Narcistisks sabrukums

Daži cilvēki dzīvo, turēdamies pie tēla: es esmu labākais, gudrākā, nekļūdīgais, visu mīlētā. Šis tēls ir kā skatlogs, aiz kura slēpjas ļoti trausls pašvērtējums. Kamēr apkārtējie šo skatlogu apbrīno, viss šķiet stabils. Bet, kad notiek kaut kas, kas tēlu saplēš – tevi pamet, atlaiž no darba, publiski pieķer melos, tiesa nenostājas viņa vai viņas pusē –, skatlogs var sašķīst. To, kas notiek pēc tam, angliski sauc narcissistic collapse – narcistisks sabrukums.

Tas nav medicīniska diagnoze, bet aprakstošs termins no atbalsta kopienām un populārās psiholoģijas. Tā saknes ir psihoanalītiķa Heinca Kohuta (Heinz Kohut) darbos par to, kā cilvēki ar trauslu pašvērtējumu reaģē uz pazemojumu. Sabrukums var izskatīties ļoti dažādi: kā niknums, kā dziļa sevis žēlošana, kā draudi sev nodarīt pāri, kā pēkšņa noslēgšanās vai kā viss pēc kārtas. Ja meklēsi angliski – „narcissistic collapse”, „narcissist collapse signs” –, atradīsi daudz vairāk, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Kā tas izklausās

Katra frāze zemāk ir kopā ar situāciju. Bez tās neviena no tām neko nenozīmē: tās pašas vārdus var teikt arī cilvēks patiesā bēdā.

Kāpēc tā notiek

Iedomājies cilvēku, kura pašvērtējums nav iekšā, bet ārā: citu apbrīnā, uzmanībā, kontrolē. Angliski to, ar ko šāds cilvēks „barojas”, sauc narcissistic supply – narcistiskā barība, jeb uzmanība un apbrīna, kas uztur viņa tēlu. Kamēr barība plūst, tēls turas. Kad plūsma pēkšņi apstājas un vienlaikus notiek pazemojums, tēlu vairs nav ar ko uzturēt.

Mazāks pazemojums – kritika, „nē”, ignorēts joks – izraisa to, ko angliski sauc narcissistic injury, narcistisks ievainojums. Uz to otrs parasti atbild ar dusmām vai aukstumu, un pēc brīža viss atkal ir „kā bija”. Sabrukums ir tas, kas notiek, kad ievainojums ir tik liels vai tik publisks, ka ierastās aizsardzības nestrādā: nevar noliegt, nevar vainot citus, nevar ātri atrast jaunu apbrīnu.

Tad parasti parādās viens no diviem virzieniem, bieži pārmaiņus:

1. Uz āru – dusmas. Angliski narcissistic rage: niknums, draudi, atriebība, apmelošana. Tas ir mēģinājums atgūt kontroli, sodot to, kurš „vainīgs”.
2. Uz iekšu – sabrukums. Pēkšņs bezspēks, depresijai līdzīgs stāvoklis, sevis žēlošana, slimības, runas par pašnāvību. Tas ir mēģinājums atgūt barību caur žēlumu. Angliski šo pusi dažreiz sauc pity play – spēle uz žēlumu.

Svarīgi saprast: sāpes var būt pilnīgi īstas. Cilvēks tiešām cieš. Taču ciešanas neko nemaina tajā, kā viņš vai viņa izturas pret tevi. Parasti visa krīze griežas tikai ap viņu pašu, un tev tiek piešķirta loma: vainīgais vai glābējs.

Ko tas nodara tev

Tieši narcistiska sabrukuma brīdis ir viens no bīstamākajiem un mulsinošākajiem. Tu tikko esi atradis vai atradusi spēku pateikt „nē” vai aiziet. Un pēkšņi cilvēks, no kura tu baidījies, izskatās mazs, salauzts, bezpalīdzīgs. Tavs līdzjūtīgais prāts saka: „Es nevaru viņu šādu atstāt.”

Tas nodara vairākas lietas:

• Vainas sajūta aizstāj skaidrību. Tu sāc domāt nevis par to, ko tev nodarīja, bet par to, ko „tu nodarīji” otram.
• Tu kļūsti par glābēju. Atgriezies, lai „tikai palīdzētu pārdzīvot”, un pēc dažām nedēļām viss ir kā agrāk vai sliktāk.
• Tu esi pastāvīgā modrībā. Sabrukuma dusmu pusi nevar paredzēt, un tu nezini, kas nāks nākamajā dienā: ziņa ar asarām vai ar draudiem.
• Tevi mulsina ātrā „atveseļošanās”. Kad otrs atrod jaunu partneri vai jaunu apbrīnu, sabrukums var beigties vienā dienā. Tas sāp: vai tiešām es biju tik viegli aizstājams? Atbilde ir: tev nekad netika dota īsta vieta, tu biji barības avots.

Un vēl: šis brīdis bieži ir tavas traumatiskās saiknes (angl. trauma bond – pieķeršanās, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas) slazds. Otram nav jāsola nekas liels. Pietiek ar to, ka pēc nedēļas ar asarām un draudiem nāk viena mierīga saruna. Tavs ķermenis to izjūt kā atvieglojumu, un šis atvieglojums tevi piesien stiprāk nekā jebkura dāvana.

Normāli vai vardarbība?

Krīze pati par sevi nav vardarbība. Cilvēki pēc šķiršanās, atlaišanas vai kauna tiešām salūzt, un tas ir cilvēcīgi. Jautājums ir, ko cilvēks ar savu krīzi dara pret tevi. Kritēriji:

1. Kas izraisīja krīzi? Zaudējums, par ko cilvēks sēro – vai tēla sašķīšana: tu pateici „nē”, viņu pieķēra, viņš vai viņa zaudēja kontroli?
2. Kam tiek dota vaina? Cilvēks krīzē ar godīgu attieksmi runā par savām sāpēm. Sabrukumā visa vaina ir uz tevi: „tu mani iznīcināji”.
3. Ko no tevis prasa? Godīgs cilvēks meklē palīdzību pie draugiem, ārsta, krīzes tālruņa. Sabrūkošs cilvēks prasa, lai tu atgriezies, atsauc savu „nē”, uzņemies atbildību par viņa stāvokli.
4. Vai krīze beidzas, tiklīdz tu padodies? Ja bezspēks pazūd tajā brīdī, kad tu atkal esi blakus, tas stāsta daudz.
5. Vai tas atkārtojas? Ja katra tava robeža beidzas ar „sabrukumu”, tas vairs nav nejauši. Tā ir atkārtota uzvedība, kas strādā pret tevi.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš piedzīvo godīgu krīzi, pat ļoti smagu, parasti meklē palīdzību vairākās vietās, ļauj tev iet savu ceļu, spēj pateikt „es arī esmu vainīgs” un ar laiku pamazām atgūstas. Viņa sāpes nav adresētas tev kā rēķins.

Cilvēks narcistiskā sabrukumā parasti:

• vaino tevi vai „visus”, bet ne sevi;
• mijas starp asarām un naidu vienas dienas laikā;
• prasa, lai tu labotu viņa stāvokli, un noraida jebkuru citu palīdzību;
• iesaista citus – radus, draugus, kopīgos paziņas –, lai tie spiestu uz tevi (angliski flying monkeys, lidojošie pērtiķi);
• pēkšņi „atveseļojas”, kad atrod jaunu apbrīnas avotu vai kad tu atgriezies;
• pēc atveseļošanās bieži atriebjas, jo tu redzēji viņa vājumu.

No malas cilvēks sabrukumā bieži izskatās kā upuris. Draugi redz asaras un nerunā ar to, kurš aizgāja. Tāpēc tev var nākties dzirdēt „kā tu varēji”, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc nepieciešams atbalsts no cilvēkiem, kuri zina visu stāstu.

Kas tas nav

• Normālas skumjas pēc šķiršanās, arī ļoti smagas.
• Depresija vai cita slimība, kurā cilvēks meklē palīdzību un nevaino tevi.
• Viena slikta diena, kad kāds pēc kauna aizcērt durvis.
• Tavs paša vai pašas sabrukums pēc gadiem ar vardarbību. Ja tu jūties salūzis vai salūzusi, tā ir traumas reakcija, nevis „narcisms”.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo terminu var apgriezt. Kontrolējošs partneris var tavas asaras pēc viņa izturēšanās nosaukt par „manipulāciju” vai „narcistisku krīzi”, lai tev nebūtu tiesību uz sāpēm. Kritērijs paliek tas pats: kurš atkārtoti sāpina otru (atkārtošanās), kam kalpo krīze – lai saņemtu palīdzību vai lai atgūtu kontroli pār otru (virziens) un kā tu pēc tam jūties – atbalstīts vai vainīgs, ieslodzīts, apjucis (efekts).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: saplīst „lieliskais” tēls, un tu kļūsti par vainīgo vai par glābēju. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti

Ilze gadiem pārmeta Andrim, ka viņš ir „neveiksminieks”. Kad Andris pateica, ka pārvācas, Ilze nedēļu gulēja, neņēma telefonu un tad sūtīja fotogrāfiju ar zāļu iepakojumiem. Andra draugi teica: „Tu taču nevari viņu šādu pamest.” Vīriešiem ir īpaši grūti, jo apkārtējie bieži sagaida, ka „vīrietis tiks galā” un „sieviete jāsargā”. Andris izsauca 112, piezvanīja Ilzes māsai un pats neatgriezās. Divas nedēļas vēlāk Ilze publicēja fotogrāfijas no ceļojuma ar jaunu draugu. Vīrieši arī piedzīvo vardarbību, un šī vietne ir arī viņiem.

Vīrietis pret sievieti

Roberts bija tas, kurš visus apbūra. Kad Līga iesniedza šķiršanās pieteikumu, viņš sāka sūtīt ziņas, kurās pārmaiņus lūdza piedošanu un draudēja „atņemt bērnus”. Viņa „sabrukums” bija skaļš: viņš lauza durvis, zvanīja Līgas priekšniekam, bet dienu vēlāk raudāja viņas mātes virtuvē. Te galvenais ir drošība, nevis jūtas: skaļā sabrukuma versija var kļūt fiziski bīstama.

Viena dzimuma pārī

Mārtiņš aizgāja no Kristapa, kurš bija ļoti greizsirdīgs. Kristaps draudēja publiski „atklāt” Mārtiņa orientāciju viņa darbavietā un ģimenē, un nākamajā dienā rakstīja, ka „bez Mārtiņa viņam nav iemesla dzīvot”. Draudi atklāt kāda orientāciju (angl. outing) viena dzimuma pāros ir bieža sviras forma sabrukuma brīdī.

Bijušais un otrs vecāks pēc šķiršanās

Kad tiesa lēma par bērnu dzīvesvietu, bijusī sieva sāka rakstīt ziņas bērniem: „Tētis mani iznīcināja, es nezinu, vai spēšu dzīvot.” Bērni tiek iesaistīti kā glābēji. Šeit svarīgi ir runāt ar bērniem par to, ka pieaugušo jūtas nav viņu atbildība, un pierakstīt visu, kas notiek.

Vecāks pret bērnu un pieaugušu bērnu

Mazs bērns redz, ka tēvs pēc katra atteikuma sabrūk, un iemācās nekad neteikt „nē”. Pieaugušam bērnam tas pats vecāks saka: „Pēc tam, kad es nomiršu, tev būs kauns.” Tas veido pieaugušo, kurš jūtas atbildīgs par citu jūtām. Angliski šo reakciju sauc fawn response, izpatikšanas reakcija: izdzīvot, izpatīkot.

Brālis vai māsa

Vecākā māsa gadiem bija „ģimenes zvaigzne”. Kad pēc mātes nāves notārs sadalīja mantojumu vienādi, viņa trīs mēnešus nerunāja ar nevienu, bet radiem stāstīja, ka jaunākais brālis „nozaga mammas mīlestību”. Sabrukums te izpaudās kā klusums un apmelošana.

Priekšnieks vai kolēģis

Kad kolēģi pieķēra krāpšanā vai vadība viņam nedeva paaugstinājumu, viņš vispirms bija slims, tad sāka kampaņu pret to, kurš „vainīgs”. Darbā sabrukums bieži izskatās kā pēkšņa slimības lapa, pēc tam sūdzības personāla daļā pret tevi. Glabā visu rakstiski.

Draugs

Draudzene, kura vienmēr bija centrā, pamana, ka kompānija bez viņas satiekas. Viņa publicē ierakstu par „nodevību”, tad dzēš to, tad raksta katram atsevišķi, cik viņai ir slikti. Ja tu atbildi ar mierinājumu, nākamajā reizē tā pati spēle atkārtojas.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Pieaudzis dēls, kuram māte atsakās dot naudu vēl vienam „biznesam”, sabrūk: „Tu vienmēr esi ticējusi manam brālim, ne man. Tu esi sabojājusi manu dzīvi.” Pēc dažām dienām viņš draud vairs neatbraukt un neļaut redzēt mazbērnus. Vecam cilvēkam šāda sabrukuma versija var nozīmēt arī naudas zaudēšanu. Palīdz naudas lietas kārtot tikai ar uzticamu cilvēku klātbūtnē.

Vīra vai sievas vecāki

Vīramāte, kurai dēls pirmo reizi pateica, ka šogad Jāņus svinēs pie sievas vecākiem, pie galda sāk raudāt un saka, ka „jaunā sieva atņēma viņai dēlu”. Te sabrukums ir vērsts pret tevi kā „vainīgo” caur tavu vīru vai sievu.

Tiešsaistē

Cilvēks, kuru kāds publiski pieķer melos komentāros, raksta garus ierakstus par „kiberhuligāniem”, bloķē visus, tad pēkšņi publicē tekstu par depresiju un gaida līdzjūtības vilni. Tiešsaistē sabrukums bieži ir publisks tieši tāpēc, ka vajadzīgi skatītāji.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija: kliedzieni, draudi, sadauzītas mantas, desmitiem ziņu naktī. Klusā versija: cilvēks noslēdzas, slimo, runā vāji un izvairīgi, „neko nevajag”, bet viss viņa izskats saka „tu esi vainīgs”. Klusā versija bieži ir grūtāk atpazīstama un tāpēc spēcīgāka. Angliski cilvēkus ar šo „kluso” pusi dažreiz apraksta kā covert narcissism, slēptu narcismu.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Attiecību sākumā sabrukumu redz reti, jo tēls vēl ir svaigs un apbrīna plūst. Ja pirmajos mēnešos pēc tava pirmā „nē” otrs jau draud ar pašnāvību, tas ir brīdinājums. Pēc daudziem gadiem sabrukumu bieži izraisa vecums, slimība, darba zaudēšana, bērnu aiziešana no mājām – brīži, kad tēlu vairs nevar uzturēt ar iepriekšējiem līdzekļiem.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm vai vājuma

„Es vienkārši esmu tik noguris. Tu esi vienīgā, kas mani saprot.” Nav draudu, nav kliedzienu, tikai klusa vajadzība pēc tevis. Ja šī vajadzība parādās tieši tad, kad tu gribi iet, un pazūd, kad tu paliec, tā ir tā pati sabrukuma funkcija: atgūt kontroli ar žēlumu.

Kā reaģēt

1. Atdali līdzjūtību no lēmuma. Tu vari just līdzi un tomēr neatgriezties. Tās ir divas dažādas lietas.
2. Draudus sev nodarīt pāri uztver nopietni – un nodod tos profesionāļiem. Zvani 112. Informē viņa vai viņas tuviniekus. Tu neesi atbildīgs vai atbildīga par otra dzīvību, un tava atgriešanās nav ārstēšana.
3. Nerunā par attiecībām. Sabrukuma brīdī katra saruna par „mums” tiek izmantota. Atbildi tikai par praktisko, īsi un bez emocijām – tā sauktais pelēkais akmens (angl. grey rock).
4. Gaidi dusmu fāzi. Pēc asarām var nākt niknums vai atriebība, arī apmelošana. Pieraksti, saglabā ziņas, esi gatavs vai gatava.
5. Parūpējies par drošību. Ja otrs ir bijis fiziski vardarbīgs vai draud, sāc ar drošības plānu. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
6. Nekrīti „atveseļošanās” slazdā. Ja otrs pēkšņi ir mierīgs vai atrod jaunu partneri, tas nenozīmē, ka viņš vai viņa ir mainījies.

Kad nereaģēt vispār: ja ziņās nav nekā praktiska un tās tikai mijas starp asarām un pārmetumiem. Katra atbilde rāda, ka tu vēl esi pieejams vai pieejama. Par sevi parūpējies ar zvanu 116 123 (bez maksas, visu diennakti) – arī tev vajag atbalstu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas notiek ar narcisu, kad viņu pamet?

Bieži viens no trim: niknums un atriebība, sabrukums ar asarām un draudiem, vai ātra jauna partnera atrašana, it kā nekas nebūtu noticis. Bieži viss pēc kārtas. Visbiežāk otrs mēģina tevi atgūt ar kādu no šiem līdzekļiem. Mēģinājumu tevi „ievilkt” atpakaļ angliski sauc hoovering – hūverings.

Vai narcistisks sabrukums nozīmē, ka viņš vai viņa beidzot mainīsies?

Ļoti reti. Sabrukums ir sāpes par tēla zaudēšanu, nevis par to, ko cilvēks nodarīja tev. Ja pēc sabrukuma nāk nevis atbildības uzņemšanās, bet vaina tev un prasības, pārmaiņu nav. Pārmaiņas izskatās pēc ilgstoša, paša iniciēta darba ar speciālistu, bez prasībām pret tevi – un arī tās ir retas.

Viņš saka, ka tagad iet pie psihologa. Vai man atgriezties?

Tas ir biežs solījums sabrukuma brīdī. Paskaties uz darbiem mēnešu laikā, nevis uz solījumu. Un uzmanies no kopīgās terapijas: daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr notiek vardarbība, jo tavi vārdi tur var tikt izmantoti pret tevi. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs pārzina vardarbību un traumu. Ja meklē speciālistu sev, pārbaudi: vai viņš vai viņa tev tic bez pierādījumiem, zina tādus vārdus kā gāzlaitings un traumatiskā saikne, neuzstāj uz kopīgām sesijām vai „vēl vienu iespēju” un domā par tavu drošību? Ja pēc sesijas tu jūties vēl vainīgāks vai vainīgāka, meklē citu. Pa to laiku var palīdzēt Dr. Ramani Durvasulas grāmatas (angļu valodā) „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024) un tālruņi 116 123 un 116 006.

Kā saprast, vai viņš vai viņa tiešām ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti – un „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga, svarīga ir uzvedība. Ja katra tava robeža beidzas ar sabrukumu, vainu un draudiem, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai neesi tu pats vai pati vainīgs, tas jau ir signāls: izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un apjukumu kā simptomu. Vairāk: narcisms.

Vai es esmu vainīgs vai vainīga, ja viņam vai viņai tiešām kaut kas notiks?

Nē. Tu vari rīkoties atbildīgi – zvanīt 112, informēt tuviniekus –, bet tu nevari un tev nav jāglābj otrs, upurējot sevi. Pieaudzis cilvēks ir atbildīgs par savu dzīvi. Ja tevi moka šī doma, runā ar 116 123: tur palīdzēs arī tev.