Nodevības saikne (betrayal bond): kāpēc aizstāvi nodevēju

AngliskiBetrayal bondMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: nodevības saikne, nodevības saiknes, nodevības saikni, nodevības saiknē, nodevības piesaiste, nodevibas saikne, betrayal bond, betrayal bonds, betrayal bonding, связь предательства, связи предательства, связью предательства, узы предательства

Tu uzzini, ka otrs tev melojis mēnešiem. Varbūt krāpis. Varbūt paņēmis naudu no kopīgā konta. Varbūt stāstījis citiem tavus noslēpumus. Loģiski būtu aiziet. Bet notiek pretējais: tu viņu aizstāvi draugu priekšā, meklē viņam attaisnojumus un jūties vēl piesaistītāks vai piesaistītāka nekā iepriekš. Tā ir nodevības saikne.

Angliski to sauc betrayal bond. Jēdzienu 1997. gadā populāru padarīja amerikāņu psihologs Patriks Kārnss (Patrick Carnes) grāmatā „The Betrayal Bond: Breaking Free of Exploitive Relationships”. Viņš ar to apzīmēja pieķeršanos cilvēkam, kurš tevi izmanto, un gandrīz vienādā nozīmē lietoja arī vārdu traumatiskā saikne (angl. trauma bond). Praktiski tie ir viena un tā pati parādība, tikai ar atšķirīgu uzsvaru: nodevības saiknē centrā ir tas, ka tevi sāpina tieši tas cilvēks, kuram tu uzticējies. Tas ir aprakstošs jēdziens, nevis diagnoze. Ja meklēsi angliski – „betrayal bond”, „Patrick Carnes betrayal bond”, „why do I defend someone who betrayed me” –, atradīsi daudz vairāk, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas video YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Neapjauc ar līdzīgu jēdzienu nodevības trauma (angl. betrayal trauma), ko pētījusi psiholoģe Dženifera Freida (Jennifer Freyd). Nodevības trauma ir pati trauma, kad tevi sāpina cilvēks, no kura esi atkarīgs. Nodevības saikne ir pieķeršanās, kas pēc tam paliek.

Kā tas izklausās

Šīs frāzes saka tu pats vai pati. Tās neko nepierāda, ja nav redzams, kas notika pirms tam.

Draudzene tev parāda ekrānuzņēmumus: tavs partneris mēnešiem sarakstās ar citu sievieti un sola viņai kopīgu nākotni. Tu viņam to parādi, un viņš saka, ka tu viņu „izspiego”. Vēlāk tu draudzenei:

„Nu, varbūt es arī pati viņu atgrūdu. Viņam bija grūts laiks.”

Partnere gadu ņēma kredītus uz tava vārda un slēpa vēstules no bankas. Kad tu uzzini, viņa raud un saka, ka viņai ir tikai tu. Tu brālim:

„Viņai vienkārši nav paveicies ar naudu. Es nevaru viņu tagad pamest.”

Māte bērnībā tevi sita un pēc tam radiem stāstīja, ka tu esi „grūts bērns”. Tagad māsa stāsta, ka māte tāpat izturas pret mazbērnu. Tu atbildi:

„Viņa ir veca un vientuļa. Neesi pret viņu tik bargs.”

Bijušais partneris pēc šķiršanās nomelnoja tevi visiem kopīgajiem draugiem. Tagad viņš uzraksta, ka ilgojas. Tu nakts vidū viņam atbildi:

„Es arī. Varbūt mēs varam parunāt?”

Priekšnieks jau trešo reizi savu vārdu uzliek uz tava projekta un saņem prēmiju. Kolēģis iesaka iet pie direktora. Tu atbildi:

„Viņš mani paņēma darbā, kad neviens negribēja. Es viņam esmu parādā.”

Draugs aizņēmās naudu, neatdeva, un tu uzzini, ka viņš par tevi smējās citu priekšā. Viņš uzraksta, ka tev jāsaprot, viņam ir grūti. Tu:

„Aizmirsti. Piektdien tiekamies kā parasti?”

Piedošana vēl nav nodevības saikne

Cilvēki piedod, un tas ir normāli. Viena nodevība, pēc kuras otrs atzīst, labo un vairs neatkārto, nav nodevības saikne. Tā ir tad, kad nodevība atkārtojas, otrs par to neuzņemas atbildību, un tu tomēr paliec, aizstāvi un slēp – un tev pašai vai pašam šķiet, ka tu nevari rīkoties citādi.

Kāpēc tā notiek

No malas izskatās: „Viņš tevi nodeva, kāpēc tu paliec?” No iekšpuses darbojas vairāki mehānismi vienlaikus.

Cilvēks, kurš sāpina, ir arī mierinājums. Kad tev ir slikti, instinkts ir iet pie tuvākā cilvēka. Bet tuvākais cilvēks ir tas, kurš tevi sāpināja. Tātad tu ej pie viņa. Katrs mierinājums no viņa puses saikni pastiprina.

Atvieglojums pietiek. Lai saikne veidotos, otram nav jābūt romantiskam vai dāsnam. Pietiek ar to, ka pēc nodevības un melu atklāšanas nāk kāds mierīgs posms – bez pārmetumiem, bez jauniem meliem, vienkārši parastas dienas. Psiholoģijā to sauc par negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement): atvieglojums, kad kaut kas slikts beidzas, piesaista tikpat stipri kā dāvana.

Prāts negrib redzēt. Freidas pētījumos par nodevības traumu redzams: ja tu esi atkarīgs vai atkarīga no cilvēka (bērns no vecāka, darbinieks no priekšnieka, partneris ar kopīgu māju un bērniem), prāts dažreiz „neredz” nodevību, jo redzēt to ir pārāk bīstami. Tas nav vājums, tā ir aizsardzība.

Divas pretrunīgas domas. „Viņš mani mīl” un „viņš mani nodod” nevar pastāvēt vienlaikus bez sāpēm. To sauc par kognitīvo disonansi (angl. cognitive dissonance). Prāts meklē izeju, un vieglākā izeja parasti ir mīkstināt nodevību: „tas nebija tik traki”, „es arī vainīga”, „viņam bija grūti”.

Viss, kas ieguldīts. Gadi, bērni, nauda, draugi, kurus zaudēji viņa dēļ. Aiziet nozīmē atzīt, ka tas viss bija veltīgi. Angliski to sauc sunk cost – ieguldījuma slazds.

Solījumi. Pēc katras nodevības nāk „tas vairs neatkārtosies”, „es mainīšos”, „nākamgad viss būs citādi”. Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): cerība tiek dota, bet nekad neizpildīta.

Izolācija un kauns. Jo vairāk tu slēp, jo mazāk cilvēku zina patiesību. Jo mazāk zina, jo mazāk ir to, kas varētu tev pateikt: „Tas nav normāli.”

Ko tas nodara tev

Tu kļūsti par otra advokātu. Tu tērē spēkus, lai citiem (un sev) paskaidrotu, kāpēc otrs „patiesībā nav tāds”.
Tu slēp. Draugiem nestāsti, ģimenei melo, bankai atrodi paskaidrojumus. Noslēpumi tevi atdala no cilvēkiem, kas varētu palīdzēt.
Uzticēšanās sev sabrūk. Ja tu neredzēji to, kas notika tavā mājā, kā lai tu tagad uzticies savām sajūtām?
Apsēstība. Domas atkal un atkal griežas ap otru – ko viņš dara, ar ko viņa runā, vai vēl var kaut ko glābt. Pat pēc aiziešanas.
Kauns par to, ka paliec. Tu jūties muļķīgi, un kauns liek klusēt vēl vairāk.
Nākamās attiecības. Bez apstrādes tas var atkārtoties ar nākamo cilvēku, jo pazīstamais jūtas kā drošs.

Normāli vai vardarbība?

Uzticība un piedošana ir labas īpašības. Tās kļūst par slazdu, kad tās izmanto atkal un atkal. Kā atšķirt:

Vai nodevība atkārtojas? Viena smaga kļūda un ilgs, godīgs labošanas darbs ir cits stāsts nekā tā pati kļūda trešo reizi.
Vai otrs uzņemas atbildību? Nosauc, ko izdarīja, neapvaino tevi, nesaka „tu mani piespiedi”.
Vai pēc piedošanas kaut kas mainās? Atklātība, citi ieradumi, palīdzība – vai tikai pauze līdz nākamajai reizei?
Vai tev jāslēpj vai jāmelo viņa dēļ? Ja tev jāaizsargā otra noslēpumi no draugiem, ģimenes vai bērniem, tas ir brīdinājuma signāls.
Vai tu vari par to brīvi runāt? Veselās attiecībās tu drīksti par notikušo runāt arī pēc mēneša. Slazdā par to runāt ir aizliegts.

Situācija 1 · Atklāta neuzticībaTu uzzini, ka partnere pusgadu ir satikusies ar kādu citu.

Normāli„Es to izdarīju, un tas ir mans lēmums, ne tava vaina. Es to pārtraucu. Ja gribi, parādīšu visu saraksti. Es saprotu, ja tev vajag laiku vai ja tu gribi aiziet.”

Otra atzīst, uzņemas atbildību, dod tev informāciju un izvēles brīvību. Vai piedot, ir tava izvēle, un tev tā tiek atstāta.

Vardarbība„Tu jau sen biji auksts. Ja tu būtu normāls vīrietis, man nevajadzētu meklēt citur. Un nestāsti to saviem draugiem, tu mani apkaunosi.”

Vaina tiek pārlikta uz tevi, un tev tiek uzlikts noslēpums. Tu sāc labot sevi un sargāt viņas tēlu. Tā veidojas nodevības saikne.

Situācija 2 · NaudaTu atklāj, ka partneris ir paņēmis naudu no kopīgā uzkrājuma.

Normāli„Man ir problēmas ar azartspēlēm. Es jau pierakstījos pie speciālista. Te ir visi konti, lūdzu, pārņem kopīgo naudu, kamēr es to sakārtošu.”

Problēma tiek nosaukta, tiek meklēta palīdzība, un kontrole tiek atdota tev. Tā ir atbildība.

Vardarbība„Nauda ir mūsu, nevis tava. Un vispār tu man neuzticies – tas ir tas, kas mūs izposta.” (Pēc mēneša atkal trūkst naudas.)

Nodevība tiek pārvērsta tavā vainā, un tā atkārtojas. Tu sāc justies kā sliktais cilvēks tāpēc, ka pamanīji.

Situācija 3 · DraudzībaTuvs draugs izstāstīja tavu noslēpumu visai kompānijai.

Normāli„Es izdarīju ļoti sliktu lietu. Man nebija tiesību to stāstīt. Es pateicu visiem, ka tā bija mana kļūda, un es to vairs neatkārtošu.”

Draugs labo sekas pats, publiski, un nepieprasa, lai tu uzreiz piedod.

Vardarbība„Tas taču bija joks, neviens to nopietni neuztvēra. Tu esi pārāk jūtīgs. Kāpēc tu vienmēr visu sabojā?”

Sāpes tiek noliegtas, tu kļūsti par problēmu. Ja tu tomēr paliec tuvākais draugs un turpini stāstīt noslēpumus, tas ir modelis, kas tevi sāpinās atkal.

Situācija 4 · Vecāks un pieaudzis bērnsPieaugušā meita pastāsta tēvam, ka viņas bērnība bija baiļu pilna.

Normāli„Man ir grūti to dzirdēt, bet es tev ticu. Es nebiju tāds tēvs, kādam vajadzēja būt. Ko es tagad varu darīt?”

Tēvs klausās un atzīst. Pagātni mainīt nevar, bet attiecības var būt godīgas.

Vardarbība„Pēc visa, ko esmu tev devis? Tev ir tik slikta atmiņa. Tavai mātei tā patiktu dzirdēt.”

Tas ir gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu) un vainas uzspiešana. Ja meita pēc tam atvainojas tēvam un turpina viņu aizstāvēt māsai, tā ir nodevības saikne ar vecāku.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš tiešām nožēlo, runā par to, ko izdarīja, nevis par to, ko tu „izdarīji, lai viņu pie tā novestu”. Viņš vai viņa dod laiku, informāciju un izvēli. Viņš nepieprasa klusēt. Uzvedība mainās ilgtermiņā, ne tikai uz nedēļu.

Manipulatīvs cilvēks atvainojas, lai strīds beigtos („labi, piedod, vai tagad esi apmierināta?”), pārvērš tevi par vainīgo, lūdz noslēpumu un pēc laika atkārto to pašu. Ja tu mēģini aiziet, viņš var kļūt pēkšņi maigs – to sauc par hūveringu (angl. hoovering – mēģinājums tevi „iesūkt” atpakaļ, kā putekļsūcējs). Tam nav vajadzīgi ziedi: pietiek ar vienu normālu ziņu.

No malas draugi bieži redz vairāk nekā tu, bet viņi dzird tikai daļu. Ja visi tev tuvie cilvēki ir norūpējušies, tas ir vērts uzklausīt.

Kas tas nav

Piedošana pēc vienas nodevības, kurai sekoja godīgs labošanas darbs.
Lojalitāte cilvēkam, kurš kļūdījās, bet uzņēmās atbildību.
Sēras un ilgas pēc attiecībām, kas beidzās bez nodevības.
Grūts lēmums palikt kopīgu bērnu vai finanšu dēļ, ko tu pieņem apzināti un redzot patiesību.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Cilvēks, kurš tevi krāpj, var teikt: „Tu esi atkarīgs no manis, tev ir kaut kāda nodevības saikne, ej pie psihologa.” Vai draugi var teikt, ka tavas ilgas ir „slimas”, kad tu vienkārši sēro. Kritērijs paliek viens: vai nodevība atkārtojas vienā virzienā, vai tev jāslēpj un jāmelo otra dēļ un vai tu pēc katras reizes jūties mazāks un apjukušāks.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tas, kuram tu uzticies, tevi sāpina, un tu tomēr pieķeries viņam vēl stiprāk. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Kaspars trīs reizes uzzina, ka sieva viņu krāpj. Katru reizi viņa raud, saka, ka viņš ir „vienīgais īstais”, un nedēļu ir sirsnīga. Kaspars draugiem nestāsta, jo „vīrieši par to nerunā”, un sāk trenēties, pirkt dāvanas un strādāt vairāk, lai „būtu pietiekami labs”. Vīrieši šādos stāstos bieži cieš klusumā – un šī vietne ir arī viņiem.

Vīrietis pret sievieti. Dace atklāj, ka vīrs no viņas slēpis kredītus un bankas dokumentos parakstījies viņas vārdā. Kad viņa jautā, vīrs saka, ka viņa ir „ideāla sieva, bet ar naudu tu neko nesaproti”. Viņa sāk sevi uzskatīt par vainīgu, ka neinteresējās.

Viena dzimuma pāris. Rihards dzīvo ar Oskaru, kurš draudējis viņu „atklāt” darbā un ģimenē, ja Rihards aizies. Oskars reizēm ir ļoti rūpīgs, reizēm nežēlīgs. Rihards jūt, ka nevienam citam nevar uzticēties, jo tikai Oskars zina visu.

Bijušais partneris un kopīgi bērni. Pēc šķiršanās bijušais tevi nomelnoja tiesā un skolā. Bet kad viņš piezvana un saka, ka bērns ilgojas pēc „normālas ģimenes”, tu apsver atgriešanos.

Vecāks pret bērnu un pieaugušu bērnu. Bērns, kuru māte sodīja un apkaunoja, pieaugušā vecumā ir viņas lielākais aizstāvis. Kad radi runā par viņas izturēšanos, viņš saka, ka „viņa darīja, ko varēja”. Tā nav melošana – tas ir bērna izdzīvošanas veids, kas palicis.

Brālis vai māsa. Brālis paņēma mantojumu, noliedzot norunas, bet kad viņam ir grūti, tu vienmēr steidzies palīgā.

Priekšnieks vai kolēģis. Vadītāja tevi publiski pazemo un piesavinās tavus panākumus, bet reizēm saka, ka tu esi „vienīgais, uz kuru var paļauties”. Tu noraidi citu darba piedāvājumu, jo jūties nodevīgs vai nodevīga.

Draugs. Draudzene aizņemas, neatdod, stāsta tavus noslēpumus – un tu viņu joprojām sauc par labāko draudzeni, jo „jūs kopā esat izgājuši cauri tik daudz”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Vecs tēvs zina, ka dēls ņēmis naudu no viņa konta. Viņš to nevienam nestāsta un turpina dēlam palīdzēt, jo „tas ir mans vienīgais dēls”.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte tev aiz muguras stāsta, ka tu esi ģimenē „naudas dēļ”. Tu tomēr vadi viņu pie ārstiem un svētkos esi pirmais vai pirmā, kas zvana.

Tiešsaistē. Cilvēks, ko pazīsti tikai internetā, tev mēnešiem meloja par sevi un paprasīja naudu. Kad tu to uzzini, viņš saka, ka „jūtas bija īstas”, un tu turpini rakstīt. Romantiskā krāpniecība (angl. romance scam) bieži turas uz tieši šādu saikni.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: skandāli, atklātas nodevības, draudi. Klusā: pastāvīgi mazi meli, pusnoslēpumi, „nejauši” izstāstītas tavas lietas – nekas pietiekami liels, lai aizietu, bet pietiekami daudz, lai tu zaudētu sevi.

Sākumā un pēc gadiem. Sākumā nodevība šķiet kā izņēmums, un piedot ir viegli. Pēc gadiem nodevības ir ierastas, bet saikne ir stiprāka, jo ieguldīts ir vairāk.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tev nestāstīju par parādiem, jo negribēju tevi uztraukt.” „Es tev to neteicu, jo gribēju tevi pasargāt.” Nodevība tiek pasniegta kā mīlestība, un tev ir grūti uz to dusmoties.

Kā reaģēt

Nosauc faktus. Uzraksti sarakstu: kas notika, kad, cik reizes. Bez vērtējuma. Uz papīra nodevības izskatās citādi nekā galvā.
Pārstāj slēpt. Izvēlies vienu drošu cilvēku un pastāsti viņam visu. Noslēpums ir viens no saiknes pīlāriem.
Pārbaudi, vai kaut kas mainās. Nevis vārdos, bet darbos, mēnešiem ilgi.
Aizsargā naudu un dokumentus. Ja nodevība saistīta ar finansēm, atver savu kontu, pārbaudi kredītvēsturi un saglabā kopijas.
Plāno ceļu ārā. Saikne pārtrūkst, kad beidzas kontakts. Pilnīgs kontakta pārtraukums (angl. no contact) ir visstiprākais instruments, bet, ja ir kopīgi bērni, palīdz pelēkais akmens (angl. grey rock – īsas atbildes bez emocijām). Sāc ar drošības plānu.
Esi pret sevi maigs vai maiga. Tas, ka tu pieķēries, rāda, ka tu spēj uzticēties. Tas nav tavs trūkums, tas tika izmantots.

Ko teikt

„Es vairs nesargāšu tavus noslēpumus. Ja tu negribi, lai citi zina, ko tu izdarīji, nedari to.”

Ko teikt

„Es tev ticēju. Tas nebija muļķīgi. Muļķīgi bija tas, kā tu to izmantoji.”

Kad NEkonfrontēt. Ja otrs ir bijis vardarbīgs, draud vai kontrolē naudu un dokumentus, neatklāj savus plānus un neizkārto „lielo sarunu”. Vispirms drošība: 112 briesmu gadījumā, 116 123 visu diennakti, 116 006 cietušajiem no noziegumiem un vardarbības (pēcpusdienā un vakarā). Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī ekonomiskas vardarbības gadījumā.

Ja meklē psihologu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību un traumu. Ne katrs speciālists Latvijā to saprot, un padoms „piedodiet viens otram un sāciet no jauna” vai pāru terapija ar cilvēku, kurš turpina nodot, var ievilkt atpakaļ. Labs speciālists tev tic, zina, kas ir traumatiskā saikne un gāzlaitings, un nespiež uz „samierināšanos”.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir nodevības saikne?

Tā ir pieķeršanās cilvēkam, kurš tevi atkārtoti nodod, – un tu tomēr paliec, aizstāvi un slēp viņa rīcību. Angliski betrayal bond.

Vai nodevības saikne ir tas pats, kas traumatiskā saikne?

Praktiski jā. Patriks Kārnss, kurš jēdzienu padarīja populāru, tos lietoja gandrīz vienādi. Atšķirība ir uzsvarā: nodevības saiknē centrā ir uzticības laušana. Vairāk: traumatiskā saikne.

Kāpēc es aizstāvu cilvēku, kurš mani nodeva?

Jo tas, kurš sāpina, ir arī tas, pie kura tu meklē mierinājumu; jo prāts sargā tevi no pārāk sāpīgas patiesības; jo ir ieguldīts daudz. Tas nav muļķība, tas ir mehānisms, un to var pārraut.

Vai viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Tev etiķete nav vajadzīga: ja nodevība atkārtojas un vaina katru reizi nonāk pie tevis, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, tāpēc ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un normālās attiecībās tu naktīs neprāto, vai problēma esi tu. Ja prāto, izlasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.

Nodevības saikne