Nākamais pārņem: kā otrs narcists manto postu, ko nodarīja pirmais
Cilvēks, kurš tikko aizgājis no narcistiskām attiecībām, ir redzams nākamajam manipulatoram, jo brūce ir vaļā, nervu sistēma ir izdzīvošanas režīmā un „glābiņš” ir tieši tas, pēc kā tu ilgojies; otrais uzklausa visu tavu stāstu, tādējādi iegūst karti ar katru tavu sāpīgo vietu, sākumā nostājas „mēs pret tavu bijušo” un pēc tam izmanto tās pašas vainas pogas un frāzes, tāpēc tas pats cikls atkārtojas daudz ātrāk.
Īsumā
- Tūlīt pēc aiziešanas tu esi visredzamākais: brūce ir vaļā, ķermenis ir trauksmē, un cilvēks, kurš piedāvā mieru un sapratni, jūtas kā glābiņš. Tieši to pamana tie, kuri meklē kontroli.
- Otrais parasti sāk kā glābējs („es neesmu tāds kā tavs bijušais”), uzklausa visu tavu stāstu un pēc tam lieto to kā karti: tās pašas vainas pogas, tās pašas frāzes, tas pats cikls, tikai nedēļās, nevis gados.
- Aizsardzība: pauze bez jaunām attiecībām, vispirms dziedē konkrēto brūci, stāsti savu stāstu lēnām un pa daļām, pārbaudi ar mazām robežām un neļauj atvieglojumam izlikties par mīlestību.
Kas tas ir
Tu beidzot aizgāji. Varbūt pēc gadiem, varbūt pēc diviem nežēlīgiem mēnešiem. Tev nav miega, nav spēka. Un tad parādās kāds, kurš ir pilnīgs pretstats: mierīgs, uzmanīgs, klausās stundām. Saka: „Es nekad tā ar tevi nedarītu.” Pirmo reizi pēc ilga laika tu vari izelpot.
Pēc pusgada tu atkal staigā kā pa olām. Tikai šoreiz viss notika daudz ātrāk, un jaunais cilvēks trāpa tieši tur, kur sāpēja jau iepriekš. It kā viņam vai viņaiviņaiviņam būtu instrukcija.
Daudzos gadījumos tāda instrukcija tiešām ir. Tu to iedevi pati vai patspatspati, nevainīgi, stāstot savu stāstu cilvēkam, kurš izskatījās pēc glābēja.
Šī nodarbība ir par to, kā otrais narcistiskais cilvēks manto postu, ko nodarīja pirmais: kā viņš vai viņaviņaviņš tevi pamana, kā izmanto tavu stāstu, kāpēc otrais cikls iesākas daudz ātrāk nekā pirmais un kā to pamanīt, pirms saikne ir izveidojusies.
Nodarbība Kāpēc tas atkārtojas skaidro loku no tavas puses. Šeit skatāmies no otras puses: ko ar tavu atvērto brūci dara cilvēks, kurš meklē kontroli.
Viena lieta jau sākumā: tas nenozīmē, ka tu esi „vājš mērķis” vai ka tev „uz pieres rakstīts”. Cilvēks, kurš tikko izkļuvis no vardarbības, ir ievainots, un ievainots cilvēks ir ievainojams. Tā ir situācija, nevis raksturs. Atbildība par to, ka kāds šo situāciju izmanto, ir tam, kurš to izmanto.
Kāpēc tieši tagad tevi ir tik viegli pamanīt
Sievietēm pēc aiziešanas bieži saka: „Tev vajag kādu, kas par tevi parūpēsies.” Tieši šis teikums ir durvis, pa kurām ienāk nākamais kontrolētājs.
Vīrietim pēc aiziešanas bieži nav neviena, kam izstāstīt. Draugi saka „aizmirsti un ej tālāk”. Tāpēc pirmā sieviete, kura patiešām uzklausa, var šķist kā vienīgā, kas saprot.
Ir trīs iemesli, kāpēc tūlīt pēc aiziešanas tevi pamana tieši tie cilvēki, no kuriem visvairāk jāsargājas.
1. Brūce ir vaļā. Katram no mums ir kāda vecāka sāpe: bailes tikt pamestam, sajūta, ka tevis nekad nav gana, kauns, pieradums glābt citus. Narcistiskās attiecības šo sāpi neizveido no nulles, tās to atrod un atver. To, kā tas notiek, apraksta nodarbība Brūces un āķi. Pēc aiziešanas brūce vēl nav aizdzijusi. Tu par to runā, tu ar to dzīvo, tā ir redzama sejā, balsī un sarakstē. Cilvēkam, kurš prot lasīt citus, tas ir kā atvērta grāmata.
2. Nervu sistēma ir izdzīvošanas režīmā. Pēc ilgstošām bailēm ķermenis vēl nedēļām un mēnešiem ir trauksmē: slikts miegs, sirdsklauves, grūti domāt. Traumas pētniece Džūdita Hermane (Herman, 1992) raksta, ka pēc traumas pirmais, kas cilvēkam vajadzīgs, ir drošība, un ka ievainots cilvēks ļoti spēcīgi tiecas pēc aizsardzības. Šajā stāvoklī tu vairāk skaties, vai kāds tevi nomierinās, nekā to, vai viņam var uzticēties.
3. „Glābiņš” ir tieši tas, pēc kā tu ilgojies. Ja pirmais cilvēks kliedza, tu ilgojies pēc klusuma. Ja pirmais bija auksts, tu ilgojies pēc siltuma. Ja pirmais tevi nekad neuzklausīja, tu ilgojies, lai kāds klausās. Manipulatīvs cilvēks nemāk dot mīlestību, bet ļoti labi māk dot tieši to, kā tev pietrūka. Pētnieki, kuri skatījās smadzenēs cilvēkiem, kurus tikko pametuši (Fisher u. c., 2010), atrada, ka zaudējums iedarbina tās pašas atalgojuma un tieksmes sistēmas, kas darbojas atkarībā. Tieksme ir liela, un jaunā uzmanība to uz brīdi nomierina. Tas jūtas kā mīlestība. Bieži tas ir atvieglojums.
Glābēja posms: „Es neesmu tāds kā tavs bijušais”
Otrais cilvēks parasti neienāk kā kontrolētājs. Viņš vai viņaViņaViņš ienāk kā glābējs. Tas ir jaunas idealizācijas (kad otrs tevi paceļ uz pjedestāla; angl. idealization) veids, pielāgots tieši cilvēkam pēc vardarbības.
Glābēja posmam ir savas pazīmes:
- Pretstats bijušajam. Ja bijušais bija skaļš, jaunais ir kluss. Ja bijušais bija skops, jaunais ir dāsns. Pretstats izskatās pēc drošības, bet tā ir tikai cita „kastīte”, iepakojums.
- Stāsta noklausīšanās. Jaunais cilvēks grib zināt visu: kā sākās, kas bija vissliktākais, ko bijušais teica, no kā tu visvairāk baidies, kāpēc tik ilgi paliki. Klausās stundām, uzdod precizējošus jautājumus, atceras katru vārdu.
- Kopīgs ienaidnieks. Jaunais cilvēks ir dusmīgs uz tavu bijušo, dažreiz vairāk nekā tu pats vai patipatspati. „Kā tā vispār var izturēties pret cilvēku?” Tu jūties aizstāvēts. Tas ir „mēs pret tavu bijušo”.
- Solījums par pretējo. „Es nekad tā nedarītu.” „Pie manis tev nekad nebūs jābaidās.” „Tu esi pelnījis kādu, kas tevi redz.”
- Temps. Viss notiek ļoti ātri, jo „pēc visa, ko tu izturēji, tev vajag stabilitāti”.
Stāsta noklausīšanās ir šī posma sirds. Normālā tuvībā cilvēki pamazām uzzina par otra pagātni, un tas ir labi. Šeit notiek kaut kas cits: tu, nezinot to, izstāsti karti. Kur tev sāp, par ko tev ir vainas sajūta, kādas frāzes tevi salauza, kā tu reaģē uz klusēšanu, uz asarām, uz kliedzieniem, ko tu darīji, lai bijušais nomierinātos. Normāls cilvēks šo karti izmanto, lai tev vairs nesāpinātu. Cilvēks, kurš meklē kontroli, to izmanto, lai zinātu, kur spiest.
To pašu mehānismu – kā ar jautājumiem pirmajās nedēļās tiek atrasta tava sāpīgā vieta – sīkāk apraksta nodarbība Kā viņi izvēlas upurus. Ja tev ir pieradums glābt citus, skaties arī Glābēja brūci: dažreiz „glābējs” ienāk kā ievainots putns, kuru glābt esi tu.
Kā tas izklausās
Neviena no šīm frāzēm pati par sevi neko nepierāda. Tās pašas vārdus var pateikt arī patiesi labs cilvēks. Svarīgi ir tas, kas notiek pēc tam un vai tas atkārtojas.
Kā otrais izmanto pirmā nodarīto
Kad glābēja posms beidzas, nāk tas, ko sauc par noniecināšanu (kad otrs pamazām sāk kritizēt, pazemot un atņemt siltumu; angl. devaluation). Tikai šoreiz tai nav jāsāk no nulles. Pirmais cilvēks jau ir paveicis lielāko darbu. Otrajam atliek to izmantot.
Viņi zina tavas vainas pogas
Pēc narcistiskām attiecībām tev ir konkrētas vietas, kur vaina ieslēdzas uzreiz: bērni, nauda, tavs „aukstums”, tava „greizsirdība”, tas, ka „tu visu sabojāji”. Tu tās esi izstāstījis vai izstāstījusiizstāstījisizstāstījusi. Otrajam nav jāmeklē, kur spiest. Pietiek ar vienu teikumu, un tu jau atvainojies. Tas izskatās pēc vainas uzspiešanas (kad otrs panāk savu, liekot tev justies vainīgam; angl. guilt tripping), bet ar precizitāti, ko pirmajam vajadzēja gadus, lai sasniegtu.
Viņi atkārto tās pašas frāzes
Viens no šīs situācijas skaidrākajiem signāliem: jaunais cilvēks sāk lietot tieši tos pašus vārdus, ko lietoja bijušais. „Tu esi pārāk jūtīgspārāk jūtīgspārāk jūtīga.” „Tu visu sagroza.” „Neviens cits tevi neizturētu.” Dažreiz tas ir apzināti: frāze, kas reiz tevi salauza, strādās atkal. Dažreiz tā ir vienkārši līdzīga cilvēka līdzīga valoda. Bet efekts ir tāds pats: tu dzirdi pazīstamu teikumu, un ķermenis reaģē, pirms prāts paspēj padomāt. Tas ir trigeris (vārds, balss tonis vai situācija, kas atgādina par traumu un iedarbina veco reakciju; angl. trigger), un to spiež ar nodomu vai bez tā.
Cikls sākas ātrāk, jo takas jau ir iestaigātas
Pirmajās attiecībās cikls – pacelšana, noniecināšana, klusēšana, atvieglojums – veidojās mēnešiem vai gadiem. Otrajās tas bieži aizņem nedēļas. Iemesls nav tas, ka tev būtu mazāk spēka. Iemesls ir tas, ka reakcijas jau ir iestaigātas kā takas mežā: atvainoties pirmajam, minēt otra noskaņojumu, justies atvieglotam, kad otrs vienkārši nav dusmīgs.
Shēmu terapijā (virzienā, kas pēta dziļas, bērnībā iemācītas pārliecības par sevi un citiem) to apraksta šādi: cilvēki bieži izjūt visstiprāko pievilkšanos pret tiem, kuri iedarbina viņu vecās sāpīgās pārliecības, un šīs pārliecības uztur pašas sevi (Young, Klosko & Weishaar, 2003). Tas ir modelis, nevis likums, bet daudziem tas izskaidro, kāpēc otrais cikls „ieslēdzās” tik viegli. Ar neparedzamu pastiprinājumu (kad labais nāk neregulāri un tāpēc piesien stiprāk; angl. intermittent reinforcement) otrajam nav jāiemāca tev gaidīt labo brīdi. Tu to jau proti.
Atgādinājums: labajam brīdim nav jābūt dāvanai vai romantikai. Pietiek ar to, ka šodien otrs nav auksts. Pēc diviem cikliem pēc kārtas pat parasts vakars bez spriedzes jūtas kā balva.
„Mēs pret tavu bijušo”, un tad tas pats
Sākumā kopīgs ienaidnieks ļoti stiprina saikni. Jaunais cilvēks nosoda tavu bijušo, smejas par viņu kopā ar tevi, varbūt pat raksta viņam dusmīgas ziņas „tavā vārdā”. Tev šķiet, ka tevi aizsargā. Bet pēc kāda laika notiek pagrieziens:
- vispirms jaunais cilvēks sāk lietot bijušā taktikas, piemēram, dienām ilgi klusē vai pārbauda tavu telefonu, un tu to neredzi, jo „mēs taču esam pret viņu”;
- tad jaunais cilvēks sāk aizstāvēt bijušo: „Varbūt viņai bija taisnība par tevi.” Tā ir spēcīgākā frāze, jo tā vienlaikus atņem tev gan pagātni, gan tagadni;
- dažreiz jaunais cilvēks bijušā kritikā izmanto tieši bijušā metodes: izsmej, pazemo citu priekšā, stāsta par viņu melus. Tu to redzi un domā: „Tas nav vērsts pret mani.” Vēlāk tas būs.
Kā cilvēks runā par citiem, tā vēlāk runās par tevi. Tas neattiecas uz cilvēku, kurš vienkārši ir dusmīgs par to, kas ar tevi notika, bet uz to, kurš no tava bijušā izveido izrādi.
Tabula: ko nodarīja pirmais, kā to izmanto otrais, kā to pamanīt
| Ko nodarīja pirmais | Kā to izmanto otrais | Kā to pamanīt agri |
|---|---|---|
| Pārmetumi par aukstumu un egoismu | Sākumā saka „tu esi tik siltstu esi tik siltstu esi tik silta”, vēlāk tajā pašā vietā: „Viņai vai viņamViņaiViņam bija taisnība” | Tavs vājais punkts vispirms tiek slavēts un pēc tam izmantots kā apsūdzība |
| Tevi izolēja no draugiem | Neaizliedz, bet katrs draugs „tev dod sliktus padomus” | Pēc dažiem mēnešiem tavs loks ir mazāks nekā dienā, kad aizgāji |
| Kontrolēja naudu vai atstāja tevi bez tās | Piedāvā visu apmaksāt, „lai tev nav jāuztraucas”, un pārņem kontus | Palīdzība naudā nāk ar piekļuvi taviem kontiem vai ar atgādinājumiem par to |
| Kliedza un biedēja | Nekad nekliedz, bet soda ar aukstumu, klusēšanu vai mierīgu nicinājumu | Tev joprojām jāmin otra noskaņojums, tikai tagad klusumā |
| Pārmeta ģimeni | Nopūšas katru reizi, kad tu brauc pie vecākiem vai brāļa | Tev ir vainas sajūta par attiecībām ar saviem tuvajiem |
| Stāstīja citiem, ka tu esi „grūts cilvēks” | Sākumā tevi aizstāv, vēlāk stāsta to pašu kopīgiem paziņām | Tu uzzini, ka par tevi runā, un stāsts izklausās pazīstams |
| Lika apšaubīt atmiņu | „Tev pēc tā visa ir trauma, tu visu uztver nepareizi” | Tava pagātne kļūst par pierādījumu, ka tev nevar ticēt |
| Ko nodarīja pirmais | Kā to izmanto otrais | Kā to pamanīt agri |
|---|---|---|
| Pārmeta bērnus vai ģimeni | Nopūšas katru reizi, kad tu brauc pie bērniem vai vecākiem | Tev ir vainas sajūta par attiecībām ar saviem tuvajiem |
Kad otrais ir saistīts ar pirmo
Dažreiz „nākamais” nemaz nav svešinieks. Tas ir kāds no bijušā loka, un tas maina visu.
- Bijušā draugs vai draudzene. Cilvēks, kurš „vienmēr redzēja, kā viņš vai viņaviņaviņš pret tevi izturas” un tagad piedāvā atbalstu. Dažreiz tas ir patiess. Dažreiz šis cilvēks nodod ziņas atpakaļ vai vēlāk kļūst par jaunu kontrolētāju ar jau gatavu informāciju.
- Bijušā ģimene. Vīramāte vai sievasmāte, brālis vai māsa, kas pēc šķiršanās kļūst par tavu „sabiedroto”. Viņi zina visu tavu stāstu no iekšpuses, un viņu lojalitāte bieži paliek pie savējā.
- „Mierinātājs” no lidojošajiem pērtiķiem (cilvēki, caur kuriem narcists iedarbojas uz tevi, bieži pat to neapzinoties; angl. flying monkeys). Viņš vai viņa atnāk ar līdzjūtību, liek tev izrunāties, un pēc nedēļas tavi vārdi, sagrozīti, ir bijušā rokās. Tas ir hūverings (mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ vai paturēt kontaktā; angl. hoovering) caur starpnieku, vai materiāls nomelnošanas kampaņai (kad otrs sistemātiski bojā tavu reputāciju; angl. smear campaign).
Piemērs (apkopots no vairākiem stāstiem): pēc šķiršanās bijušās sievas labākā draudzene raksta tev: „Es vienmēr zināju, kāda viņa ir. Ja gribi izrunāties, esmu šeit.” Tu izrunājies. Pēc mēneša tavas frāzes par bērniem, izrautas no konteksta, parādās bijušās sievas vēstulē tavam advokātam.
Piemērs (apkopots no vairākiem stāstiem): pēc šķiršanās bijušā vīra brālis tev atnes pārtiku un saka: „Man kauns par viņu. Ja kaut ko vajag, zvani.” Pēc dažiem mēnešiem viņš sāk jautāt, ar ko tu tiecies, un kādā vakarā piedzēries uzraksta, ka „tu pati viņu izprovocēji”. Viss, ko tu viņam uzticēji, jau zināms bijušajam.
Ja tavs „glābējs” ir kāds no bijušā loka, esi divreiz uzmanīgāks vai uzmanīgākauzmanīgāksuzmanīgāka. Nevis tāpēc, ka visi būtu ļauni, bet tāpēc, ka tev nav iespējams zināt, kurp nonāks tas, ko tu stāsti.
No vecāka uz partneri: tu jau zini šo deju
Mantojums ne vienmēr ir no bijušā partnera. Dažreiz pirmais narcistiskais cilvēks tavā dzīvē bija vecāks. Bērns nevar aiziet, tāpēc viņš iemācās deju: kā nomierināt, kā neizcelties, kā nopelnīt mīlestību, kā nojaust dusmas pirms tās sākas.
Pieaugušā vecumā partneris, kurš prasa to pašu deju, nejūtas svešs. Tas jūtas pazīstami. Tu zini soļus, pirms mūzika sākusies. Partnerim tev nekas nav jāmāca. Tas ir mantojums no vecāka uz partneri.
Piemēram: māte, kura nekad nekliedza, bet dienām ilgi klusēja un raudāja, ja tu viņu „sāpināji”. Pieaudzis tu apprecies ar sievieti, kura dara to pašu, un tev tas liekas normāli, jo tu jau no septiņu gadu vecuma proti atvainoties par viņas asarām.
Piemēram: tēvs, kura dusmas varēja uzsprāgt no jebkura sīkuma, un tu iemācījies būt klusa un neredzama. Pieaugusi tu satiec vīrieti ar to pašu īso drošinātāju, un tev šķiet, ka tu „māki ar viņu apieties”, jo tu to proti kopš bērnības.
Par ilgāku ķēdi, kad šādas attiecības sākas bērnībā un turpinās visu dzīvi, lasi nodarbību Kad nav, pie kā atgriezties.
Ātrums: otrā saikne izveidojas nedēļās
Pirmā traumatiskā saikne (spēcīga piesaiste cilvēkam, kurš tev dara pāri, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma mijas; angl. trauma bond) bieži veidojās ilgi. Otrā var izveidoties dažās nedēļās. Kāpēc tik ātri:
- Tu esi tukšumā. Pēc aiziešanas tava dzīve ir tukšāka nekā jebkad. Jaunais cilvēks to aizpilda uzreiz.
- Tev jau ir reakcijas. Tev nav jāiemācās atvainoties, minēt noskaņojumu vai priecāties par sīkumu. Tas viss jau darbojas.
- Kauns neļauj stāstīt. „Atkal?” Tu nestāsti draugiem, jo baidies, ka viņi teiks „tu jau atkal”. Bez draugiem nav neviena, kurš pamanītu to, ko tu vēl neredzi.
Ja pēc trim nedēļām tev šķiet, ka pazīsti šo cilvēku visu mūžu, tā var būt tuvība. Bet tas var būt arī tas, ka viņš vai viņaviņaviņš pazīst tevi, jo tu esi izstāstījis visu, bet tu nepazīsti viņu.
Kā tas izskatās
Stāsti apkopoti no vairākiem stāstiem. Vārdi izdomāti.
Andris (38) aizgāja no sievas pēc desmit gadiem. Dace nekad nekliedza. Viņa klusēja nedēļām, raudāja bērnu priekšā, draugiem stāstīja, ka Andris ir „emocionāli auksts”, un atteica viņam tuvību kā sodu. Kad Andris aizgāja, viņš nevarēja gulēt un darbā kļūdījās. Kolēģe Liene to pamanīja. Viņa atnesa kafiju, sēdēja ar viņu pēc darba un klausījās. Andris izstāstīja visu: klusēšanu, asaras, to, kā viņš jutās vainīgs par bērniem, un vārdu „auksts”, kas viņam sāpēja visvairāk. Liene teica: „Es nekad tā neizturētos pret vīrieti, kurš mani mīl.” Viņa rakstīja dusmīgus komentārus par Daci un smējās kopā ar viņu. Pēc trim mēnešiem viņi dzīvoja kopā. Pēc pieciem Liene nopūtās katru reizi, kad Andris brauca pie bērniem: „Brauc pie savas īstās ģimenes.” Kad viņš bija noguris, viņa teica: „Varbūt Dacei bija taisnība, tu esi auksts.” Un darbā kolēģi sāka izturēties pret Andri savādāk. Liene bija viņiem pastāstījusi, cik viņš ir „grūts” mājās.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kas šeit notika:
- Liene saņēma karti. Andris pats pastāstīja, ka vārds „auksts” un bērni ir viņa sāpīgākās vietas. Tieši tur Liene vēlāk spieda.
- Glābēja posms bija arī „mēs pret Daci”. Kopīgie smiekli par Daci bija saikne. Vēlāk Liene paņēma Daces pusi, un tas sāpēja divreiz vairāk.
- Tā pati taktika, cits iepakojums. Dace sodīja ar klusumu un stāstīja citiem, ka viņš ir auksts. Liene sodīja ar nopūtām un stāstīja kolēģiem, ka viņš ir grūts. Mehānisms tas pats: vaina un nomelnošana.
- Ātrums. Pirmajā laulībā cikls veidojās gadiem. Otrajās attiecībās – pāris mēnešos.
- Vīrietis kā mērķis. Andrim bija vēl grūtāk to ieraudzīt, jo „sieviete taču tev palīdzēja”. Vīriešiem, kurus sāpina sievietes, bieži netic ne apkārtējie, ne viņi paši.
Inga (35) aizgāja no vīra, kurš kliedza, grūda un draudēja. Viņa ar meitu dzīvoja draudzenes dzīvoklī, bez naudas un bez spēka. Mārcis bija pilnīgs pretstats Guntaram: mierīgs, kluss, nekad nepacēla balsi. Viņš teica: „Pie manis tev nekad nebūs jābaidās.” Viņš piedāvāja savu dzīvokli, apmaksāja visu un teica: „Tu esi pietiekami izcietusi, par naudu neuztraucies.” Inga viņam izstāstīja visu, arī to, cik viņai kauns, ka palika pie Guntara astoņus gadus. Pēc pusgada Ingas alga nonāca „kopējā kontā”, ko pārvaldīja Mārcis, „lai Guntars nevar tev piekļūt”. Kad Inga nopirka meitai kurpes, nepajautājusi, Mārcis mierīgi jautāja: „Kāpēc tu atkal pieņem impulsīvus lēmumus? Tieši tā tu nonāci pie viņa.” Kad viņa gribēja satikt draudzeni, kura palīdzēja aiziet, Mārcis teica, ka draudzene „tev dod sliktus padomus”. Viņš nekad nekliedza. Tāpēc Inga ilgi domāja, ka viss ir kārtībā.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kas šeit notika:
- Mārcis saņēma karti. Inga pastāstīja par bailēm no kliegšanas, par naudas trūkumu un par kaunu par astoņiem gadiem. Mārcis nekad nekliedza, jo zināja, ka tas uzreiz būtu pamanāms. Viņš lietoja naudu un kaunu.
- Pretstats kā maska. Mierīgs vīrietis pēc vardarbīga izskatās droši. Bet kontroli var īstenot arī klusi: caur kontu, caur „es tikai uztraucos”, caur draudzenes padarīšanu par ienaidnieku. To sauc par ekonomisko vardarbību (kad otrs kontrolē tavu naudu, darbu vai piekļuvi resursiem; angl. economic abuse).
- Pagātne kā ierocis. „Tieši tā tu nonāci pie viņa” izmanto Ingas kaunu, lai viņa pati apšaubītu savus lēmumus.
- Izolācija bez aizlieguma. Draudzene, kura palīdzēja aiziet, ir tieši tā, kuru jaunajam kontrolētājam vajag attālināt.
- Sievietei, kuru „izglāba”, netic. Apkārtējie teica: „Tev taču paveicās, viņš ir tik mierīgs.” Tāpēc Ingai bija tik grūti savai sajūtai uzticēties.
Roberts (31) aizgāja no partnera, kurš viņu kontrolēja ar draudiem pastāstīt par viņu attiecībām Roberta darbā un ģimenē. Nākamais partneris, Kārlis, bija tas, kurš Robertu mierināja pirmajās nedēļās, un viņam Roberts izstāstīja visu, arī to, no kā viņš baidās visvairāk. Pēc pusgada, pirmajā nopietnajā strīdā, Kārlis mierīgi pateica: „Tu taču negribi, lai tavi vecāki uzzina, kā tu dzīvo.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Viendzimuma attiecībās tā pati karte bieži ietver lielākās bailes: kas uzzinās par attiecībām un kā reaģēs. Otrais cilvēks to zina, jo tu to pastāstīji, meklējot mierinājumu.
Normāli vai mantojums?
Ne katrs, kurš jautā par tavu pagātni, ir bīstams. Ne katrs, kurš ir dusmīgs uz tavu bijušo, izmantos to pret tevi. Galvenais ir tas, ko jaunais cilvēks dara ar to, ko uzzina.
Kritēriji, kas der neatkarīgi no dzimuma un situācijas:
- Temps. Normāls cilvēks ļauj stāstam atklāties pakāpeniski un neprasa visu uzreiz.
- Virziens. Normāls cilvēks tavu pagātni izmanto, lai būtu uzmanīgāks. Manipulatīvs – lai zinātu, kur spiest.
- Atkārtošanās. Viena neveikla frāze strīdā nav mantojums. Mantojums ir tad, kad tavas vecās sāpīgās vietas tiek skartas atkal un atkal, un vienmēr tad, kad tu gribi kaut ko savu.
- Efekts. Pēc pusgada ar jauno cilvēku tu jūties stiprāks vai stiprākastiprāksstiprāka, vai atkal tāds pats kā pie bijušā?
Kas tas nav
- Tas nav „visi nākamie būs tādi paši”. Daudzi cilvēki pēc narcistiskām attiecībām satiek labus partnerus. Mantojums ir risks, ne liktenis.
- Tā nav „tava vaina, ka izstāstīji”. Stāstīt par sāpēm tuvam cilvēkam ir normāli. Problēma ir tajā, kurš to izmanto.
- Tas nav katrs partneris, kurš ir dusmīgs uz tavu bijušo. Dusmas par netaisnību ir normālas. Signāls ir izrāde, nomelnošana un tas, ka pēc tam tā pati metode vēršas pret tevi.
- Tas nav viens slikts strīds. Katrs cilvēks dažreiz pasaka ko nepareizu. Svarīgi, vai pēc tam viņš vai viņaviņaviņš to atzīst un vairs neatkārto.
Arī šo etiķeti var pagriezt pret tevi. Jaunais cilvēks var teikt: „Tu visus salīdzini ar savu bijušo, tu mani sodi par to, ko nodarīja viņš.” Dažreiz tas ir taisnīgs pārmetums: pēc traumas ir viegli redzēt draudus arī tur, kur to nav. Tāpēc atkal atgriezies pie kritērijiem: vai tas atkārtojas, kuram tas nāk par labu un kā tu jūties pēc pusgada.
Lasi arī: Drošības plāns, Gāzlaitings (kad tev liek apšaubīt savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting), Apjukums ir simptoms.
Kā pamanīt mantojumu agri
Šīs zīmes ir redzamas jau pirmajos mēnešos. Neviena no tām viena pati neko nepierāda. Kopā un atkārtojoties tās rāda virzienu.
- Daudz jautājumu par tavu bijušo un tavām brūcēm ļoti agri. Īpaši par to, no kā tu baidies, par ko tev ir vainas sajūta, kas tev sāpēja visvairāk.
- Tavas sāpīgās vietas vēlāk parādās strīdos. Tās pašas tēmas, tie paši vārdi, ko tu uzticēji.
- Bijušā kritika ar bijušā metodēm. Izsmiekls, pazemošana citu priekšā, meli par viņu. Jaunais cilvēks rīkojas tieši tā, kā tu stāstīji, ka rīkojās bijušais, tikai pret citu.
- Atvieglojums jūtas kā mīlestība. Tu nevari īsti pateikt, ko tev patīk šajā cilvēkā, izņemot to, ka „viņš nav tāds kā bijušais” vai „viņa nav tāda kā bijusī”„viņa nav tāda kā bijusī”„viņš nav tāds kā bijušais”.
- Pretstats kā galvenais arguments. „Viņš nekad nekliedz.” „Viņa nekad neraud.” Bet vai tu zini, kā šis cilvēks reaģē uz tavu „nē”?
- Temps. Kopā dzīvot, kopīgs konts, „mūsu” plāni dažu nedēļu laikā, jo „tev vajag stabilitāti”.
- Tavs loks sarūk. Draugi, kuri palīdzēja aiziet, pamazām pazūd no tavas dzīves.
- Tu atkal atvainojies. Par to pašu, par ko atvainojies iepriekšējās attiecībās.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Jaunais cilvēks par tavu bijušo zina vairāk nekā tavi labākie draugi.
- Tu vari uzskaitīt, cik jaunais cilvēks ir citāds, bet nevari pateikt, kā viņš vai viņaviņaviņš reaģē, kad tu pasaki „nē”.
- Strīdos tu dzirdi frāzes, kuras jau esi dzirdējis vai dzirdējusidzirdējisdzirdējusi no bijušā.
- Tu jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga par to pašu, par ko iepriekšējās attiecībās.
- Otrās attiecības izveidojās dažās nedēļās pēc pirmo beigām.
- Tu nestāsti draugiem, kā tev iet, jo kauns, ka „atkal”.
- Tev ir sajūta, ka jaunais cilvēks zina tieši, kur spiest.
Ko tu vari darīt
Pauze pirms jaunām attiecībām
Laiks bez jaunām attiecībām pēc narcistiskām attiecībām nav sods. Tas ir laiks, kurā brūce aizvelkas pietiekami, lai tā vairs nebūtu redzama no attāluma. Nav precīza skaitļa. Daudziem palīdz vismaz daži mēneši, pēc ilgām attiecībām – pusgads līdz gads. Šajā laikā tu mācies, kā izskatās tava dzīve, kad neviens tevi nekontrolē, un kā jūtas miers. Kā šo laiku piepildīt, raksturo nodarbība Pēc aiziešanas.
Vispirms dziedē konkrēto brūci
Paskaties, kura tieši brūce tika skarta. Bailes tikt pamestam? Sajūta, ka tevis nekad nav gana? Kauns? Glābēja pieradums? Nodarbībā Brūces un āķi ir visas brūces vienā tabulā ar saitēm uz katru. Kad tu zini savu brūci, tu zini, kurā vietā nākamais manipulators spiedīs. Un tu vari pamanīt, kad kāds pārāk precīzi piedāvā tieši to, pēc kā šī brūce ilgojas.
Stāsti savu stāstu lēnām
Tev nav jāslēpj pagātne. Bet tev nav arī jāizstāsta viss pirmajā mēnesī. Stāsts ir kā atslēgas: tu tās dod pakāpeniski, cilvēkam, kurš ir parādījis, ka var uzticēties.
Vienkāršs noteikums: pirmajos mēnešos stāsti faktus, nevis brūces. „Man bija grūtas attiecības, es no tām aizgāju” – pietiek. Detaļas par to, kas tieši sāpēja visvairāk, no kā tu baidies un par ko tev ir vainas sajūta, var pagaidīt, līdz tu esi redzējis vai redzējusiredzējisredzējusi, kā šis cilvēks rīkojas ar mazākām uzticētām lietām.
Savu stāstu pilnā apjomā stāsti tiem, kuri to nevar izmantot pret tevi: draugiem, kuri bija tev blakus, atbalsta grupai, speciālistam.
Pārbaudi ar mazām robežām
Pirmajās nedēļās pasaki kādu mazu, godīgu „nē” un paskaties, kas notiek. Atteic tikšanos, jo esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi. Pasaki, ka par kādu tēmu vēl negribi runāt. Pasaki, ka par naudu lemsi pats vai patipatspati.
Labs cilvēks to pieņem. Varbūt ar vilšanos, bet bez soda. Cilvēks, kurš manto tavu postu, reaģē ar aizvainojumu, klusēšanu, vainas uzspiešanu vai, pats svarīgākais, ar atsauci uz tavu pagātni: „Tu man neuzticies, jo viņš tevi sabojāja.” Šī frāze ir precīzs signāls: tava robeža tiek pārvērsta par tavas traumas simptomu.
Tavi draugi kā agrīnā brīdināšanas sistēma
Iepazīstini jauno cilvēku ar draugiem agri, īpaši ar tiem, kuri redzēja tavas iepriekšējās attiecības. Viņi var pamanīt līdzību, kuru tu vēl neredzi. Ja jaunais cilvēks negrib satikt tavus draugus vai pēc tikšanās tos kritizē, tas pats par sevi ir informācija.
Atvieglojums nav mīlestība
Uzdod sev jautājumu: „Kas man patīk šajā cilvēkā, ja neskaita to, ka viņš vai viņa nav tāds kā bijušaisviņa nav tāda kā bijusīviņš nav tāds kā bijušais?” Ja atbilde ir tukša, tu vari būt iemīlējies vai iemīlējusiesiemīlējiesiemīlējusies atvieglojumā. Atvieglojums ir reāls, un tas ir normāli, ka tas jūtas labi. Bet tas nav iemesls pēc trim nedēļām kopā dzīvot.
Ja tu jau esi iekšā
Ja lasot tu atpazini savas pašreizējās attiecības, pieraksti, ko redzi: frāzes, kas atkārtojas, strīdus, kuros izmanto tavu pagātni, izmaiņas naudā un draugos. Glabā pierakstus vietā, kur otrs nevar piekļūt. Parunā ar kādu ārpus attiecībām. Ja ir bailes vai draudi, sāc ar drošības plānu.
Speciālists, kurš saprot abu attiecību stāstu
Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību, traumu un to, kā viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār otra dzīvi (angļu valodā to sauc coercive control). Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var teikt „jūs taču atkal izvēlējāties tādu pašu” vai ieteikt pāru terapiju ar jauno partneri. Ar cilvēku, kurš izmanto tavu stāstu, kopīga sesija nozīmē vēl vienu karti viņa rokās.
Pārbaudi: vai speciālists tev tic bez pierādījumiem? Vai zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai neuzstāj uz kopīgām sesijām? Vai uzmanības centrā ir tava drošība? Ja pēc sesijas tev šķiet, ka vaina ir tevī, meklē citu speciālistu. Kamēr meklē: Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe, YouTube kanāls DoctorRamani un grāmata „It’s Not You” (2024), angļu valodā. Krīžu tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas, arī krieviski un angliski; tur zvana arī vīrieši) un 116 006 (noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā). Ja tev draud briesmas tagad, zvani 112.
Novērtē savas pašreizējās attiecībasPašpārbaude, 5 minūtes Kā droši aizietDrošības plāns soli pa solimKo teikt
Mīti
Iedziļinies
- No tavas puses: Kāpēc tas atkārtojas.
- Kā tiek atrasta tava sāpīgā vieta: Brūces un āķi, Kā viņi izvēlas upurus, Glābēja brūce.
- Pirmās nedēļas un mēneši pēc šķiršanās: Pēc aiziešanas, Izmešana sliktākajā brīdī.
- Kad šādas attiecības ilgst visu dzīvi: Kad nav, pie kā atgriezties.
- Termini: idealizācija, spoguļošana, noniecināšana, hūverings, lidojošie pērtiķi, nomelnošana, traumatiskā saikne, trigeris, ekonomiskā vardarbība.
Saistīts
Avoti
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.