Ja vīrs sit: kas notiek, kad tas sākas, un ko darīt tagad

Ja tev draud briesmas tieši tagad, zvani 112. Visu pārējo šajā lapā var izlasīt vēlāk.

Šī lapa ir rakstīta sievietēm, kurām sit vīrs, draugs vai bijušais partneris. Tāpēc te ir „viņš” un „tu”. Bet palīdzība, par ko te rakstīts, pienākas ikvienam, kam sit partneris vai partnere: vīrietim, kuram sit sieva, un cilvēkam viendzimuma attiecībās. Vīriešiem ir sava lapa: Vīrieši kā upuri.

Pirmā reize

Tā reti sākas ar sitienu pa seju. Biežāk ar kaut ko, ko var „izskaidrot”. Grūdiens durvīs. Rokas saspiešana tik stipri, ka paliek pirkstu pēdas. Telefons, kas ar spēku izrauts no rokas. Šķīvis, kas lido garām tavai galvai un atsitas pret sienu.

Pēc pirmās reizes gandrīz vienmēr seko kaut kas no šī:

• „Es nezinu, kas man uznāca.” Tas izklausās pēc nožēlas. Bet tas arī noņem atbildību: it kā sitiens būtu nācis no ārpuses, kā laika apstākļi.
• Atvainošanās, ziedi, asaras, solījumi. „Tas nekad vairs neatkārtosies.” Tajā brīdī viņš to var pat patiesi domāt.
• Maigs pārmetums. „Bet tu arī zini, kā mani uzvilkt.” Tas ir pirmais solis, kurā daļa vainas pārceļas uz tevi.
• Klusa vienošanās neko nestāstīt. Neviens to nepasaka skaļi, bet abi izliekas, ka nekas nopietns nav noticis.

Kāpēc pirmā reize reti paliek vienīgā

Sitiens pārkāpj robežu, kuru daudzi cilvēki nekad nepārkāpj, pat ļoti dusmīgi. Kad tā ir pārkāpta vienreiz un nekas nopietns nav sekojis (tu paliki, neviens neuzzināja, viss nomierinājās), otrā reize ir vieglāka. Nevis tāpēc, ka viņš to „plāno”, bet tāpēc, ka viņš ir iemācījies: ar spēku var panākt, lai tu apklusti, un par to nekas nenotiek.

Daudzas sievietes pēc tam dzīvo ciklā. Spriedze aug, tu staigā uz pirkstgaliem. Tad sprādziens. Tad nožēla un „medusmēnesis”. Tad atkal spriedze. Vairāk par to lasi nodarbībā Cikls no sākuma līdz beigām. Laika gaitā „labais” posms bieži kļūst īsāks, līdz tas gandrīz izzūd.

Svarīgi: labajam posmam nav vajadzīgi ziedi. Daudzām sievietēm nav nekādu dāvanu un atvainošanās. Ir tikai tas, ka viņš vairs nekliedz. Parasts vakars. Nav sitienu šonedēļ. Pēc bailēm pat parasta diena šķiet kā dāvana, un tas atvieglojums tevi piesien tikpat stipri kā jebkuri solījumi. Šo piesaisti sauc par traumatisko saikni (angl. trauma bond): stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri, jo sāpes un atvieglojums mijas.

Kas nav vardarbība un kas ir

Strīdi notiek visiem. Arī skaļi. Normālā strīdā kāds var aizcirst durvis vai pateikt kaut ko nejauku un pēc tam atvainoties. Bet ir robeža, kas nav atkarīga no tā, cik dusmīgs kāds ir: roka pret otru cilvēku. Grūdiens, sitiens, žņaugšana, turēšana, lai tu nevarētu aiziet, priekšmeta mešana tavā virzienā. Tas vairs nav strīds. Tā ir vardarbība, arī ja tas notika „tikai vienreiz” un „bez zilumiem”.

Kad tas kļūst bīstami: rīkojies TAGAD

Vardarbība parasti nepaliek vienā līmenī. Tā kļūst biežāka un smagāka. Ir pazīmes, par kurām visi, kas strādā ar vardarbību, saka vienu un to pašu: šī nav situācija, kurā „pagaidīt un paskatīties”. Ja atpazīsti kaut vienu, zvani 116 006 vai 116 123 jau šodien, un briesmu brīdī 112.

• Žņaugšana vai kakla spiešana (angl. strangulation). Pat vienu reizi, pat bez zīmēm. Ar roku, elkoni, priekšmetu. Tā ir viena no nopietnākajām riska pazīmēm, ko pētnieki ir atraduši (Glass et al., 2008). Žņaugšana var neatstāt zilumus, bet var bojāt kaklu un smadzenes, un sekas var parādīties vēlāk. Pēc žņaugšanas ej pie ārsta, pat ja jūties labi.
• Ierocis. Ierocis mājās, draudi ar to, nazis, kas „nejauši” parādās strīdā.
• Draudi nogalināt. „Ja tu aiziesi, es tevi nogalināšu.” „Ja ne man, tad nevienam.” Arī tad, ja viņš vēlāk saka, ka „jokoja”. Arī draudi nogalināt sevi, lai tu paliktu.

• Tas notiek biežāk vai smagāk. Kādreiz reizi gadā, tagad reizi mēnesī. Kādreiz grūdiens, tagad sitiens ar dūri.
• Izsekošana pēc šķiršanās vai kad tu mēģini aiziet. Viņš gaida pie darba, zvana simtiem reižu, zina, kur tu esi, lai gan tu to neteici (telefons, auto, lietotnes). Tā ir izsekošana (angl. stalking).

Tu vari arī pamanīt, ka viņš kontrolē visu vairāk: telefonu, naudu, draugus, kur tu esi. Šādu pastāvīgu kontroli pār tavu dzīvi angļu valodā sauc coercive control. Tā bieži iet roku rokā ar sitieniem un padara aiziešanu grūtāku.

Ko tas nodara tev

Ķermenis

Daudzas sievietes stāsta, ka sitiena brīdī viņas nekliedza, nebēga un neaizsargājās. Viņas vienkārši sastinga. Pēc tam viņas sev pārmet: „Kāpēc es neko nedarīju?” Tā nav vājība. Tā ir ķermeņa automātiska reakcija uz briesmām. Bez „cīnīties vai bēgt” ir arī „sastingt” un „izpatikt” (angl. fight, flight, freeze, fawn). Sastingšana bieži ir tā, kas ķermenim šķiet drošākā, ja otrs ir stiprāks.

Dažas sievietes jūtas tā, it kā skatītos uz notiekošo no malas vai caur stiklu. Laiks izstiepjas, skaņas attālinās, pēc tam atmiņā ir robi. To sauc par disociāciju (angl. dissociation): prāts uz brīdi „atslēdzas”, lai izturētu to, ko nevar izturēt. Tas arī nav „ar tevi kaut kas nav kārtībā”. Tā ir aizsardzība. Tāpēc arī nav jākaunas, ja tu vēlāk nevari visu izstāstīt precīzi un pēc kārtas.

Pēc tam nāk nemiers, slikts miegs, lēkāšana no katras skaņas, sāpes, kurām nav skaidra iemesla. Ķermenis paliek gatavībā pat tad, kad viņš nav mājās.

Kauns un zilumu slēpšana

Tu uzvelc džemperi ar garām piedurknēm jūnijā. Tu pasaki, ka atsities pret skapi. Tu atceļ tikšanos ar draudzeni, jo pūderis zilumu nenosedz. Tu slēp ne tāpēc, ka aizstāvi viņu. Tu slēp, jo:

• ir kauns, it kā tas teiktu kaut ko par tevi, nevis par viņu;
• tu baidies, ka viņš uzzinās, ka tu stāstīji, un būs sliktāk;
• tu baidies, ka tev pateiks „kāpēc tu vēl ar viņu esi?”, un tev nav atbildes;
• tu pati vēl ceri, ka tā bija pēdējā reize.

Kauns pieder tam, kurš sit. Ne tev.

Kāpēc tu paliec

Cilvēki no malas jautā „kāpēc viņa neaiziet?”, it kā tas būtu vienkārši. Tas nav vienkārši, un tam ir ļoti konkrēti iemesli:

• Nauda. Viņš kontrolē kontu, tev nav savu ienākumu, vai tie ir par maziem, lai īrētu dzīvokli ar bērniem. Naudas izmantošanu, lai tevi noturētu, sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse).

• Ģimenes spiediens. „Netaisi skandālu.” „Netīro veļu nemazgā publiski.” „Visiem ir grūti, pacieties.” Dažreiz to saka tava māte, dažreiz viņa māte. Ja radi un draugi spiež tevi palikt vai atvainoties, tie ir tā sauktie lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys): cilvēki, kurus (bieži neapzināti) izmanto, lai spiestu uz tevi.
• Traumatiskā saikne. Pēc sāpēm atvieglojums, pēc atvieglojuma cerība. Tas piesien stiprāk nekā laimīgas attiecības. Vairāk: Kāpēc ir tik grūti aiziet.
• Bailes. Tu zini, ko viņš dara, kad ir dusmīgs. Tu nezini, ko viņš darīs, ja tu aiziesi. Un šīs bailes ir pamatotas, par to tālāk.

„Viņš taču nav tāds vienmēr”

Nē, nav. Viņš var būt mīlošs tēvs, strādīgs, jautrs viesībās, labs pret tavu mammu. Tieši tāpēc ir tik grūti. Tev nav jāizvēlas starp „viņš ir briesmonis” un „viņš ir labs cilvēks”. Abi var būt vienā cilvēkā. Bet tas, ka viņš dažreiz ir labs, neatceļ to, ka viņš sit. Un tu nevari dzīvot tikai labajās dienās, gaidot nākamo slikto.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai tu pirms viņa atnākšanas mājās pārbaudi, vai viss ir „kā viņam patīk”?
• Vai tu esi kādam melojusi par to, no kurienes ir zilums?
• Vai tu esi sev teikusi „tas bija tikai grūdiens” vai „viņš bija piedzēris”?
• Vai tu zini, kādos brīžos labāk klusēt, lai nesāktos?
• Vai tev bail iedomāties, kas notiktu, ja tu pateiktu, ka aiziesi?

Ja atbildi „jā” vairākiem, tas ir iemesls rīkoties, nevis gaidīt, kad būs sliktāk.

Ko darīt tagad, soli pa solim

1. Briesmu brīdī: 112

Ja viņš sit, draud vai tu jūti, ka tūlīt sāksies, zvani 112. Ja nevari runāt, zvani un atstāj līniju vaļā, lai dzird, kas notiek. Ej uz istabu, kur ir otras durvis vai logs, un prom no virtuves, kur ir naži. Ja vari, ej ārā, pie kaimiņiem. 110 ir Valsts policija, ja situācija nav tūlītēja, bet tu gribi ziņot.

2. Dokumentē traumas

Pat ja tu vēl nezini, ko darīsi, pierādījumi tev var noderēt vēlāk: policijā, tiesā, jautājumos par bērniem.

• Ārsts. Ej pie ģimenes ārsta vai uz traumpunktu tās pašas vai nākamās dienas laikā. Pasaki patiesību par to, kā radās trauma: „mani sita vīrs”, nevis „nokritu”. Ieraksts medicīniskajā dokumentācijā ir dokuments. Ja bija žņaugšana, pasaki to atsevišķi, pat ja nav redzamu pēdu. Par tiesu medicīnisko pārbaudi un kā to saņemt [JURISTS: precizēt].
• Fotogrāfijas. Nofotografē zilumus, skrāpējumus, saplēstas lietas, izsisto durvju vietu. Ar datumu, vairākas dienas pēc kārtas (zilumi mainās). Nofotografē arī seju blakus traumai, lai redzams, ka tā esi tu.
• Datēti pieraksti. Datums, laiks, kas notika, ko viņš teica, vai bija bērni mājās, vai kāds dzirdēja. Īsi, bez vērtējumiem.
• Kur glabāt. Ne telefona galerijā, ko viņš pārbauda. Sūti uz e-pastu, kuru viņš nezina, drošu mākoni vai uzticamai draudzenei. Izdzēs no telefona, ja viņš to skatās. Vairāk: Droša lietošana.

3. Policijas nošķiršana līdz 8 dienām

Ja ir vardarbība vai tās draudi, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu. Tas nozīmē, ka viņam uz laiku līdz 8 dienām jāatstāj jūsu kopīgais mājoklis, un viņš nedrīkst tev tuvoties un ar tevi sazināties. Prom jāiet viņam, nevis tev ar bērniem. Kā tieši tas notiek praksē un kas notiek, ja viņš lēmumu pārkāpj [JURISTS: precizēt].

4. Tiesas pagaidu aizsardzība

Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tā aptver fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera, un to var pieprasīt ar policijas palīdzību. Vairāk: Pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

5. Zvani tiem, kas saprot

• 116 006: atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā. Tur palīdzēs saprast, kur vērsties, arī par krīzes centriem un juridisku palīdzību.
• 116 123: krīžu un emocionāla atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā. Arī naktī, kad nevari aizmigt.
• 116 111: tālrunis bērniem un pusaudžiem.

Tev nav jābūt „pietiekami smagai situācijai”, lai zvanītu. Pietiek ar to, ka tev ir bail vai tu nezini, ko darīt.

6. Krīzes centrs sievietēm ar bērniem

Latvijā ir krīzes centri, kur sieviete var palikt kopā ar bērniem, ja mājās nav droši un nav, kur iet. Tur parasti ir gulta, ēdiens, drošība un cilvēki, kas palīdz ar nākamajiem soļiem: psihologs, sociālais darbinieks, palīdzība ar dokumentiem. Ko tieši piedāvā katrs centrs un kā tur nokļūt, atšķiras.

[KRĪZES CENTRI: saraksts pēc pārbaudes]

Ja nezini, kur ir tuvākais, zvani 116 006 vai 116 123, vai jautā savas pašvaldības sociālajā dienestā.

7. Sagatavota soma

Klusi saliec somu, ko var paķert divās minūtēs, un, ja iespējams, glabā to pie draudzenes vai kaimiņienes, nevis mājās:

• pase vai ID karte, bērnu dzimšanas apliecības un dokumenti;
• bankas karte, nedaudz skaidras naudas;
• zāles tev un bērniem, receptes;
• telefona lādētājs, rezerves atslēgas;
• dokumentu kopijas (arī mākonī), medicīniskie ieraksti par traumām;

Pilns saraksts un aiziešanas plāns ir drošības plāna rīkā.

8. Kodvārds

Norunā ar kaimiņieni, draudzeni vai māsu vārdu vai zīmi, kas nozīmē „zvani policijai” vai „brauc pēc manis”. Piemēram, īsziņa „vai tev ir mans lietussargs?” vai ieslēgta gaisma noteiktā logā. Norunā arī, ko tieši otrs darīs: zvanīs 112, nevis zvanīs tev „vai viss kārtībā?”. Kaimiņiem vari vienkārši pateikt: „Ja dzirdat kliedzienus, lūdzu, zvaniet 112. Tas nav pārspīlēti.”

Aiziešana: droši, nevis pēc impulsa

Šis ir svarīgākais, ko vajag zināt: aiziešanas laiks ir visbīstamākais posms. Pētījumi par partneru vardarbību ar letālām sekām rāda, ka šķiršanās no kontrolējoša partnera ir viens no riska faktoriem (Campbell et al., 2003). Kad viņš saprot, ka zaudē kontroli, viņš var mēģināt to atgūt: ar solījumiem, ar draudiem, ar bērniem, ar spēku.

Tas nav iemesls palikt. Tas ir iemesls plānot.

• Nepaziņo iepriekš. Nesaki „es aiziešu” strīda vidū un nesaki „man vajag parunāt, es gribu šķirties”. Viņam nav jāuzzina, pirms tev ir droša vieta, kur iet.
• Izvēlies brīdi, kad viņš nav mājās. Darba diena, komandējums, viņa regulārais vakars ārpus mājām.
• Pārbaudi telefonu un auto. Atrašanās vietas kopīgošana, kopīgi konti, lietotnes. Ja viņš jau tevi izseko, pēkšņa visa izslēgšana var viņu brīdināt. Pirms kaut ko maini, aprunājies par to ar 116 006.
• Pēc aiziešanas saziņa tikai rakstiski un tikai par bērniem. Īsi, mierīgi, bez skaidrošanās.
• Vardarbība var turpināties arī pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse). Pagaidu aizsardzība pret vardarbību attiecas arī uz bijušo partneri.

Ja tu jau reiz aizgāji un atgriezies, tas nav neveiksme. Daudzas sievietes aiziet vairākas reizes, pirms aiziet galīgi. Katra reize māca, kas nākamajā jādara citādi.

Draugiem un radiem: ko teikt un ko nekad neteikt

Ja tev kāda pastāsta, ka viņu sit, tas, ko tu pateiksi pirmajā minūtē, var izšķirt, vai viņa kādreiz vēl kādam stāstīs.

Ko teikt:

• Jautā, ko viņai vajag, nevis saki, kas viņai jādara.
• Piedāvā konkrēto: glabāt somu, būt kodvārda cilvēks, aizvest pie ārsta, pieskatīt bērnus.
• Iedod numurus 116 006 un 116 123, bet nepiespied zvanīt.
• Ja viņa paliek vai atgriežas, nepazūdi. Tieši tad tava palīdzība vajadzīga visvairāk.

Ko nekad neteikt:

• „Kāpēc tu vienkārši neaizej?” Tas izklausās pēc pārmetuma, un viņa to jau jautā sev katru dienu.
• „Ko tu izdarīji, ka viņš tā?” Nekas, ko viņa izdarīja, nepadara sitienu pieņemamu.
• „Viņš taču ir tik jauks cilvēks.” Varbūt tev. Tu neesi viņa mājās vakarā.

• „Ja tu atgriezīsies, es tev vairs nepalīdzēšu.” Tas viņu atstāj vienu, un tieši to vardarbīgs vīrs grib visvairāk.
• Neej pats vai pati „parunāt ar vīru, lai saprot”. Tas var padarīt situāciju bīstamāku viņai.

Pāru terapija un „ģimenes izlīgums” nav vardarbībai

Tev var ieteikt „aiziet pie ģimenes psihologa kopā” vai „izlīgt ar mediatora palīdzību”. Ja viņš sit, tas nav piemēroti. Pāru terapija un mediācija pieņem, ka abiem ir vienāda vara un abi var droši runāt. Ja viens baidās no otra, tā nav. Tas, ko tu godīgi pasaki sesijā, var tikt izmantots pret tevi mājās. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits pārzina vardarbību attiecībās, traumu un pastāvīgu kontroli. Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu ar padomiem „izrunājiet to”, „abi esat vainīgi”, „dodiet vēl vienu iespēju”. Pārbaudi speciālistu:

• Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādīt?
• Vai pazīst vārdus pastāvīga kontrole (coercive control), gāzlaitings, traumatiskā saikne?
• Vai neuzspiež kopīgas sesijas ar vīru vai „salabšanu”?
• Vai vispirms runā par tavu drošību?

Ja pēc sesijas tu jūties vainīgāka vai jūti, ka tevi stumj atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „Should I Stay or Should I Go?” (2015). Materiāli ir angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Ja viņš pats grib mainīties, tas ir viņa darbs ar savu speciālistu, nevis jūsu kopīgs projekts.

Mīti

Iedziļinies

• Cikls no sākuma līdz beigām: kāpēc pēc sprādziena nāk „medusmēnesis”
• Traumatiskā saikne un nodarbība Kāpēc ir tik grūti aiziet
• Disociācija: kāpēc tu „nebiji tur” sitiena brīdī
• Izsekošana un vardarbība pēc šķiršanās
• Drošības plāns un drošības plāna rīks
• Pagaidu aizsardzība pret vardarbību
• Vīrieši kā upuri: ja sit sieva vai partnere