Identitātes zudums pēc vardarbības un „aizņemtās” vietas

Identitātes zudums (angl. loss of self) ir tad, kad pēc ilgām attiecībām ar kontrolējošu vai noniecinošu cilvēku tu vairs nezini, kas tev patīk, ko tu domā un kur tev patīk būt, jo tavas gaumes, draugi, viedokļi un pat mīļākās vietas pa gabaliņam tika atdoti, izsmieti vai „aizņemti” ar atmiņām; to var atgūt pakāpeniski – vispirms drošība, tad mazi eksperimenti un vietas pa vienai, bez piespiešanas.

Kas tas ir

„Es vairs nezinu, kas man patīk.” „Es nezinu, kas es esmu bez šī cilvēka.” „Uz mūsu kafejnīcu es vairs nevaru aiziet.” „Jūrmalā es vasarā vairs nebraucu.” „To Vecrīgas ielu es apeju ar līkumu.” „Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā man ir kā spīdzināšana.” „Barselona bija mana mīļākā pilsēta, tagad es to negribu pat redzēt ziņās.” „Alpos es biju laimīgākais cilvēks pasaulē, bet tagad nevaru paskatīties pat bildes.” „Pie tā ezera es pavadīju katru vasaru kopš bērnības. Tagad tas ir kļuvis par viņas ezeruviņas ezeruviņa ezeru.”

Ja kaut kas no šī skan pazīstami, tu neesi vienīgais cilvēks ar šādu pieredzi. Tā ir ļoti bieža pēc attiecībām, kurās otrs ilgi kontrolēja, noniecināja vai lika tev šaubīties par sevi. To sauc par identitātes zudumu jeb sevis zaudēšanu (angl. loss of self; runā arī par identity erosion – kad tava identitāte „noberžas” pa mazam gabaliņam kā krasts). Ja meklēsi šos vārdus angliski, atradīsi daudz vairāk materiāla, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas grāmatā „It’s Not You” (2024) un viņas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Identitāte vienkāršiem vārdiem ir viss, kas ir „tu”: ko tu mīli, ar ko tu tiecies, kā tu ģērbies, ko tu domā, kas tev ir svarīgs, par ko tu smejies un kur tev patīk būt. Pēc vardarbīgām attiecībām daudzi apraksta, ka no tā visa ir palicis maz. Tu stāvi veikalā un nevari izvēlēties jogurtu. Draugs jautā, kur gribi iet vakariņās, un tu saki „man vienalga”, jo tiešām nezini. Tu atver mūzikas lietotni un neesi drošs vai drošadrošsdroša, kura mūzika ir tava, bet kura bija „jūsu”.

Tas nenotiek tikai romantiskās attiecībās:

Vīrietis pēc septiņiem gadiem ar sievu, kura izlēma visu – no mēbelēm līdz draugiem. Tagad viņš dzīvo viens un nezina, kāda mūzika viņam patīk, jo mājās skanēja tikai viņas.

Pieaugusi meita, kurai ir 35 gadi un kura joprojām pērk drēbes, ko „mamma apstiprinātu”, un pēc katras vizītes pie mātes nedēļu nezina, ko pati domā.

Draudzība, kurā viena draudzene noteica, kur jūs abas ejat, ko skatāties un ko domājat par citiem. Kad draudzība beidzās, otra atklāja, ka viņai nav sava viedokļa gandrīz ne par ko.

Darbs, kur priekšniece gadiem izsmēja katru tavu ideju sapulcēs un pēc tam „draudzīgi” jautāja, vai tev viss kārtībā. Tagad tu klusē arī mājās, arī tad, kad neviens tevi nevērtē.

Sieviete pēc attiecībām ar partneri, kurš izsmēja katru viņas hobiju. Viņa vairs nezīmē, lai gan agrāk bez zīmēšanas nevarēja dzīvot.

Pieaudzis dēls, kuram ir 35 gadi un kurš joprojām pirms katra lēmuma iedomājas, ko teiktu tēvs, un pēc katras vizītes pie viņa nedēļu jūtas kā nekam nederīgs.

Draudzība, kurā viens draugs noteica, kur jūs ejat, ko skatāties un ko domājat par citiem. Kad draudzība beidzās, otrs atklāja, ka viņam nav sava viedokļa gandrīz ne par ko.

Darbs, kur priekšnieks gadiem izsmēja katru tavu ideju. Tagad tu klusē arī mājās, arī tad, kad neviens tevi nevērtē.

Divi vīrieši, kur viens gadiem noteica, ar kuriem draugiem drīkst tikties. Pēc šķiršanās otram vairs nav neviena, kam piezvanīt.

Grupa vai kopiena, kas noteica, ko lasīt, ar ko satikties un ko domāt. Pēc aiziešanas pasaule šķiet milzīga un tukša.

Vīriešiem par to bieži ir vēl grūtāk runāt, jo „vīrietim taču jāzina, ko viņš grib”.

Sievietēm bieži saka, ka viņas „pašas izšķīda attiecībās” vai „vienmēr visiem pielāgojas”.

Sevis zaudēšana nav rakstura vājums, un tā nav atkarīga no dzimuma. Tā ir sekas tam, ka ilgu laiku visa tava enerģija aizgāja izdzīvošanai blakus konkrētam cilvēkam.

Šī nodarbība ir par trim lietām: kā sevis zaudēšana notiek soli pa solim, kāpēc tieši mīļākās vietas kļūst par sāpīgākajām, un kā tās un sevi atgūt pa vienai, bez piespiešanas.

Kā tas izklausās

Tās ir lietas, ko cilvēki pēc šādām attiecībām saka paši sev. Svarīgs ir konteksts: tas, kas notika pirms tam.

Draugs pēc šķiršanās aicina tevi izvēlēties filmu. Gadiem filmas izvēlējās partnere, un par tavu izvēli vienmēr sekoja nopūta vai joks.

„Izvēlies tu. Man tiešām vienalga.”

Draudzene pēc šķiršanās aicina tevi izvēlēties filmu. Gadiem filmas izvēlējās partneris, un par tavu izvēli vienmēr sekoja nopūta vai joks.

„Izvēlies tu. Man tiešām vienalga.”

Tu esi viens pirmo reizi pēc sešiem gadiem. Sestdienas rīts, nekur nav jāiet, neviens nav jāapmierina.

„Ko cilvēki vispār dara brīvdienās? Es nezinu, ko man patīk darīt.”

Tu esi viena pirmo reizi pēc sešiem gadiem. Sestdienas rīts, nekur nav jāiet, neviens nav jāapmierina.

„Ko cilvēki vispār dara brīvdienās? Es nezinu, ko man patīk darīt.”

Tu brauc garām Jūrmalas pagriezienam. Tur bija jūsu pirmā vasara, un tur bija arī tā diena, kad otrs pie visiem izsmēja tavu ķermeni.

„Es labāk brauktu pa apvedceļu. Nav vērts.”

Radio veikalā sāk skanēt dziesma, ko jūs saucāt par „mūsu dziesmu”. Tu stāvi pie kases, un pēkšņi ir grūti elpot.

„Kas ar mani nav kārtībā? Tā taču ir tikai dziesma.”

Pēc gadiem ar tēvu, kurš izsmēja katru tavu izvēli – no apģērba līdz frizūrai –, tu stāvi pie spoguļa ar jaunu, spilgtu kreklu.

„Tas nav man. Cilvēki smiesies.”

Pēc gadiem ar māti, kura komentēja katru tavu apģērbu, tu stāvi pie spoguļa ar jaunu, spilgtu kreklu.

„Tas nav man. Cilvēki smiesies.”

Kolēģis jautā tavu viedokli sapulcē. Iepriekšējā darbā vadītāja tavu viedokli izsmēja visu priekšā.

„Nu, kā jūs domājat, tā arī būs labi.”

Kolēģis jautā tavu viedokli sapulcē. Iepriekšējā darbā vadītājs tavu viedokli izsmēja visu priekšā.

„Nu, kā jūs domājat, tā arī būs labi.”

Viena frāze neko nepierāda

„Man vienalga” reizēm nozīmē vienkārši to, ka tev tiešām vienalga. Un katrs cilvēks attiecībās kaut ko maina. Par sevis zaudēšanu var runāt tad, kad šādu brīžu ir daudz, tie ilgst mēnešiem un gadiem, un tu atceries, ka agrāk bija citādi: tev bija sava gaume, savi draugi un savas vietas.

Kā tas notiek soli pa solim

Neviens nepamostas vienā rītā bez sevis. Tas notiek tik lēni, ka katrs solis atsevišķi šķiet saprātīgs.

1. Sākumā jūs „saplūstat”

Attiecību sākumā otrs var ļoti precīzi atspoguļot tevi: tev patīk kalni, viņam arī; tev patīk tieši šī grupa, viņai arītev patīk kalni, viņai arī; tev patīk tieši šī grupa, viņai arītev patīk kalni, viņam arī; tev patīk tieši šī grupa, viņam arī; tavi sapņi par nākotni ir arī otra sapņi. To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring – kad otrs kopē tavas gaumes, vērtības un pat sāpes, lai tu justu, ka esi beidzot atradis vai atradusiatradisatradusi „savu cilvēku”). „Mums patīk pilnīgi viss vienāds!” Tas ir ļoti saldi, un tieši tāpēc tu atveries: parādi savas mīļākās vietas, dziesmas, draugus.

Jaunās attiecībās dzīves vienmēr mazliet sajaucas, un tas ir normāli. Atšķirība parādās vēlāk. Veselīgās attiecībās tu paliec tu, un blakus rodas kaut kas kopīgs. Šeit kopīgais pamazām aizvieto tevi.

2. Tavas lietas sāk kritizēt vai tās klusi pazūd

Pēc kāda laika otrs „atklāj”, ka tava mūzika ir bērnišķīga, tavi draugi tevi izmanto, tava māsa „jūs grib izšķirt”, tavs hobijs ir laika izšķiešana. Dažreiz tas ir skaļi. Dažreiz nav teikts neviens vārds: otrs vienkārši nopūšas, sabojā vakaru vai nerunā ar tevi visu nākamo dienu katru reizi, kad tu aizej uz kori vai satiec draudzenisatiec draugussatiec draudzeni. Pēc trešās reizes tu vairs neej. Neviens tev to nav aizliedzis. Cena vienkārši kļuva par augstu.

Situācija · Koncerts ar draugiemTu gribi piektdien iet uz koncertu ar veciem draugiem. Partnerei šī grupa nepatīk.

Normāli„Man tā mūzika nepatīk, bet ej un izbaudi. Es palikšu mājās ar filmu. Uzraksti, kad brauksi mājās.”

Otram ir sava gaume, un tev ir tava. Jūs varat atšķirties, un nevienam par to nav jāmaksā.

Vardarbība(Nekas netiek aizliegts. Bet visu vakaru nāk ziņas „ok”, „nu labi, izklaidējies, es jau pieradusi būt viena”, un mājās tevi sagaida asaras vai aizvērtas durvis un klusums līdz svētdienai.)

Formāli tev ir brīvība. Faktiski par katru savu lietu tu maksā ar klusumu, asarām vai strīdu. Tā tu pats sāc atteikties no sevis, un no malas tas izskatās kā tava izvēle.

Situācija · Koncerts ar draugiemTu gribi piektdien iet uz koncertu ar veciem draugiem. Partnerim šī grupa nepatīk.

Normāli„Man tā mūzika nepatīk, bet ej un izbaudi. Es palikšu mājās ar filmu. Uzraksti, kad brauksi mājās.”

Otram ir sava gaume, un tev ir tava. Jūs varat atšķirties, un nevienam par to nav jāmaksā.

Vardarbība(Nekas netiek aizliegts. Bet visu vakaru nāk ziņas „ok”, „ar ko tu tur esi?”, „nu labi, izklaidējies”, un mājās tevi sagaida aizvērtas durvis un klusums līdz svētdienai.)

Formāli tev ir brīvība. Faktiski par katru savu lietu tu maksā ar klusumu vai strīdu. Tā tu pati sāc atteikties no sevis, un no malas tas izskatās kā tava izvēle.

3. Tu sāc rediģēt sevi

Lai nebūtu konfliktu, tu iemācies pārbaudīt katru teikumu, pirms to pasaki. Izvēlies drēbes pēc tā, kas „neizraisīs skandālu”. To sauc par staigāšanu kā pa olām (angl. walking on eggshells). Bieži tam pievienojas izpatikšanas reakcija (angl. fawn response – automātiska vēlme nomierināt un izpatikt, lai pasargātu sevi). Tu saki „man vienalga, izvēlies tu” tik bieži, ka pēc kāda laika tā kļūst par patiesību.

4. Tu dzīvo otra realitātē

Ja tev atkal un atkal saka, ka tu atceries nepareizi, pārspīlē vai „nekad neesi to gribējis”„nekad neesi to gribējis”„nekad neesi to gribējusi”, tu sāc šaubīties par savu atmiņu. Tas ir gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu, uztveri un saprātu). Un, ja tu nevari uzticēties savai atmiņai, tu nevari uzticēties arī savai gaumei. „Tev nekad nav patikusi jūra, tu vienmēr sūdzējies par vēju.” Pēc gada tu pats vai patipatspati tā stāsti citiem.

5. Apkārt vairs nav neviena, kas atceras tevi

Draugi un ģimene ir kā spogulis, kas atceras, kāds tu bijikāds tu bijikāda tu biji. Kad otrs pamazām tevi no viņiem atšķir, to sauc par izolāciju (angl. isolation). Bez šī spoguļa nav neviena, kas pateiktu: „Pag, bet tu taču vienmēr mīlēji kalnus.”

6. Kad attiecības beidzas, paliek tukšums

Kad attiecības beidzas – vai tu aizgāji, vai otrs tevi pēkšņi „izmeta” (to sauc par izmešanu, angl. discard) –, pazūd „mēs”. Un zem tā izrādās maz kā tāda, kas jūtas kā „es”. Tāpēc tik daudzi saka: „Es nezinu, kas es esmu bez šī cilvēka.” Tas nepierāda, ka tu mīlēji par daudz vai ka esi vājš vai vājavājšvāja. Tas parāda, cik daudz enerģijas prasīja izdzīvošana blakus šim cilvēkam.

Cik daudz no tavas dzīves vēl ir tavs

PirmsAttiecību laikāGadu pēc aiziešanas

Draugi un ģimene

Pirmstu redzi tos, kurus gribi

Attiecību laikākontakti „nav vērts”, kauns, izolācija

Gadu pēc aiziešanasvecie draugi atgriežas, rodas jauni

Mūzika, filmas, grāmatas

Pirmstava gaume

Attiecību laikāviss, kas saistās ar otru vai ko otrs izsmēja

Gadu pēc aiziešanastu uzdrošinies klausīties atkal

Vietas un ceļojumi

Pirmsmīļākās vietas ir tavas

Attiecību laikātās „aizņem” atmiņas — mīlestības bombardēšana un pazemošana

Gadu pēc aiziešanastu tās atgūsti pa vienai

Hobiji un darbs

Pirmstas, kas tevi iededz

Attiecību laikāpamesti, jo „nav laika” vai tiek kritizēti

Gadu pēc aiziešanasvecie atgriežas, parādās jauni

Izskats un stils

Pirmskā tev patīk

Attiecību laikākā otram patīk vai kā ir drošāk

Gadu pēc aiziešanasatkal pēc savas gaumes

Viedoklis un vērtības

Pirms„es domāju, ka…”

Attiecību laikā„ko viņš vai viņa teiks?”

Gadu pēc aiziešanastu atkal zini, ko domā

Ilustrācija, nevis mērījums. Katram šīs joslas izskatās citādi, un atgūšanās nenotiek taisnā līnijā.

Joslas šajā attēlā nav mērījums. Katram cilvēkam tās izskatās citādi. Bet daudzi pamana vienu: vietas un ceļojumi bieži atgriežas pēdējie. Par to ir nākamā daļa.

Aizņemtās vietas: kāpēc sāp tieši mīļākās

Tu vari atgūt draugus, uzvilkt savu jaku, noklausīties savu mūziku. Bet ir vietas, kur tu vienkārši nespēj aiziet. Tā ir mīļākā kafejnīca, pilsētas rajons, jūra, kalni, pilsēta ārzemēs, pat gadalaiks vai svētki. Kāpēc tieši tās?

Labākie brīži notika labākajās vietās

Attiecību sākumā bieži ir mīlestības bombardēšana (angl. love bombing – ļoti intensīva uzmanība, komplimenti un solījumi pašā sākumā, kas ātri piesaista). Tā nenotiek jebkur. Tu ved otru uz savām mīļākajām vietām, lai parādītu savu pasauli. Vai otrs izvēlas īpašas vietas, lai viss būtu kā filmā. Pirmais kopīgais ceļojums uz Barselonu. Bildinājums uz tiltiņa pār pilsētas kanālu. Saulriets Jūrmalas pludmalē, kur tev pateica: „Tu esi mana dvēseles radiniece.”„Tu esi mans dvēseles radinieks.”„Tu esi mana dvēseles radiniece.” Pirmais skūpsts ar karstvīnu Ziemassvētku tirdziņā.

Svarīgi: ne visiem sākums bija kā romāns. Daudziem „labais” bija vienkārši mierīgs vakars bez strīda vai viena jauka diena pēc nedēļas klusuma. Arī tas var piesaistīt vietu. Ja tev nebija „filmas”, tas nenozīmē, ka šī nodarbība nav par tevi.

Un tieši tajās pašās vietās notika pazemojumi

Pēc tam nāk noniecināšana (angl. devaluation – posms, kad tevi pamazām sāk kritizēt, izsmiet un pazemot). Un bieži tā notiek tajās pašās vietās. Skandāls tajā pašā Vecrīgas restorānā viesmīļu priekšā. Trīs dienas bez neviena vārda kalnu viesnīcā Alpos – tas ir klusēšanas sods (angl. silent treatment – kad ar tevi apzināti nerunā, lai sodītu). Tā pati Jūrmalas pludmale nākamajā vasarā, kur otrs pie draugiem skaļi komentē tavu ķermeni. Nakts Barselonā, kad pēc strīda tevi atstāj vienu svešā pilsētā bez naudas un ar tukšu telefonu.

Kāpēc tieši ceļojumos un svētkos? Tur ir lielas cerības, tu esi tālu no draugiem un bieži esi atkarīgs vai atkarīgaatkarīgsatkarīga no otra: viņa mašīna, viņas valoda, viņa nauda, viņas viesnīcas rezervācijaviņas mašīna, viņas valoda, viņas nauda, viņas viesnīcas rezervācijaviņa mašīna, viņa valoda, viņa nauda, viņa viesnīcas rezervācija. Tas ir ideāls apstāklis gan „pasakai”, gan kontrolei. Daudzi arī apraksta, ka dzimšanas dienas, Ziemassvētki un atvaļinājumi tika „sabojāti” atkal un atkal.

Vieta tagad tur abus – kāpumu un kritienu

Tagad viena vieta atmiņā glabā gan labāko, gan sliktāko. Kad tu tur aizej, vienlaikus ieslēdzas divas lietas:

Eiforiskā atcere (angl. euphoric recall – kad atmiņā spilgti uzplaiksnī tikai labie brīži, bet cena pazūd). „Te mēs bijām tik laimīgi. Varbūt nemaz nebija tik slikti?”
Emocionālais atplaiksnījums (angl. emotional flashback – kad pēkšņi pārņem senas bailes, kauns vai bezpalīdzība, it kā briesmas būtu tagad). Sirds sitas, vēders sažņaudzas, gribas pazust.

Ilgas un bailes vienlaikus. Vilkme un grūdiens. Tas ir tas pats maisījums, kas tur traumatisko saikni (angl. trauma bond – stipra piesaiste cilvēkam, kurš tev dara pāri). Labais un sliktais mijās neparedzami – to sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement), un tieši tas saiti padara tik stipru. Vieta kļūst par mazu visu attiecību kopiju. Tāpēc tur ir tik grūti būt.

Kāpēc ķermenis reaģē pirms prāta

Atmiņa ir piesieta vietai. 1975. gadā britu pētnieki Godens un Bedlijs (Godden & Baddeley) lika ūdenslīdējiem iemācīties vārdu sarakstus vai nu zem ūdens, vai krastā. Vārdus labāk atcerējās tur, kur tos bija iemācījušies. To sauc par no konteksta atkarīgu atmiņu (angl. context-dependent memory): vieta, smarža, skaņa, gaisma, laikapstākļi un gadalaiks paši „atver” atmiņas, kas tur radās.

Ar sāpīgām atmiņām tas ir vēl stiprāk. Trauma pētnieki (Herman 1992, van der Kolk 2014) apraksta, ka traumatiskas atmiņas vairāk glabājas kā sajūtas ķermenī un mazāk kā stāsts ar sākumu un beigām. Karstvīna smarža, jūras šalkas, dziesma kafejnīcā – tās sasniedz ķermeni ātrāk, nekā tu paspēj padomāt. Sirds jau sitas, pirms tev ir kaut viena doma. Tāpēc vieta var kļūt par trigeri (angl. trigger – atgādinājums, kas ieslēdz vecu traumas reakciju tā, it kā briesmas būtu tagad). Vairāk par to, kā tas notiek ķermenī, lasi nodarbībā Ko vardarbība nodara ķermenim.

Tas nav iedomas un nav „pārspīlēšana”. Tā ir atmiņa, kas strādā tieši tā, kā tai jāstrādā.

Kad vietas atņem apzināti

Dažreiz nav runa tikai par atmiņām. Daži cilvēki tavas vietas „paņem” apzināti. Uz „jūsu” restorānu aizved jauno partneri. Ieliek bildes no „tava” ezera. Aizbrauc uz to pašu viesnīcu, kurā bijāt jūs, un ieliek bildi tieši jūsu gadadienā. To var saukt par triangulāciju (angl. triangulation – kad attiecībās iesaista trešo cilvēku, lai tu justos greizsirdīgs vai greizsirdīga, nedrošs vai nedroša un aizvietojams vai aizvietojamagreizsirdīgs, nedrošs un aizvietojamsgreizsirdīga, nedroša un aizvietojama). Vēl ir kopīgi draugi, kuriem stāstīta versija, kurā vainīgsvainīgsvainīga esi tu – nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign). Un tie draugi iet uz tām pašām vietām.

Tad tu izvairies ne tikai atmiņu dēļ, bet arī tāpēc, ka tur vari satikt otru vai viņa draugusviņas draugusviņa draugus. Kopīgā sporta zāle, koris, draudze, iela pie viņas darbaviņas darbaviņa darba, bērnu skola.

Godīgi: ne vienmēr tas ir apzināti. Bijušais partneris vai partnereBijusī partnereBijušais partneris var vienkārši turpināt dzīvot tajā pašā pilsētā un iet uz tām pašām vietām. Atšķirt palīdz tas, vai tas atkārtojas un kam tas ir vērsts: bildes tieši jūsu datumos, vietu atzīmēšana, ziņas „šodien biju mūsu vietā”, draugi, kas „nejauši” pastāsta, kur otrs bija. Ja tas atkārtojas un vienmēr trāpa tevī, tas nav nejauši.

Pilsēta sarūk

Tu uz mājām ej pa garāku ceļu. Vecrīgā vispār neej. Vasarā nebrauc uz jūru. Radio izslēdz, ja sākas „tā” dziesma. Decembrī izvairies no centra. Katrs no šiem lēmumiem atsevišķi ir saprātīgs. Visi kopā tie nozīmē, ka tavas dzīves karte kļūst arvien mazāka. Un mazāka pasaule nozīmē mazāk tevis.

Vieta	Kas tur notika labais	Kas tur notika sliktais	Ko tā dara tagad	Pirmais mazais solis
Kafejnīca, kur bija pirmais randiņš	stundām ilga saruna, „es tādu kā tu nekad neesmu saticis”„es tādu kā tu nekad neesmu satikusi”„es tādu kā tu nekad neesmu saticis”	gadu vēlāk skandāls un pazemojums viesmīļa priekšā	tu ej pa otru ielas pusi, sirds sitas	aiziet uz citu kafejnīcu tajā pašā ielā kopā ar draugu
Jūrmalas pludmale	saulriets un „tu esi mana dvēseles radiniece”„tu esi mans dvēseles radinieks”„tu esi mana dvēseles radiniece”	nākamajā vasarā izsmiekls par tavu ķermeni pie draugiem	vasarā tu izvairies no jūras	cita pludmale vai tā pati, bet agri no rīta rudenī
Tiltiņš Vecrīgā	bildinājums	turpat trīs dienas klusuma pēc „nepareizas” atbildes viesiem	tu apej visu apkārtni ar līkumu	vispirms bildes mājās, tad paiet garām dienā ar draugu
Ziemassvētku tirdziņš	pirmais skūpsts ar karstvīnu	katri nākamie svētki sabojāti ar strīdu	decembrī trauksme, karstvīna smarža izsit no līdzsvara	jauns decembra rituāls citā vietā un ar citiem cilvēkiem
Barselona	pirmais kopīgais ceļojums	pamestība svešā pilsētā naktī	pat pilsētas nosaukums rada kamolu kaklā	nekur nebraukt; vispirms filma vai grāmata par to pilsētas daļu, kur jūs nebijāt
Kalni Alpos	„mēs esam komanda”, brīvība	trīs dienas bez vārda viesnīcā	tu vairs neej pārgājienos vispār	īsa, jauna taka tuvāk mājām ar citiem cilvēkiem
Ezers, kur pavadīji bērnības vasaras	tu to parādīji kā savu dārgāko vietu	tagad otrs tur ved jauno partneri un liek bildes	dusmas, sāpes, sajūta, ka tev kaut ko nozaga	bloķēt bildes; atcerēties, ka ezers bija tavs jau pirms tam; braukt, kad otra tur nav

Kā tas izskatās

Mārtiņš visu dzīvi staigāja pa Gaujas takām ap Siguldu. Tur viņš bija ar tēvu, tur viņš domāja, kad bija grūti. Līgai viņš to parādīja kā pašu dārgāko. Pirmajā gadā tur bija pikniki un garas sarunas. Vēlāk tieši tur Līga taisīja skandālus: par to, ka viņš iet par lēnu, ka viņa draugi ir garlaicīgi, ka „normāli vīrieši” brīvdienās dara ko citu. Reiz viņa pusceļā apsēdās un atteicās iet tālāk, līdz viņš atvainojās, lai gan nezināja, par ko. Pēc šķiršanās Līga Gaujas takās sāka iet ar jauno draugu un likt bildes ar parakstu „mana vieta”. Mārtiņš tur nav bijis divus gadus. Draugiem viņš saka, ka „vienkārši nav laika”. Stāsts apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Mārtiņš nav „pārāk jūtīgs”. Takas viņam glabā vienlaikus mieru, ko viņš tur juta visu dzīvi, labākos pirmā gada brīžus un pazemojumus. Bildes ar parakstu „mana vieta” ir vēl viens slānis: viņa vietu publiski „pārņem”. Viņa izvairīšanās ir loģiska. Bet tā maksā dārgi: viņš ir zaudējis ne tikai vietu, bet arī savu veidu, kā tikt galā ar grūtībām.

Anna dzīvoja Vecrīgā piecpadsmit gadus un mīlēja savu ielu – maizes smaržu no rīta, bruģi, mazo grāmatnīcu. Kad viņa satika Edgaru, viņš teica, ka šī iela ir „viņu iela”, un katru vakaru viņus sagaidīja pastaiga. Pēc gada tieši uz šīs ielas viņš sāka kliegt, ja Anna pārāk ilgi runāja ar kaimiņu, un vēlāk teica, ka viņa „visu izdomā”. Tagad Anna dzīvo citā rajonā. Kad darbs viņu aizsūta uz Vecrīgu, viņa izvēlas taksi, lai ne soli neietu pa to ielu, un vēl vakarā jūtas iztukšota. Stāsts apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Annas ķermenis atceras gan to, ka iela bija viņas pirms Edgara, gan to, kas tur notika vēlāk. Ceļš ar taksi ir saprātīga pašaizsardzība. Bet svarīgi pamanīt: iela bija Annas piecpadsmit gadus pirms šīm attiecībām. Tās attiecības to „aizņēma” tikai uz laiku.

Brālis vai māsa. Visu bērnību tevi salīdzināja ar brāli vai māsumāsubrāli, un tu vienmēr biji otrajā vietā. Pēc vecāku nāves viņš vai viņaviņaviņš paņēma sev vecāku dzīvokli un visas lietas, arī tavas bērnības bildes un grāmatas, un visiem stāsta, ka tu par vecākiem „nekad nerūpējies”. Tagad tu apej ar līkumu ielu, kurā uzaugi, un katra veca bilde telefonā dur: tā bija arī tava māja, bet tagad tā šķiet viņa vai viņasviņasviņa. Kopā ar vietu pazuda arī daļa no tā, kas tu biji bērnībā.

Radi. Lauku māja, kur pagāja visas tavas bērnības vasaras, tagad pieder tantei vai onkulimtanteionkulim. Katrā vizītē tur visu radu priekšā tiek izsmieta tava dzīve, tavs darbs un tava izvēle, un tev atgādina, ka pilsētā tev „sakāpis galvā”. Tu tur vairs nebrauc, pat uz kapu svētkiem ne, un pamazām pārstāji stāstīt citiem, no kurienes tu nāc. Arī tā ir vieta, kas aizņemta, un daļa no tevis, kas palika tur.

Kā atgūt vietas

Pirmkārt: tev nav jāpierāda sev, ka tu „vari”. Piespiesta iešana cauri bailēm var reakciju padarīt vēl stiprāku. Vietu atgūšana ir lēns, maigs darbs, un tu nosaki tempu.

Ja vieta ir bīstama

Ja otrs cilvēks vai viņa draugiviņas draugiviņa draugi var būt tajā vietā, ja tev ir draudēts, ja otrs tev seko vai gaida pie tavām mājām vai darba (to sauc par izsekošanu, angl. stalking), izvairīšanās nav vājums. Tā ir drošība. Šīs vietas vispirms iekļauj savā drošības plānā, nevis „atgūšanas” sarakstā. Ja ir tieši draudi, zvani 112.

Ja vieta ir droša, var iet pa kāpnēm, pa vienam pakāpienam. Uz nākamo ej tikai tad, kad iepriekšējais kļuvis vieglāks:

Bildes mājās. Drošā brīdī, uz dažām minūtēm. Paskaties bildes no šīs vietas – varbūt tādas, kur jūs nebijāt. Pamani, ko jūt ķermenis. Ja kļūst par daudz, beidz. Arī tas ir solis.
Garām ar draugu. Dienā, ar cilvēku, kuram tu uzticies un kurš zina, kāpēc jūs tur esat. Ne iekšā, tikai garām.
Cits laiks. Cita diennakts stunda, cits gadalaiks, cita ieeja. Ja atmiņas ir no vasaras vakariem, ej rudens rītā.
Jauna atmiņa ar nodomu. Aizej uz vietu ar kādu citu, ar citu mūziku austiņās, ar jaunu rituālu. Piemēram, katru decembri tirdziņā nopirkt vienu mazu lietu tikai sev. Vecā atmiņa nepazūd, bet tā vairs nav vienīgā.
Dažas vietas var palaist vaļā. Ne katra vieta ir jāatgūst. Ja kāds restorāns tev nav svarīgs, tev nav jāiet tur tikai tāpēc, lai kaut ko pierādītu. Tava dzīve ir pelnījusi karti, kurā tu jūties droši, nevis pārbaudījumu sarakstu.

Kad vietā uznāk vilnis, palīdz iezemēšanās (angl. grounding – vienkārši paņēmieni, kā caur maņām atgriezties šeit un tagad): kājas stingri uz zemes, izelpa garāka par ieelpu, nosauc piecas lietas, ko redzi, četras, ko dzirdi, trīs, ko vari aizskart. Paskaties uz kaut ko, kas skaidri rāda šodienu: tavs telefons, šodienas datums, tavs draugs blakus.

Ņem vērā arī datumus. Ja tuvojas jūsu gadadiena, tas atvaļinājuma laiks vai svētki, kad vienmēr bija skandāli, reakcija var nākt jau nedēļu iepriekš. To sauc par gadadienas reakciju (angl. anniversary reaction). Tad plāno iepriekš: kur būsi, ar ko, ko darīsi.

Ko teikt

„Šī ir mana vieta. Tā bija mana pirms šīm attiecībām. Ko es jūtu, ir atmiņa, nevis briesmas. Šodien es esmu te ar citu cilvēku, un es varu aiziet jebkurā brīdī.”

Ja tu aizbrauci no visas pilsētas vai valsts

Daži cilvēki pēc šādām attiecībām pamet visu pilsētu vai pat valsti: pārceļas no Rīgas uz Liepāju, atgriežas Latvijā no ārzemēm vai tieši otrādi – aizbrauc. Tas var būt ļoti gudrs drošības lēmums, un tev nav jāattaisnojas. Bet tas nozīmē arī sēras: var ilgoties pēc pilsētas, pēc ielām, pēc sava ikdienas ceļa. Tās ir īstas sēras, un tās drīkst būt. Varbūt reiz tu atgriezīsies – uz dienu, pa citam ceļam, ar citiem cilvēkiem. Varbūt nē. Abi ceļi ir normāli.

Kā atgūt sevi

Kad attiecības beidzas, daudzi gaida, ka „vecais es” vienkārši atgriezīsies. Bieži vispirms nāk tukšums. Tu atbrīvo vakaru, un nezini, ko ar to darīt. Tas ir normāli. Gadiem tava uzmanība bija vērsta uz otru: viņa noskaņojums, viņas reakcijasviņas noskaņojums, viņas reakcijasviņa noskaņojums, viņa reakcijas, nākamais strīds. Tagad tā pirmo reizi ir brīva, un tā vēl nezina, kur iet. Tukšums nav pierādījums, ka tevis nav. Tā ir telpa, kurā tu vari atkal parādīties.

Neplāno lielas pārmaiņas. Dari mazus eksperimentus, kā zinātnieks, kas vienkārši vēro:

„Kas man patīk?” saraksts. Katru dienu pieraksti vienu lietu, kas tev patika: tēja, krāsa, ceļš uz darbu, smarža, skaņa. Pieraksti arī to, kas tev nepatīk. Arī „nē” ir daļa no tevis.
Viens vecs hobijs. Bez mērķa un bez rezultāta. Stunda ar zīmēšanu, ģitāru, makšķerēšanu vai velosipēdu. Ja nepatīk, tā ir informācija, nevis neveiksme.
Mūzika no „pirms”. Sastādi sarakstu ar dziesmām, ko klausījies gadu pirms šīm attiecībām. Dziesmas, kuras otrs „aizņēma”, pagaidām izlaid.
Veci draugi. Pēc izolācijas ir kauns: „Es pazudu uz gadiem, ko es tagad teikšu?” Lielākā daļa draugu to saprot labāk, nekā tu domā. Nav jāstāsta viss. Pietiek ar vienu īsu ziņu.
Apģērbs un stils. Viena lieta, ko tu izvēlies tikai pēc savas gaumes. Ne „kas būs droši”, ne „ko viņš vai viņaviņaviņš teiktu”.
Viedoklis. Trenē teikumu „Es domāju, ka…” situācijās, kur nekas nav uz spēles: par filmu, par ēdienu, par laikapstākļiem. Pamani, kad automātiski saki „man vienalga”, un pajautā sev: vai tiešām?
Vērtības. Uzraksti trīs lietas, kas tev bija svarīgas pirms šīm attiecībām, un trīs, kuras tu tagad zini noteikti. Bieži tur parādās drošība, cieņa un godīgums.

Ko teikt

„Čau! Es zinu, ka pēdējos gados par mani nebija ne ziņas. Man bija grūts laiks, par kuru reiz varbūt izstāstīšu. Es bieži par tevi domāju. Ja tev ir laiks, es labprāt kādreiz izdzertu kafiju.”

Un vēl viena lieta. Tu, visticamāk, neatgriezīsies tieši pie vecā „es”. Tas nav sliktums. Tas cilvēks, kurš bija pirms šīm attiecībām, nezināja to, ko tu zini tagad. Daudzi atgūst sevi kā jaunu versiju: ar skaidrākām robežām (angl. boundaries – tavi lēmumi par to, ko tu darīsi, ja pret tevi izturas noteiktā veidā), ar ātrāku sarkano karogu pamanīšanu un ar lielāku cieņu pret savām vajadzībām. Pētnieki šo sauc par posttraumatisko izaugsmi (angl. post-traumatic growth). Godīgi: tas ir modelis, nevis pienākums. Ne visi to jūt, un tev nav „jāizaug” no sāpēm, lai tavs ceļš būtu īsts. Kāpēc vecie scenāriji mēdz atkārtoties un kā to pārtraukt, lasi nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas. Pašu jēdzienu īsāk skaidro termins identitātes zudums.

Vai tas izklausās pazīstami?

Tev jautā, ko tu gribi, un tu tiešām nezini atbildi.
Tu esi atteicies vai atteikusiesatteiciesatteikusies no vietām, mūzikas vai cilvēkiem, bet neatceries, kad tieši to izlēmi.
Mīļākā vieta vienlaikus rada ilgas un bailes.
Tu joprojām izvēlies drēbes vai vārdus pēc tā, „ko viņš vai viņaviņaviņš teiktu”, lai gan šī cilvēka tavā dzīvē vairs nav.
Tava pilsēta ir kļuvusi mazāka par to, kāda tā bija pirms šīm attiecībām.
Tu sevi vaino, ka „tik viegli pazaudēji sevi”.

Ko tu vari darīt

Drošība vispirms. Ja kontakts vēl turpinās, visa enerģija aiziet izdzīvošanai. Izlasi par drošības plānu un par to, kāpēc nervu sistēmai vajag mieru.
Uzraksti savu karti. Kuras vietas tu vairs neapmeklē? Sadali tās trīs grupās: bīstamas (izvairīties), sāpīgas (atgūt pa solim), nesvarīgas (var palaist vaļā).
Izvēlies vienu vietu un vienu pakāpienu. Ne visu uzreiz.
Sāc „Kas man patīk?” sarakstu šodien. Viena rinda dienā.
Uzraksti vienam vecam draugam.
Meklē palīdzību, ja tukšums nepāriet vai ja reakcijas vietās ir ļoti stipras.

Sastādi savu drošības plānuRīks, 10 minūtes Kur meklēt palīdzību LatvijāTālruņi, policija, pagaidu aizsardzība

Kā izvēlēties palīdzību

Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai psihoterapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību un traumu. Labu gribošs speciālists bez tām var ieteikt „izrunāties ar otru”, „saprast arī viņa vai viņasviņasviņa pusi” vai iet uz pāru terapiju – un tas var tevi atgrūst atpakaļ. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai nespiež uz izlīgumu vai kopīgām sesijām? Vai domā par tavu drošību? Ja pēc sesijām jūties vairāk vainīgs vai apjucisvainīgs vai apjucisvainīga vai apjukusi, tā ir zīme meklēt citu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Pa to laiku var palīdzēt Dr. Ramani Durvasula: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024), abas angļu valodā. Palīdzība Latvijā: 112 (ārkārtas, visu diennakti), 116 123 (krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski, arī vīriešiem), 116 006 (noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, pēcpusdienā un vakarā), 116 111 (bērniem un pusaudžiem).

Mīti

Mīts: „Ja es izvairos no vietām, es esmu vājš.”

Izvairīšanās pēc sāpīgas pieredzes ir normāla aizsardzība, un, ja vieta ir bīstama, tā ir gudra drošība. Problēma nav izvairīšanās pati par sevi, bet tas, ja pasaule kļūst tik maza, ka tev tajā vairs nav vietas. Tad var sākt atgūt vietas pa vienai, savā tempā.

Mīts: „Ja es izvairos no vietām, es esmu vāja.”

Mīts: „Man jau sen vajadzētu būt pāri tam.”

Nav termiņa, kurā sevi „jāatgūst”. Tas, kas tika noberzts gadiem, arī atgriežas pakāpeniski – bieži mēnešiem un gadiem, ar labām un sliktām dienām. Vietas un gadadienas var atsist atpakaļ arī pēc ilga laika. Tas nenozīmē, ka tu stāvi uz vietas.

Mīts: „Ja es pazaudēju sevi, es vienkārši mīlēju par daudz.”

Sevi pazaudē nevis tāpēc, ka mīl par daudz, bet tāpēc, ka ilgi jādzīvo blakus cilvēkam, kurš par katru tavu vēlmi liek maksāt ar strīdu, klusumu vai izsmieklu. Tas var notikt ar jebkuru – ar spēcīgiem, gudriem, neatkarīgiem cilvēkiem, vīriešiem un sievietēm.

Kur palika es? Identitātes zudums un vietas, ko „aizņēma” attiecības

Īsumā