Priekšnieks vai kolēģis

Kolēģis piesavinās tavu darbu, stāsta vadībai, ka tu „nevari tikt galā”, un, kad tu pierādi pretējo ar e-pastiem, viņš ne mirkli neapmulst: „Tur tu esi pārpratis. Es tieši to arī domāju.”

Draugs vai draudzene

Draudzene, kura prot būt ļoti uzmanīga, kad tev klājas labi, un pazūd, kad tev vajag palīdzību. Viņa atgriežas, kad tev ir jauna mašīna, dzīvoklis vai kontakts, kas viņai noderētu.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Pieaugušais dēls pārvācas pie 80 gadus vecā tēva „palīdzēt”, pārņem viņa pensijas karti un aizliedz kaimiņiem nākt ciemos. Tēvs baidās teikt kaut ko pretī. Ja vecs cilvēks baidās no sava bērna, zvani 116 123 vai briesmu gadījumā 112.

Vīra vai sievas vecāki

Sievastēvs prasa jums lielu aizdevumu „uzņēmumam”, ko nevienam neparāda. Kad tu jautā par atdošanu, viņš sievai stāsta, ka tu „gribi sagraut ģimeni”. Tava partnere nostājas viņa pusē.

Tiešsaistē

Iepazīšanās lietotnē ideāls cilvēks, kurš pēc nedēļām siltu ziņu pēkšņi nonāk nelaimē un lūdz naudu. Tā bieži ir romantiskā krāpšana (angl. romance scam). Aiz ekrāna var būt viens cilvēks vai organizēta grupa, bet paņēmiens ir tas pats: jūtas kā rīks naudas iegūšanai.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija: atklāti likuma pārkāpumi, kautiņi, draudi, riskanta braukšana, bieža darba maiņa. Klusā versija: cienījams, labi ģērbies cilvēks ar labu darbu, kurš nekad nekliedz, bet mierīgi melo, izmanto un „aizmirst” parādus. Klusā ir grūtāk pamanāma un bieži bīstamāka, jo tai notic.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Sākumā: ātra tuvība, lieli stāsti, pirmais „aizdod” jau pirmajos mēnešos, sarunā pārsteidzoši daudz „traku bijušo”. Pēc gadiem: dzīve, kurā tu atklāj, ka puse no tā, ko zināji par otru, nav bijusi patiesība.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Ļauj man parūpēties par tavām finansēm, tu esi tik nogurusi.” Vai: „Es tikšu galā ar dokumentiem, tev nav jāuztraucas.” Pēc gada tev nav piekļuves savam kontam, un visi īpašumi ir uz otra vārda. Rūpes, kuru rezultātā tu vienmēr zaudē kontroli, nav rūpes.

Kā reaģēt

Vispirms par diagnozi. Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav problēmas”. Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tu redzi melus, izmantošanu un nožēlas trūkumu atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – palīdzēs drošības plāns. Un vēl: normālās attiecībās tu naktīs negulē, domājot, vai ar tavu prātu viss kārtībā. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls – lasi kāpēc apjukums ir simptoms.

1. Pārtrauc skaidrot savas jūtas. Cilvēkam, kuru tavas sāpes neapstādina, tās ir informācija par to, kur tu esi ievainojams vai ievainojama.
2. Sargā naudu un dokumentus. Atsevišķs konts, jaunas paroles, pases un dzīvokļa papīri drošā vietā. Pārbaudi savu kredītvēsturi un to, vai uz tava vārda nav ņemti kredīti.
3. Pieraksti faktus. Datumi, summas, ziņas, ekrānuzņēmumi. Stāsts mainīsies, pieraksti ne.
4. Nedraudi atklāt. „Es visiem izstāstīšu, kas tu esi” reti palīdz un bieži paaugstina briesmas.
5. Runā ar kādu ārpusē. Draugs, 116 123 (visu diennakti, arī krievu un angļu valodā) vai 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā). Tās strādā vienādi sievietēm un vīriešiem.
6. Plāno klusi. Ar drošības plāna rīku.

Terapeita slazds. Ne katram speciālistam Latvijā ir sagatavotība par vardarbību un manipulāciju. Padoms „izrunājieties”, „jūs abi esat vainīgi” vai kopīga pāru terapija ar cilvēku, kurš melo bez nožēlas, dod viņam jaunu materiālu pret tevi un var palielināt briesmas. Meklē speciālistu, kurš tev tic, zina jēdzienus gāzlaitings un traumatiskā saikne, nespiež uz samierināšanos un liek centrā tavu drošību. Ja pēc sesijas jūties vainīgāks vai vainīgāka, meklē citu.

Kad neiesaistīties. Ja ir draudi, vajāšana vai vardarbība, nesaki iepriekš, ka aizej. Zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret bijušo partneri.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir sociopāts vienkāršiem vārdiem?

Cilvēks, kurš ilgstoši un daudzās attiecībās melo, izmanto citus un pārkāpj noteikumus, nejūtot īstu vainu. Tas ir sarunvalodas vārds. Oficiālā diagnoze, kas tam ir vistuvāk, ir antisociāli personības traucējumi.

Kāda ir atšķirība starp sociopātu un psihopātu?

Populāri saka: psihopāts ir „piedzimis” un aukstāks, sociopāts ir „izaudzināts” un impulsīvāks. Tas ir vienkāršots modelis, nevis stingra zinātniska robeža. Diagnožu klasifikācijās nav ne viena, ne otra vārda. Tev dzīvē atšķirība nav svarīga: abos gadījumos tu redzi melus, izmantošanu un nožēlas trūkumu.

Vai sociopāts var mīlēt?

Šāds cilvēks var būt pieķēries, greizsirdīgs, var negribēt tevi pazaudēt – bieži tāpat, kā negrib pazaudēt ērtu dzīvokli. Pārbaude ir vienkārša: vai tavas sāpes otru apstādina? Ja ne, tas, ko tu saņem, nav tā mīlestība, kas tevi pasargā.

Vai sociopāts var mainīties?

Zāļu nav. Atsevišķas terapijas palīdz mazināt noziedzīgu uzvedību, īpaši ar gadiem, bet tas prasa, lai cilvēks pats gribētu mainīties, un tas notiek ļoti reti. Tava mīlestība, pacietība vai ultimāti to nepanāks.

Kā atpazīt sociopātu?

Neskaties uz vienu frāzi. Skaties, kas atkārtojas: meli, kas pieķerti netiek nožēloti; parādi un solījumi, kas netiek pildīti; daudz „traku bijušo” un „nodevīgu draugu”; tavas sāpes, kas neko nemaina.