Kad upuris sāk dzert vai lietot: lai izturētu, lai nesāpētu, lai būtu miers

Ja tev draud briesmas tieši tagad vai tev ir domas nodarīt sev pāri, zvani 112 vai krīžu tālrunim 116 123 (bez maksas, visu diennakti). Šo lapu var izlasīt vēlāk.

Kas tas ir

Šī nodarbība ir par kaut ko, par ko cilvēki vardarbīgās attiecībās runā vismazāk. Ne par otra dzeršanu vai lietošanu. Par tavu.

Par glāzi vīna, kas pirms gada bija piektdienas vakarā, bet tagad ir katru vakaru, jo citādi tu nevari izturēt vakariņas. Par miega tabletēm, bez kurām tu vairs neaizmiedz. Par zālīti, kas „vienkārši palīdz atslēgties”. Par ballītēm, kurās tu lietoji to, ko lietoja visi, jo atteikties nozīmēja kļūt par „garlaicīgo”, un pēc tam mājās bija ļaunāk. Par to, ka pēc aiziešanas tu dzer vairāk nekā jebkad agrāk, jo naktis ir neizturamas.

Ja tu sevi šeit atpazīsti, vispirms trīs lietas.

Pirmā: tu neesi vienīgais cilvēks, ar kuru tas notiek. Vielu lietošana starp cilvēkiem, kuri dzīvo vardarbībā, ir bieža. Tas nav tavs rakstura defekts. Tā ir ļoti cilvēcīga reakcija uz situāciju, kurā ilgi nav bijis ne drošības, ne miera.

Otrā: saprotami nenozīmē nekaitīgi. Tas, ka tu dzer vai lieto, lai izdzīvotu, nepadara to drošu. Vielas var tev nodarīt pāri, un otrs tās var izmantot pret tevi. Tāpēc šī nodarbība nav ne par nosodījumu, ne par „viss kārtībā, turpini”. Tā ir par to, lai tu redzētu skaidri un varētu sevi pasargāt.

Trešā: atkarība ir slimība, vardarbība ir izvēle. Tās var pastāvēt vienlaikus. Tas, ka tu dzer, nedod otram tiesības tevi pazemot, biedēt vai sist. Un tas, ka otrs tev dara pāri, nav iemesls sevi neārstēt. Abas lietas ir patiesas reizē.

Atkarība ir slimība

Nora Volkova (angl. Nora Volkow) un kolēģi (2016) apkopoja pētījumus par to, kā ilgstoša vielu lietošana maina smadzenes. Vienkāršiem vārdiem: smadzeņu atlīdzības sistēma pierod pie vielas, parastās ikdienas lietas sāk dot mazāk prieka, stress bez vielas kļūst stiprāks, un daļa, kas atbild par paškontroli, strādā vājāk. Tāpēc „vienkārši apstājies” nestrādā, un tāpēc cilvēks turpina arī tad, kad pats to negrib.

Svarīgi: tie paši pētījumi rāda, ka stress un trauma ir starp lielākajiem riskiem, kas palielina iespēju, ka lietošana pāraugs atkarībā. Cilvēks, kurš gadiem dzīvo nemitīgā trauksmē, ir tieši tajā grupā, kurai risks ir augstāks. Tas nav attaisnojums. Tas ir paskaidrojums, kāpēc tas notika ar tevi, lai gan agrāk nekad nenotika.

Kāpēc tieši vielas: pašārstēšanās

Amerikāņu psihiatrs Edvards Khancians (angl. Edward Khantzian) aprakstīja ideju, ko sauc par pašārstēšanās hipotēzi (angl. self-medication hypothesis, 1997). Vienkārši: daudzi cilvēki lieto vielas nevis tāpēc, lai justos labi, bet lai justos mazāk slikti. Viņi „ārstē” sāpes, bailes, tukšumu vai trauksmi ar to, kas ir pa rokai. Un bieži izvēlas vielu, kas trāpa tieši viņu sāpēm: kas nomierina, tas dzer vai lieto tabletes; kas ir iztukšots un bez spēka, tas meklē stimulantus.

Tā ir hipotēze, nevis pierādīts likums. Ne visi cilvēki lieto vielas šī iemesla dēļ, un pētnieki par to joprojām diskutē. Bet cilvēkiem, kuri dzīvo vardarbībā, tā bieži izskaidro vairāk nekā jebkurš „tev vienkārši nav gribasspēka”.

Pieci ceļi uz glāzi

Nav viena stāsta. Parasti ir vairāki iemesli vienlaikus, un tie laika gaitā mainās.

1. Lai nesāpētu un nebaidītos

Kad tu mēnešiem dzīvo tā, ka nezini, kāds būs vakars, ķermenis ir nemitīgā gatavībā. Sirds sitas ātrāk, kad dzirdi atslēgu durvīs. Galva visu laiku pārbauda: kāds ir otra tonis, vai durvis tika aizcirstas, vai būs klusēšana. Alkohols, nomierinošās tabletes vai marihuāna uz brīdi šo trauksmi apklusina. Pirmo reizi dienas laikā tu jūti, ka plecs nav pie ausīm.

Problēma ir tā, ka trauksmes cēlonis nekur nepazūd. Nākamajā rītā tas ir turpat, un pēc vielas iedarbības beigām ķermenis bieži jūtas vēl nemierīgāks. Tāpēc vakarā vajag vairāk. Vairāk par to, kā ilgstošs stress strādā ķermenī, lasi Ko vardarbība nodara ķermenim.

2. Lai varētu aizmigt

Miegs ir pirmais, kas saplīst. Tu guli, bet dzirdi katru soli. Tu pamosties trijos naktī un sāc no jauna pārspēlēt vakardienas strīdu. Glāze vai tablete palīdz aizmigt, un tas liekas kā vienīgais normālais brīdis diennaktī.

Bet alkohols miegu padara seklāku un otrā nakts pusē trauksmaināku. Miega un nomierinošās zāles bez ārsta uzraudzības ātri rada pieradumu. Ja tu bez tām vairs nevari aizmigt, tas ir iemesls runāt ar ārstu, nevis kauna iemesls.

3. Lai būtu miers: dzert kopā ar otru

Šis iemesls ir visgrūtāk pamanāms, jo no malas tas izskatās pēc „mums patīk kopā iedzert”.

Daudzos stāstos tas izskatās šādi: otrs dzer vai lieto, un, ja tu atsakies, tas kļūst par problēmu. „Tu esi garlaicīgs.” „Tu mani nosodi.” „Tev vienmēr jābūt labākam par mani.” Ja tu dzer kopā, vakars ir mierīgāks. Otrs ir apmierināts, tu esi daļa no kompānijas, un tu vari paredzēt, kas notiks. Ja tu paliec skaidrā prātā, tu redzi visu, ko otrs dara, un tas ir vēl grūtāk.

Tas ir tuvu tam, ko sauc par izpatikšanas reakciju (angl. fawn response): kad cilvēks izdzīvo, pielāgojoties otra noskaņojumam, lai tikai nebūtu briesmu. Dzert kopā ir viens no veidiem, kā izpatikt.

Ir arī ballītes. Ja otra dzīve ir ballītes, klubi, kompānija, kurā vielas ir parastas, tu vari sākt lietot, lai tevi pieņemtu, lai tu nebūtu „tas, kurš stāv malā”, lai izturētu naktis, kurās tev nebija nekādas izvēles, vai iet līdzi. Bieži tieši tu esi tas, kurš pēc tam ved otru mājās, un tavas pašas robežas pazūd kaut kur pa ceļam.

4. Kad otrs spiež

Dažreiz tas nav tavs lēmums vispār. Otrs tieši spiež tevi dzert vai lietot. Tas var būt maigi („tikai vienu, tev vajag atslābt”), ar vainu („ja tu mani mīlētu, tu pamēģinātu”), ar izsmieklu („tu esi tik stīvs, ka ar tevi nevar dzīvot”) vai ar draudiem.

ASV Nacionālais vardarbības ģimenē centrs (Warshaw et al., 2014) aptaujāja cilvēkus, kuri zvanīja uz vardarbības palīdzības līniju. Daudzi no tiem, kuri lietoja vielas, stāstīja, ka partneris viņus spieda lietot vai lietot vairāk, nekā viņi gribēja, traucēja vai aizliedza iet ārstēties, un draudēja pastāstīt par viņu lietošanu policijai, darbam vai bāriņtiesai, lai viņi nedabūtu bērnus, darbu vai aizsardzību. Pētnieki to nosauca par piespiešanu saistībā ar vielām (angl. substance use coercion).

Tas ir viens no veidiem, kā izpaužas pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi (angl. coercive control): otrs pakāpeniski ņem savās rokās to, ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē, un šajā gadījumā arī to, kas notiek tavā ķermenī. Tas var izskatīties tā:

• otrs pērk, sagādā vai atnes vielas un „piedāvā” tik ilgi, kamēr tu piekrīti;
• otrs izmanto vielas, lai tu būtu mierīgāks, paklausīgāks vai aizmirstu, kas notika;
• otrs pierunā uz seksu, kad tu esi reibumā, vai dara lietas, kurām tu skaidrā prātā nepiekristu. Sekss bez skaidras piekrišanas ir vardarbība, arī tad, ja tu biji reibumā, arī laulībā;
• otrs kontrolē tavu piekļuvi zālēm, dod vai atņem tās pēc sava prāta;
• otrs traucē tev ārstēties („tu nevari iet pie narkologa, tad visi uzzinās”);
• otrs vēlāk izmanto to, ka tu lietoji, lai tevi šantažētu.

Ja tu šajā sarakstā sevi atpazīsti, tas nav „tavs sliktais ieradums”. Tā ir kontrole. Par to vairāk: Pilnīga kontrole un Varmākas un vielas.

5. Pēc aiziešanas

Daudzi cilvēki sāk dzert vairāk tieši tad, kad attiecības beidzas. Tas liekas paradoksāli: briesmas ir prom, bet tev ir sliktāk nekā jebkad.

Iemesls ir tas, ka pēc aiziešanas nāk sēras, ilgošanās un fiziska tukšuma sajūta, kas daudziem atgādina abstinenci. Traumatiskā saikne (angl. trauma bond), spēcīga piesaiste cilvēkam, kurš tev darīja pāri, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas, nepazūd kopā ar otra mantām. Tā velk atpakaļ. Glāze vakarā klusina tieši šo vilkmi. Par to, kāpēc atraušanās no šāda cilvēka jūtas kā atradināšanās, lasi Kā narkotika un Atradināšanās.

Ja tu tagad dzer vairāk nekā attiecību laikā, tas nav pierādījums, ka „bez viņa vai viņas tu sabrūc”„bez viņas tu sabrūc”„bez viņa tu sabrūc”. Tas ir pierādījums, ka tu esi sāpēs, kurām vajag citu atbalstu, nevis tikai glāzi.

Kā tas izskatās

Kā tas izklausās

Viena frāze neko nepierāda. Uzmanība ir jāpievērš tam, kas notiek pirms un pēc tās, un tam, vai tas atkārtojas.

Slazds: tava lietošana kļūst par ieroci pret tevi

Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šī tēma ir tik svarīga. Vielas, kas tev palīdzēja izturēt, vēlāk bieži tiek izmantotas, lai tevi padarītu par vainīgo.

Tas notiek vairākos veidos:

• Tavs stāsts tiek apgriezts. „Man ir tik grūti ar alkoholiķi” vai „viņa ir narkomāne”. Par to, ko darīja otrs, vairs nerunā neviens. Blakus parasti iet DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt, apmainīt lomas.
• Tava uzticamība. Kad tu stāsti, kas notika, tev atbild: „Tu biji reibumā, tu neko neatceries.” Tas ir gāzlaitings (angl. gaslighting): kad tev atkal un atkal liek šaubīties par to, ko tu redzēji vai atceries. Vielas to padara vieglāku, jo šaubas ir arī tev.
• Bērni. Draudi „tev atņems bērnus” ir viens no stiprākajiem kontroles līdzekļiem. Tie strādā, jo tev ir kauns un bail.
• Reaktīvā vardarbība. Pēc stundām ilgām provokācijām tu reibumā sāc kliegt vai izsit durvis. Otrs to nofilmē. Nākamajā dienā tas ir „pierādījums”.
• Nomelnošana (angl. smear campaign): stāsts par tevi, ko otrs izplata draugiem, ģimenei, darbā, bāriņtiesai. Parasti tur ir daļa patiesības, un tieši tāpēc tas ir bīstami.

Šeit ir kaut kas svarīgs, ko pateikt skaidri: tas, ka tu dzēri vai lietoji, neizdzēš to, ko otrs darīja. Tu vari būt cilvēks ar problēmu un vienlaikus cilvēks, kuram darīja pāri. Pat tiesā un bāriņtiesā parasti skatās uz bērna drošību tagad, nevis uz to, kurš vairāk kliedz par otra pagātni. Cilvēks, kurš atzīst problēmu un ārstējas, izskatās pavisam citādi nekā cilvēks, kurš to slēpj.

Par pretējo situāciju, kad vielas lieto un melo tā, kas tev dara pāri, lasi Tā, kas pazūd.

Rūpes vai ierocis?

Ne katrs, kurš tev saka, ka tu dzer par daudz, tev dara pāri. Dažreiz tas ir tieši tas, ko dara cilvēks, kuram rūp. Atšķirība ir tajā, ko otrs ar to dara.

Kad tas kļūst par problēmu

Šī ir vieta, kur daudziem ir visgrūtāk būt godīgiem pret sevi, jo kauns liek skatīties prom. Tev nav jāstāda sev diagnoze. Bet ir daži jautājumi, ko ārsti visā pasaulē izmanto, lai saprastu, vai lietošana jau ir risks.

Viens pazīstamākais ir AUDIT (angl. Alcohol Use Disorders Identification Test), īsa Pasaules Veselības organizācijas anketa, ko izmanto ģimenes ārsti. Tā jautā vienkāršas lietas: cik bieži tu dzer, cik daudz vienā reizē, vai ir gadījies, ka tu nevari apstāties, kad jau sāc, vai dzeršanas dēļ tu nepaveici to, kas bija jāizdara, vai no rīta vajag iedzert, lai sāktu dienu, vai tev ir bijusi vainas sajūta, vai tu neesi atcerējies, kas notika iepriekšējā vakarā, vai kāds ir cietis, un vai kāds tuvs cilvēks vai ārsts ir izteicis bažas.

Šī anketa nav diagnoze, un to vislabāk izpildīt kopā ar ārstu. Bet tu vari uzdot sev līdzīgus jautājumus arī par tabletēm, marihuānu vai stimulantiem:

• Vai tu lieto vairāk vai biežāk nekā pirms pusgada?
• Vai tu mēģināji samazināt un nevarēji?
• Vai tu nevari aizmigt vai izturēt vakaru bez tā?
• Vai tu slēp, cik daudz lieto, no sevis vai citiem?
• Vai tu vadīji mašīnu vai pieskatīji bērnu pēc lietošanas?
• Vai no rīta tev trīc rokas, svīsti vai ir stipra trauksme, kas pāriet tikai pēc lietošanas?
• Vai tu atceries visu, kas notika vakarā?

Ja uz vairākiem atbilde ir „jā”, tas nenozīmē, ka tu esi „alkoholiķis” vai „narkomāns”. Tas nozīmē, ka ir laiks runāt ar ārstu. Jo agrāk, jo vieglāk.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai tu dzer vai lieto vairāk nekā pirms šīm attiecībām?
• Vai tu to dari galvenokārt pēc strīdiem, pirms iešanas mājās vai lai aizmigtu?
• Vai tu kādreiz dzēri vai lietoji tikai tāpēc, ka otrs gribēja, un atteikties likās bīstamāk?
• Vai otrs tevi sauc par alkoholiķi vai narkomānu, bet pats dzer vai lieto tikpat daudz vai vairāk?
• Vai otrs ir draudējis izmantot tavu lietošanu pret tevi: bāriņtiesā, tiesā, darbā, draugu priekšā?
• Vai pēc aiziešanas tu lieto vairāk, lai izturētu naktis?

Ja uz vairākiem atbilde ir „jā”, tu neesi slikts cilvēks. Tu esi cilvēks, kurš ilgi izdzīvoja ar tiem līdzekļiem, kas bija pa rokai. Tagad var meklēt labākus.

Ko tu vari darīt

1. Nomet kaunu, paturi atbildību

Kauns saka: „Tu esi sliktais.” Atbildība saka: „Man ir problēma, un es par to parūpēšos.” Kauns liek slēpt, un slēpšana ir tieši tas, kas otram dod varu. Atbildība ļauj rīkoties.

Tu vari sev pateikt vienkārši: „Es sāku dzert vai lietot, lai izturētu. Tas bija saprotami. Tagad tas man kaitē, un es gribu to mainīt.”

2. Pastāsti ģimenes ārstam

Ģimenes ārsts ir pirmais solis. Ārsts ir saistīts ar konfidencialitāti. Tu nevari aiziet „nepareizi”. Tev nav jāstāsta viss uzreiz.

Ģimenes ārsts var novērtēt tavu veselību, izrakstīt drošu ārstēšanu, ja vajag, un nosūtīt pie narkologa (ārsts, kurš ārstē atkarības) vai psihiatra. Latvijā narkoloģisko palīdzību sniedz gan specializētas iestādes, piemēram, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, gan reģionālās slimnīcas un privātas prakses. Par to, kas ir valsts apmaksāts tavā gadījumā, pajautā ģimenes ārstam.

Ja tev ir bail, ka otrs uzzinās, nāc uz vizīti bez otra un palūdz ārstu runāt ar tevi bez citiem cilvēkiem telpā.

3. Drošības pamati, kamēr tu vēl lieto

Tas nav padoms lietot. Tas ir padoms, kā samazināt kaitējumu (angl. harm reduction), kamēr tu meklē palīdzību.

• Nekad pie stūres pēc alkohola, tabletēm, kas ietekmē uzmanību, vai citām vielām. Ne „tikai līdz veikalam”.
• Nekad viens ar maziem bērniem reibumā. Ja zini, ka vakarā lietosi, sarunā, lai bērnus pieskata kāds cits skaidrā prātā.
• Nejauc alkoholu ar miega vai nomierinošām tabletēm. Kopā tās var apstādināt elpošanu.
• Krīzē nepaliec viens ar vielām. Ja tev ir domas nodarīt sev pāri, zvani 116 123 vai 112, vai uzraksti kādam, kurš var atnākt.
• Nelieto kopā ar cilvēku, kurš tev dara pāri. Reibumā tu vari mazāk sevi aizsargāt, un otram ir vieglāk tevi pierunāt, apvainot vai nofilmēt.
• Glabā savus dokumentus un medicīniskos ierakstus vietā, kur otrs nepiekļūst.

4. Atbalsta grupas

Latvijā ir grupas, kurās cilvēki bez maksas un anonīmi atbalsta cits citu. Anonīmie alkoholiķi un Anonīmie narkomāni ir cilvēkiem, kuri paši grib pārtraukt. Al-Anon tipa grupas ir cilvēkiem, kuru tuvinieks dzer vai lieto. Ja tu esi abās lomās, tev var noderēt abas. Grupu laikus un vietas var atrast internetā vai pajautāt narkologam.

Grupas ir laba vieta, kur beidzot kāds saprot. Bet ne visās grupās cilvēki saprot vardarbību. Ja tev saka „tev jāpiedod, lai atveseļotos”, un tas nozīmē atgriezties pie cilvēka, kurš tev dara pāri, tas nav atveseļošanās. Tā ir vardarbības turpināšana ar citiem vārdiem.

5. Speciālists, kurš saprot abus

Tev vajag speciālistu, kurš saprot gan atkarību, gan vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi. Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu. Piemēram, ieteikt pāru terapiju ar cilvēku, kurš tev dara pāri, vai redzēt tikai tavu dzeršanu un neredzēt, kāpēc tā sākās. Ar cilvēku, kurš tavu atklātību pārvērš par ieroci, godīga saruna nestrādā. Kopīga sesija var pat palielināt briesmas.

Pārbaudi speciālistu:

• Vai speciālists tev tic, neprasot pierādīt?
• Vai pazīst vārdus gāzlaitings, pastāvīga kontrole, traumatiskā saikne?
• Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „salabšanu” ar otru?
• Vai runā gan par tavu lietošanu, gan par tavu drošību, bez vainošanas?

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīga, apjucis vai apjukusivainīgs, apjucisvainīga, apjukusi, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē: Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe, viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm (YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), viss angļu valodā). Tālruņi 116 123 un 116 006 var palīdzēt atrast speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

6. Sargā savu uzticamību

Ja ir bērni vai sagaidāma šķiršanās, tava atveseļošanās ir arī tavs aizsargs.

• Pieraksti faktus par to, kas notiek mājās: datums, laiks, kas notika, bez vērtējumiem. Glabā tos drošā vietā.
• Glabā pierādījumus par savu ārstēšanu: vizītes, grupas, laiks bez lietošanas.
• Ja otrs tev sagādāja vielas vai spieda lietot, pieraksti arī to.
• Nediskutē par savu lietošanu strīdā un nesūti otram garas atzīšanās ziņas. Runā par to ar ārstu, juristu, atbalsta tālruni.
• Ja vajag juridisku palīdzību, Latvijā ir valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība noteiktos gadījumos. Pajautā 116 006.

Ja tu vēl dzīvo kopā ar cilvēku, kurš tev dara pāri, sagatavo aiziešanu klusi un iepriekš.

7. Atveseļošanās no abiem vienlaikus

Daudzi domā, ka vispirms jāatrisina viens un tad otrs. „Kad es pārstāšu dzert, tad es aiziešu.” Vai: „Kad es aiziešu, tad dzeršana pāries pati.” Parasti tā nenotiek. Abas lietas turpina viena otru: vardarbība baro lietošanu, lietošana padara tevi vājāku pret vardarbību.

Tāpēc labāk strādāt ar abiem vienlaikus, maziem soļiem:

• Drošība pirmā. Ja ir tūlītējas briesmas, vispirms drošība, tad viss pārējais.
• Viens cilvēks, kurš zina visu. Ārsts, psihologs, draugs vai atbalsta grupas cilvēks, kuram tu vari pateikt gan par lietošanu, gan par to, kas notiek mājās.
• Miegs, ēšana, kustība. Tas skan pārāk vienkārši, bet tieši šīs lietas palīdz nervu sistēmai nomierināties bez vielām.
• Atkrišana nav beigas. Daudzi cilvēki pārtrauc vairākas reizes, pirms izdodas. Atkrišana ir informācija, nevis spriedums.
• Sēras ir normālas. Kad vielas vairs neslāpē sāpes, sāpes nāk virspusē. Tas nozīmē, ka tu sāc dzīt, nevis ka tev kļūst sliktāk.

Ja tu esi tuvinieks cilvēkam, kurš dzer, un visa tava dzīve griežas ap otra stāvokli, iespējams, tev noderēs lasīt par līdzatkarību (angl. codependency): kad tavas vajadzības pazūd, jo visa uzmanība ir uz otra problēmu. Melodija Bītija (angl. Melody Beattie) to aprakstīja grāmatā „Codependent No More” (1986). Vairāk: Līdzatkarība.

Mīti

Iedziļinies

• Varmākas un vielas: kas ir no vielas un kas ir no cilvēka
• Alkohols, narkotikas un briesmas: kad risks pieaug
• Tā, kas pazūd — kad vielas lieto un slēpj tā, kas tev dara pāri
• Kā narkotika un Atradināšanās — kāpēc atraušanās no šāda cilvēka jūtas kā abstinence
• Ko vardarbība nodara ķermenim
• Reaktīvā vardarbība, Pilnīga kontrole, Ekonomiskā vardarbība
• Līdzatkarība un Traumatiskā saikne
• Drošības plāns un Pagaidu aizsardzība