Vīrieši kā upuri: kad pāri dara sieva, partnere vai māte
Jā, arī vīrieši cieš no emocionālas un fiziskas vardarbības, bieži no sievietes. Viņi par to runā daudz retāk kauna, izsmiekla un bailēm zaudēt bērnus dēļ, bet palīdzība Latvijā, arī policijas nošķiršana un tiesas pagaidu aizsardzība, viņiem pienākas tieši tāpat.
Īsumā
- Vīrieši cieš no vardarbības attiecībās, arī no sievietēm, un par to runā daudz retāk. Pētījumi atkal un atkal konstatē, ka vīrieši par vardarbību ziņo mazāk.
- Bieži tas izskatās kā draudi ar bērniem, publiska pazemošana, sitieni, kurus tev „jāiztur”, apsūdzības tavās „dusmās” un provokācijas, kuras pēc tam nofilmē.
- Pieraksti visu, neatbildi ar spēku un zvani 116 123 vai 116 006. Nošķiršana un pagaidu aizsardzība pret vardarbību attiecas uz vīriešiem tieši tāpat kā uz sievietēm.
Kas tas ir
Pateiksim to taisni: vīrieši cieš no vardarbības attiecībās, un bieži pāri dara sieviete. Sieva, draudzene, bijusī partnere, māte. Tā var būt emocionāla, finansiāla un arī fiziska vardarbība. Tas nav joks un nav izņēmums.
Lielākā daļa materiālu par vardarbību ir rakstīti tā, it kā upuris vienmēr būtu sieviete. Ja tu esi vīrietis, rodas sajūta, ka tevis tur nav. Šī lapa ir tev. Un visa šī vietne arī.
Par vardarbību pret vīriešiem runā daudz mazāk, nekā tā notiek. Pētījumi atkal un atkal konstatē, ka vīrieši par vardarbību attiecībās ziņo retāk nekā sievietes: policijai, ārstam, draugiem, pat sev.
Kāpēc vīrietis to neatpazīst vai nestāsta
- Kauns. „Mani sit sieva” vai „es baidos no savas draudzenes” šķiet pazemojoši.
- „Īsts vīrietis” tēls. No bērnības dzirdēts, ka vīrietis ir stiprs, visu izturēs, nesūdzas. Ja tu jūties bezpalīdzīgs, šķiet, ka vaina ir tevī, nevis situācijā.
- Izsmiekls. Daudzi vīrieši ir mēģinājuši kādam pastāstīt un saņēmuši smieklus vai „nu, tev laikam patīk”. Pēc tam vairs nemēģina.
- Bailes, ka neticēs. Viņa ir mazāka, mīlīga, pieklājīga ar cilvēkiem. Kurš ticēs, ka mājās viņa met ar traukiem?
- Bailes zaudēt bērnus. Daudzi vīrieši uzskata, ka strīdā par bērniem tiesa un sabiedrība automātiski nostāsies mātes pusē. Tā ne vienmēr ir, bet šīs bailes paliek, un vardarbīgs cilvēks tās izmanto.
- Bailes no nepatiesām apsūdzībām. „Ja tu kādam pastāstīsi, es pateikšu, ka tu mani sit.” Vīrietis zina, ka viņu varētu uzskatīt par varmāku jau tāpēc, ka viņš ir vīrietis un fiziski stiprāks.
- Nav vārdu. Ja tevi nesit, bet katru dienu kaut kas tevi grauž, ir grūti saprast, ka tā vispār ir vardarbība.
Vai viņa ir narcistiska?
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcistiska”.
Etiķete šeit nav svarīga. Svarīgs ir modelis. Ja vardarbīgais modelis ir, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai tu esi tas, kuram jūk prāts. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls. Vairāk par to lasi nodarbībā Apjukums ir simptoms.
Kā tas izskatās
Andris ir kopā ar Ingu septiņus gadus, viņiem ir divi bērni. Pie draugiem Inga ir jautra un sirsnīga. Mājās viņa pārbauda Andra telefonu, pārskaita viņa izdevumus un dienām ilgi ar viņu nerunā, ja viņš ir aizkavējies darbā. Kad viņš pirmo reizi pateica, ka vairs tā nevar, Inga iesita viņam pa seju un pateica: „Ja aiziesi, bērnus tu vairs neredzēsi. Un visi uzzinās, kāds tu esi.” Andris palika. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Situācijas atšķiras, bet mehānisms ir tas pats, kas jebkurās vardarbīgās attiecībās: viens cilvēks pakāpeniski iegūst kontroli pār otra dzīvi, un otrs sāk šaubīties par sevi. Angļu valodā šo pastāvīgo kontroli sauc coercive control. Neviena no zemāk minētajām formām nav pierādījums viena pati. Skaties uz modeli: vai tas atkārtojas, vai tas vienmēr nāk par labu vienai pusei un ko tas nodara tev.
Bērni kā ierocis
Strīdā par vakariņām pēkšņi izskan: „Paskatīsimies, ko tiesa teiks, kad pastāstīšu, kāds tu esi tēvs.” Pēc katra strīda bērni „nevar” braukt pie tevis nedēļas nogalē. Bērniem tiek stāstīts, ka tētis viņus negrib. Normālā konfliktā vecāki var strīdēties par audzināšanu, bet bērni netiek lietoti kā sods vai spiediens.
Publiska pazemošana un privāta cietsirdība
Viesībās viņa smejas par tavu algu vai „vīrieša spējām”, un tad saka „tas taču joks, tev nav humora izjūtas”. Vai otrādi: publiski viņa ir mīloša, bet mājās ir kliegšana, apvainojumi un draudi. Otrais variants ir īpaši grūts, jo tev neviens netic.
DARVO un nepatiesas apsūdzības
Tu mierīgi saki, ka nav labi, ka viņa tev iesita. Tā vietā, lai runātu par sitienu, viņa noliedz, uzbrūk un pagriež lomas: „Tu mani pazemo! Tu vienmēr mani vaino! Man ir bail no tevis!” Pēc piecām minūtēm tu atvainojies. Šo modeli sauc DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender: noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo). Galējā forma ir nepatiesa sūdzība policijai vai draudi to izdarīt.
Nauda
Tu pelni, bet tev nav piekļuves kontam. Katrs pirkums jāpaskaidro. Viņa ņem kredītus uz tava vārda vai pieprasa, lai tu atdod visu algu, jo „vīrietim jāuztur ģimene”. Kopīgs budžets un vienošanās par tēriņiem ir normāli. Vardarbība sākas, kad nauda kalpo tam, lai tu nevarētu ne pakustēties, ne aiziet.
Sekss kā kontrole
Tuvība tiek piešķirta kā balva par paklausību un atņemta kā sods. Vai otrādi: tev tiek uzspiests sekss, kuru tu negribi, ar kaunināšanu („kas tu par vīrieti”) vai draudiem. Katram ir tiesības negribēt. Problēma ir tad, ja sekss kļūst par valūtu vai ieroci. Uzspiests sekss ir vardarbība arī tad, ja uzspiež sieviete.
Klusēšanas sods
Viņa nerunā ar tevi dienām ilgi, skatās cauri tev, un tu nezini, kas noticis. Tu mēģini uzminēt, atvainojies par kaut ko, un tad pēkšņi viss ir „kā parasti”. To sauc par klusēšanas sodu (angl. silent treatment). Pauze pēc strīda, lai nomierinātos, ir normāla. Sods ir tad, ja klusums ilgst dienām, tiek izmantots, lai tu padotos, un beidzas tikai tad, kad tu nožēlo.
Dusmas un sitieni, kas tev „jāiztur”
Viņa met ar priekšmetiem, grūž, skrāpē, sit. Tu neatbildi, jo „sievieti nesit”, un viņa to zina. Ja tu pasaki, ka tas nav pieņemami, dzirdi: „Nu un? Tu esi divreiz lielāks. Tev nesāp.” Sitiens ir sitiens neatkarīgi no tā, kurš sit un cik liels ir tas, kuru sit.
Draugi un radi pret tevi
Pirms tu pats kaut ko pastāsti, tavi vecāki jau ir dzirdējuši, ka tu esi „nestabils” vai „sāc dzert”. Draugi tev iesaka „saņemties un nebojāt ģimeni”. Cilvēkus, kurus kāds izmanto, lai spiestu uz tevi, sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys).
Gāzlaitings par tavām „dusmām”
Tu runā mierīgi, bet dzirdi: „Kāpēc tu kliedz? Man ir bail no tevis.” Tu uzvelcies, pēc tam jūties vainīgs un tiešām sāc domāt, vai tev nav problēmu ar dusmām. Gāzlaitings (angl. gaslighting) ir tad, ja kāds atkārtoti liek tev apšaubīt savu uztveri, atmiņu vai veselo saprātu, lai tu vairs neuzticētos sev. Viena frāze to nepierāda. Pierāda modelis: tavs miers tiek pasniegts kā agresija, un pēc katras sarunas tu mazāk tici sev.
Provokācija un filmēšana
Tas ir viens no bīstamākajiem veidiem. Viņa stundām ilgi provocē: bļauj tev ausī, seko no istabas uz istabu, neļauj aiziet, pieskaras sejai. Kad tu beidzot uzkliedz vai atgrūd viņas roku, telefons jau filmē. Tagad ir „pierādījums”, ka tu esi agresīvs. Angļu valodā to sauc reactive abuse: vardarbība, kas izprovocē reakciju un tad šo reakciju izmanto pret tevi. Vardarbīga reakcija nav attaisnojama, bet tā nav cēlonis. Modeli veido tas, kurš stundām ilgi spiež, nevis tas, kurš beigās neizturēja.
Normāli vai vardarbība?
Viendzimuma attiecībās
Tie paši modeļi ir arī starp diviem vīriešiem vai divām sievietēm. Klāt nāk vēl viena slodze: draudi „atklāt” tavu orientāciju ģimenei vai darbā, un sajūta, ka par to nevar runāt nekur, jo policija vai ārsts var nesaprast. Ja partneris ir fiziski līdzīgā izmērā, apkārtējie bieži saka „jūs abi esat vienādi”. Nav vienādi, ja viens pastāvīgi kontrolē, bet otrs dzīvo bailēs.
Māte un dēls
Tas pats mehānisms var sākties bērnībā. Māte padara dēlu par savu „mazo vīrieti”, uzticības personu un mierinātāju, soda viņu ar klusumu, un viņš jūtas atbildīgs par viņas garastāvokli. Pieaugušais dēls sajūt vainu par katru savu lēmumu, un viņa draudzene vai sieva vienmēr ir „ne tāda”. Daudzi vīrieši pieaugušā vecumā nonāk tieši tādās pašās attiecībās ar partneri, jo tas šķiet pazīstami. Tā nav tava vaina. Tā ir apgūta norma, un to var atmācīties.
Kāpēc tieši tu
Ne tāpēc, ka tu esi vājš. Drīzāk tāpēc, ka tev ir īpašības, kas veselās attiecībās ir vērtība. Tu esi lojāls un paliec arī tad, kad ir grūti. Tu gribi aizsargāt un domā, ka viņa „nav tāda, vienkārši viņai ir grūti”. Tu uzņemies atbildību un domā, ka, ja tu būsi labāks, arī viņa būs labāka. Tu nesit atpakaļ. Tieši tas padara tevi ērtu tam, kuram vajag kontroli. Kad tu to redzi, tev nav jākļūst cietākam. Tev jāsāk aizsargāt arī sevi, ne tikai viņu.
Ja katra sliktā nedēļa beidzas ar vienu normālu vakaru un tu atkal jūti cerību, tā ir traumatiskā saikne (angl. trauma bond). Tai nav vajadzīgas dāvanas vai romantika. Pietiek ar to, ka cietsirdība uz brīdi apstājas.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu pirms katras sarunas izdomā, kā pateikt tā, lai viņa neuzsprāgtu?
- Vai tu esi mainījis savu dzīvi, lai izvairītos no strīdiem, un tas nav palīdzējis?
- Vai tu esi slēpis zilumus, skrāpējumus vai saplēstas lietas, jo būtu kauns stāstīt?
- Vai tev ir bail, ka, ja tu aiziesi, tu zaudēsi bērnus vai tevi apsūdzēs tajā, ko tu neesi darījis?
- Vai tu esi sācis ticēt, ka tev tiešām ir „dusmu problēmas”, lai gan tu esi mierīgākais cilvēks, ko tu zini?
- Vai tavi draugi un radi pēdējā laikā tev iesaka „saņemties” un atvainoties?
Ja atbildi „jā” uz vairākiem, tas ir iemesls uztvert to nopietni.
Ko tu vari darīt
Pieraksti visu
- Datēti pieraksti. Datums, laiks, kas notika, kas tika pateikts, vai bija liecinieki. Īsi un sausi, bez emocijām. Glabā tos vietā, kurai otrs nepiekļūst (drošs mākonis, e-pasts, kuru neviens cits nelasa).
- Ziņas un e-pasti. Saglabā ekrānuzņēmumus ar datumiem, arī draudus par bērniem un apvainojumus.
- Tavas mierīgās ziņas. Raksti īsi, pieklājīgi, bez apvainojumiem. Tās ir tavs labākais pierādījums, ka agresīvais neesi tu.
- Ārsts. Ja ir traumas, ej pie ārsta un pasaki patiesību par to, kā tās radās. Ieraksts medicīniskajā kartē ir dokuments.
Neatbildi ar spēku
Provokācija bieži tiek veidota tieši tā, lai tu reaģētu. Ja tu atsit vai pagrūd, to var izmantot pret tevi policijā, tiesā un strīdā par bērniem. Kad jūti, ka tas tuvojas, ej prom: citā istabā, laukā, pie drauga. Ja tev neļauj iziet vai tev draud briesmas, zvani 112. Zvans tiek reģistrēts, un tas ir tev par labu.
Kur zvanīt Latvijā
- 116 123 — krīžu un emocionāla atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā. Tur tev noticēs, un tur var runāt arī vīrietis.
- 116 006 — atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.
- 112 — ja ir tūlītējas briesmas. 110 — Valsts policija.
Policija un tiesa: tas pats tev
Likums neizvēlas pēc dzimuma. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: vardarbīgajam cilvēkam uz laiku līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņš nedrīkst tev tuvoties vai sazināties. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tā aptver fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera vai partneres, un to var pieprasīt ar policijas palīdzību. Tas attiecas uz vīrieti tieši tāpat kā uz sievieti. Vairāk: Pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
Bērni
Ja ir bērni, jautājumos par to, kur viņi dzīvo un kā notiek saskarsme, iesaistās bāriņtiesa. Tur palīdz miers un fakti: datēti pieraksti par to, kā tu rūpējies par bērniem, sarakste, kurā tu esi pieklājīgs, liecinieki. Nerunā slikti par bērnu māti bērnu klātbūtnē, pat ja viņa tā dara par tevi. Neizmanto bērnus kā ziņnešus. Tu gribi, lai visur, kur ir tavs vārds, būtu redzams mierīgs, uzticams tēvs.
Speciālists, kurš tev tic
Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli. Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu. Tipiskā kļūda: „izrunājiet to”, „abi esat vainīgi”, pāru terapija ar cilvēku, kurš dara pāri, „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā kā ar parastu cilvēku. Tā tiek izmantota pret tevi, un kopīgā sesija var palielināt risku. Vīriešiem ir vēl viens slazds: daži speciālisti neapzināti tevi redz kā to, kuram „jāmācās kontrolēt dusmas”.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādīt?
- Vai pazīst vārdus pastāvīga kontrole (coercive control), gāzlaitings, traumatiskā saikne?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „salabšanu”?
- Vai uztver nopietni to, ka vardarbību dara sieviete, un nesmejas?
- Vai runā par tavu drošību un tavu uztveri?
Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk apjucis, vainīgs vai jūti, ka tevi stumj atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Viņa runā arī par vīriešiem kā upuriem un par sievietēm ar narcistiskiem uzvedības modeļiem. Materiāli ir angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.
Drošības plānsKā droši aiziet: dokumenti, nauda, bērni, pirmās dienas Kur saņemt palīdzību LatvijāTālruņi, policija, tiesaMīti
Iedziļinies
- DARVO — kā vainīgais kļūst par „upuri” un tu par vainīgo
- Gāzlaitings
- Lidojošie pērtiķi — kad draugi un radi spiež uz tevi
- Klusēšanas sods
- Traumatiskā saikne un nodarbība Kāpēc ir tik grūti aiziet
- Drošības plāns — kā aiziet droši
- Pagaidu aizsardzība pret vardarbību — kā to pieprasīt
Saistīts
Avoti
- Freyd, J. J. (1997). Violations of power, adaptive blindness and betrayal trauma theory. Feminism & Psychology, 7(1), 22–32.
- Harsey, S., & Freyd, J. J. (2020). Deny, Attack, and Reverse Victim and Offender (DARVO): What is the influence on perceived perpetrator and victim credibility? Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma, 29(8), 897–916.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
- Sweet, P. L. (2019). The Sociology of Gaslighting. American Sociological Review, 84(5), 851–875.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
- Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
- Cilvēktiesību gids: lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (cilvektiesibugids.lv).