Palīdzība pēc fiziskas vai seksuālas vardarbības

Ja tevi sita, grūda, žņaudza, piespieda pie seksa vai draudēja nodarīt pāri, tas nav „strīds, kas izgāja no kontroles”. Tā ir vardarbība, un vaina par to nav tavā pusē. Šī lapa iet secībā, kādā tas ir svarīgi: vispirms drošība, tad pierādījumi un palīdzība, tad atgūšanās, ko vari sākt arī mājās, ar narcisms.lv nodarbībām un rīkiem.

Ja tev ir briesmas tagad

• Zvani 112. Bez maksas, visu diennakti. Ja nevari runāt, zvani un atstāj līniju vaļā. Policija ir arī 110, ātrā palīdzība 113.
• Ja tevi žņaudza vai sita pa galvu, ej pie ārsta vai zvani 113 arī tad, ja tagad jūties labi. Žņaugšana var radīt bojājumus, kas nav redzami, un pētījumi rāda, ka tā ir viena no nopietnākajām brīdinājuma zīmēm, ka nākamreiz var būt vēl bīstamāk.
• 116 006: atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, katru dienu 12:00–22:00, bez maksas. Palīdz saprast tiesības un nākamos soļus.
• 116 123: emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas, latviešu, krievu un angļu valodā.
• Ja otrs pārbauda tavu telefonu, vispirms izlasi, kā droši lietot šo vietni.

Kas ar tevi notiek

Pēc vardarbības ķermenis un prāts reaģē tā, kā tie ir iekārtoti izdzīvošanai. Tas var būt mulsinoši, jo reakcijas nav tādas, kādas „vajadzētu”:

• Sastingums. Daudzi uzbrukuma brīdī nevar ne kliegt, ne pretoties, ne aizbēgt. Tā ir automātiska nervu sistēmas reakcija (angļu valodā freeze), nevis piekrišana un nevis vājums. Tas īpaši svarīgi pēc seksuālas vardarbības: ja tu sastingi, tas nenozīmē, ka tu gribēji.
• Šoks un „nekas nejūtas”. Stundas vai dienas pēc tam var šķist, ka viss notika ar kādu citu. To sauc par disociāciju (angl. dissociation).
• Atmiņas robi un juceklis. Notikumu secība var jukt, daļa var trūkt. Tas ir normāli pēc traumas un nenozīmē, ka tu melo.
• Kauns un vainas meklēšana sevī. „Ja es nebūtu to pateicis vai pateikusipateicispateikusi…” Vardarbības izvēle ir tā cilvēka atbildība, kurš to izdarīja.
• Bailes, trīcēšana, bezmiegs, pārmērīga modrība (angl. hypervigilance): tu sarūc no katra trokšņa un pēti otra soļus.
• Vēlme visu mazināt. „Viņš tikai pagrūda.” „Viņa taču nav spēcīga.” Mazināšana palīdz izturēt, bet tā arī notur bīstamā situācijā.

Ja vardarbība notiek attiecībās, nāk klāt vēl kas: pēc sitiena bieži nāk atvainošanās, asaras, solījumi vai vienkārši dažas mierīgas dienas. Tas rada traumatisko saikni (angl. trauma bond): piesaisti cilvēkam, kurš sāpina, jo atvieglojums pēc sāpēm jūtas kā mīlestība. Tam nevajag dāvanas vai romantiku. Pietiek ar to, ka otrs kādu laiku nesit.

Vardarbība var būt arī no vecāka, pieauguša bērna, brāļa vai māsas, cita radinieka. Mehānisms un palīdzība ir tie paši: 112, dokumentēt, 116 006.

Pēc seksuālas vardarbības

Seksuāla vardarbība ir jebkurš seksuāls kontakts bez tavas brīvas piekrišanas: ar spēku, draudiem, kad tu guli, esi reibumā vai baidies atteikt. Tā ir vardarbība arī tad, ja to dara vīrs, sieva, partneris vai partnere, ar kuru jums agrāk bija sekss pēc abu gribas. Laulība vai attiecības nedod tiesības uz tavu ķermeni.

Daudzi cilvēki pēc tam ilgi nevar to nosaukt vārdā. „Es taču neteicu skaļi nē.” „Es taču pati atnācu pie viņa.” „Es taču pats paliku pie viņas.” „Mēs bijām dzēruši.” Ja tu nepiekriti brīvi, tā nebija tava vaina. Arī vīrieši piedzīvo seksuālu vardarbību, no sievietēm un no vīriešiem, un viņiem par to ir vēl grūtāk runāt. Palīdzība ir tāda pati: 112 vai policija, ārsts, tiesu medicīnas pārbaude pēc iespējas ātrāk, 116 006, Centrs MARTA.

Tev nav uzreiz jāizlemj, vai rakstīsi iesniegumu policijā. Bet medicīniskā palīdzība un pēdu saglabāšana ir laika jautājums, tāpēc to ir vērts izdarīt uzreiz, un lēmumu par pārējo pieņemt vēlāk.

Kāpēc ir tik grūti „vienkārši aiziet”

Cilvēki no malas bieži jautā: „Kāpēc tu vienkārši neaizej?” Atbildes ir reālas: bailes, ka aiziešana padarīs otru vēl bīstamāku (un aiziešanas laiks bieži tiešām ir visbīstamākais), nauda, dzīvoklis, kopīgi kredīti, bērni, kauns, cerība, ka „labais cilvēks” atgriezīsies, un traumatiskā saikne, kas pēc katras mierīgas dienas atkal pievelk tuvāk. Tas nav vājums un nav muļķība. Tāpēc aiziešanu plāno, nevis dara pēc impulsa, un tieši tam ir drošības plāns.

Ja tu vēl nevari (vai negribi) iet pie speciālista

Daudzi pēc vardarbības ne uzreiz zvana policijai vai iet pie psihologa. Bail, ka neticēs, ka otrs uzzinās, ka sabruks ģimene, ka nebūs naudas. Tas ir saprotami, un tev nav jāizlemj viss uzreiz.

Taču šeit ir svarīga atšķirība no citām lapām: pašpalīdzība nevar tevi pasargāt no nākamā sitiena. Ja vardarbība vēl notiek, pirmā ir drošība: drošības plāns, kāds, kas zina, un cilvēki, kam zvanīt. Vari nesākt ar policiju, bet sāc ar 116 006: tur var anonīmi izstāstīt situāciju un saprast, kādas ir iespējas.

Ja tev ir bail ziņot policijai

Bailes ir saprotamas: ka policija nenoticēs, ka otrs atriebsies, ka tev nebūs, kur dzīvot, ka „sabojāsi viņam dzīvi”. Daži soļi var tās mazināt. Pirms zvana pieraksti, kas notika, lai satraukumā neaizmirstu svarīgo. Pajautā 116 006, kas notiek pēc iesnieguma un kā tevi var aizsargāt. Ja vari, ņem līdzi kādu, kam uzticies. Un atceries: vardarbības sekas otra dzīvē rada tas, kurš izvēlējās vardarbību, nevis tas, kurš par to pastāstīja. Ja policijā ar tevi runā noniecinoši, nepadodies: piezvani 116 006, Centram MARTA vai Skalbes un pajautā, kā rīkoties tālāk.

Ko vari darīt jau tagad, pat ja vēl negribi vērsties tālāk:

• dokumentēt traumas un notikušo (tas noderēs, pat ja izlemsi vēlāk);
• saprast, kāpēc ir tik grūti aiziet, lai pārstātu sevi par to sodīt;
• nomierināt ķermeni, kas dzīvo trauksmē;
• sagatavot plānu, lai aiziešana būtu droša, nevis impulsīva.

Ko pašpalīdzība nevar: ārstēt traumas, kas ir uz ķermeņa, un aizstāt cilvēkus, kas tev tic. Ja izvēlēsies psihologu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību attiecībās. Ne katram speciālistam ir šīs zināšanas, un padoms „ejiet uz pāru terapiju” vai „mēģiniet izrunāties” vardarbības situācijā var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās, neiesaka. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, vai viņam pirmajā vietā ir tava drošība, vai viņš nespiež uz „izlīgšanu”? Ja pēc tikšanās jūti vairāk vainas, nevis skaidrības, meklē citu.

Tava pirmā nedēļa

1. 1. diena: drošība un ārsts. Ja vēl dzīvo kopā ar otru, izlemj, kur tu vari aiziet, ja būs bīstami, un kam zvanīsi. Ej pie ģimenes ārsta vai uz traumpunktu tās pašas vai nākamās dienas laikā un pasaki patiesību, kā radās traumas. Ja bija žņaugšana, pasaki to atsevišķi.
2. 2. diena: dokumentē. Nofotografē traumas ar datumu, vairākas dienas pēc kārtas, jo zilumi mainās. Pieraksti, kas notika: datums, laiks, ko otrs teica un darīja, kas dzirdēja. Glabā vietā, kur otrs nevar piekļūt.
3. 3. diena: 116 006. Piezvani un izstāsti situāciju. Pajautā par policiju, tiesu medicīnas pārbaudi, pagaidu aizsardzību, krīzes centru.
4. 4. diena: viens drošs cilvēks. Pastāsti vienam cilvēkam, kas notika, un norunā kodvārdu, kas nozīmē „zvani 112”.
5. 5. diena: viena nodarbība. Izlasi pirmo soli no mācību ceļa zemāk.
6. 6. diena: ķermenis. Noklausies vienu ierakstu sadaļā „Klausies” vai izmēģini iezemēšanos (angl. grounding): nosauc piecas lietas, ko redzi, četras, ko dzirdi, trīs, ko vari aptaustīt.
7. 7. diena: drošības plāns. Atver drošības plāna rīku un aizpildi vismaz sadaļu „soma” un „cilvēki”.

Kā dokumentēt traumas un tiesu medicīnas pārbaude

Pierādījumi var noderēt vēlāk policijā, tiesā un, pieprasot aizsardzību, pat ja šobrīd vēl nezini, ko darīsi.

• Ārsts. Ģimenes ārsts, traumpunkts vai slimnīca ieraksta traumas medicīniskajā dokumentācijā. Saglabā izrakstus, ātrās palīdzības kartes un izmeklējumu aprakstus.
• Tiesu medicīnas ekspertīze. To veic Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (Rīgā, Mediķu ielā 24, tālr. 67223357, un reģionālās nodaļas). Eksperts nosaka, kādas ir traumas, kad un kā tās radušās un cik smagas tās ir.
• Kā tikt uz ekspertīzi. Visbiežāk tā: tu ziņo policijai, un policija vai procesa virzītājs nosaka ekspertīzi. Tad tev par to nav jāmaksā. Ja policija ekspertīzi nenosaka, to var veikt arī pēc savas iniciatīvas par maksu, pēc valsts apstiprināta cenrāža.
• Ko ņemt līdzi. Personu apliecinošu dokumentu un visus medicīniskos dokumentus no iestādēm, kur tevi ārstēja.
• Kāpēc ātri. Traumas laika gaitā izzūd. Pēc seksuālas vardarbības pārbaude un pēdu savākšana jāveic pēc iespējas ātrāk. Zvani 112 vai policijai uzreiz un pajautā, kā saglabāt pēdas, pirms mazgājies vai maini apģērbu.

Tavs mācību ceļš narcisms.lv

1. Drošības plāns: kā droši aiziet. Pirmais solis visiem: soma, kodvārds, cilvēki, ko darīt pirmajās dienās.
2. Pagaidu aizsardzība un policijas nošķiršana. Kā policija uz laiku līdz 8 dienām var likt otram atstāt mājokli un kā lūgt tiesas aizsardzību.
3. Ja vīrs sit vai Vīrieši kā upuri. Tava situācija soli pa solim: briesmu pazīmes, kauns un kur vērsties.
4. Iebiedēšana. Aizcirstas durvis, sitieni pa sienu un draudi: kā tos atšķirt no dusmām un kad tie nozīmē briesmas.
5. Alkohols, narkotikas un briesmas. Kad risks pieaug un kāpēc reibums neattaisno vardarbību.
6. Cikls no sākuma līdz beigām. Kāpēc pēc sitiena nāk „labās dienas” un kāpēc tās neko nenozīmē.
7. Traumatiskā saikne. Kāpēc ir tik grūti aiziet no cilvēka, kurš sit, un kāpēc tas nav tavs vājums.
8. Reaktīvā vardarbība. Ja tu reiz atbildēji, kā to atšķirt no vardarbības un nepieļaut, ka to izmanto pret tevi.
9. PTSS un pārmērīga modrība. Kāpēc bailes atgriežas arī tad, kad briesmas ir beigušās.
10. Ko vardarbība nodara ķermenim. Miegs, sirds, gremošana un kad iet pie ārsta.
11. Kā atjaunot nervu sistēmu. Ikdienas rīki, kas palīdz ķermenim pamazām iznākt no trauksmes.

Rīki:

Kad ar pašpalīdzību nepietiek

Pēc fiziskas vai seksuālas vardarbības ārsta palīdzība ir vajadzīga vienmēr, kad ir traumas. Bez tam meklē palīdzību tūlīt, ja:

• otrs draud tevi nogalināt, tev ir ierocis, tevi žņaudza vai vardarbība kļūst biežāka (112);
• tu domā par nāvi vai par to, ka gribi pazust (116 123 vai 112);
• tev ir galvassāpes, reibonis, elpas trūkums, sāpes kaklā vai rīšanas grūtības pēc sitiena vai žņaugšanas (113);
• pēc seksuālas vardarbības: lai saņemtu medicīnisku palīdzību un pārbaudi pēc iespējas ātrāk;
• nedēļām nevari gulēt, ēst, strādāt, vai atmiņas pārņem visu dienu;
• tu sāc dzert vai lietot vielas, lai izturētu.

Pēcvardarbības atgūšanā pierādījumi rāda, ka visvairāk palīdz uz traumu vērsta psihoterapija, piemēram, uz traumu vērsta kognitīvi biheiviorālā terapija vai EMDR. To iesaka arī NICE vadlīnijas posttraumatiskā stresa ārstēšanai.

Kur Latvijā vērsties

Valsts apmaksātā sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušiem pieaugušajiem: līdz 10 konsultācijām pa 45 minūtēm vai līdz 30 dienām ar izmitināšanu, bez maksas. Piesakies pašvaldības sociālajā dienestā vai tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Tas attiecas uz sievietēm un vīriešiem.

Policija un tiesa. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu uz laiku līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī no bijušā partnera. Sīkāk: Pagaidu aizsardzība.

Sīkāk pēc vietas: Palīdzība Rīgā, Palīdzība Mārupē, Kā atrast psihologu Rīgā.

Iedziļinies

• Palīdzība pēc traumatiskas pieredzes: kopskats un visas situācijas.
• PTSS un kompleksā trauma: kas notiek ar atmiņu un ķermeni pēc traumas un kas palīdz.
• Pēc kontroles un naudas vardarbības: ja otrs kontrolē arī naudu un dokumentus.
• Trauksme, panika un miegs: ko darīt, kad naktī nevari aizmigt.