Glābēja brūce: kad tev piedāvā ievainotu putnu
Glābēja brūce ir iemācīta pārliecība, ka tev jāglābj citi un tavas vajadzības var pagaidīt; narcisistiska persona to izmanto, atnākot kā „ievainots putns” ar krīzēm un bēdu stāstiem, pateicību un „tikai tu mani saproti”, un pēc tam tavas rūpes kļūst par pienākumu, no kura aiziet šķiet kā pamest slīkstošu cilvēku.
Īsumā
- Glābēja brūce bieži rodas bērnībā, kad bērnam bija jārūpējas par vecāku vai jaunākajiem (to sauc par parentifikāciju). Rūpes par citiem ir spēks, bet tās kļūst par durvīm, ja tev nekad nedrīkst neko vajadzēt.
- Mīlestības bombardēšana šeit nav ziedi. Tā ir krīze, kurā tevi vajag, un pateicība, kādu bērnībā nesaņēmi: „tu esi mans eņģelis”, „ar tevi es pirmo reizi dzīvē esmu labāk”.
- Pēc tam pateicība pārvēršas prasībās un nicinājumā, bet krīzes neapstājas. Tev nav jāpārstāj rūpēties. Tev jāiemācās palīdzēt ar robežām un ļaut, lai kāds rūpējas arī par tevi.
Brūce: „man jāglābj citi”
Šis ir viens no rakstiem sērijā par to, kā mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un traumatiskā saikne (angl. trauma bond) tiek pielāgota tieši tavai vecajai sāpei. Visas brūces un pašpārbaude ir kopsavilkuma lapā Brūces un āķi.
Pamats ir psihologa Džefrija Janga (Jeffrey Young) modelis par agrīnajām shēmām (angl. early maladaptive schemas): dziļām pārliecībām par sevi un citiem, kas izveidojas agri un vēlāk dzīvē darbojas kā autopilots. Uz tām balstās shēmu terapija (angl. schema therapy). Tas ir klīnisks darba modelis, nevis diagnoze tev.
Glābēja brūce (Janga modelī to sauc par pašaizliedzības shēmu, angl. self-sacrifice) ir iekšēja pārliecība: citu sāpes ir svarīgākas par manējām, un, ja es nepalīdzēšu, notiks kaut kas slikts, un tā būs mana vaina.
No kurienes tā rodas
Visbiežāk šī brūce sākas mājās, kur bērnam bija jākļūst par pieaugušo. To sauc par parentifikāciju (angl. parentification): kad bērns rūpējas par vecāku, nevis otrādi. Psihologs Gregorijs Jurkovičs (Gregory Jurkovic) to aprakstīja kā „pazaudētu bērnību”. Ir divi veidi, un bieži tie iet kopā.
- Praktiskā. Tu audzināji jaunākos brāļus un māsas, gatavoji ēst, kārtoji rēķinus, pieskatīji tēvu, kad viņš bija piedzēries, zvanīji uz darbu, ka mamma „ir slima”.
- Emocionālā. Tu biji mammas vai tēva uzticības persona. Tu klausījies par viņu laulības problēmām, mierināji pēc strīdiem, uzminēji noskaņojumu no durvju aizciršanas skaņas un zināji, ka tev jābūt „labajam bērnam”, lai mājās būtu mierīgi.
Citi ceļi: vecāks ar smagu slimību vai depresiju, ģimene, kur tu biji „miera uzturētājs”, bērnība ar vecāku, kurš lika justies vainīgam par savām vajadzībām. Un vēlāk dzīvē: attiecības, kur tu nesi visu, jo otrs „nespēja”.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
- Vainas sajūta pēc „nē”. Pat mazs atteikums jūtas kā nodevība.
- Tavas vajadzības šķiet egoistiskas. Atpūsties, kaut ko nopirkt sev, palūgt palīdzību ir neērti vai pat kauns.
- Pievilkšanās pie cilvēkiem, kuriem vajag palīdzību. Stabils, patstāvīgs cilvēks šķiet „garlaicīgs” vai tev nav skaidrs, ko tu viņam vari dot.
- Vērtība caur noderību. Tu jūties mīlēts vai mīlētamīlētsmīlēta tikai tad, kad esi vajadzīgs vai vajadzīgavajadzīgsvajadzīga.
- Nogurums un klusas dusmas. Tu dod, dod, dod, un kaut kur dziļi aug aizvainojums, par kuru tev ir kauns.
- Grūti pieņemt. Kad kāds grib tev palīdzēt, tu atsakies vai uzreiz meklē, kā atdot.
Ja tu pazīsti arī vēlmi izpatikt, lai izvairītos no konflikta, to sauc par izpatikšanas reakciju (angl. fawn response). Ja rūpes par otru pārņem visu tavu dzīvi, bieži lieto vārdu līdzatkarība (angl. codependency). Tie ir apraksti, nevis diagnozes.
Ko šajā brūcē „nolasa” manipulators
Cilvēkam, kurš meklē, kas viņu uzturēs un nekad neaizies, tu esi ideāls. Tu neaiziesi no cilvēka, kuram ir slikti. Tu piedosi, jo „viņam ir tik grūti”. Tu uzņemsies atbildību par otra jūtām un problēmām. Tev bieži ir resursi: nauda, mājoklis, prasmes, pacietība. Un tev ir kauns sūdzēties, jo „kā es varu sūdzēties, ja otram ir vēl sliktāk”„kā es varu sūdzēties, ja viņai ir vēl sliktāk”„kā es varu sūdzēties, ja viņam ir vēl sliktāk”.
Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta šajā brūcē
Šī brūce visu mūžu ir ilgojusies pēc vienas lietas, ko tā nekad nesaņēma: pateicības un sajūtas, ka tavas rūpes ir redzētas un tās kaut ko maina. Bērnībā tu glābi, bet neviens nepateica paldies, un nekas nekļuva labāk. Tev piedāvā tieši to: kādu, ko glābt, un pateicību, kādu tu nekad neesi dzirdējis vai dzirdējusidzirdējisdzirdējusi.
Kā bēdu stāsti tiek izmantoti iepazīšanās sākumā, ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus. Šeit ir tas, kā tie tiek piegriezti tieši glābējam.
Pirmais kontakts: ievainots putns
Otrs atnāk jau krīzē. Tā var būt patiesa, un bieži tā arī ir. Svarīgi ir tas, kā tā tiek pasniegta: kā vieta, kur tu vari ienākt un kaut ko mainīt.
Pirmās nedēļas: mazi lūgumi un liela pateicība
Tavas rūpes tiek atalgotas tā, kā tās nekad nav tikušas atalgotas.
- Lūgumi aug pakāpeniski. Aizvest uz ārstu. Palīdzēt ar dokumentu. Pārnakšņot, jo „vienai man ir bail” vai „vienam man ir slikti”. Aizdot „tikai līdz algai”. Katrs solis ir mazs, un katram seko pateicība.
- Tavas labestības slavināšana. „Tu esi mans eņģelis.” „Es nezināju, ka tādi cilvēki vēl eksistē.” Tev nekad neviens tā nav teicis par to, ko tu dari vienmēr.
- Redzams progress. Otrs sāk iet uz darbu, nedzer nedēļu, atrod dzīvokli. „Tas viss ir tevis dēļ.” Tu redzi, ka tavas rūpes beidzot kaut ko maina. Tā ir sajūta, kuras tev bērnībā nebija.
- Spoguļošana. Otrs arī „vienmēr ir rūpējies par citiem”, arī „vienmēr ir bijis tas stiprais”„vienmēr ir rūpējusies par citiem”, arī „vienmēr ir bijusi tā stiprā”„vienmēr ir rūpējies par citiem”, arī „vienmēr ir bijis tas stiprais”. Tas izskatās pēc radniecīgas dvēseles. Kad otrs atkārto tavas vērtības, lai izskatītos pēc tava pāra, to sauc par spoguļošanu (angl. mirroring).
„Mēs” posms: kopīgs projekts
Pamazām attiecības kļūst par projektu, kura centrā ir otra atveseļošanās. Nākotne ir atkarīga no tevis.
Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): nākotnes attēli, kas tevi notur tagadnē. Un draugi, kuri jautā, kāpēc tu maksā par visu, pēkšņi „neko nesaprot” vai „viņu nosoda”.
Kā uz šīs brūces tiek būvēta traumatiskā saikne
Traumatiskā saikne ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tā rodas, kad sāpes mijas ar atvieglojumu atkal un atkal un nevar paredzēt, kas būs tālāk. Vispārīgi par to ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Šeit ir tas, kā tā tiek piegriezta glābējam.
1. Projekts, kas „gandrīz” izdevies
Tu esi tik daudz ieguldījis vai ieguldījusiieguldījisieguldījusi: naudu, laiku, gadus. Otrs ir „tik tuvu” tam, lai izkļūtu. Aiziet tagad nozīmē, ka viss bija veltīgi. Šādu slazdu sauc par ieguldījuma slazdu (angl. sunk cost).
2. Neparedzams progress
Nedēļa bez dzeršanas. Mēnesis darbā. Viens mīļš vakars, kad otrs pateicas. Tad atkal krīze. Šo neregulāro mijas ritmu sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement). Tavā gadījumā balva ir nevis dāvana, bet pierādījums, ka tavas rūpes palīdz. Un tu to gaidi.
Saiknei nekas nav jādod. Pietiek ar to, ka otrs ir briesmīgs un pēc tam kādu brīdi nav briesmīgs. Vakars bez krīzes jūtas kā dāvana.
3. Vainas svira
Kad tu mēģini atkāpties, nāk vaina. To sauc par vainas uzspiešanu (angl. guilt tripping), un, ja tiek draudēts ar sekām, par emocionālo šantāžu (angl. emotional blackmail).
Ja otrs draud sev nodarīt pāri, uztver to nopietni: zvani 112, ja ir tūlītējas briesmas, vai palīdzi viņam sazināties ar 116 123. Bet tu nevari un tev nav jākļūst par viņa vienīgo drošības tīklu. Palikšana attiecībās nav ārstēšana. Atbildība par otra dzīvību ir viņam pašam un speciālistiem, nevis tev vienam vai vienai.
4. Žēluma spēle
Otra sāpes kļūst par iemeslu, kāpēc tev nedrīkst būt robežu. „Tu zini, ko es esmu pārdzīvojis.”„Tu zini, ko es esmu pārdzīvojusi.”„Tu zini, ko es esmu pārdzīvojis.” „Tu zini, kāda bija mana bērnība.” To sauc par žēluma spēli (angl. pity play). Tavai brūcei tas ir kā slēdzis: citu sāpes vienmēr ir svarīgākas par tavām.
5. Tava loma: „labais cilvēks”
Tu vienmēr esi bijis vai bijusi tas, kuršesi bijis tas, kuršesi bijusi tā, kura neaiziet. Aiziet nozīmē kļūt par to, kurš „pameta slīkstošu cilvēku”. Tas skar ļoti vecu vietu: bērns nevar pamest māti, kurai ir slikti. Pieaugušais var, bet ķermenis to vēl atceras kā neiespējamu.
6. Izolācija, kas der tavai dzīvei
Nevienam nekas nav jāaizliedz. Tev vienkārši nav laika nekam citam: darbs, otra krīzes, rēķini, nakts sarunas. Draugi, kuri saka, ka tu izskaties noguris vai nogurusinogurisnogurusi, tiek nosaukti par tiem, kas „tevi grib atņemt”. Izolācija (angl. isolation) šeit izskatās pēc pienākuma.
| Viņu gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| Krīze pašā sākumā | Iedarbina tavu glābēja lomu | Tu vairs neiepazīsti, tu palīdzi | Otra krīzes ir tavs uzdevums, nevis otra plāns |
| „Tu esi mans eņģelis” | Atalgo tavas rūpes | Beidzot kāds redz, ko tu dari | Pateicība nāk tikai par došanu, ne par tevi |
| Mazs progress | Rada cerību | Tu gaidi nākamo uzlabojumu | Progress pazūd, kad tu atkāpies |
| „Bez tevis es…” | Padara aiziešanu neiespējamu | Otra dzīve kļūst par tavu atbildību | Draudi parādās tieši tad, kad tu saki „nē” |
| „Tu zini, kas man bija” | Aizliedz tev robežas | Tavas sāpes kļūst nesvarīgas | Otra pagātne attaisno visu, tava neko |
| „Tavi draugi mani nosoda” | Izolē | Tev paliek tikai viņa problēmas | Kritika vērsta pret tiem, kas jautā par tevi |
Kā tas izskatās
Abi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Pēterim ir 40 gadi, viņš ir inženieris Jelgavā. Viņa māte dzēra, un no desmit gadu vecuma viņš gatavoja ēst diviem jaunākajiem brāļiem un meloja skolotājām, ka mamma ir slima. Laimu viņš satiek, kad viņa ir tikko izgājusi no attiecībām ar vardarbīgu vīrieti, viņai ir parādi un depresija. Viņa saka, ka Pēteris ir vienīgais, kurš viņu nesauc par histērisku. Pēc diviem mēnešiem viņš maksā viņas īri, pēc četriem viņa dzīvo pie viņa. Viņa daudz raud un daudz pateicas: „Tu esi labākais, kas ar mani jebkad noticis.” Kad viņa dabū darbu, viņš ir laimīgs. Pēc trim nedēļām viņa to pamet, jo „priekšniece ir tieši kā mana māte”. Kad Pēteris aizbrauc uz brāļa kāzām bez viņas, viņa uzraksta, ka „negrib vairs dzīvot”, un tad nepaceļ telefonu. Viņš brauc atpakaļ naktī. No rīta viņa ir mierīga un saka, ka viņš „pārspīlē”. Brāļiem viņa stāsta, ka Pēteris ir auksts un viņu kontrolē. Pēc diviem gadiem Pēteris guļ četras stundas naktī, nav bijis pie ārsta un domā, ka, ja tikai viņš būtu pacietīgāks, viņai būtu labāk.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Bērnības loma atkārtojas. Pēteris atkal ir tas, kurš tur visu kopā un sedz citu problēmas.
- Pateicība kā balva. „Labākais, kas ar mani noticis” ir tieši tas, ko viņš nekad nedzirdēja no mātes.
- Draudi tieši brīdī, kad viņš izvēlas savu ģimeni. Tā nav nejaušība. Tas ir brīdis, kad viņa uzmanība aiziet prom.
- Nomelnošana. Viņš rūpējas par visu, bet ģimenei tiek stāstīts, ka viņš ir auksts un kontrolējošs. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign).
Zanei ir 35 gadi, viņa ir skolotāja Cēsīs. Viņa ir vecākā no četriem bērniem. Mamma strādāja divās maiņās un vakaros raudāja virtuvē, un Zane jau divpadsmit gadu vecumā bija tā, kas mazos sagatavoja skolai un mammu mierināja. Kasparu viņa satiek koncertā. Viņš ir talantīgs mūziķis, trīs gadus „skaidrā”, bijusī sieva „paņēma visu”. Viņš saka, ka Zane ir vienīgā, kas viņam tic. Pēc trim mēnešiem viņa maksā par viņa studijas īri, jo „albums ir gandrīz gatavs”. Viņš raksta viņai dziesmu. Kad viņa pirmo reizi atsaka naudu, viņš pazūd uz divām dienām un atgriežas piedzēries: „Redzi, kas notiek, kad tu mani pamet.” Pēc tam ir nedēļa, kad viņš ir mīļš, gatavo vakariņas un saka, ka bez viņas būtu miris. Otrajā gadā viņš draugu priekšā saka, ka Zane „uzvedas kā viņa mamma” un „visu kontrolē”. Albums joprojām nav gatavs. Zane ir paņēmusi kredītu.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Bērnības loma atkārtojas. Zane atkal ir tā, kas nes pieaugušā problēmas un mierina.
- Nākotne, kas nekad nepienāk. „Gandrīz gatavais” albums tur viņu gadiem, un katrs maksājums šķiet pēdējais.
- Recidīvs kā sods. Viņa dzeršana tiek pasniegta kā viņas „nē” sekas. Atbildība par viņa atkarību tiek pārlikta uz viņu.
- Rūpes pārvērstas par vainu. Tas, ko viņa dara, lai viņš izdzīvotu, tagad tiek saukts par kontroli.
Arī ārpus romantikas
Pirmā glābēja attiecība bieži ir ar vecāku, un tā nebeidzas ar pieaugšanu.
- Māte. Tev ir 45, un māte joprojām zvana katru vakaru ar kārtējo krīzi. Kad tu nepaceļ, viņa zvana tavai sievai un saka, ka „dēlam māte vairs nav vajadzīga”.
- Draudzene vai kolēģe. Kolēģe, kurai vienmēr ir „tāda nedēļa”, un tu dari viņas darbu. Kad tu vienreiz atsaki, visa nodaļa uzzina, ka tu esi „nekolēģiāls”.
- Tēvs. Tev ir 45, un tēvs joprojām zvana ar kārtējo krīzi un naudas lūgumu. Kad tu atsaki, viņš tev atgādina, ka „audzināja tevi viens” un ka tu esi „nepateicīga”.
- Draugs vai kolēģis. Kolēģis, kuram vienmēr ir „tāda nedēļa”, un tu dari viņa darbu. Kad tu vienreiz atsaki, visa nodaļa uzzina, ka tu esi „nekolēģiāla”.
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs sāk tevi kritizēt, apsūdzēt un izturēties ar nicinājumu. Šeit tev atņem tieši to, ko iedeva: pateicību un sajūtu, ka tavas rūpes kaut ko maina.
- Pateicība pārvēršas pretenzijās. Tas, ko tu dod, kļūst par pašsaprotamu, un katrs „nē” ir skandāls.
- Tava palīdzība tiek nosaukta par kontroli. „Tu mani ārstē kā bērnu.” „Tu jūties pārāks vai pārāka.”„Tu jūties pārāks.”„Tu jūties pārāka.” „Tu to dari tikai sava ego dēļ.”
- Krīzes pieaug. Jo vairāk tu dod, jo lielākas problēmas. Tu nekad nevari „izglābt līdz galam”.
- Tavs nogurums ir egoisms. Kad tu saki, ka tev vairs nav spēka, tev atbild, ka tu esi tāds pats vai tāda patitāds patstāda pati kā visi, kas otru pameta.
Sāpes dubultojas. Tu atkal esi bērns, kurš nevar izlabot mammu vai tēti, lai kā censtos. Klāt nāk nogurums, vaina un sajūta, ka tev „neizdevās”. Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce: tu atstāj slīkstošu cilvēku, un visa tava dzīve tev ir mācījusi, ka tas nav iespējams.
Pēc aiziešanas vai izmešanas (angl. discard), kad otrs pats pēkšņi tevi atstumj, bieži nāk hūverings (angl. hoovering): mēģinājums ievilkt tevi atpakaļ. Glābējam tas parasti izskatās pēc krīzes: ziņa no slimnīcas, „es esmu uz ielas”, „vairs nav neviena cita”. Krīze var būt patiesa. Bet tev nav jābūt tam, kurš to atrisina.
Agrīnās brīdinājuma zīmes šai brūcei
Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Cilvēkam var būt grūts laiks. Signāls ir tas, ka vairākas zīmes sakrīt un atkārtojas.
- Attiecības sākas ar otra krīzi, un tu uzreiz palīdzi.
- Otrs ļoti ātri saka, ka tu esi „vienīgais” vai „vienīgā”„vienīgais”„vienīgā”, kas viņu saprot vai tic.
- Visi otra bijušie un daļa ģimenes ir „viņu pametuši” vai „nodevuši”.
- Lūgumi aug: no nelielas palīdzības līdz naudai, mājoklim, parādiem.
- Otrs nedara savu daļu: nav plāna, nav speciālistu, ir tikai tu.
- Progress parādās un pazūd, bieži tieši tad, kad tu atkāpies.
- Tavs „nē” izraisa asaras, klusumu, sabrukumu vai draudus.
- Otra pagātne attaisno visu, bet tavas grūtības ir „nekas salīdzinājumā”.
- Attiecības vairāk atgādina aprūpi nekā partnerību.
- Tu slēp no draugiem, cik daudz tu dod, jo zini, ko viņi teiktu.
- Tu esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi, bet atpūsties jūtas kā nodevība.
Aizsardzība un dziedēšana
Dziedēšana nenozīmē pārstāt rūpēties. Tā nozīmē palīdzēt ar robežām un iemācīties, ka arī tev drīkst kaut ko vajadzēt.
Palīdzība vai glābšana
- Palīdzība: otrs dara savu daļu, tu atbalsti. Tu vari apstāties, un otrs tev par to nesoda.
- Glābšana: tu dari to, kas ir otra darbs. Otrs nemainās, tikai tava daļa aug. Tavs „nē” ir katastrofa.
Pajautā sev: „Vai es to daru tāpēc, ka gribu, vai tāpēc, ka man ir bail no tā, kas notiks, ja nedarīšu?”
Kā apmierināt savu vajadzību
- Pateicība sev. Tev nav jāgaida, lai kāds cits beidzot pamana, ko tu dari. Pieraksti, ko tu šodien izdarīji citu labā, un pēc tam, ko izdarīji savā labā. Otrais saraksts bieži ir tukšs. Tas ir tas, kur sākt.
- Ļauj kādam rūpēties par tevi. Pieņem palīdzību mazās lietās: kāds aizved, kāds uzvāra tēju. Tas ir neērti. Tā arī ir dziedēšana.
- Cilvēki, kuri nav jāglābj. Draugi, kuri tev prasa, kā tev iet, un gaida atbildi.
Praktiski
- Nauda. Pirmajos mēnešos neaizdod vairāk, nekā esi gatavs vai gatavagatavsgatava pazaudēt. Neņem kredītu otra vārdā, neparakstiesi kā galvotājs, nemaksā otra parādus.
- Speciālisti, nevis tu. Atkarībai, depresijai, parādiem ir speciālisti. Tavs uzdevums nav tos aizstāt. Normāls cilvēks pats pie tiem iet.
- Pārbaudi, kas notiek ar tavu „nē”. Atsaki kaut ko nelielu. Vai otrs tiek galā pats? Vai tevi par to soda?
- Stāsti draugiem patiesību. Vienam cilvēkam izstāsti, cik daudz tu dod. Ja tev ir kauns to teikt skaļi, tas pats ir signāls.
- Savs laiks. Iezīmē kalendārā vismaz vienu vakaru nedēļā, kas pieder tikai tev, un turies pie tā.
Dziedēšana ilgtermiņā
- Sēras par bērnību. Tu biji bērns, kuram vajadzēja rūpes, nevis pienākumus. Tas nebija tavs darbs. Ļaut sev par to skumt ir daļa no dziedēšanas.
- Terapija. Shēmu terapija un uz traumu vērsta terapija strādā tieši ar šo pārliecību. Nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas ir vairāk par to, kāpēc atkal un atkal izvēlamies pazīstamo.
- Atbalsta grupas. Grupas cilvēkiem, kuru tuvinieki ir atkarīgi, un grupas pieaugušajiem, kuri auguši šādās ģimenēs, palīdz ieraudzīt, ka tu neesi viens vai vienaviensviena.
Ja tu jau esi iekšā
- Drošība pirmajā vietā. Ja ir bijuši draudi vai iebiedēšana, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Skaties Drošības plāns.
- Nauda un dokumenti. Pārbaudi, kas ir uz tava vārda: kredīti, līgumi, konti. Atver savu kontu, ja tāda nav.
- Pastāsti vienam cilvēkam. Ne visu. Tikai to, ka tev ir grūti.
- Zvani. Ārkārtas situācijā 112. Krīžu tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, bez maksas, arī krieviski un angliski, tas ir arī tev, nevis tikai otram. Tur zvana arī vīrieši.Tur zvana arī vīrieši, kuriem pāri dara sieviete.Tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
Vīriešiem glābēja loma bieži izskatās pēc „īsta vīrieša” pienākuma: nest, maksāt, izturēt. Tāpēc viņi reti saka, ka viņiem ir slikti. Vairāk nodarbībā Vīrieši kā upuri.
Kā izvēlēties speciālistu
Ne katrs psihologs vai terapeits Latvijā, tāpat kā citur, ir mācījies par narcistisko vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Glābējam īpaši bīstams ir padoms „atbalstiet otru, jo otram ir grūti” vai pāru terapija ar to, kurš tev dara pāri. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nestrādā tā kā ar normālu cilvēku. Tā tiek izmantota pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas.
Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neliekot to pierādīt?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole?
- Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „vēl vienu iespēju”?
- Vai runā par tavu drošību un tavām vajadzībām, nevis tikai par otra problēmām?
Ja pēc sesijām tu jūties vēl vainīgāks vai vainīgākavainīgāksvainīgāka, vai tevi stumj atpakaļ pie otra, meklē citu speciālistu. Kamēr meklē: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula ir viena no pazīstamākajām ekspertēm par narcistisko vardarbību. YouTube kanāls DoctorRamani un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Viss ir angļu valodā.
Vai tas ir narcists?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Arī patiesa depresija vai atkarība neatceļ to, ko tu piedzīvo. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: tavs „nē” tiek sodīts, tava palīdzība tiek pieprasīta un nicināta. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks vai trakatrakstraka esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Visas brūces un pašpārbaude: Brūces un āķi.
- Radniecīgas brūces: Tukšuma brūce, Neuzticības brūce, Atkarības brūce.
- Bēdu stāsti un kam tie kalpo: Kā viņi izvēlas upurus.
- Glābēja loma pirmajās nedēļās: Kā viņi tik ātri piesaista.
- Kā atšķirt mīlestību: Mīlestība vai….
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kāpēc tas atkārtojas: Kāpēc tas atkārtojas.
- Termini: parentifikācija, līdzatkarība, žēluma spēle, vainas uzspiešana, izpatikšanas reakcija.
- Viņas taktikas kopumā: Kad narciste ir sieviete.
- Viņa taktikas kopumā: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Jurkovic, G. J. (1997). Lost Childhoods: The Plight of the Parentified Child. New York: Brunner/Mazel.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.