Medusmēneša posms: kāpēc pēc vardarbības nāk maigums

AngliskiHoneymoon phaseMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: medusmēneša posms, medusmēneša fāze, medus mēneša fāze, medus mēneša posms, medusmēneša periods, samierināšanās posms, samierināšanās fāze, honeymoon phase, honeymoon period, honeymoon stage, фаза медового месяца, медовый месяц в абьюзе, медовая фаза, фаза примирения, стадия медового месяца

Vārdam „medusmēnesis” ikdienā ir jauka nozīme: pirmās laimīgās nedēļas pēc kāzām vai attiecību sākumā, kad viss šķiet viegli. Tas ir normāli, un par to šī lapa nav. Šeit runa ir par citu medusmēnesi – to, kas nāk pēc sāpēm. Angliski to sauc honeymoon phase vai honeymoon period. Ja meklēsi angliski („honeymoon phase abuse cycle”, „cycle of abuse honeymoon”), atradīsi daudzkārt vairāk materiālu, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Psiholoģe Lenora Vokere (Lenore Walker) 1979. gadā grāmatā „The Battered Woman” aprakstīja vardarbības ciklu, ko viņa bija redzējusi, runājot ar daudzām sievietēm: vispirms spriedzes pieaugšana, tad uzliesmojums (kliedziens, pazemojums, sitiens), tad nožēla un maigums – posms, ko vēlāk sāka saukt par medusmēnesi –, un pēc tam kādu laiku miers, līdz spriedze atkal sāk augt. Šis ir aprakstošs modelis, nevis likums: ne katrā vardarbīgā attiecībā ir skaidrs aplis, un tas attiecas uz jebkuru dzimumu. Bet ļoti daudzi, arī vīrieši un cilvēki viena dzimuma attiecībās, tajā atpazīst savu dzīvi.

Galvenais, kas jāzina: medusmēneša posmam nevajag ne ziedus, ne asaras, ne solījumus. Tas var būt vienkārši vakars, kad neviens nekliedz. Diena, kad durvis netiek aizcirstas. Neitrāla ziņa „nopirkšu maizi”. Pēc pietiekami daudz sliktām dienām parasta diena jūtas kā dāvana.

Kā tas izklausās

Katrai frāzei šeit ir konteksts. Tie paši vārdi var būt arī īsta nožēla. Atšķirību nosaka nevis vārdi, bet tas, kas notiek pēc tam.

Vakar vīrs kliedza tā, ka bērni slēpās istabā. No rīta uz galda ir brokastis un tavs mīļākais kafijas veids.

„Nu, vēl dusmojies? Es tak tevi mīlu. Aizmirsīsim to, labi?”

Pēc tam, kad sieva strīdā meta tev ar telefonu, viņa nākamajā dienā raud un apskauj tevi.

„Es nezinu, kas ar mani notika. Tu esi labākais, kas man ir. Bez tevis es nevaru.”

Partneris trīs dienas ar tevi nerunāja. Ceturtajā dienā viņš ienāk virtuvē un runā, it kā nekas nebūtu bijis.

„Ko šovakar ēdīsim? Varbūt paskatāmies filmu?”

Tu esi uzrakstījusi iesniegumu policijā. Nedēļu vēlāk partneris ierodas ar ziediem un solījumiem.

„Es jau pierakstījos pie psihologa. Tikai paņem to iesniegumu atpakaļ, citādi es zaudēšu darbu, un mums nebūs no kā dzīvot.”

Tēvs vakar pazemoja dēlu radu priekšā. Šodien viņš dēlam nopērk jaunu telefonu.

„Nu, redzi, tētis tev tomēr ir labs. Mamma nav jāuztrauc ar vakardienu.”

Priekšniece sanāksmē tevi publiski nosauca par nekompetentu. Pēc divām dienām viņa tevi uzslavē un piešķir prēmiju.

„Tu taču zini, ka es tā nedomāju. Tu esi mans labākais cilvēks komandā.”

Pēc nedēļas ar nežēlīgām ziņām bijusī partnere pēkšņi atsūta garu balss ziņu ar maigu balsi.

„Es sapratu, ka esmu bijusi briesmīga. Es esmu mainījusies. Vai varam parunāt kā agrāk?”

Viena atvainošanās neko nepierāda

Atvainoties ir normāli un labi. Arī dāvana pēc strīda var būt vienkārši laipnība. Medusmēneša posms tas kļūst tad, ja tas atkārtojas: sāpes – maigums – miers – atkal sāpes. Ja pēc katra „piedod” uzvedība nemainās, maigums nav labošanās, bet apļa daļa.

Kāpēc tā dara

Ne vienmēr tas ir apzināts aprēķins. Dažiem cilvēkiem nožēla brīdī tiešām ir īsta. Bet svarīgi ir, kam kalpo medusmēneša posms – un tas vienmēr kalpo vienam.

Lai tu nepaliktu prom. Pēc uzliesmojuma ir brīdis, kad tu vari aiziet. Maigums šo brīdi aizver. Tu paliec, jo „viņš tomēr nožēlo”.

Lai notikums tiktu aizmirsts. „Nerunāsim par to.” „Kāpēc tu atkal vecās lietas ceļ augšā?” Kad saruna par notikušo ir aizliegta, nekas netiek labots, un notikums pamazām pazūd no jūsu kopīgā stāsta.

Lai atgūtu tēlu. Sev un citiem. Pēc ziediem un asarām otrs var sev un draugiem teikt: „Es taču atvainojos. Es esmu labs cilvēks.”

Lai atsauktu sekas. Iesniegums policijā, pagaidu aizsardzība, bāriņtiesa, šķiršanās papīri, stāsts draugiem. Daudzi cietušie tieši medusmēneša laikā atsauc iesniegumus – ne tāpēc, ka meloja, bet tāpēc, ka cer.

Lai sāktu no jauna. Maigums atjauno cerību, un cerība atkal padara tevi pieejamu. Pēc tam aplis var sākties no sākuma.

Lundijs Benkrofts (Lundy Bancroft) savā grāmatā „Why Does He Do That?” (2002) raksta, ka nožēla pati par sevi nav pārmaiņu pazīme. Pārmaiņas ir tad, kad cilvēks pilnībā uzņemas atbildību, pārstāj vainot otru un ilgstoši uzvedas citādi, arī tad, kad to neviens neredz.

Ko tas nodara tev

Medusmēneša posms ir iemesls, kāpēc no vardarbīgām attiecībām ir tik grūti aiziet. No malas liekas: „Ja tev tā dara pāri, kāpēc tu nepaliec prom?” Bet no malas neredz, ka pēc katras sliktās dienas nāk laba.

Neparedzams atvieglojums piesaista stiprāk nekā pastāvīga laipnība. Tāpēc labie brīži atmiņā paliek spilgtāki par sliktajiem.

Sāpju un atvieglojuma maiņa ir tieši tas, kas veido traumatisko saikni (angl. trauma bond): pieķeršanos, kas kļūst stiprāka, nevis vājāka, jo labais nāk neparedzami (Dutton un Painter, 1981). Psiholoģijā to sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement) – kā spēļu automāts, kas izmaksā reizēm. Un vēl ir atvieglojuma slazds (angl. negative reinforcement): kad kaut kas slikts beidzas, pats atvieglojums jūtas kā atlīdzība. Tāpēc arī parasta diena bez kliedzieniem var izraisīt tik lielu pateicību.

Ko cilvēki apraksta:

„Tas ir īstais viņš. Tas sliktais ir tikai stress, alkohols, bērnība.”
Tu sāc šaubīties par savu atmiņu: varbūt vakar nemaz nebija tik slikti?
Tu dzīvo labajos brīžos un mēģini tos paildzināt – staigā kā pa olu čaumalām, lai nesabojātu.
Tev ir kauns stāstīt draugiem, jo „tagad taču viss ir labi”.
Katru reizi tu dod vēl vienu iespēju, un katra iespēja maksā dārgāk.

Iekšējo plīsumu starp „viņš mani sāpina” un „viņš mani mīl” sauc par kognitīvo disonansi (angl. cognitive dissonance). Medusmēnesis to atrisina vienkāršāk nekā patiesība: tu izvēlies ticēt labajam.

Ar laiku daudzi apraksta, ka medusmēneša posms kļūst īsāks. Sākumā tās bija nedēļas ar ziediem un asarām. Vēlāk – viena diena. Vēl vēlāk – vienkārši tas, ka otrs pārstāj kliegt. Tā nav tava iedoma.

Normāli vai vardarbība?

Visos pāros ir strīdi, un normālās attiecībās pēc tiem nāk samierināšanās. Samierināšanās pati par sevi nav vardarbības pazīme. Atšķirība ir tajā, kas notiek ar notikumu un kas notiek pēc tam.

Atbildība bez „bet”. Īsta atvainošanās nosauc notikušo un neliek vainu tev: nevis „piedod, bet tu mani provocēji”, bet „es tevi sāpināju, un tas nebija pareizi”.
Notikums netiek izdzēsts. Par to var runāt, arī vēlāk. Nav aizlieguma „vecās lietas necelt augšā”.
Uzvedība mainās ilgstoši. Ne nedēļu, ne mēnesi, bet pastāvīgi – arī tad, kad otrs ir noguris, dusmīgs vai kad neviens neredz.
Nav spiediena. Tev nav jāpiedod pēc grafika, jāatsauc iesniegums vai jāatsakās no palīdzības, lai pierādītu mīlestību.
Aplis neatkārtojas. Ja pēc „nekad vairs” notikums atkārtojas trešo, piekto, desmito reizi, tas ir atbilde.

Situācija 1 · Pēc skaļa strīdaStrīdā par naudu partneris pacēla balsi un pateica ko aizvainojošu. Nākamajā rītā viņš ienāk virtuvē.

Normāli„Vakar es pateicu to, ko nevajadzēja. Tas nebija godīgi pret tevi. Es negribu tā runāt. Parunāsim par naudu mierīgi šovakar?”

Viņš nosauc, ko izdarīja, neliek vainu tev un atgriežas pie problēmas, nevis to apglabā. Ja tā tas ir arī turpmāk, tā ir normāla samierināšanās.

Vardarbība„Nu, beidz dusmoties. Es tev nopirku to somu. Vakar tu arī biji smaga. Aizmirsīsim, labi?”

Dāvana notikuma vietā, vaina sadalīta uz pusēm un aicinājums aizmirst. Nauda paliek neizrunāta, un nākamais uzliesmojums ir tikai laika jautājums.

Situācija 2 · Pēc tam, kad sieva meta ar lietāmStrīdā Inese meta Andrim ar krūzi. Tā trāpīja viņam pa roku. Nākamajā dienā viņa ir maiga.

Normāli„Tas, ko es izdarīju, bija vardarbība. Es sapratu, ka man vajag palīdzību ar dusmām, un jau pierakstījos. Es saprotu, ja tev vajag laiku vai atstatumu.”

Viņa nosauc lietas īstajā vārdā, pati meklē palīdzību un respektē, ka Andris var izvēlēties atstatumu. Ja uzvedība ilgstoši mainās, tas ir sākums.

Vardarbība(Raudot:) „Tu zini, cik es esmu jūtīga. Tu mani novedi līdz tam. Bet es tevi tik ļoti mīlu. Tu taču nevienam nestāstīsi, ka es…?”

Nožēla, kas beidzas ar vainu uz Andri un lūgumu klusēt. Vīriešiem, kuriem pāri dara sieviete, bieži ir kauns runāt, un šis kauns tiek izmantots.

Situācija 3 · Pēc policijas izsaukumaPēc vardarbības incidenta Līga izsauca policiju. Pēc nedēļas partneris ierodas ar ziediem.

Normāli„Es saprotu, ka tu to izdarīji, lai pasargātu sevi. Es ievērošu visus ierobežojumus un strādāšu ar savu uzvedību. Tas ir mans darbs, ne tavs.”

Viņš pieņem sekas un neliek Līgai par tām atbildēt. Pārmaiņas viņš pierāda ar laiku un darbiem, nevis ar ziediem.

Vardarbība„Es jau pierakstījos pie psihologa. Tikai paņem to iesniegumu atpakaļ, citādi es zaudēšu darbu, un tu paliksi bez naudas.”

Solījums par pārmaiņām tiek apmainīts pret to, ka Līga atsauc aizsardzību. Tas nav nožēlas, bet kontroles žests. Ja jūties spiesta atsaukt iesniegumu, parunā ar 116 006 vai 116 123 pirms to dari.

Situācija 4 · Vecāks pēc kliegšanas uz bērnuMāte vakarā kliedza uz desmitgadīgo Martu tā, ka meita raudāja līdz naktij.

Normāli„Es vakar kliedzu uz tevi, un tā nebija tava vaina. Man bija slikta diena, bet tas nav attaisnojums. Piedod. Ja es vēlreiz tā daru, tu drīksti man to pateikt.”

Vecāks salabo attiecības ar bērnu, uzņemoties atbildību. Bērns mācās, ka viņa jūtas ir svarīgas un ka pieaugušais var kļūdīties un to atzīt.

Vardarbība„Ejam nopirkt saldējumu. Un tētim par vakardienu nav jāzina, labi? Tu taču esi mana lielā meita.”

Saldējums vārdu vietā un noslēpums. Bērns mācās, ka pēc sāpēm nāk saldums un ka par sāpēm nerunā. Ja tev ir mazāk par 18 un tas notiek bieži, zvani 116 111.

Situācija 5 · Priekšnieks pēc uzliesmojumaNodaļas vadītājs sanāksmē kliedza uz tevi un nosauca tevi par idiotu. Pēc divām dienām viņš ir ļoti laipns.

Normāli„Sanāksmē es rīkojos neprofesionāli. Es atvainojos tev un atvainošos komandai. Tā vairs nenotiks, un, ja notiks, tev ir tiesības vērsties personāla daļā.”

Publisks pāridarījums, publiska atvainošanās, un tev atstāta iespēja aizsargāties. Tas ir godīgi.

Vardarbība„Tu taču zini, ka es tā nedomāju. Tu esi mans labākais cilvēks. Starp citu, šoreiz tev būs prēmija.” (Pēc mēneša – tas pats.)

Prēmija vārdu vietā. Tu kļūsti par cilvēku, kurš izturēs vēl vienu reizi, jo pēc tās būs labi. Pieraksti datumus un saglabā e-pastus.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš tiešām mainās, nesteidzina tavu piedošanu. Viņš saprot, ka uzticība atgriežas lēni, pieņem sekas un neprasa, lai tu aizmirstu. Viņš neizmanto savu terapiju kā argumentu („es taču eju pie psihologa, ko tev vēl vajag?”). Viņa pārmaiņas redz arī citi, un tās turpinās arī tad, kad tu vairs neesi „uz aiziešanas robežas”.

Cilvēks apļa iekšpusē parasti ir mīļš tieši tik ilgi, kamēr tu atkal esi drošībā viņa pusē. Kad tu atsauc iesniegumu, atgriežies mājās, pārtrauc runāt ar draugiem par notikušo – maigums pamazām beidzas.

No malas medusmēneša posms izskatās kā laimīgs pāris. Draugi redz ziedus, kopīgas bildes, smaidus. Tieši tāpēc tev var būt grūti stāstīt: „Bet jūs taču izskatāties tik laimīgi.” No malas neredz, ka laime ir tikai viena apļa daļa.

Kas tas nav

Normāla samierināšanās pēc strīda, kurā neviens netika pazemots vai iebiedēts.
Atvainošanās, pēc kuras uzvedība ilgstoši mainās.
Laba nedēļa attiecībās, kurās nav bijis vardarbības.
Parastais „medusmēnesis” attiecību sākumā, kad abi ir iemīlējušies.
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) – pārlieku daudz uzmanības un solījumu attiecību sākumā. Medusmēnesis nāk pēc sāpēm. Tie ir līdzīgi, bet nav viens un tas pats. Plašāk: mīlestības bombardēšana.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var pagriezt arī šo: „Tu mani sodi ar klusumu, bet pēc tam esi mīļa – tas ir tavs medusmēnesis.” Vai: „Tu visu laiku gaidi, kad es atkal būšu slikts, tu nedod man iespēju.” Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš sāpina un kurš dzīvo bailēs no nākamās reizes), virziens (kam maigums kalpo – attiecību labošanai vai tam, lai otrs paliktu un klusētu) un efekts (vai pēc samierināšanās tu jūties drošāk vai tikai uz laiku mierīgāk).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: pēc sāpēm nāk atvieglojums, un atvieglojums notur. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis pret sievieti. Pēc katra uzliesmojuma Oskars atved Dacei ziedus, ved uz restorānu un runā par kāzām. Pēc divām nedēļām viss sākas no jauna. Ar katru gadu restorāni ir retāki, un tagad medusmēnesis ir vienkārši tas, ka viņš neaizcērt durvis.

Sieviete pret vīrieti. Pēc tam, kad Zane nedēļu Kristapu pazemo un draud aiziet ar bērniem, viņa pēkšņi ir kaislīga un maiga. Kristaps visu nedēļu gaida, kad atkal būs „tā Zane”. Vīriešiem ar šādu pieredzi bieži saka „pats vainīgs” vai netic. Tas nepadara to mazāk īstu.

Viena dzimuma pārī. Pēc katra greizsirdības uzliesmojuma Elīna apsola Kristīnei, ka „izdzēsīs visus bijušos” un „mēs sāksim no jauna”. Kopiena ir maza, un Kristīne baidās, ka neviens neticēs, ka sieviete var būt vardarbīga pret sievieti.

Bez dāvanām: vienkārši klusums. Nav ne ziedu, ne atvainošanās. Vienkārši pēc trim dienām kliedzieniem ir divas dienas, kad otrs runā normāli. Tas jau ir medusmēnesis. Daudzi to neatpazīst, jo „viņš taču nekad neatvainojas”. Bet atvieglojums strādā arī bez vārdiem.

Pēc šķiršanās, ar bērniem. Bijusī sieva pēc mēnešiem ar draudiem par bērniem pēkšņi ir draudzīga: „Varbūt varam kopā aiziet ar bērniem uz kino?” Tu atslābsti, un tieši tad nāk jauna prasība.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Māte gadiem kritizē dēlu, bet reizi gadā, viņa dzimšanas dienā, ir sirsnīga un raud par to, „cik ļoti viņu mīl”. Dēls visu gadu dzīvo ar šīs dienas atmiņu.

Brālis vai māsa. Pēc ģimenes svētkiem, kur brālis tevi izsmēja visu priekšā, viņš nākamajā dienā sūta smieklīgus mēmus, it kā nekas nebūtu bijis. Ja tu piemini vakardienu, tu esi „tas, kurš nesaprot jokus”.

Draugs. Draudzene pēc katras reizes, kad tevi publiski pazemo, uzaicina tevi uz dārgām vakariņām un maksā pati. Tu jūties parādā.

Darbā. Priekšnieks pēc uzliesmojumiem dod brīvdienu, prēmiju vai uzslavu. Komanda mācās, ka jāiztur, jo pēc tam būs labi.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls, kurš piespiež māti dot naudu, pēc tam atbrauc ar kūku un palīdz dārzā. Māte stāsta kaimiņiem, cik viņam labs dēls, un neatzīst pat sev, ka baidās.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte pēc skandāla piezvana ar receptēm un „mīļā, es tikai gribēju labu”. Ja tu nevēlies izlikties, ka nekas nav bijis, vīrs saka, ka tu „nevari piedot”.

Tiešsaistē. Pēc naktīm ar nežēlīgām ziņām nāk gara, maiga balss ziņa, mīļas bildes, „labrīt, saulīt”. Nākamajā naktī – atkal apvainojumi.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: asaras, ceļos, lieli solījumi, dāvanas visu priekšā. Klusā: otrs vienkārši runā, it kā nekas nebūtu noticis, un tu nezini, vai drīksti pieminēt vakardienu. Klusā bieži ir grūtāk pamanāma, jo tajā nav nekā, uz ko norādīt.

Sākumā un pēc daudziem gadiem. Pirmajos gados medusmēnesis ir garš, dāsns un ļoti pārliecinošs. Pēc daudziem gadiem tas bieži sarūk līdz dažām stundām – bet tev tās joprojām ir vērtīgas, jo nekā cita vairs nav.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Tu pēdējā laikā esi tik saspringta. Es tev uztaisīju vannu un nopirku vitamīnus.” Maigums ir īsts, bet notikums tiek pārstāstīts tā, it kā problēma būtu tavs stress, nevis viņa uzliesmojums.

Kā reaģēt

Pieraksti notikumu. Medusmēneša laikā atmiņa sāk mīkstināt to, kas bija. Pieraksti datumu, ko teica, ko darīja un kā tu jūties. Glabā pierakstus drošā vietā, ko otrs neredz.
Vērtē darbus pēc mēnešiem, ne pēc dienām. Solījumi neko nemaksā. Skaties, kas notiek, kad otrs ir dusmīgs, noguris vai kad tu pasaki „nē”.
Nepieņem lēmumus medusmēneša laikā. Neatsauc iesniegumu, nepārtrauc tiesas procesu, neatsakies no pagaidu aizsardzības, kamēr neesi runājis vai runājusi ar kādu, kas saprot vardarbību: 116 006 (cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā) vai 116 123 (visu diennakti).
Izmanto mieru plānošanai. Mierīgais laiks bieži ir drošākais laiks, lai klusi sagatavotu aiziešanu: dokumenti, nauda, uzticams cilvēks, vieta, kur doties. Skat. drošības plānu.
Uzmanīgi ar pāru terapiju. Medusmēneša laikā bieži nāk piedāvājums „iesim kopā pie psihologa”. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās: tas, ko tu godīgi pasaki sesijā, vēlāk var tikt izmantots pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par vardarbību un traumu. Pārbaudi: vai viņš tev tic, neliekot pierādīt? Vai zina vārdus coercive control, gaslighting, trauma bond? Vai nespiež uz kopīgām sesijām un „salabšanu”? Ja pēc sesijām jūties vēl vainīgāks vai vainīgāka, meklē citu speciālistu – tā nav zīme, ka problēma esi tu.

Ko teikt

„Es priecājos, ka tu atvainojies. Man vajag laiku. Es tagad nepieņemšu nekādus lēmumus.”

Ko teikt

„Paldies par ziediem. Par iesniegumu es runāšu ar juristu, nevis ar tevi.”

Kad būt īpaši uzmanīgam. Ja medusmēnesis nāk pēc fiziskas vardarbības, draudiem, žņaugšanas vai draudiem nogalināt, tas nav romantikas, bet drošības jautājums. Briesmu gadījumā zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aptver arī psiholoģisku un ekonomisku vardarbību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai otrs var mainīties, ja tagad ir tik mīļš?

Maigums medusmēneša laikā nav pierādījums par pārmaiņām – tas ir apļa daļa. Pārmaiņas ir tad, kad cilvēks pilnībā uzņemas atbildību, pats meklē palīdzību, pieņem sekas un mēnešiem un gadiem uzvedas citādi, arī tad, kad tu nespied. Tas notiek reti. Par diagnozi: to nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši – tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete tev nav vajadzīga. Ja aplis „sāpes – maigums – miers – sāpes” atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši.

Kāpēc medusmēnesis kļūst arvien īsāks?

Daudzi to apraksta: kad otrs ir pārliecināts, ka tu paliksi, nav vairs vajadzības pūlēties. Sākumā vajadzēja ziedus. Tagad pietiek ar to, ka viņš nekliedz. Tas nenozīmē, ka tev mazāk sāp, – tas nozīmē, ka aplis darbojas.

Ar ko medusmēnesis atšķiras no mīlestības bombardēšanas?

Mīlestības bombardēšana ir attiecību sākumā, lai tevi „ievilktu”. Medusmēnesis nāk pēc katra uzliesmojuma, lai tevi noturētu. Abi izmanto maigumu, bet tev tie var justies ļoti līdzīgi – kā atgriešanās pie „īstā” cilvēka. Visu apli apraksta nodarbība cikls no sākuma līdz beigām.

Varbūt es pārspīlēju, ja tagad viss ir labi?

Ja tu gaidi nākamo uzliesmojumu, staigā uzmanīgi un baidies pieminēt vakardienu, „viss labi” nav drošība, bet pauze. Ja tu naktīs domā, vai tev tikai nešķita, ka bija tik slikti, tas jau ir signāls. Normālas attiecības cilvēku tā neapmulsina. Izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un par to, kāpēc apjukums ir simptoms. Pārbaudi savas attiecības arī pašpārbaudē.

Medusmēneša posms