Palīdzība pēc mobinga darbā un narcistiska priekšnieka

Svētdienas vakarā tev sažņaudzas vēders, jo rīt ir pirmdiena. Tu pārlasi katru e-pastu trīs reizes, pirms nosūti. Tu gadiem strādāji labi, bet tagad vairs nespēj koncentrēties un sāc ticēt, ka varbūt tiešām neproti savu darbu. Ja tevi darbā ilgstoši pazemo, izstumj, apmelo vai kontrolē, tā ir smaga pieredze, un tās sekas ir reālas. Šī lapa palīdzēs saprast, kas notiek, sargāt sevi un sākt atgūties jau šonedēļ.

Ja tev ir briesmas tagad

• Briesmas tieši tagad (draudi, fizisks uzbrukums darbā vai pie mājām): zvani 112.
• Ļoti grūti, domas par nāvi vai par to, ka „labāk būtu nepamosties”: zvani 116 123. Bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā.
• Noziegums vai vardarbība, gribi saprast tiesības: 116 006, katru dienu 12:00–22:00, bez maksas.

Ja kolēģis vai priekšnieks tev draud, seko tev ārpus darba vai raksta naktīs, sagatavo drošības plānu.

Kas ar tevi notiek

Mobings darbā (angl. workplace mobbing) ir tad, kad viens vai vairāki cilvēki ilgstoši un mērķtiecīgi grauj vienu kolēģi: pazemo, izslēdz no informācijas, apmelo, uzkrauj neiespējamus uzdevumus vai atņem jebkādus. Ja to dara vadītājs, latviski bieži saka arī „bosings”. Ja priekšniekam vai kolēģim ir narcistiska uzvedība, tam nāk klāt vēl kas: šarms vadības priekšā, pazemošana aiz slēgtām durvīm, tava darba piesavināšanās un tavas versijas pārrakstīšana.

Viens strīds, viena netaisna piezīme vai stingrs vadītājs vēl nav mobings. Atšķirība ir tajā, ka tas atkārtojas, ir vērsts pret tevi un tev nodara pāri. Pārbaudes jautājumi:

• Vai tas ilgst nedēļām vai mēnešiem, nevis vienu sliktu dienu?
• Vai noteikumi tev ir citādi nekā citiem?
• Vai, mēģinot to normāli pārrunāt, saruna pārvēršas par tavu „problēmu ar attieksmi”?
• Vai pēc katras tikšanās tev ir grūtāk domāt, nevis skaidrāks, kas jāuzlabo?

Ko tas nodara cilvēkam? Pētnieks Heinzs Leimanis (Heinz Leymann), kurš 1990. gadā pirmais plaši aprakstīja mobingu darbā, redzēja, ka ilgstoša izstumšana noved pie smagām stresa sekām, līdzīgām posttraumatiskajam stresam. Biežākās:

• Darba spēju kritums. Nespēj koncentrēties, aizmirsti lietas, vienkāršs uzdevums prasa stundas.
• Miegs un ķermenis. Nespēj aizmigt, mosties trijos naktī ar domām par darbu, sāp galva, vēders, mugura.
• Pārmērīga modrība (angl. hypervigilance): tu pēti katru priekšnieka toni un e-pasta laiku, lai paredzētu nākamo uzbrukumu.
• Šaubas par sevi. Tu sāc ticēt, ka varbūt tiešām neproti savu darbu. To bieži pastiprina gāzlaitings (angl. gaslighting): kad tev iestāsta, ka tas, ko tu redzēji, nenotika („Es tādu termiņu nekad neteicu”).
• Viltvārža sindroms (angl. impostor syndrome): sajūta, ka tevi tūlīt „atmaskos”, pat ja dari labi.
• Izdegšana un kauns. Mājās tu neko nestāsti, jo „pieaudzis cilvēks taču var izturēt darbu”.

Tas nav vājums. Ilgstoši draudīga vide liek nervu sistēmai būt trauksmē, un trauksmē smadzenes vienkārši nestrādā tā, kā mierā. Kad briesmas beidzas, spējas atgriežas, bet tam vajag laiku.

Ne tikai priekšnieks: citas versijas

Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats.

• Kolēģu grupa. Nav viena „ļaunā” cilvēka. Trīs kolēģi pusdieno bez tevis, pārtrauc sarunu, kad tu ienāc, un tavas idejas sapulcē „neviens nedzird”, līdz tās pēc nedēļas pasaka kāds no viņiem.
• Padotais pret vadītāju. Arī jaunu vadītāju var izstumt: padotais ignorē norādījumus, vadībai sūdzas par tavu „toksisko stilu” un pārliecina pārējos, ka tu esi problēma.
• Attālinātais darbs. Tevi neiekļauj čatu grupās, uz tavām ziņām neatbild dienām, bet sapulcē tevi publiski vaino, ka „nekomunicē”. Pēdas paliek, tāpēc saglabā ekrānuzņēmumus.
• Klusā versija. Neviens nekliedz. Tev vienkārši pamazām atņem projektus, informāciju un nozīmi, līdz tev vairs nav ko darīt, un tad jautā, kāpēc tu „neko nedari”.
• Ģimenes uzņēmums vai mazs kolektīvs. Priekšnieks ir arī radinieks vai draugs, un aiziet no darba nozīmē zaudēt arī cilvēkus. Tas padara visu daudz smagāku, un tas ir saprotams.

Ja esi uzņēmējs vai uzņēmēja un tev pāri dara biznesa partneris, mehānisms ir tāds pats, tikai vietā, kur strādā darba tiesības, palīdz jurists un līgumi.

Kāpēc kolēģi klusē vai nostājas otra pusē

Bieži sāp ne tikai priekšnieks, bet arī tie, kas klusē. Daži baidās kļūt par nākamo mērķi. Citi redz tikai šarmanto pusi. Vēl citi ir kļuvuši par „pērtiķiem”, kas nes informāciju (angl. flying monkeys, lidojošie pērtiķi: cilvēki, ar kuru starpniecību manipulators iedarbojas uz tevi). Tas nenozīmē, ka tu esi slikts kolēģis. Tā darbojas zirnekļa tīkls ap cilvēku, kuram vajag varu.

Ja tu vēl nevari (vai negribi) iet pie speciālista

Daudziem šķiet, ka darba problēma nav „pietiekami nopietna” psihologam, vai nav laika, jo darbs paņem visu. Tas ir saprotami, un sākt var šeit.

Pašpalīdzība var:

• palīdzēt saprast, ka tas, kas notiek, ir mobings, nevis tava nespēja;
• iemācīt dokumentēt, lai tev būtu fakti, nevis tikai sajūtas;
• iemācīt mierīgi atbildēt uz provokācijām un nedot otram jaunu „pierādījumu” pret tevi;
• nomierināt ķermeni vakaros, lai varētu gulēt.

Palikt vai aiziet?

Šis ir jautājums, kas moka visvairāk, un nav vienas pareizās atbildes. Daži paliek, jo vajag algu, kredītu maksāt vai nav citu darba vietu viņu pilsētā. Citi aiziet un vēlāk saka, ka tas bija labākais lēmums dzīvē. Daži nosacījumi palīdz izšķirties:

• Vai kāds augstāk var un grib to apturēt? Ja vadība vai personāla daļa uz tavu rakstisku iesniegumu reaģē un kaut kas mainās, ir vērts mēģināt. Ja atbilde ir „tu pārspīlē” un viss turpinās, sistēma, visticamāk, aizsargā otru.
• Cik daudz tev vēl ir spēka? Ja veselība jau sabrūk, pirmā ir veselība. Darbu var atrast vēlreiz, veselību atjaunot ir daudz grūtāk.
• Kas notiks ar tavu reputāciju? Ja tevi apmelo, dokumenti un liecinieki palīdz arī tad, ja aiziesi. Neaizej impulsīvi, neatstāj aiz sevis dusmīgu e-pastu: tas tiks izmantots pret tevi.

Ja aiziesi, tas nav zaudējums. Tu nevari uzvarēt spēlē, kur noteikumus maina otrs. Iziet no tās ir gudrs lēmums, nevis bēgšana.

Ko pašpalīdzība nevar: apturēt mobingu. To var darba devējs, inspekcija vai tiesa, un tavs lēmums mainīt darbu. Un tā nevar aizstāt cilvēku, kurš tev tic.

Ja izvēlēsies psihologu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbīgu uzvedību. Ne katram speciālistam ir zināšanas par manipulāciju un traumu, un labu gribošs, bet neinformēts padoms „parunā ar priekšnieku atklāti” vai „mēģini saprast viņa spiedienu” var tevi iedzīt vēl dziļāk. Ar manipulatīvu cilvēku atklātība bieži tiek izmantota pret tevi. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādīt? Vai zina, kas ir gāzlaitings un mobings? Vai pēc tikšanās tu jūties skaidrāk, nevis vainīgāk? Ja ne, meklē citu. Kamēr meklē, palīdz Dr. Ramani Durvasulas (ASV klīniskā psiholoģe) YouTube kanāls „DoctorRamani” angļu valodā, tur ir arī video par narcistiskiem priekšniekiem.

Tava pirmā nedēļa

1. 1. diena: ķermenis. Šovakar nekādas darba pastas pēc 20:00. Ieliec telefonu citā istabā. Pastaiga desmit minūtes, silta duša, ēdiens.
2. 2. diena: fakti. Atver realitātes žurnālu vai parastu kladi, ko glabā mājās. Ieraksti trīs pēdējos gadījumus: datums, laiks, kas tieši tika teikts vai darīts, kas bija klāt. Bez vērtējuma.
3. 3. diena: kopijas. Pārsūti sev uz privātu e-pastu vai saglabā ekrānuzņēmumus ar e-pastiem, uzdevumiem un ziņām, kas rāda, kas notiek. Pārbaudi, vai tas nepārkāpj tava uzņēmuma konfidencialitātes noteikumus.
4. 4. diena: viens drošs cilvēks. Pastāsti kādam ārpus darba: draugam, partnerim, 116 123. Ja ir kolēģis, kurš redzēja kādu gadījumu, pieraksti viņa vārdu kā iespējamo liecinieku.
5. 5. diena: viena nodarbība. Izlasi pirmo soli no mācību ceļa zemāk.
6. 6. diena: viens ieraksts. Noklausies vienu audio sadaļā „Klausies”, piemēram, ceļā uz darbu, lai darba dienu nesāktu jau saspringumā.
7. 7. diena: konsultācija. Pieraksti Valsts darba inspekcijas konsultāciju tālruni (67186522) un pārdomā, ko gribētu pajautāt. Zvanīt vari, kad jutīsi, ka vari, piemēram, nākamajā nedēļā.

Darbā, kamēr gatavojies, atbildi īsi un rakstiski. Ja saruna notiek mutiski, pēc tās nosūti īsu e-pastu ar kopsavilkumu.

Ja tas jau ir beidzies, bet joprojām sāp

Daudzi cilvēki atnāk uz šo lapu jau pēc tam, kad ir aizgājuši no darba vai priekšnieks ir nomainīts. Un brīnās, kāpēc joprojām sapņo par biroju, sarūk, ieraugot līdzīgu automašīnu, vai jaunajā darbā baidās no katras sapulces. Tā ir normāla reakcija. Nervu sistēma vēl kādu laiku turpina sargāt tevi no briesmām, kas jau beigušās. Jaunajā darbā palīdz trīs lietas: pateikt sev, kas ir citādi („šis vadītājs uz kļūdu reaģē mierīgi”), krāt pierādījumus par savu kompetenci (uzslavas, paveikto, pozitīvas atsauksmes) un neuzņemties visu uzreiz, lai pierādītu sevi. Ja pēc dažiem mēnešiem tas nemazinās, tas ir iemesls runāt ar speciālistu, nevis kauns.

Tavs mācību ceļš narcisms.lv

1. Konflikts vai vardarbība. Pirmais solis: atšķirt parastu darba konfliktu no vardarbīgas uzvedības, kas atkārtojas.
2. Mobings darbā. Kas tas ir, kā to atšķirt no stingras vadības un ko darīt Latvijā.
3. Gāzlaitings. Kāpēc pēc sarunām ar priekšnieku tu šaubies par savu atmiņu un kā pie tās palikt.
4. Zirnekļa tīkls. Kāpēc kolēģi un vadība nostājas otra pusē un kā no tīkla izkļūt.
5. Nomelnošanas kampaņa un triangulācija. Kā tevi apmelo aiz muguras un sapretina ar kolēģiem un kā reaģēt mierīgi.
6. Pelēkais akmens un BIFF. Kā runāt ar cilvēku, no kura nevari aiziet: īsi, garlaicīgi, bez emocijām, ko var izmantot pret tevi.
7. Viltvārža sindroms. No kurienes nāk sajūta, ka neproti savu darbu, un kā to atšķirt no patiesības.
8. Kāpēc pēc vardarbības nevari strādāt kā agrāk. Cik ilgi parasti atgriežas koncentrēšanās un kā darba spējas atgūt soli pa solim.
9. Ko vardarbība nodara ķermenim. Kortizols, miegs, sirds un gremošana, un kad iet pie ārsta.
10. Kā atjaunot nervu sistēmu. Desmit minūšu rutīna un rīki, ar ko vakarā izkāpt no darba trauksmes.

Rīki šim ceļam:

Kad ar pašpalīdzību nepietiek

Ej pie ģimenes ārsta vai speciālista, ja:

• tu domā par nāvi vai par to, ka būtu labāk nepamosties (zvani 116 123 vai 112 tagad);
• nedēļām nevari gulēt, ēst, un ķermenis „streiko”: sirdsklauves, spiediens krūtīs, vemšana pirms darba;
• tev ir panikas lēkmes ceļā uz darbu vai pirms sapulcēm;
• tu sāc dzert vai lietot medikamentus, lai varētu aizmigt vai aiziet uz darbu;
• tu vairs nespēj strādāt pat vienkāršus uzdevumus.

Ģimenes ārsts var izvērtēt, vai tev vajag darbnespējas lapu, un dot nosūtījumu pie psihologa: noteiktos gadījumos (piemēram, depresija, trauksme, ar stresu saistīti traucējumi) līdz 10 valsts apmaksātām konsultācijām, arī attālināti. Izstāsti ārstam godīgi, kas notiek darbā. Tas ir arī ieraksts tavā medicīniskajā dokumentācijā par veselības pasliktināšanos.

Kur Latvijā vērsties

Vispirms: rakstiski darba devējam

Daudzos uzņēmumos ir iekšējā kārtība sūdzībām, personāla daļa vai uzticības persona. Ja tas tev ir droši, uzraksti īsu, mierīgu iesniegumu: kas notiek, kopš kura laika, konkrēti datumi un ko tu lūdz (piemēram, pārtraukt pazemošanu sapulcēs, mainīt pakļautību). Paturi kopiju un pieraksti, kad un kam to iesniedzi. Pat ja nekas nemainās, tas parāda, ka darba devējs zināja. Ja tieši vadītājs ir tas, kurš dara pāri, un augstāk nav neviena, kam uzticies, vari uzreiz vērsties inspekcijā.

Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija (VDI) uzrauga, kā darba devēji ievēro darba tiesības un darba aizsardzības prasības. Tā sniedz bezmaksas konsultācijas un pieņem iesniegumus par pārkāpumiem darba vietā, arī par mobingu un psiholoģisku vardarbību no vadītāja.

• Konsultāciju tālrunis: 67186522 (pirmdien–ceturtdien 9:00–12:00 un 12:30–16:30, piektdien 9:00–12:00 un 12:30–14:00).
• Iesniegumu var iesniegt: e-pastā vdi@vdi.gov.lv, caur e-adresi vai klātienē K. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās inspekcijās.
• Anonīmi: darbiniekam ir tiesības ziņot VDI anonīmi caur sadaļu „Ziņo VDI” vietnē vdi.gov.lv.
• Ko pierakstīt iesniegumā: notikumu datumus, kas tieši notika, liecinieku vārdus, un pievieno e-pastus, ziņas, ja ir, ārsta izziņas par veselības pasliktināšanos.

VDI izvērtē informāciju un lemj, vai veikt pārbaudi. Inspekcija nav psihologs un nevar atjaunot tavu veselību, bet tā ir oficiāla vieta, kur tavs gadījums tiek reģistrēts.

Juridiskā palīdzība un tiesa

Ja gribi prasīt atlīdzību vai apstrīdēt atlaišanu, ar darba strīdiem nodarbojas tiesa. Ar juristu pārrunā termiņus un pierādījumus pēc iespējas agrāk. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības bezmaksas informatīvais tālrunis: 80001801 (Tiesu administrācija). Arī tiesībsargs (tiesibsargs.lv) izskata cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp darba vidē.

Emocionāls atbalsts un psihologs

Ja dzīvo Rīgā, Rīgas Sociālais dienests (67105048 vai 25770080, soc@riga.lv) piedāvā bezmaksas psihologa konsultācijas pieaugušajiem krīzes situācijā, ja deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā.

Speciālista kvalifikāciju vari pārbaudīt Psihologu reģistrā (viis.gov.lv/registri/psihologi) un Latvijas Psihoterapijas biedrības sarakstā (psihoterapija.lv/lpb-specialisti). Sīkāk: Palīdzība Rīgā, Palīdzība Mārupē, Kā atrast psihologu Rīgā.

Iedziļinies

• Palīdzība pēc traumatiskas pieredzes: kopskats un visas situācijas.
• Trauksme, panika un miegs: ko darīt, ja panika sākas jau ceļā uz darbu.
• Pēc emocionālas vardarbības: kad nesita, bet sāpēja ilgi.
• Pēc narcistiska vecāka: ja priekšnieks atgādina kādu no bērnības.