Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
LVRU
Skats:Mana situācija

Alkohols, narkotikas un briesmas: kad risks pieaug

Risks visvairāk pieaug, kad sakrīt trīs lietas: otrs ir reibumā, otrs ir greizsirdīgs vai kontrolējošs, un attiecības beidzas vai tu gatavojies aiziet; pētījumi saista stipru dzeršanu un narkotiku lietošanu ar biežāku un smagāku partneru vardarbību, tāpēc ar reibušu cilvēku nestrīdas, izeju plāno iepriekš, telefons ir uzlādēts, draugam ir norunāts kodvārds, bērni netiek atstāti ar reibušu pieaugušo, un briesmās zvana 112.

Klausīties

Īsumā

  • Bīstamākā kombinācija: reibums, greizsirdība vai kontrole, un šķiršanās vai aiziešana. Alkohols samazina bremzes, stimulanti var izraisīt aizdomīgumu un paranoju, un aiziešanas brīdis ir laiks, kad kontrolējošs cilvēks jūt, ka zaudē varu.
  • Ar reibušu cilvēku nestrīdas un neko nenoskaidro. Plāno izeju iepriekš: uzlādēts telefons, atslēgas, dokumenti, kodvārds ar draugu, vieta, kur aiziet. Bērnu neatstāj ar reibušu vecāku; ja ir briesmas, 112.
  • Arī sievietes reibumā var būt vardarbīgas, un vīriešiem ir tās pašas tiesības uz aizsardzību. Pēc incidenta: ārsts (īpaši pēc žņaugšanas), pieraksti, 116 006, nošķiršana un pagaidu aizsardzība.
Ja briesmas ir tagad
Ja otrs tev draud, sit, žņaudz, ir ierocis vai tu baidies par savu vai bērnu dzīvību, zvani 112 tūlīt. Ja nevari runāt, izej no telpas, ja vari, un zvani no drošas vietas. Šo lapu var izlasīt vēlāk. Krīzes tālrunis 116 123 strādā bez maksas visu diennakti, latviski, krieviski un angliski. Atbalsts cietušajiem no vardarbības: 116 006 (bez maksas, pēcpusdienā un vakarā).

Kas tas ir

Iepriekšējā nodarbībā Varmākas un vielas mēs runājām par to, ka alkohols vai narkotikas nerada nicinājumu, bet var padarīt to skaļāku. Šī nodarbība ir par to brīdi, kad skaļāk nozīmē bīstamāk.

Lielākā daļa cilvēku, kuri dzer, nekad nav vardarbīgi pret partneri. Bet, ja cilvēks jau kontrolē, pazemo, ir greizsirdīgs un draud, vielas var būt tas, kas pārvērš vārdus darbos. Tas ir svarīgi zināt ne tāpēc, lai tu dzīvotu vēl lielākās bailēs, bet lai tu varētu atpazīt brīžus, kad jārīkojas citādi.

Bīstamā kombinācija

Visbiežāk risks pieaug, kad sakrīt trīs lietas:

  1. Reibums. Otrs ir dzēris vai lietojis, vai ir abstinencē vai „nokrišanā” pēc stimulantiem.
  2. Greizsirdība vai kontrole. Otrs pārbauda tavu telefonu, apsūdz tevi neuzticībā, grib zināt, kur tu esi, jūtas „apdraudēts”.
  3. Šķiršanās vai aiziešana. Tu esi pateicis vai pateikusipateicispateikusi, ka aiziesi, vai otrs to nojauš, vai tu jau esi aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi, un otrs mēģina tevi atgūt.

Katra no šīm lietām viena pati jau ir signāls. Kopā tās ir brīdis, kad drošībai jābūt pirmajā vietā, nevis sarunai, taisnībai vai attiecību glābšanai.

Ko saka pētījumi

Alkohols un partneru vardarbība. Kenets Leonards (angl. Kenneth Leonard, 2005) apkopoja, ko zinātne var teikt par alkohola lomu. Vienkārši: stipra dzeršana var būt viens no cēloņiem, kas veicina vardarbību, īpaši cilvēkiem, kuriem jau ir citi riski, piemēram, naidīga attieksme pret partneri vai iepriekšēja agresija. Pētījumos vardarbība biežāk notiek dienās, kad cilvēks ir dzēris, un tā var būt smagāka. Bet alkohols nav vienīgais izskaidrojums. Tas samazina bremzes, nevis rada vēlmi kontrolēt.

Riska pazīmes smagākajiem gadījumiem. Džeklīna Kempbela (angl. Jacquelyn Campbell) un kolēģi (2003) salīdzināja partneru vardarbības gadījumus, kas beidzās ar sievietes nāvi, ar gadījumiem, kas nebeidzās. Starp pazīmēm, kas bija saistītas ar lielāku risku, bija:

  • varmākas narkotiku lietošana un problemātiska dzeršana;
  • ierocis vai draudi ar to;
  • draudi nogalināt;
  • iepriekšēja žņaugšana;
  • ļoti stipra kontrole un greizsirdība;
  • šķiršanās no ļoti kontrolējoša partnera, īpaši drīz pēc tās;
  • sekss pret gribu un vardarbība grūtniecības laikā.

Šis pētījums bija par vīriešu vardarbību pret sievietēm. Tas nenozīmē, ka citos gadījumos nav briesmu. Tas nozīmē, ka šīs pazīmes ir jāuztver ļoti nopietni, un neviena no tām nav „tikai emocijas”.

Stimulanti un paranoja. Kokaīns, amfetamīns un līdzīgas vielas, sevišķi pēc vairākām naktīm bez miega, var izraisīt stipru aizdomīgumu: cilvēks „redz” pierādījumus neuzticībai, dzird tevi runājam ar kādu, pārbauda telefonu vēl un vēl. Tas var izraisīt arī aizkaitināmību un impulsīvu rīcību. Kad tāda aizdomība satiekas ar jau esošu greizsirdību, risks strauji pieaug. Pēc stimulantu iedarbības beigām nāk „nokrišana”: nogurums, drūmums, dusmas, kas bieži tiek izgāztas uz tuvāko cilvēku.

Vielas neattaisno. Nora Volkova (angl. Nora Volkow) un kolēģi (2016) apraksta atkarību kā smadzeņu slimību. Tā izskaidro, kāpēc cilvēks nevar apstāties lietot. Tā neizskaidro, kāpēc viņš sit tieši tevi, tieši mājās, tieši tad, kad neviens neredz.

Kāpēc aiziešanas brīdis ir tik bīstams

Daudziem liekas loģiski: ja es aizeju, briesmas beidzas. Ilgtermiņā tā bieži ir. Bet tieši aiziešanas brīdis un pirmās nedēļas pēc tam ir laiks, kad risks var strauji pieaugt. Iemesls ir vienkāršs. Cilvēkam, kuram kontrole pār tevi ir svarīgāka par tevi pašu, tava aiziešana nozīmē zaudēt varu. Daži tad mēģina to atgūt ar solījumiem un asarām. Citi ar draudiem, izsekošanu vai spēku. Ja tam pievienojas reibums, kas noņem bremzes, un greizsirdība, kas „attaisno” dusmas, brīdis kļūst ļoti bīstams.

Tas nenozīmē, ka nevajag aiziet. Tas nozīmē, ka aiziet vajag ar plānu, klusi, iepriekš sagatavojoties, un nepaziņot par to brīdī, kad otrs ir reibumā un dusmīgs.

Ja otrs draud nodarīt pāri sev

„Ja tu aiziesi, es sevi nogalināšu.” Šādi draudi aiziešanas brīdī ir ļoti smagi, un bieži tie nāk tieši reibumā. Tie var būt spiediens, lai tu paliktu. Tie var būt arī reāla krīze. Tev nav jāizlemj, kurš no tiem tas ir. Tu neesi atbildīgs vai atbildīgaatbildīgsatbildīga par otra dzīvību tādā veidā, ka tev jāpaliek. Bet tu vari rīkoties: ja draudi ir konkrēti vai otram ir līdzekļi, zvani 112. Ja draudi ir vispārīgi, tu vari ieteikt otram zvanīt 116 123, un arī tu vari parunāt ar 116 123 par to, kā rīkoties. Palikt, lai otrs nenodarītu sev pāri, nav drošība. Tas ir vēl viens veids, kā tevi notur.

Pazīme Kāpēc tā palielina risku Ko darīt
Otrs ir reibumā un dusmīgs Mazāk bremžu, mazāk spējas apstāties Nestrīdies, izej no telpas, esi tuvāk izejai
Greizsirdība, apsūdzības neuzticībā Otrs sevi redz kā „nodoto”, un tas attaisno viņam dusmas Neaizstāvies stundām, nerādi telefonu kā pierādījumu reibušam cilvēkam, rūpējies par izeju
Stimulanti, bezmiegs Aizdomīgums, paranoja, impulsivitāte Neapstrīdi „pierādījumus”, samazini kontaktu, dodies prom uz nakti
Tu gatavojies aiziet Otrs jūt, ka zaudē kontroli Nepaziņo par aiziešanu reibušam cilvēkam, plāno klusi
Iepriekšēja žņaugšana Viena no nopietnākajām pazīmēm Pie ārsta, pieraksti, runā ar 116 006 par drošību
Ierocis vai nazis „nejauši” strīdā Vārdi var ātri kļūt par darbību 112, aiziet no mājām, pastāstīt policijai par ieroci
Draudi nodarīt pāri sev, ja tu aiziesi Spiediens palikt, bet arī reāls risks Neesi viens pret viens, zvani 112, ja draudi ir konkrēti

Kā tas izskatās

Ilze trīs gadus dzīvoja ar Kasparu. Viņš bija greizsirdīgs no paša sākuma, pārbaudīja viņas telefonu un teica, ka tā ir „mīlestība”. Pēdējā gadā viņš sāka lietot kokaīnu nedēļas nogalēs. Pēc tādām naktīm viņš nerunāja stundām, tad sāka jautāt, ar ko Ilze sarakstās, kāpēc viņa smaidīja kolēģim, kāpēc viņas telefons „dīvaini uzvedas”. Oktobrī Ilze pateica, ka viņa grib pārtraukt attiecības. Kaspars raudāja, apsolīja nelietot, un divas nedēļas bija mierīgs. Tad sestdienas naktī viņš atgriezās pēc ballītes, pamodināja Ilzi un pieprasīja parādīt telefonu. Kad viņa atteicās, viņš viņu satvēra aiz kakla un piespieda pie sienas, un pēc tam kliedza, ka „ja tu aiziesi, tu to nožēlosi”. Ilze otrā rītā aizbrauca pie māsas ar bērnu un dokumentiem, aizgāja pie ārsta un piezvanīja uz 116 006. Kaspars rakstīja, ka „tas nebiju es, tie bija narkotikas”. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kas šeit notiek

Šajā stāstā ir visas trīs bīstamās lietas vienlaikus: stimulanti un bezmiegs, greizsirdība un kontrole, un aiziešanas brīdis. Un vēl viena, kas ir ļoti nopietna: žņaugšana.

Žņaugšana ir viena no visbīstamākajām pazīmēm, pat ja tā notika vienreiz, pat ja nepalika zīmes. Tā parāda, ka otrs ir gatavs kontrolēt tavu elpu. Pēc tās vienmēr ej pie ārsta, pat ja jūties labi, jo dažas sekas parādās vēlāk.

Ilze rīkojās pareizi: viņa nestrīdējās naktī, bet aizgāja no rīta, kad Kaspars gulēja, ar bērnu un dokumentiem. Viņa nepaziņoja par aiziešanu vēlreiz, viņa vienkārši aizgāja. „Tas nebiju es, tās bija narkotikas” ir tieši tā frāze, ko mēs apskatījām nodarbībā Varmākas un vielas: viela var atvērt durvis, bet aiz durvīm stāv cilvēks, kurš jau trīs gadus bija greizsirdīgs un kontrolējošs.

Ja tu esi Ilzes vietā, lasi arī Ja vīrs sit un bīstamības pazīmes nodarbībā Kad narcists ir vīrietis.

Edvīns un Laura ir precējušies astoņus gadus. Laura dzer vakaros, reizēm daudz. Skaidrā prātā viņa ir auksta un nicinoša, bet reibumā kļūst neprognozējama: viņa kliedz, ka Edvīns viņu krāpj, met ar krūzēm, divas reizes ir iesitusi viņam pa seju. Edvīns nekad nav sitis pretī, jo baidās, ka tad „vardarbīgais būs viņš”. Kad Edvīns vienā vakarā pateica, ka viņš domā par šķiršanos, Laura paņēma virtuves nazi un kliedza, ka „ja tu aiziesi, tu bērnus vairs neredzēsi, un es izdarīšu kaut ko ar sevi”. Edvīns aizveda bērnus uz citu istabu, aizslēdza durvis un zvanīja 112. Policija ieradās. Nākamajā dienā Laura draudzenēm stāstīja, ka Edvīns „izsauca policiju, lai atņemtu viņai bērnus”. Edvīns sāka pierakstīt, kas notika, un piezvanīja uz 116 006. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kas šeit notiek

Arī sieviete reibumā var būt vardarbīga. Sitieni, mešana ar priekšmetiem, draudi ar nazi ir vardarbība neatkarīgi no tā, kurš to dara. Vīriešiem par to ir grūtāk runāt, jo viņiem bieži netic vai par viņiem smejas. Tas nemaina to, ka briesmas ir reālas.

Šeit arī ir bīstamā kombinācija: alkohols, greizsirdība un šķiršanās brīdis, un vēl nazis un draudi nodarīt pāri sev. Draudi par pašnāvību aiziešanas brīdī ir gan spiediens, gan iespējams reāls risks. Tev nav jāizvēlas starp „tā ir manipulācija” un „tā ir krīze”. Tu zvani 112, jo abos gadījumos tā ir situācija, kurai vajag profesionāļus, nevis tevi vienu.

Edvīns rīkojās pareizi: viņš neatbildēja ar spēku, aizveda bērnus drošībā un izsauca palīdzību. Tas, ka Laura pēc tam stāsta citu versiju, ir sagaidāms. Tā ir nomelnošana (angl. smear campaign): stāsts par tevi, ko otrs izplata, lai tu izskatītos vainīgs. Viņa pieraksti ar datumiem, policijas izsaukums un bērnu drošība ir tas, kas skaitās.

Vairāk par to, kā tas notiek ar vīriešiem un kā sargāt bērnus: Vīrieši kā upuri un Tā, kas pazūd.

Kā tas izklausās

Viena frāze neko nepierāda. Bet dažas frāzes kopā ar reibumu un situāciju ir signāls, ka jārīkojas.

Trijos naktī, kad viņš atgriežas no ballītes ar paplašinātām acīm un tu jau guli.
„Parādi telefonu. Tūlīt. Es zinu, ka tu kaut ko slēp. Es to redzu tavās acīs.”
Kad tu mierīgi pasaki, ka aiziesi pie mammas uz dažām dienām.
„Tu nekur neiesi. Ja tu izej pa tām durvīm, tu nožēlosi. Es tevi atradīšu.”
Vakarā, pēc otrās vīna pudeles, kad tu atnāc mājās stundu vēlāk nekā parasti.
„Kur tu biji? Pie viņas? Es tev izskrāpēšu acis, ja tu man melo.”
Kad tu pasaki, ka vairs tā nevari un domā par šķiršanos.
„Ej. Bet bērnus tu vairs neredzēsi. Un, kad es būšu mirusi, tā būs tava vaina.”

Kā rīkoties, kad otrs ir reibumā

Nestrīdies un nenoskaidro

Reibušam cilvēkam nevar neko pierādīt, paskaidrot vai iestāstīt. Katrs tavs arguments var kļūt par iemeslu dusmām. Tavs mērķis nav uzvarēt sarunā. Tavs mērķis ir izdzīvot šo nakti.

Situācija 1 · Apsūdzība naktīOtrs atgriežas reibumā un apsūdz tevi neuzticībā.
Normāli„Es tevi nekrāpju. Tagad es iešu gulēt citā istabā, parunāsim rīt.”
Viens mierīgs teikums, bez aizstāvēšanās, bez pierādījumiem. Tu izej no situācijas, pirms tā uzsilst.
Vardarbība„Še, skaties manu telefonu! Skaties! Tev vajag ārstēties ar tavām aizdomām!”
Saprotama reakcija, bet bīstama. Reibušam cilvēkam telefons „pierāda” tikai jaunas aizdomas, un apvainojums var būt iemesls vardarbībai. Tā nav tava vaina, ja kaut kas notiek. Bet tavai drošībai labāk ir aiziet.
Situācija 2 · Tu gribi pateikt, ka aiziesiTu jau zini, ka aiziesi, un otrs šovakar ir dzēris.
NormāliTu neko nesaki šovakar. Tu izej no mājām, kad otrs ir darbā vai guļ, ar dokumentiem, un pasaki par aiziešanu vēlāk, pa telefonu vai rakstiski, no drošas vietas.
Aiziešanas brīdis ir viens no bīstamākajiem. Paziņot par to reibušam cilvēkam, kurš jau ir kontrolējošs, nozīmē palielināt risku.
Vardarbība„Man pietiek. Rīt es aizeju. Un bērnus es ņemšu līdzi.”
Tev ir pilnas tiesības to pateikt. Bet pateikt to tieši šajā brīdī, šim cilvēkam, reibumā, var būt bīstami. Tas nav tavs vājums, tā ir stratēģija.
Ko teikt
„Es tagad neturpināšu šo sarunu. Es iešu uz citu istabu.”
Ko teikt
„Es tevi dzirdu. Parunāsim rīt.”

Plāno izejas iepriekš

Neplāno drošību brīdī, kad jau ir bail. Izdomā to mierīgā dienā.

  • Zini, kur ir izeja. Strīdā ej uz istabu ar durvīm uz āru vai ar telefonu, nevis uz virtuvi (naži) vai vannas istabu (cietas virsmas, nav izejas).
  • Uzlādēts telefons. Vienmēr. Ja vari, otrs, vecs telefons ar lādētāju drošā vietā. Ar jebkuru telefonu var zvanīt 112.
  • Atslēgas, dokumenti, nauda. Vienā vietā, kur tu vari tos paņemt ātri. Vai kopijas pie drauga.
  • Kodvārds ar draugu. Norunā ar kādu, kuram uzticies, vārdu vai frāzi. Ja tu to uzraksti vai pasaki, draugs zvana 112 vai atbrauc. Piemēram: „Vai tu vari atdot manu zilo jaku?”
  • Vieta, kur aiziet. Draugs, radinieks, kaimiņš, kurš tevi ielaidīs arī naktī. Krīzes centri sievietēm un vīriešiem ar bērniem arī ir; 116 006 var palīdzēt atrast.
  • Nebrauc ar reibušu cilvēku. Nekāp mašīnā, kur pie stūres sēž reibis cilvēks, un nesēdies pie stūres reibumā arī tu.

Pilnu sarakstu soli pa solim: Drošības plāns.

Tavs drošības plānsRīks: izejas, kontakti, dokumenti, kodvārds

Bērnu drošība

Ja jums ir bērni, viņu drošība ir pirmajā vietā. Ne tāpēc, ka tev nav nozīmes, bet tāpēc, ka viņi paši nevar sevi aizsargāt.

  • Neatstāj bērnu ar reibušu vecāku. Ne uz stundu. Ne „viņš vai viņa tikai guļ”„viņa tikai guļ”„viņš tikai guļ”. Reibis pieaugušais nevar reaģēt uz bērna vajadzībām, ugunsgrēku, kritienu.
  • Neļauj bērnam kāpt mašīnā ar reibušu vadītāju. Vari teikt: „Mēs brauksim ar taksometru”, un nestrīdēties.
  • Iemāci bērnam (atbilstoši vecumam) aiziet uz savu istabu vai pie kaimiņa, kad pieaugušie kliedz, un zvanīt 112.
  • Pieraksti faktus ar datumiem: kad otrs bija reibumā ar bērniem, kas notika, kas redzēja. Bez vērtējumiem.
  • Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112. Tas nav nodevība otram vecākam. Tā ir bērna aizsardzība.
  • Bāriņtiesa ir iestāde, kas sargā bērnu intereses. Tur var vērsties pēc padoma, kā bērnu pasargāt. To nedara kā draudu strīdā, bet mierīgi un pēc faktiem.
  • Bērniem un pusaudžiem pašiem ir tālrunis 116 111.
Tā nav tava vaina, ka tu paliki tik ilgi
Daudzi cilvēki paliek, jo baidās, ka aiziešana padarīs sliktāk, jo ir bērni, nauda, kauns, cerība, ka otrs pārstās lietot. Tās visas ir cilvēcīgas lietas. Svarīgi nav tas, cik ilgi tu paliki. Svarīgi ir tas, ko tu dari no šī brīža: vari plānot, vari runāt ar kādu, vari uzzināt savas tiesības. Tev nav jādara viss šodien. Bet, ja ir tūlītējas briesmas, šodien ir jāzvana 112.

Aizsardzība: nošķiršana un pagaidu aizsardzība

Latvijā ir divi galvenie aizsardzības veidi, un tie ir pieejami gan sievietēm, gan vīriešiem.

Policijas lēmums par nošķiršanu. Ja policija redz, ka ir vardarbība vai draudi, tā var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: otram līdz 8 dienām jāatstāj jūsu kopīgais mājoklis, un viņš nedrīkst tev tuvoties un ar tevi sazināties. To var izdarīt uzreiz, izsaukuma laikā.

Tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tiesa var noteikt ilgāku aizsardzību. Tā aptver fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera. To var pieprasīt ar policijas palīdzību. Par to sīkāk: Pagaidu aizsardzība.

Reibums nav attaisnojums, lai šīs iespējas neizmantotu. Tieši otrādi: ja otrs reibumā ir bīstams, tas ir iemesls tās izmantot.

Pēc incidenta

Ja kaut kas jau ir noticis:

  1. Drošība. Esi drošā vietā. Ja otrs ir tuvumā un bīstams, zvani 112.
  2. Ārsts. Pat ja jūties labi. Īpaši pēc žņaugšanas, sitieniem pa galvu vai kritieniem. Ārsts var arī dokumentēt traumas, un tas vēlāk var būt svarīgi.
  3. Pieraksti. Datums, laiks, kas notika, ko otrs teica, vai otrs bija reibumā, kas redzēja. Fotogrāfijas ar datumiem. Glabā tur, kur otrs nepiekļūst.
  4. Atbalsts. Zvani 116 006 (atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem) vai 116 123 (krīzes tālrunis). Tur var palīdzēt saprast nākamos soļus.
  5. Nebaidies no „tas nebiju es”. Pēc incidenta bieži nāk nožēla, solījumi, „tās bija vielas”. Tas nemaina to, kas notika. Un tas nemaina tavu tiesību uz aizsardzību.
  6. Sargies no reaktīvās vardarbības. Ja pēc mēnešiem spiediena tu reibušam cilvēkam atbildēsi ar spēku, to var izmantot pret tevi. Tas nenozīmē, ka tu nedrīksti sevi aizsargāt. Tas nozīmē, ka vislabākā aizsardzība parasti ir aiziet un zvanīt.
Nākamajā rītā pēc tam, kad viņš tevi sagrūda, īsziņā ar sirsniņu.
„Piedod, mīļā. Tu zini, ka tas nebiju es. Tas bija alkohols. Es tevi mīlu vairāk par visu.”
Nākamajā rītā pēc tam, kad viņa tev meta ar krūzi, tev virtuvē ar asarām.
„Tu zini, ka es tā nedomāju. Man bija tik grūta diena. Tu taču neiesi nekur ziņot, vai ne?”

Ja aiziet vēl nevari

Daudzi cilvēki, kuri izlasa šo lapu, vēl dzīvo kopā ar otru. Varbūt ir bērni, nav naudas, nav kur iet, vai tu vēl ceri. Tas ir saprotami. Arī tad tu vari sevi vairāk pasargāt:

  • Pievērs uzmanību dienām un laikiem, kad otrs parasti lieto: piektdienas naktis, algas diena, pēc ballītēm. Plāno šos vakarus citur, ja vari.
  • Nerunā par nopietnām tēmām (nauda, šķiršanās, neuzticība, bērni) vakarā, kad otrs ir dzēris. Atstāj tās skaidrajiem rītiem vai rakstiskai formai.
  • Pastāsti vismaz vienam cilvēkam, kas notiek. Klusums ir otra labākais sabiedrotais.
  • Saglabā savus dokumentus, kādu naudu un rezerves atslēgas ārpus mājas.
  • Zini savus tālruņus: 112, 116 006, 116 123.

Ja meklē psihologu vai terapeitu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs speciālists pārzina traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi. Pāru terapija ar cilvēku, kurš reibumā ir vardarbīgs, var palielināt briesmas. Ja speciālists tev iesaka „vēl vienu iespēju” vai kopīgas sesijas, pirms tu esi drošībā, meklē citu. 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai tu vakaros klausies, kā atveras durvis, lai saprastu, cik daudz otrs ir dzēris vai lietojis?
  • Vai greizsirdīgās apsūdzības ir stiprākas pēc dzeršanas vai pēc bezmiega naktīm?
  • Vai otrs kādreiz tevi ir satvēris aiz kakla, grūdis, aizšķērsojis ceļu uz durvīm?
  • Vai tu atliki aiziešanu, jo baidies, kas notiks, kad pateiksi?
  • Vai bērni ir bijuši ar otru, kad viņš vai viņaviņaviņš bija reibumā?

Ja uz kādu no šiem atbilde ir „jā”, tas nav „tikai strīds”. Tas ir iemesls domāt par drošību jau šodien.

Mīti

Mīts: „Ja viņš vai viņa būtu skaidrā prātā, tā nekad nenotiktu.”
Alkohols un narkotikas var padarīt vardarbību biežāku un smagāku, bet tās nerada vēlmi kontrolēt un sodīt. Lielākā daļa cilvēku, kuri dzer, nesit savus tuviniekus. Ja otrs jau skaidrā prātā ir greizsirdīgs, kontrolējošs un draudīgs, vielas nav cēlonis. Tās ir paātrinātājs.
Mīts: „Sievietes reibumā nav bīstamas, vīrietis vienmēr var sevi aizsargāt.”
Arī sieviete var sist, mest ar priekšmetiem, draudēt ar nazi vai nodarīt pāri bērniem, un reibumā tas var būt neprognozējami. Vīrietis, kurš neatbild ar spēku, nav vājš. Viņš rīkojas gudri. Viņam ir tādas pašas tiesības zvanīt 112, saņemt nošķiršanu un pagaidu aizsardzību.

Iedziļinies

Saistīts

Varmākas un vielas: kas ir no vielas un kas ir no cilvēkaKad upuris sāk dzert vai lietot: lai izturētu, lai nesāpētu, lai būtu miersDrošības plāns: kā droši aiziet no vardarbīgām attiecībāmJa vīrs sit: kas notiek, kad tas sākas, un ko darīt tagadVīrieši kā upuri: kad pāri dara sieva, partnere vai māteKad narcists ir vīrietis: viņa taktikas soli pa solim
Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Leonard, K. E. (2005). Alcohol and intimate partner violence: when can we say that heavy drinking is a contributing cause of violence? Addiction, 100(4), 422–425.
  2. Campbell, J. C., Webster, D., Koziol-McLain, J., et al. (2003). Risk factors for femicide in abusive relationships: results from a multisite case control study. American Journal of Public Health, 93(7), 1089–1097.
  3. Volkow, N. D., Koob, G. F., & McLellan, A. T. (2016). Neurobiologic advances from the brain disease model of addiction. New England Journal of Medicine, 374(4), 363–371.
  4. Warshaw, C., Lyon, E., Bland, P. J., Phillips, H., & Hooper, M. (2014). Mental Health and Substance Use Coercion Surveys. Chicago: National Center on Domestic Violence, Trauma & Mental Health.
  5. Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
  6. Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
112 · 116 123 · 116 006
Zvanīt 116 123