Palīdzība pēc kontroles un naudas vardarbības

Tev ir jāatskaitās par katru eiro. Otrs zina tavas paroles, lasa tavas ziņas un jautā, kāpēc tu biji veikalā divdesmit minūtes. Draugi ir pazuduši, jo „viņi tev nav labi”. Tava alga nonāk kopīgajā kontā, kuram tev nav piekļuves, vai uz tava vārda ir kredīts, ko neņēmi tu. Ja tas izklausās pazīstami, tu neesi „pārāk jūtīgs cilvēks”. Tā ir vardarbība, pat ja neviens tevi nekad nav sitis. Šī lapa palīdzēs to saprast, sākt atgūt patstāvību un atrast palīdzību Latvijā.

Ja tev ir briesmas tagad

• Briesmas tieši tagad: zvani 112. Bez maksas, visu diennakti.
• Vardarbība, draudi, tiesības: 116 006, katru dienu 12:00–22:00, bez maksas.
• Ļoti grūti, domas par nāvi: 116 123, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā.
• Ja otrs var redzēt tavu telefonu vai datoru, vispirms izlasi, kā droši lietot šo vietni. Kontrolējošs cilvēks bieži pārbauda arī pārlūka vēsturi.

Svarīgi: ja otrs kontrolē visu, laiks, kad tu sāc atgūt patstāvību vai runāt par aiziešanu, var kļūt bīstamāks. Tāpēc katru soli plāno klusi un droši.

Kas ar tevi notiek

Angļu valodā to sauc coercive control: kad otrs pamazām pārņem kontroli pār visu tavu dzīvi — ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē, ko velc, kad guli. Sociologs Evans Stārks (Evan Stark) to aprakstīja kā brīvības atņemšanu ikdienā: nevis viens liels uzbrukums, bet tūkstoš mazu noteikumu, kuru pārkāpšana kaut ko maksā. Daļa no tā ir ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse): kad otrs kontrolē tavu naudu, darbu un kredītus.

Kā tas izskatās (situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats):

• Nauda. Tev iedod „kabatas naudu”, jāuzrāda čeki, nav piekļuves kontam, tavu algu pārskaita „kopīgajā” kontā, ko pārvalda otrs.
• Darbs. Otrs grauj tavu darbu: strīds pirms intervijas, „aizmirsts” transports, pārmetumi, ka darbs tev svarīgāks par ģimeni, līdz tu aizej no darba. To sauc par sabotāžu (angl. sabotage).
• Parādi. Kredīti un līzingi uz tava vārda, rēķini, kurus tev „jāparaksta, jo tā ir vienkāršāk”, un vēlāk parādi paliek tev.
• Dokumenti. Pase, ID karte, auto dokumenti vai līgumi glabājas pie otra „drošībā”, un tev tos neiedod.
• Telefons un internets. Otrs zina paroles, pārbauda ziņas, seko tavai atrašanās vietai. To sauc par izsekošanu (angl. stalking, cyberstalking).
• Cilvēki. Pamazām atšķir no draugiem un radiem, līdz tev nav, kam piezvanīt. Tā ir izolācija (angl. isolation).
• Noteikumi. Ko drīkst ēst, vilkt, kad jābūt mājās, ar kādu toni runāt. Noteikumi mainās, un tu nekad nezini, kad pārkāp.

Ko tas nodara tev? Laika gaitā tu vairs neuzticies saviem lēmumiem. Iestājas iemācītā bezpalīdzība (angl. learned helplessness): pēc gadiem, kuros nekas nepalīdzēja, tu pārstāj mēģināt. Tev var būt kauns, ka „pieaudzis cilvēks” nevar nopirkt pats sev kafiju bez atļaujas. Bailes no naudas, no bankas, no papīriem. Sajūta, ka bez otra tu netiksi galā. Tā nav tava īpašība. Tas ir rezultāts tam, ka tev gadiem atņēma iespēju mēģināt.

Kāpēc no malas to neredz

Kontrole reti sākas ar aizliegumiem. Tā sākas ar rūpēm: „es tevi aizvedīšu”, „es nokārtošu rēķinus”, „kam tev tie draugi, mums ir labi divatā”. Katrs solis atsevišķi izskatās saprātīgi. Kopā tie pēc gadiem izveido būri, kuram no ārpuses redz tikai skaistu fasādi. Draugi redz rūpīgu partneri, radi redz kārtīgu ģimeni ar sakoptām mājām. Tāpēc, kad tu beidzot pastāsti, tev var atbildēt: „Bet viņš taču tik labi par tevi rūpējas” vai „viņa taču tikai uztraucas”. Tas nenozīmē, ka tu kļūdies. Tas nozīmē, ka kontrole strādāja tieši tā, kā bija paredzēts: to redz tikai tas, kurš dzīvo iekšā.

Vēl viena pazīme: kontrolējošs cilvēks parasti prasa no tevis to, ko pats nedara. Tev jāatskaitās par katru pirkumu, bet viņa vai viņas tēriņi nav apspriežami. Tev jādod paroles, bet savas otrs nedod. Šī nevienlīdzība ir svarīgāka par jebkuru atsevišķu noteikumu.

Rūpes vai kontrole?

Kas tā nav

Ne katrs strīds par naudu ir vardarbība. Tā nav:

• kopīgs budžets, par kuru abi vienojās, abi redz visu un var to mainīt;
• situācija, kad viens pelna vairāk vai viens uz laiku paliek mājās, ja abi to izvēlējās un abiem ir pieeja naudai;
• strīds par to, vai pirkt jaunu auto, kas beidzas ar kompromisu;
• norunāta palīdzība partnerim ar azartspēļu vai iepirkšanās atkarību, ko viņš vai viņa pats lūdza un var atcelt;
• vecāka cilvēka finanšu pārvaldīšana ar viņa piekrišanu, atklāti un viņa interesēs.

Atšķirība ir trīs lietās: vai tev ir pieeja informācijai, vai tev ir izvēle, un vai noteikumi vienādi attiecas uz abiem. Ja atbilde uz visām trim ir „nē”, un tā notiek atkal un atkal, tā ir kontrole, nevis kopīga saimniekošana.

Ja tu vēl nevari (vai negribi) iet pie speciālista

Kontrolējošās attiecībās bieži nav ne naudas, ne laika, ne iespējas nemanot aiziet pie psihologa. Otrs var pārbaudīt kalendāru, bankas izrakstu un telefona zvanus. Tāpēc pašpalīdzība šeit nav „otrā izvēle”, tā ir reāls sākums.

Pašpalīdzība var:

• dot vārdus tam, kas notiek, lai tu pārstātu domāt, ka problēma ir tava nespēja;
• palīdzēt klusi sagatavot mazus patstāvības soļus;
• atjaunot uzticēšanos saviem lēmumiem, sākot ar mazākajiem;
• sagatavot drošu aiziešanu, ja tā izlemsi.

Ko pašpalīdzība nevar: atgūt naudu, sadalīt mantu vai atcelt kredītus. Tam vajag juristu un dažreiz tiesu. Un tā nevar aizstāt cilvēkus, kas tev palīdz praktiski.

Ja izvēlēsies psihologu vai ģimenes konsultantu, pārbaudi, vai viņš saprot kontroli attiecībās. Ne katrs speciālists to atpazīst, jo no malas tas var izskatīties pēc „atšķirīgiem uzskatiem par naudu”. Padoms „vienojieties par budžetu kopā” vai pāru terapija ar cilvēku, kurš kontrolē, var palielināt briesmas: tas, ko pasaki sesijā, mājās var tikt izmantots pret tevi. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, vai zina, kas ir coercive control un ekonomiskā vardarbība, vai pirmajā vietā liek tavu drošību? Kamēr meklē, Dr. Ramani Durvasulas (ASV klīniskā psiholoģe) YouTube kanālā „DoctorRamani” ir daudz par kontroli un finansiālo vardarbību, angļu valodā.

Tava pirmā nedēļa

Katrs solis ir mazs un, ja vajag, nemanāms.

1. 1. diena: drošība. Pārdomā, ko otrs redz: telefonu, e-pastu, banku, atrašanās vietu. Izlasi par drošu lietošanu un neko nemaini pēkšņi, ja tas var izraisīt dusmas.
2. 2. diena: dokumenti. Uzzini, kur ir tava pase vai ID karte. Nofotografē dokumentus, līgumus, kredītu papīrus un nosūti uz e-pastu, ko otrs nezina, vai uzticamam cilvēkam.
3. 3. diena: nauda. Uzraksti, ko tu zini par savu naudu: kontus, kredītus uz tava vārda, ienākumus. Ja vari droši, sāc atlikt nelielu summu skaidrā naudā vai uz kontu, par kuru otrs nezina.
4. 4. diena: viens cilvēks. Sazinies ar vienu cilvēku, ar kuru otrs tevi atšķīra. Nav jāstāsta viss. Pietiek ar „man pietrūkst tevis”.
5. 5. diena: viena nodarbība. Izlasi pirmo soli no mācību ceļa zemāk.
6. 6. diena: viens ieraksts. Noklausies vienu ierakstu sadaļā „Klausies” (austiņās, ja otrs ir tuvumā).
7. 7. diena: viens lēmums tikai tev. Kaut ko mazu: ko ēdīsi pusdienās, kādu dziesmu klausīsies, kurp aiziesi pastaigā. Tā sāk atgriezties uzticēšanās sev.

Ja zini, ka šāds teikums var izraisīt bīstamas dusmas, nesaki to. Tad vispirms ir drošības plāns un 116 006.

Patstāvības salas: nauda, dokumenti, darbs

Patstāvību neatgūst ar vienu lēcienu. To atgūst ar mazām salām, kas pieder tikai tev. Ne visas ir drošas uzreiz, tāpēc izvēlies tās, kuras otrs nepamanīs vai kuras tu vari mierīgi paskaidrot.

• Nauda. Pat neliela summa, kas ir tikai tava, maina sajūtu. Konts bankā, kuru izvēlies tu, ar paziņojumiem uz e-pastu, ko otrs nezina. Vai skaidra nauda pie uzticama cilvēka. Ja kopīgajā kontā ir arī tava alga, pieraksti, cik un kad tika ieskaitīts.
• Dokumenti. Kopijas no pases, ID kartes, dzimšanas apliecības, laulības apliecības, darba līguma, kredītu un īres līgumiem. Ja otrs tur tavus oriģinālus un neatdod, pastāsti to 116 006 vai policijai, jo tā ir daļa no vardarbības.
• Kredīti un parādi. Neparaksti neko steigā vai spiediena dēļ, pat ja otrs saka „tā ir tikai formalitāte”. Ja uz tava vārda jau ir kredīti, par kuriem nezināji, pajautā savai bankai izrakstus un aprunājies ar juristu. Bezmaksas juridiskās palīdzības informatīvais tālrunis: 80001801.
• Darbs un prasmes. Ja otrs tevi atrāva no darba, sāc ar mazu: kursi, daļēja slodze, brīvprātīgais darbs. Katra vieta, kur tevi redz un novērtē bez otra, atjauno pārliecību.
• Telefons un konti. Pēc aiziešanas (vai tad, kad tas ir droši) nomaini paroles, izslēdz atrašanās vietas kopīgošanu, pārbaudi, kuras ierīces ir pieslēgtas taviem kontiem.

Kontrole var turpināties arī pēc aiziešanas

Daudziem pārsteigums ir tas, ka pēc šķiršanās kontrole nebeidzas, tikai maina formu: tiesu prāvas, kas izsmeļ naudu, atteikšanās maksāt kopīgos kredītus, draudi „atņemt visu”, bērnu izmantošana kā sviru. Angļu valodā to sauc par post-separation abuse, lasi vardarbība pēc šķiršanās. Tas nenozīmē, ka aiziešana bija kļūda. Tas nozīmē, ka vajag plānu, juristu un dokumentus jau pirms aiziešanas.

Tavs mācību ceļš narcisms.lv

1. Kontrole pār visu tavu dzīvi (coercive control). Kas tas ir, kā atšķirt no rūpēm un kāpēc tā ir vardarbība bez sitieniem.
2. Ekonomiskā vardarbība. Nauda, darbs un kredīti: pazīmes, piemēri un pirmie soļi.
3. Izolācija. Kā otrs atšķir no draugiem un ģimenes un kā atgūt savus cilvēkus.
4. Izsekošana un droša lietošana. Telefons, atrašanās vieta, spiegprogrammas un kāpēc izsekošanu nedzēst pēkšņi.
5. Sabotāža. Strīds pirms intervijas, „pazudušas” atslēgas: kā atšķirt no nejaušības.
6. Iemācītā bezpalīdzība. Kāpēc tu pārstāji mēģināt un kā atgūt sajūtu, ka vari.
7. Jo vairāk ieguldīts, jo grūtāk aiziet. Kāpēc kopīgs dzīvoklis, kredīts un gadi notur, un kā domāt par to citādi.
8. Drošības plāns: kā droši aiziet. Dokumenti, nauda, soma un kā aiziet, kad otrs kontrolē visu.
9. Dzīve kā atslēga. Nauda, darbs, mājas, droši cilvēki: kā atjaunot dzīvi tā, lai otram vairs nav kur atgriezties.
10. Kur palika es?. Identitātes zudums un kā atgūt to, kas tev patīk.
11. 12 nedēļu plāns. Praktiska darba burtnīca, ja attiecības ilga daudzus gadus.

Ja tas sākās vēlākā vecumā un otrs tevi nošķīra no bērniem un naudas, lasi arī Vēlā mīlestība.

Rīki:

Kad ar pašpalīdzību nepietiek

Meklē palīdzību tūlīt, ja:

• otrs draud nodarīt pāri tev, sev, bērniem vai mājdzīvniekiem, vai kontrole kļūst arvien stingrāka (112, 116 006);
• tevi neizlaiž no mājām, atņem telefonu vai dokumentus (112);
• tu domā par nāvi (116 123 vai 112);
• tev nav naudas ēdienam, zālēm vai mājoklim (pašvaldības sociālais dienests);
• uz tava vārda tiek ņemti kredīti vai tev draud parādi, kurus neņēmi tu (jurists, 80001801);
• nedēļām nevari gulēt, ēst vai pieņemt pat vienkāršus lēmumus.

Kur Latvijā vērsties

Tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību aptver arī psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera, un pieteikumu var iesniegt ar policijas palīdzību. Soli pa solim: Pagaidu aizsardzība.

Rīgā: Rīgas Sociālais dienests 67105048 vai 25770080, soc@riga.lv. Sīkāk: Palīdzība Rīgā, Palīdzība Mārupē, Kā atrast psihologu Rīgā.

Iedziļinies

• Palīdzība pēc traumatiskas pieredzes: kopskats un visas situācijas.
• Pēc emocionālas vardarbības: kad nesita, bet sāpēja.
• Pēc fiziskas vardarbības: ja kontrolei pievienojas draudi vai sitieni.
• Pēc narcistiskām attiecībām: trauma bond, migla un balss galvā pēc aiziešanas.