Varmākas un vielas: kas ir no vielas un kas ir no cilvēka

Ja tev draud briesmas tieši tagad, zvani 112. Par to, kad alkohols un narkotikas padara situāciju bīstamu, lasi Alkohols, narkotikas un briesmas.

Kas tas ir

Ja cilvēks, kurš tev dara pāri, arī dzer vai lieto, tu droši vien esi uzdevis sev vienu jautājumu simtiem reižu: vai tas ir viņš vai viņaviņaviņš, vai tā ir viela? Ja tas ir alkohols, tad varbūt, kad viņš vai viņaviņaviņš pārstās dzert, viss būs labi. Ja tas ir kokaīns, tad varbūt pēc ārstēšanās atgriezīsies cilvēks, kuru tu iepazini.

Šī cerība ir saprotama. Tā arī ir viena no stiprākajām lietām, kas tevi notur. Tāpēc šajā nodarbībā skatāmies uz to no vairākām pusēm, lai tu varētu atšķirt, kas ir no vielas un kas ir no cilvēka.

Vispirms divas lietas, kas ir patiesas vienlaikus.

Atkarība ir slimība. Nora Volkova (angl. Nora Volkow) un kolēģi (2016) aprakstīja, kā ilgstoša lietošana maina smadzeņu atlīdzības, stresa un paškontroles sistēmas. Cilvēks turpina lietot pat tad, kad pats to negrib. Viņš melo par lietošanu, jo kauns un vilkme ir stiprāki par apņemšanos. Tas nav morāls vājums. Tā ir smadzeņu slimība, ko var ārstēt.

Vardarbība ir izvēle. Tā ir uzvedība, kas kalpo kontrolei: lai otrs baidītos, klusētu, pielāgotos. Daudzi cilvēki ar atkarību nekad nav vardarbīgi pret partneri. Un daudzi varmākas nedzer nemaz.

Tātad jautājums „atkarība vai narcisms” ir nepareizi uzdots. Var būt tikai viens, var būt otrs, var būt abi. Pareizais jautājums ir: kas paliek, kad vielas nav?

Vārds par „narcistu”

Šajā nodarbībā mēs runājam par narcistisku uzvedības modeli: kad cilvēks atkārtoti izturas pret tevi ar nicinājumu, melo, pārliek vainu uz tevi, rūpējas galvenokārt par savu tēlu un sagaida, ka viņam pienākas vairāk nekā citiem (angl. entitlement, tiesību sajūta). Tas nav tas pats, kas diagnoze. Par diagnozi runājam zemāk.

Kas ir no vielas un kas ir no cilvēka

Šī tabula ir galvenā nodarbības daļa. Tā nav diagnostikas rīks. Tā palīdz sakārtot to, ko tu redzi, lai tas nebūtu viens liels „viņš dzer”.

Kā to lasīt? Ja lielākā daļa sāpīgo lietu ir kreisajā kolonnā un pazūd, kad cilvēks ir skaidrā prātā, tu esi blakus cilvēkam ar atkarību. Tas ir smagi, un tev vajag atbalstu. Ja lielākā daļa ir labajā kolonnā un paliek arī tad, kad viņš vai viņaviņaviņš nelieto, vielas nav galvenais.

Skaidrā prāta tests

Visvienkāršākais tests, ko vari izdarīt pats, pat bez tabulas: kā šis cilvēks izturas pret tevi, kad viņš vai viņaviņaviņš ir pilnīgi skaidrā prātā?

Ne pirmajā rītā pēc ballītes, kad ir paģiras un kauns. Ne abstinencē. Bet parastā otrdienā, trešajā nedēļā bez lietošanas.

• Vai tad tevi ciena?
• Vai var runāt par to, kas notika, un otrs uzņemas atbildību?
• Vai tad nav nicinājuma, izsmiekla, klusēšanas soda?
• Vai tu tad nestaigā kā pa olām?

Ja skaidrā prātā cilvēks ir nežēlīgs, auksts, kontrolējošs, tas nav vielas. Vielas var padarīt to skaļāku. Bet saturs ir tas pats.

Kas tas nav

• Tas nav cilvēks ar atkarību, kurš pats cieš un kaunas. Šis cilvēks melo par lietošanu, sabojā svētkus, aizmirst solīto. Tas sāp, un tev vajag atbalstu. Bet, ja skaidrā prātā ir nožēla, cieņa pret tevi un mēģinājumi ārstēties, tas ir cits stāsts nekā nicinājums.
• Tas nav cilvēks ar depresiju, kurš dzer un noslēdzas. Šāds cilvēks var būt attālināts un nepieejams. Bet attālums no sāpēm nav tas pats, kas klusēšana kā sods.
• Tā nav viena briesmīga nakts pēc kāzām vai bērēm, pēc kuras nāk atvainošanās un izmaiņas.
• Tā nav tava „kontrole”, ja tu vienreiz mierīgi pasaki, ka tevi uztrauc otra dzeršana. Rūpes par cilvēka veselību nav uzbrukums.

Ja etiķeti vērš pret tevi

Dažreiz tieši tas, kurš dzer un pazemo, tevi sauc par „narcisu”, „kontrolējošo” vai „alkoholiķi”. Etiķetes var izmantot abos virzienos. Tāpēc skaties uz to, kas nemainās neatkarīgi no vārdiem: kurš pēc strīda jūtas bailīgāks un klusāks, kurš pielāgojas, kura vajadzības pazūd, un kurš vienmēr iznāk „pareizais”. Tas, kurš staigā kā pa olām, parasti nav tas, kurš dara pāri.

„Tas runāja alkohols”

Viena no visbiežākajām frāzēm vardarbīgās attiecībās. Un viena no ērtākajām.

Kad vardarbība tiek pasniegta kā vielas darbs, notiek trīs lietas. Pirmā: atbildība pazūd. Neviens it kā neko nav izdarījis, tikai „alkohols”. Otrā: tev ir kam piedot. Tu nepiedod cilvēkam, kurš tevi pazemoja, tu piedod slimībai. Trešā: cerība paliek. Ja tā ir viela, tad pietiek, ka viņš vai viņaviņaviņš pārstās dzert.

Pētnieks Kenets Leonards (angl. Kenneth Leonard, 2005) apskatīja, ko zinātne var un ko nevar teikt par alkohola un partneru vardarbības saistību. Vienkāršiem vārdiem: stipra dzeršana var būt viens no cēloņiem, kas veicina vardarbību, īpaši cilvēkiem, kuriem jau ir citi riski. Vardarbība ir biežāka dienās, kad cilvēks ir dzēris. Bet alkohols nav vienīgais un nepietiekams izskaidrojums. Lielākā daļa cilvēku, kuri dzer, nav vardarbīgi pret partneri. Alkohols samazina bremzes. Tas neiedod cilvēkam nicinājumu, ko viņam jau nav.

Tāpēc to var pateikt vienkārši: alkohols var atvērt durvis. Bet aiz durvīm stāv cilvēks.

Pievērs uzmanību: pēdējās divās situācijās atkarība tiek izmantota ne tikai kā attaisnojums, bet kā ierocis. Iebilst kļūst par noziegumu, jo „viņam vai viņai ir grūti”„viņai ir grūti”„viņam ir grūti”. Tā ir žēluma spēle (angl. pity play): kad otrs izmanto savas ciešanas, lai tu nevarētu aizstāvēties.

Vielas kā kontroles instruments

Dažiem cilvēkiem vielas ir ne tikai viņu problēma. Tās kļūst par veidu, kā kontrolēt tevi. Tas ir viens no veidiem, kā izpaužas pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi (angl. coercive control): kad otrs pakāpeniski noteic, ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē un kā jūties.

ASV aptaujā (Warshaw et al., 2014) cilvēki, kuri zvanīja uz vardarbības palīdzības līniju, stāstīja par četriem veidiem, kā partneris to dara:

1. Spiež tevi lietot. „Tikai vienu.” „Ar tevi nav jautri.” „Ja tu mani mīli, pamēģini.”
2. Sagādā un padara atkarīgu. Pērk, nes, „dāvina”. Tavs pieradums kļūst par viņa varu.
3. Traucē tev ārstēties. Neļauj iet pie ārsta, izsmej grupas, atnes vielas tieši tad, kad tu mēģini pārtraukt.
4. Izmanto tavu lietošanu pret tevi. Draud pastāstīt bāriņtiesai, darbam, tavai ģimenei. Tiesā saka: „Viņa ir narkomāne.” Par to, kurš sagādāja, neviens nejautā.

Ja tu šajā sarakstā atpazīsti sevi, izlasi Kad upuris sāk dzert vai lietot. Tā ir tava lietošana, un par to var parūpēties bez kauna.

Vēl viens veids ir ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse): kopīgā nauda aiziet vielām, tev jāsedz rēķini, bet tev pašam vai pašaipašampašai naudas nav. Un iebiedēšana (angl. intimidation): reibumā tiek sisti trauki, dauzītas durvis, braukts ar tevi mašīnā pārāk ātri. Tās nav „sekas”. Tās ir metodes, un tās strādā, jo tu sāc pielāgoties.

Varenības vielas un vardarbības vielas

Dažādas vielas darbojas dažādi. Šeit nav instrukcijas un nav pilna saraksta. Tikai tas, kas tev jāzina par risku.

Kokaīns un citi stimulanti (piemēram, amfetamīns) dod enerģiju, pašpārliecinātību, varenības sajūtu. Cilvēkam, kuram jau ir grandiozs narcisms (angl. grandiose narcissism), kad viņš sevi redz kā pārāku par citiem, stimulanti to pastiprina. Cilvēks runā skaļāk, ātrāk, ir vēl pārliecinātāks, ka viņam pienākas viss. Pēc tam nāk „nokrišana” (angl. crash): nogurums, depresija, aizkaitināmība. Bieži tieši tad, kad varenības sajūta sabrūk, otrs izgāž to uz tevi. Stimulanti var izraisīt arī aizdomīgumu, greizsirdību un paranoju, sevišķi pēc vairākām naktīm bez miega, un riskantu seksuālo uzvedību.

Alkohols samazina bremzes un spēju apstāties. Tas saistīts ar lielāku fiziskas vardarbības risku (Leonard, 2005). Pētījumā par partneru vardarbības gadījumiem ar letālām sekām (Campbell et al., 2003) varmākas vielu lietošana un problemātiska dzeršana bija starp riska pazīmēm, kopā ar draudiem nogalināt, ieroci, iepriekšēju žņaugšanu un aiziešanas brīdi no ļoti kontrolējoša partnera.

Nomierinošās un miega tabletes kopā ar alkoholu padara cilvēku neprognozējamu, var radīt atmiņas robus un „es neko neatceros”, kas vēlāk tiek izmantots kā attaisnojums.

Ja tavā situācijā ir vielas un kāda no šīm pazīmēm: draudi, žņaugšana, ierocis, greizsirdība, izsekošana, tas ir iemesls domāt par drošību tagad. Lasi Alkohols, narkotikas un briesmas un bīstamības pazīmes nodarbībā Kad narcists ir vīrietis.

Kā tas izskatās

Variācijas: ne tikai partneris

Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats: viela kļūst par attaisnojumu, bet nicinājums paliek arī skaidrā prātā.

Skaidrā prātā narciss joprojām ir narciss

Atturība ir laba lieta. Tas ir jāpasaka skaidri. Ja cilvēks pārstāj lietot, mājās bieži kļūst mazāk haosa, mazāk nakts scēnu, mazāk fiziskas bīstamības. Tas ir reāls ieguvums tev un bērniem.

Bet atturība pati par sevi nenoņem narcistisku uzvedības modeli. Tā noņem vielu. Nicinājums, tiesību sajūta, meli, vainas pārlikšana, tēla spodrināšana un empātijas trūkums nav no pudeles. Tie bija pirms pudeles un paliek pēc tās. Dr. Ramani Durvasula (2024) to raksturo kā personības iezīmes, kas ir ļoti noturīgas un reti būtiski mainās, īpaši tad, ja cilvēks pats neredz problēmu sevī.

Ir vēl kaut kas, ko daudzi nepamana. Daži cilvēki ar šādu uzvedības modeli atveseļošanos izmanto kā jaunu skatuvi:

• Jauna loma. Tagad viņš vai viņaviņaviņš ir „varonis”, kurš cīnās ar atkarību. Visi apbrīno. Tu esi tas, kurš „neatbalsta”.
• Jauna valoda. „Man jārūpējas par savu atveseļošanos, tāpēc es nevaru runāt par tavām jūtām.” „Tu mani trigerē.” „Mana programma saka, ka man jāliek sevi pirmajā vietā.”
• Jauns ierocis. „Ja es atkritīšu, tā būs tava vaina.” Tu dzīvo bailēs, ka jebkurš tavs vārds var izraisīt atkrišanu.
• Jauna piedošanas prasība. „Es esmu atvainojies. Tagad tev jāpiedod, citādi tu esi tas, kurš netiek pāri.”

Īsta atveseļošanās izskatās citādi. Cilvēks uzņemas atbildību bez „bet”. Viņš labo nodarīto ar darbiem, ilgi un bez prasībām. Viņš ciena, ka tev vajag laiku vai pat ka tu vairs negribi būt kopā. Viņš nepadara tevi par savas atturības sargu.

Ko tas nozīmē tev

Tu nevari otru izmīlēt skaidrā prātā

Daudzi cilvēki gadiem dzīvo ar domu, ka, ja viņi būs pietiekami mīloši, pacietīgi, klusi, kārtīgi, otrs pārstās lietot. Vai ka, ja viņi būs pietiekami stingri, ar ultimātiem, izlietām pudelēm un pārbaudītām kabatām, otrs apstāsies.

Tas nestrādā. Ne tāpēc, ka tu nemīli pietiekami. Tāpēc, ka atkarīgs cilvēks mainās tad, kad pats nolemj, parasti ar profesionālu palīdzību. Un narcistisks uzvedības modelis nemainās no mīlestības vispār. Tas bieži pat pastiprinās, jo tava mīlestība un pacietība viņam apstiprina, ka tā var.

Līdzatkarība un piesegšana

Līdzatkarība (angl. codependency) vienkāršiem vārdiem ir tad, kad tava dzīve sāk griezties ap otra problēmu. Tu skaiti pudeles, zvani uz darbu, ka viņš vai viņa „ir slims”viņa „ir slima”viņš „ir slims”, maksā parādus, stāsti bērniem, ka „tētim vai mammai sāp galva”„mammai sāp galva”„tētim sāp galva”, sargā viņa vai viņasviņasviņa tēlu citu priekšā. Melodija Bītija (angl. Melody Beattie) grāmatā „Codependent No More” (1986) to aprakstīja kā mēģinājumu kontrolēt citu cilvēku, lai pats justos drošībā, kas beigās tevi izsmeļ un viņu nemaina.

Daļa no tā atkarību speciālistu valodā saucas piesegšana (angl. enabling): kad tuvinieks, gribēdams palīdzēt, noņem no atkarīgā sekas. Tu izlabo viņa kļūdas, un viņam nav jāsaskaras ar to, ko viņš dara.

Svarīgi: līdzatkarība nav tava diagnoze un nav iemesls tevi vainot. Tā ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju. Un, ja ir vardarbība, tā bieži ir arī izdzīvošanas stratēģija: tu piesedz, jo, ja nepiesegsi, būs bīstami. Tas nav tavs vājums. Bet ir labi to redzēt, jo tad tu vari izvēlēties citādi.

Kad aiziet jebkurā gadījumā

Tev nav jāgaida, kamēr otrs izveseļosies, lai tu drīkstētu sevi sargāt. Ir situācijas, kad aiziet vai vismaz sagatavot aiziešanu ir pareizi, pat ja otrs saka, ka „tūlīt sāks ārstēties”:

• ja ir fiziska vardarbība, draudi, žņaugšana vai ierocis;
• ja bērni redz vai piedzīvo vardarbību vai ir palikuši ar otru reibumā;
• ja arī tu sāki lietot, lai izturētu;
• ja skaidrā prātā nicinājums un kontrole paliek;
• ja otrs tavu aiziešanu jau vairākas reizes apturējis ar solījumiem, kas netika izpildīti;
• ja tu jūties, ka pazūd tavs „es”.

Aiziešana nenozīmē, ka tu neesi mīlējis vai mīlējusineesi mīlējisneesi mīlējusi. Tā nozīmē, ka tu mīli arī sevi.

Ja meklē speciālistu

Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs, terapeits vai pat narkologs pārzina narcistisku vardarbību un to, kā tā sadzīvo ar atkarību. Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu: ieteikt pāru terapiju, „jums abiem jāstrādā pie attiecībām”, „atbalstiet viņu atveseļošanās laikā”, „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar cilvēku, kurš tavu atklātību pārvērš par ieroci, kopīga sesija nestrādā un var pat palielināt briesmas.

Pārbaudi speciālistu: vai tev tic, neprasot pierādīt? Vai pazīst vārdus gāzlaitings, pastāvīga kontrole, traumatiskā saikne? Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „salabšanu”? Vai runā par tavu drošību, nevis tikai par otra atveseļošanos? Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīga, apjucis vai apjukusivainīgs, apjucisvainīga, apjukusi, meklē citu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024), viss angļu valodā. Tuviniekiem ir arī Al-Anon tipa grupas, kurās cilvēki zina, ko nozīmē dzīvot ar dzērāju. Tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Vai tas ir narcisms?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Ja iet, tad bieži atkarības dēļ, un tad ārsts redz atkarību, nevis to, kā viņš vai viņaviņaviņš izturas mājās. Tāpēc „nav diagnozes” vai „ir diagnoze tikai atkarībai” nenozīmē „nav narcisma”.

Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja nicinājums, meli un vainas pārlikšana notiek atkal un atkal, arī skaidrā prātā, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns.

Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai tu esi tas, kurš jūk prātā. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls: Apjukums ir simptoms un Gāzlaitings.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai tu gaidi „to cilvēku”, kas atgriezīsies, kad otrs pārstās lietot?
• Vai pēc katra incidenta tu dzirdi „tas nebiju es, tā bija viela”?
• Vai mierīgajās, skaidrajās dienās tu joprojām staigā kā pa olām?
• Vai tu slēp otra lietošanu no draugiem, darba, bērniem?
• Vai otrs tevi ir spiedis lietot kopā vai ir izmantojis tavu lietošanu pret tevi?
• Vai pēc ārstēšanās tu dzirdi jaunus vārdus, bet redzi veco uzvedību?

Mīti

Iedziļinies

• Alkohols, narkotikas un briesmas: kad risks pieaug
• Kad upuris sāk dzert vai lietot
• Tā, kas pazūd — slēptā dubultā dzīve ar vielām
• Kad narcists ir vīrietis un Kad narciste ir sieviete
• Atklātais un slēptais
• Kā narkotika — kāpēc tev pašam ir tik grūti atrauties
• Līdzatkarība, Pilnīga kontrole, Reaktīvā vardarbība
• Garīgā apiešana un Žēluma spēle
• Drošības plāns