Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija
Šī nodarbība ir par situāciju, kad narcists ir vīrietis. Tu esi izvēlējies skatu, kur tevi sāpina sieviete. Kad narciste ir sieviete: viņas taktikas soli pa solim, atklāti un slēpti →

Slēptais narcists vīrietis: kuru viņš izvēlas un ko tu piedzīvo

Slēptais narcists vīrietis ir kluss, jūtīgs, bieži nomākts cilvēks, kurš jūtas nenovērtēts un kuram pasaule ir parādā; viņš izvēlas gādīgu, spēcīgu, atbildīgu sievieti, kura viņu aprūpēs, nesīs māju un naudu un neaizies, noķer ar žēlumu un „tikai tu mani saproti”, un pēc tam sāpina nevis ar kliedzieniem, bet ar klusēšanu, aizvainojumu, nevarīgumu un vainu, tāpēc sieviete gadiem jūtas nogurusi un vainīga un jautā sev, vai varmāka nav viņa pati.

Klausīties

Īsumā

  • Viņš nekliedz un nelielās. Viņš cieš. Viņa ciešanas ir tas, kas tevi noķer un tur: tu kļūsti par viņa aprūpētāju, mammu, maizes pelnītāju un vainīgo par to, ka viņam joprojām ir slikti.
  • Viņš izvēlas gādīgas, spējīgas, atbildīgas sievietes, it īpaši grūtā brīdī, un gandrīz nekad neizvēlas tās, kuras neglābj, nejūtas atbildīgas par viņa garastāvokli un kurām blakus ir iesaistīti draugi.
  • Posmi iet no „dvēseles radinieka” līdz gadiem ilgam klusumam un aizvainojumam. Pēc tam paliek hroniska vaina, izdegšana un jautājums „vai slikta biju es?”. Bīstamība aug, kad tu aizej: draudi sev, nomelnošana un reizēm dusmu uzliesmojumi.

Ja tev draud briesmas tieši tagad, zvani 112. Šo lapu var izlasīt vēlāk.

Šī lapa ir sievietei, kuras partneris, bijušais, tēvs, brālis vai priekšnieks ir kluss, jūtīgs un vienmēr mazliet ievainots vīrietis, un kura sev jautā, kāpēc viņai blakus viņam ir tik smagi, ja viņš „taču pat balsi nekad nepacēla”. Ja tev pāri dara sieviete, tavs stāsts ir rakstā Slēptā narciste sieviete. Visi tipi blakus: Kurus viņi izvēlas.

Kas tas ir

Slēptais narcisms (angl. covert narcissism, pētījumos arī vulnerable narcissism – ievainojamais narcisms) ir klusā narcisma forma. Vīrietis ar šādiem uzvedības modeļiem nelielās, nedominē un bieži pat šķiet kautrīgs. Bet iekšā viņam ir tā pati sajūta, kas skaļajam narcistam: man pienākas vairāk, un citi ir šeit, lai rūpētos par manām vajadzībām. Tikai viņš to neprasa skaļi. Viņš to prasa ar ciešanām.

Kā viņš izskatās no malas:

  • Nesaprasts. Darbā viņu nenovērtē, priekšnieks ir idiots, kolēģi skaudīgi, māte nemīlēja, bijusī salauza sirdi. Viņš ir gudrāks un dziļāks par citiem, tikai pasaule to neredz.
  • Ļoti jūtīgs pret kritiku. Mazākā piezīme viņu ievaino uz dienām. Tu to ātri iemācies un sāc runāt uzmanīgi.
  • Aizvainots. Viņš ilgi atceras katru netaisnību, un tu esi galvenā adresāte.
  • Klusi skaudīgs. Kad tev iet labi, viņam kļūst slikti.
  • Pasīvi agresīvs. Viņš nesaka „es esmu dusmīgs”. Viņš klusē, nopūšas, aizmirst, nokavē, „joko”.
  • Nevarīgs tieši tur, kur viņam neder. Mājas darbi, rēķini, bērnu lietas, ārsta pieraksts. Darbā viņš tiek galā ar daudz sarežģītākām lietām.

Psihologs Pols Vinks jau 1991. gadā parādīja, ka narcismam ir divas „sejas”: skaļā, pārākā un klusā, ievainojamā. Vēlāki pētījumi (Dickinson un Pincus, 2003; Pincus un Lukowitsky, 2010; Miller un kolēģi, 2017) apraksta ievainojamo narcismu kā kaunu, aizvainojumu, neuzticēšanos un naidīgumu, kas slēpjas aiz trausluma. Šāds cilvēks jūtas īpašs un tajā pašā laikā ļoti baidās tikt noraidīts. Tas izskaidro, kāpēc viņš sāpina nevis uzbrūkot, bet atkāpjoties un sodot ar savām sāpēm.

Viena rinda salīdzinājumam: atklātais narcists tevi pazemo, lai pats paceltos; slēptais liek tev justies vainīgai, ka viņam joprojām ir slikti. Par skaļo tipu: Atklātais narcists vīrietis. Abas formas blakus: Atklātais un slēptais narcisms. Viss vīrieša cikls posmu pa posmam: Kad narcists ir vīrietis.

Vispirms trīs godīgas lietas

  1. Tas nav par vīriešiem. Tas ir par uzvedības modeli, kas ir dažiem cilvēkiem. Lielākā daļa klusu, jūtīgu vīriešu ir vienkārši klusi un jūtīgi. Pētījumos (Grijalva un kolēģi, 2015) klusajā narcismā atšķirību starp vīriešiem un sievietēm praktiski nebija. Sieviešu versija ir aprakstīta atsevišķi.
  2. Depresija nav narcisms. Vīrietis ar depresiju var būt noguris, kluss un nomākts. Atšķirība ir tas, kā viņš izturas pret tevi: cilvēks ar depresiju parasti kaunas par to, ka tev ir grūti, un mēģina meklēt palīdzību. Slēptais narcists savas ciešanas izmanto: lai tev nebūtu tiesību uz savām vajadzībām, lai tu būtu vainīga un lai viss paliktu, kā viņam ērti. Var būt arī abi kopā. Tad depresija izskaidro nogurumu, bet ne sodu.
  3. Viena pazīme neko nepierāda. Skaties, vai tas atkārtojas atkal un atkal, vai tas vienmēr nāk par labu vienai pusei un ko tas nodara tev.

Kuru viņš izvēlas (un kāpēc)

Lai saprastu viņa izvēli, sāc ar to, ko viņš grib. Viņš nemeklē līdzvērtīgu partneri. Viņš meklē:

  • Aprūpētāju. Kādu, kas mierinās, uzklausīs, atcerēsies viņa zāles, aizvedīs pie ārsta un pieskaņosies viņa garastāvoklim.
  • Apbrīnotāju. Kādu, kas redz viņa „dziļumu”, talantu un to, cik netaisnīgi pret viņu izturas pasaule.
  • Nesēju. Kādu, kas nes naudu, rēķinus, sadzīvi un visas lietas, kuras viņš „neprot”.
  • Vainīgo. Kādu, uz kuru var novirzīt aizvainojumu, kad dzīve nesanāk.
  • Alibi. Blakus gādīgai, spējīgai sievietei viņš izskatās pēc labas partijas: „ja viņa ar viņu ir, viņš taču nav slikts”.
  • Cilvēku, kas neaizies. Svarīgākais. Viņam vajag sievieti, kurai pamest „cietēju” ir gandrīz neiespējami.

Tipiskie profili. Visi ir apkopoti no vairākiem stāstiem.

1. Glābēja. Inese, 34, medmāsa Jelgavā. Visu dzīvi rūpējas par citiem. Kad Edgars stāsta, kā viņu pameta bijusī un kā viņš naktīs neguļ, Inese jūt to pašu, ko darbā: te ir kāds, kam vajag palīdzību, un es protu palīdzēt. Kāpēc tieši viņa: viņai citu vajadzības ir svarīgākas par savām, un „viņam ir slikti” viņai skan kā uzdevums, nevis kā brīdinājums. Par to, kā šī loma tiek izmantota, lasi Glābēja brūce.

2. Spēcīgā. Kristīne, 38, savs grāmatvedības birojs, dzīvoklis Rīgā, visu kārto pati. Rūdolfs ir mākslinieks, kuru „vēl nav atklājuši”. Kristīnei patīk, ka blakus ir kāds maigs un nevis kārtējais „čempions”. Kāpēc tieši viņa: viņa nes visu – naudu, sadzīvi, plānus –, un viņš dabū komfortu. Un vēl kaut ko: cilvēku, kuru klusi apskaust un klusi mazināt, lai pats justos lielāks.

3. Sieviete pēc skaļa bijušā. Dace, 45, šķīrusies no vīrieša, kurš kliedza un sita ar dūri pa galdu. Arvīds ir viņa pretstats: kluss, uzmanīgs, „nekad nepaceltu balsi”. Kāpēc tieši viņa: pēc skaļas vardarbības klusā ilgi nemaz neizskatās pēc vardarbības. Dace sevi pārliecina, ka „šis vismaz nekliedz”.

4. Jaunā apbrīnotāja. Elīna, 24, studente. Mārtiņš, 37, raksta romānu jau divpadsmit gadus un zina visu par mūziku, filozofiju un to, kāpēc pasaule ir sabojāta. Kāpēc tieši viņa: viņa apbrīno bez jautājumiem un vēl nezina, kā izskatās normālas attiecības. Viņai nav ar ko salīdzināt.

5. Tā, kura bērnībā mācījās nopelnīt mieru. Laura uzauga ar māti, kura dienām ilgi klusēja, ja kāds viņu aizvainoja. Laura jau piecu gadu vecumā prata nolasīt garastāvokli no durvju aizvēršanas skaņas. Kāpēc tieši viņa: viņa jau prot staigāt kā pa olām (angl. walking on eggshells: pastāvīgi uzmanīties, lai neizraisītu otra aizvainojumu). Viņam tas nav jāmāca.

Vientuļā mamma. Dace ar diviem bērniem. Arvīds pirmajos mēnešos ir brīnišķīgs ar bērniem, spēlē ar viņiem galda spēles un „beidzot mājā ir vīrietis”. Viņš dabū gatavu ģimeni, mājas un sievieti, kurai ir ļoti bail no vēl vienas šķiršanās bērnu dēļ.

Kopīgais visiem profiliem: līdzjūtība, atbildība un spēja nest. Un bieži arī grūts brīdis – šķiršanās, zaudējums, pārcelšanās, vientulība. Tās ir labas īpašības un parasti cilvēciski brīži. Viņš tos izmanto, bet tie nav tava vaina.

Ne tikai partneris

Tēvs. Slēptais tēvs ir nomāktais cilvēks, kura garastāvoklis nosaka visas mājas klimatu. Meita mācās viņu mierināt, nopelnīt viņa smaidu un nekad nerunāt par savām problēmām, jo „tētim tāpat ir grūti”. Pieaugušai meitai viņš zvana, kad viņam vajag, un aizvainoti klusē, kad viņa pati kaut ko palūdz. Sīkāk: Narcistisks tēvs.

Priekšnieks vai kolēģis. Viņš ir „nenovērtētais” speciālists, kurš visu dara viens pats un kuru neviens nesaprot. Viņš izvēlas čaklāko kolēģi, kura paliek ilgāk, pārraksta viņa atskaites un klausās viņa sūdzības. Tavus rezultātus viņš vēlāk piemin kā „mūsu”, bet tavas kļūdas kā „es jau teicu”.

Brālis vai radinieks. Mūžīgi aizvainotais brālis, kuram vecāki „nekad nedeva tik, cik tev”, kurš aizņemas un neatdod un pēc kura sūdzībām visa ģimene sagaida, ka tu piekāpsies, jo „tu taču esi stiprākā”.

Draugs. Draugs, kuram vienmēr ir krīze un kurš zvana naktī, bet nekad neatceras tavu dzimšanas dienu. Kad tev pašai vajag atbalstu, viņš pazūd, un pēc tam aizvainoti jautā, kāpēc tu viņam „nekad neesi blakus”.

Kuras viņš gandrīz nekad neizvēlas

Šis nav saraksts „kā nebūt upurim”. Tevi varēja izvēlēties jebkurā gadījumā, it īpaši, kad dzīve tevi bija notriekusi. Bet tās ir īpašības, kas slēptajam narcistam padara sievieti neērtu, un tās var iemācīties arī pēc piedzīvotā.

  • Sieviete, kura neglābj. Uz „man ir tik slikti” viņa atbild: „Žēl. Ko tu plāno ar to darīt?”, nevis sāk glābšanas operāciju.
  • Sieviete, kura nejūtas atbildīga par viņa garastāvokli. Ja viņš dusmojas un klusē, viņa nemēģina uzminēt iemeslu. Viņa aiziet uz treniņu un dzīvo tālāk.
  • Sieviete, kurai blakus ir dzīvs draugu un ģimenes loks. Cilvēki, kuri pajautā: „Un ko viņš dara, kad tev ir grūti?”
  • Sieviete, kura nemaksā par viņu. Kopīgs budžets, aizdevumi un „tikai līdz atradīšu darbu” viņai ir lēni un ar noteikumiem.
  • Sieviete, kura agri pasaka „tas man neder” un nesāk garu skaidrošanos, kurā viņš var sākt raudāt vai apvainoties.
  • Sieviete, kuru neiespaido „neviens mani nesaprot”. Viņa pamana, ka visos viņa stāstos vainīgi ir citi un viņam pašam nav nekādas daļas.
  • Sieviete, kurai nevajag būt vajadzīgai. Viņa ir laimīga arī viena, un viņas vērtība nav atkarīga no tā, vai kāds bez viņas „nevar”.
Tas, ka viņš izvēlējās tevi, nav tava vaina
Viņš neizvēlējās tevi tāpēc, ka tu esi vāja. Viņš izvēlējās tevi tāpēc, ka tu esi gādīga, spējīga un uzticama. Un varbūt tāpēc, ka tajā brīdī tev pašai bija grūti. Tas var notikt ar jebkuru, arī ar psiholoģēm, ārstēm un vadītājām. Vaina par to, kā viņš izmantoja tavas labās īpašības, ir viņa.

Kas notiek ar tevi – posmu pa posmam

Laiki zemāk ir aptuveni. Dažām sievietēm viss notiek trīs mēnešos, citām desmit gados. Svarīgāka par ilgumu ir secība: no „dvēseles radinieka” uz aprūpētāju, no aprūpētājas uz vainīgo. Katram posmam blakus ir tas, kā tas pats posms izskatās normālās attiecībās, lai tu varētu salīdzināt ar kaut ko, nevis tikai ar viņu.

1. Āķis: „tu vienīgā mani saproti” (pirmās 1–4 nedēļas)

Viņš ir maigs, uzmanīgs, mazliet skumjs. Viņš ļoti ātri atklāj savas sāpes: bērnību, bijušo, depresiju, darbu. Viņš spoguļo tevi (angl. mirroring: pēkšņi viņam patīk tieši tās pašas grāmatas, tie paši filmu režisori un tās pašas vērtības, kas tev). Tev šķiet, ka esi atradusi reti dziļu cilvēku.

Trešajā tikšanās reizē, vēlu vakarā, pastaigā gar Daugavu viņš pēkšņi apstājas un saka:
„Es to nevienam neesmu stāstījis. Man ir bijuši tik tumši gadi. Bet ar tevi es pirmo reizi jūtos, ka varu būt es pats. Tikai lūdzu, neaizej kā visi citi.”

Frāze pati par sevi var būt patiesa. Tas, kas to padara par āķi, ir tas, kas tai seko. Kad cilvēks atkal un atkal izmanto savas sāpes, lai tu dotu vairāk, piedotu ātrāk un neuzdotu neērtus jautājumus, to sauc par žēluma spēli (angl. pity play). Pirmajās nedēļās to vēl nevar zināt. Bet jau tagad var redzēt ātrumu un lūgumu: pēc trim tikšanās reizēm tev jau ir atbildība par viņa labsajūtu un par to, lai tu „neaizietu kā visi citi”.

Kas Ar viņu Normālās attiecībās
Ķermenis Pacilātība, bet arī nemiers: vai viņam šodien ir labi? Pacilātība, prieks, vieglums
Domas „Es varu viņam palīdzēt. Mana mīlestība viņu izdziedēs.” „Viņš man patīk. Paskatīsimies, kā ies.”
Kā tu redzi sevi Kā īpašo, vienīgo, kura viņu saprot Kā sevi, tikai mazliet iemīlējušos
Draugi Tu jau aizstāvi viņu: „viņš vienkārši ir jūtīgs” Tu stāsti draudzenēm, un viņas to var redzēt pašas

2. Idealizācija: dvēseles radinieki (1–6 mēneši)

Tagad ir tuvība un plāni. Viņa mīlestības bombardēšana (angl. love bombing: pārmērīga uzmanība un ātra tuvība, lai tevi piesaistītu) nav skaļa. Tie nav rožu klēpji. Tās ir garas nakts sarunas, dzejoļi, dziesmas, „tu esi mana māja”. Un jau tagad parādās pirmās mazās lietas: viņš apvainojas, ja tu aizej uz draudzenes dzimšanas dienu, un tev šķiet, ka tu viņu sāpināji.

Otrajā mēnesī tu pasaki, ka sestdien būsi ar draudzenēm. Viņš ilgi klusē un tad raksta:
„Nē, protams, ej. Es vienkārši domāju, ka mēs bijām tuvāki. Man tagad ir tāds periods, bet tas nav tavs pienākums. Izbaudi.”

Viņš neaizliedz. Viņš liek tev justies kā sliktai cilvēkai, ja tu aizej. Tu aizej, bet visu vakaru skaties telefonā. Nākamreiz tu neaiziesi.

Kas Ar viņu Normālās attiecībās
Miegs Ilgas nakts sarunas par viņa sāpēm; tu guli mazāk Dažreiz ilgi runājat, bet par abiem
Domas „Viņš mani vajag. Ja es aiziešu, viņam būs slikti.” „Man ar viņu ir labi, un man ir labi arī bez viņa.”
Draugi Katra tikšanās ar viņiem ir „pret viņu” Viņš grib iepazīt tavus draugus, un tu vari iet viena
Kā tu redzi sevi Kā labu tik ilgi, kamēr viņam ir labi Kā labu vienkārši tāpat

3. Nostiprināšana: tu kļūsti par viņa pamatu (3–18 mēneši)

Viņš pārvācas pie tevis vai jūs pārvācaties kopā, un viņa daļa rēķinos „pagaidām” ir mazāka. Viņš zaudē darbu vai to maina, jo „tur viņu nenovērtēja”. Tu maksā. Tava ģimene viņam „nav simpātiska”, tavas draudzenes „tevi pret viņu noskaņo”. Tu redzi viņus retāk. Parādās viņa „veselības problēmas”, kas saasinās tieši tad, kad tev ir svarīgi plāni.

Tu esi pieteikusies uz kursiem, kas notiks divus vakarus nedēļā. Viņš to uzzina un pēc brīža, skatoties grīdā, saka:
„Labi. Es vienkārši nezinu, kā izturēšu tos vakarus viens. Tu taču zini, kas notiek manā galvā, kad es esmu viens. Bet dari, kā tev labāk.”

Tu atsakies no kursiem. Neviens tev to neaizliedza. Tas ir šī tipa paraksts: viņš nekad neko neaizliedz, bet katra tava izvēle maksā viņa ciešanas.

Kas Ar viņu Normālās attiecībās
Nauda Tu maksā vairāk, un runāt par to ir „rupji” Jūs runājat par naudu atklāti, un abi dodat pēc iespējām
Draugi Loks sarūk, jo viņam „nepatīk” un pēc tam ir smagi Abiem ir savi draugi un kopīgie draugi
Darbs Tu strādā vairāk, bet atnāc mājās uz otru maiņu Tev ir atbalsts mājās, kad darbā ir grūti
Ķermenis Pastāvīgs saspringums, galvassāpes, kuņģis Atslābums, kad atnāc mājās

4. Noniecināšana: gadi miglā (no 1. gada līdz beigām)

Šis ir garākais posms. Noniecināšana (angl. devaluation: pakāpeniska tavas vērtības mazināšana) pie šī tipa ir gandrīz nemanāma. Neviens nekliedz. Tā vietā:

  • Klusēšanas sods (angl. silent treatment): viņš ar tevi nerunā dienām ilgi, un tu nezini, par ko.
  • Aizvainojums kā pastāvīgais fons. Katra tava prieka reize ir „tev jau viegli”.
  • Izlikšanās par nevarīgu (angl. weaponized incompetence): viņš „neprot” mazgāt, maksāt rēķinus, pierakstīties pie ārsta, un pēc trešās neveiksmes tu visu dari pati.
  • Pasīvā agresija: nokavē tavus pasākumus, „aizmirst” tavas svarīgās dienas, „joko” par tevi draugu priekšā tā, ka nevar iebilst.
  • Skaudība: tava paaugstināšana darbā tiek sagaidīta ar vēsu „labi, apsveicu” un trīs dienām klusuma.
  • Vaina: „Es esmu depresijā, un tu domā tikai par sevi.”
  • Tuvība kā sods: viņš atsakās no tuvības vai to pieprasa, lai „pierādītu, ka tu viņu vēl mīli”.
Tevi paaugstināja darbā. Tu atnāc mājās ar kūku. Viņš paskatās uz kūku, tad uz tevi, un klusi saka:
„Nu, apsveicu. Tev vienmēr viss sanāk. Kāds jau tiek novērtēts. Es laikam iešu pagulēt, man sāp galva.”
Pēc trīs dienu klusuma tu beidzot pajautā, kas notiek. Viņš nepaceļ acis no telefona.
„Nekas nenotiek. Tu no visa taisi drāmu. Es vienkārši esmu noguris, drīkstu taču būt noguris?”

Ja viena no šīm lietām notiek vienreiz, tā ir parasta cilvēcīga slikta diena. Ja tās atkārtojas gadiem, un katru reizi tu esi tā, kura atvainojas, tas ir uzvedības modelis.

Kas Ar viņu Normālās attiecībās
Ķermenis Hronisks nogurums, spriedze plecos, bieži slimo Nogurums pēc slodzes, kas pāriet
Miegs Guli slikti; naktīs pārspried, ko izdarīji nepareizi Guli; strīdi tiek atrisināti, nevis nes līdzi gultā
Domas „Ja es būtu labāka, viņam būtu labi.” „Mums ir grūts periods, un mēs to risinām abi.”
Kā tu redzi sevi Kā egoisti, kas „vienmēr domā tikai par sevi” Kā cilvēku ar tiesībām uz savām vajadzībām
Draugi Tu kaunies stāstīt, jo „viņš taču neko sliktu nedara” Tu vari stāstīt, un draugi tevi atbalsta
Nauda Tu nes lielāko daļu, un viņš ir aizvainots par to Līdzsvars vai atklāta vienošanās
Darbs Tu slēp savus panākumus, lai viņš neciestu Tavi panākumi ir kopīgs prieks

Ja jums ir bērni. Viņš ir „nevarīgais tētis”: aizmirst paņemt bērnu no dārziņa, „nezina”, kurā klasē bērns mācās, un ir aizvainots, ja tu palūdz palīdzēt. Bet svešu cilvēku priekšā viņš ir maigs un rotaļīgs tētis. Bērni ātri iemācās, ka tēta garastāvoklis ir jāsargā, un tu esi tā, kura to sargā visiem.

Par to, kā šis posms izskatās no iekšpuses un kāpēc tik grūti ir to nosaukt, lasi arī Karsti auksti un Traumatiskā saikne. Svarīgi: tavs „labais periods” var būt vienkārši nedēļa bez klusuma. Nav vajadzīgas dāvanas vai romantika, lai tu pieķertos. Pietiek ar atvieglojumu, kad slikti vairs nav.

5. Izmešana vai aiziešana

Slēptais narcists reti aiziet ar skaļu scēnu. Biežāk tā izskatās šādi:

  • Viņš lēni pazūd. Mēnešiem ilgi aukstums, un tad izrādās, ka viņam ir cita, kura „viņu tiešām saprot”. Parasti atkal glābēja.
  • Viņš panāk, lai aizej tu. Klusēšana un aizvainojums ilgst tik ilgi, līdz tu vairs nevari. Tad viņam ir stāsts: „viņa mani pameta, kad man bija depresija”.
  • Tu aizej pati. Tad nāk draudi nodarīt sev pāri, pēkšņa slimība, asaras, solījumi „iet pie psihologa”, vēstules no viņa mātes.
Tu esi pateikusi, ka aizej. Pēc stundas pienāk ziņa, kurai klāt ir bilde ar zāļu iepakojumu.
„Es saprotu. Es visiem esmu tikai nasta. Nevajag vairs par mani uztraukties. Paldies par visu.”

Ja kāds draud nodarīt sev pāri, zvani 112 un pasaki, ka cilvēks draud nodarīt sev pāri. Tas nav nodevība un nav tava vaina. Tu neesi atbildīga par viņa dzīvību, un tev nav jāatgriežas, lai to sargātu. Profesionāļi to var izdarīt labāk un drošāk.

Kas Ar viņu Normālās attiecībās
Domas „Ja es aiziešu un viņam kaut kas notiks, tā būs mana vaina.” „Mums ir grūti šķirties, bet mēs abi izdzīvosim.”
Ķermenis Panika, trīce, nevari ēst Skumjas, asaras, bet ne šausmas
Draugi Viņi dzird viņa versiju pirms tavas Draugi skumst par abiem un neizvēlas pusi pēc asarām

6. Pēc tam: hūverings, nomelnošana un klusums

Hūverings (angl. hoovering, no putekļu sūcēja nosaukuma: mēģinājums tevi „iesūkt” atpakaļ) pie slēptā tipa parasti izskatās pēc žēluma: slimība, nāve ģimenē, „es sāku terapiju”, nostalģiska dziesma nakts vidū. Dažreiz tā ir vienkārši neitrāla ziņa pēc mēnešiem, kas pārbauda, vai durvis vēl ir vaļā. Sīkāk: Hūverings laika gaitā.

Pēc četriem mēnešiem bez kontakta, Ziemassvētku vakarā, pienāk ziņa.
„Nezinu, vai drīkstu rakstīt. Šogad svētkus pavadu viens. Mamma slimnīcā. Vienkārši gribēju, lai tu zini, ka tu biji labākais, kas man bijis.”

Vienlaikus bieži sākas nomelnošana (angl. smear campaign: tava tēla graušana citu acīs), bet klusi. Viņš nesaka „viņa ir traka”. Viņš saka: „Man ir grūti par to runāt. Viņa bija ļoti auksta, kad man bija depresija. Es viņu nevainoju.” Tas skan cēli, un cilvēki tam tic.

Kas Ar viņu Normālās attiecībās
Domas „Varbūt es tiešām biju auksta. Varbūt varmāka biju es.” Sēras, skumjas, pārdomas, kas ar laiku norimst
Kā tu redzi sevi Kā sliktu cilvēku, kas pameta slimu vīrieti Kā cilvēku, kurš izbeidza attiecības, kas nestrādāja
Draugi Daļa kopīgo draugu tevi vairs nesveicina Kopīgie draugi paliek abiem, vai vienkārši attālinās

Stāsts no sākuma līdz beigām

Apkopots no vairākiem stāstiem. Kristīne un Rūdolfs satikās draugu izstādes atklāšanā Rīgā. Viņš bija kluss, stāvēja stūrī, un viņa gleznas neviens nepirka. Kristīnei viņš šķita vienīgais īstais cilvēks telpā. Pirmajā mēnesī viņi runāja līdz rītam, viņš rakstīja viņai vēstules ar roku. Trešajā mēnesī viņš pārvācās pie viņas, jo „saimnieks pacēla īri”. Pirmajā gadā Kristīne samaksāja viņa parādus un nopirka viņam jaunu molbertu. Otrajā gadā viņš pārstāja gleznot, jo „tu taču redzi, ka neviens to nenovērtē”, un sāka dienām gulēt. Kad Kristīne atvēra otru biroju, viņš trīs dienas ar viņu nerunāja. Kad viņa aizbrauca uz māsas kāzām bez viņa, jo viņš „nebija spējīgs”, viņš visu nedēļas nogali neatbildēja uz zvaniem un pēc tam teica, ka „gandrīz nomira”. Piektajā gadā Kristīne kādā naktī viņam uzkliedza. Viņš to nofilmēja un nosūtīja savai mātei. Kad Kristīne beidzot aizgāja, viņš draugiem stāstīja, ka viņa „izvēlējās karjeru, nevis cilvēku ar depresiju”. Divus gadus vēlāk Kristīne joprojām jautā sev, vai varmāka nebija viņa.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Paskaties, kas atkārtojas: katrs Kristīnes solis uz savu dzīvi (bizness, māsa, draugi) tika sodīts ar Rūdolfa ciešanām. Viņš nekad neko neaizliedza. Kristīnes vienīgā skaļā reize – kliedziens pēc gadiem, kad viņa bija pārgurusi – kļuva par pierādījumu, ka „varmāka ir viņa”. To sauc par reaktīvo vardarbību (angl. reactive abuse: tava reakcija uz ilgstošu spiedienu, kuru pēc tam izmanto pret tevi). Viens kliedziens pēc pieciem gadiem neizdzēš to, kas notika pieci gadi pirms tam.

Normāli vai viņš?

Tie paši brīži ar diviem vīriešiem: vienu, kuram vienkārši ir grūti, un vienu, kurš ar savām grūtībām tevi kontrolē.

Situācija 1 · Viņam ir smags laiks darbāViņu nepaaugstināja. Mājās viņš ir nomākts jau nedēļu.
Normāli„Piedod, ka esmu tik īgns. Man ir ļoti smagi ar to darbu, bet tu neesi vainīga. Vai varam parunāt sestdien? Šodien man vajag vienkārši pagulēt.”
Viņam ir slikti, bet viņš to nosauc un pats uzņemas atbildību par savu garastāvokli. Tev nav jāuzmin un nav jāatvainojas.
Vardarbība„Nu jā, tev jau darbā viss iet. Tev nav ne jausmas, kā ir, kad tevi neviens nenovērtē. Liec mani mierā.”
Viņa neveiksme kļūst par tavu vainu. Tavi panākumi tiek pasniegti kā netaisnība pret viņu, un tev pēc tam būs jāmazina savs prieks, lai viņš nejustos slikti.
Situācija 2 · Tu gribi aiziet uz draudzenes dzimšanas dienuSestdien draudzenei ir 40. Viņš nav aicināts, jo ir tikai draudzenes.
Normāli„Protams, ej, izklaidējies! Man te ir futbols. Pasveicini viņu no manis.”
Viņam tavs prieks nav drauds. Viņam ir sava dzīve, un tavi draugi viņu neapdraud.
Vardarbība„Ej, ej. Es te vienkārši paskatīšos griestos. Tu taču zini, ka man šis ir smags laiks. Bet tavas draudzenes jau ir svarīgākas.”
Formāli viņš tev atļauj. Faktiski tu aiziesi ar vainu vai paliksi mājās. Tas atkārtojas katru reizi, un pēc gada tu vairs nevienu nesatiec.
Situācija 3 · Tu palūdz palīdzību mājāsTu strādā pilnu slodzi un lūdz, lai viņš divreiz nedēļā gatavo vakariņas.
Normāli„Tev taisnība, tas nav godīgi. Es neesmu labs pavārs, bet iemācīšos. Nopirkšu grāmatu vai paskatīšos video.”
Viņš redz nevienlīdzību un uzņemas daļu, pat ja sākumā sanāk slikti. Neprasme nav iemesls, lai to nedarītu.
Vardarbība„Labi, labi. Bet neņem ļaunā, ja būs nejēdzīgi. Tu taču zini, ka mani neviens to nav mācījis. Tev vienmēr sanāk labāk.”
Otrdien vakariņas ir piedegušas, ceturtdien viņš „aizmirsa”, un pēc nedēļas tu atkal gatavo pati. Nevarīgums ir tieši tur, kur viņam neder, un nekad darbā.
Situācija 4 · Kopīgs projekts darbāTu un kolēģis kopā sagatavojāt prezentāciju. Vadība to ļoti uzslavēja, un uzslava tika tev.
Normāli„Tev tiešām labi sanāca. Nākamreiz gribētu, lai uzstājamies abi, man arī tas ir svarīgi.”
Viņš pasaka, ko jūt un ko grib, tieši un bez soda. To var izrunāt.
Vardarbība„Nē, viss kārtībā. Vienkārši interesanti, ka mani vārdu neviens pat nepieminēja. Nu, tā jau vienmēr ir.”
Tieši nekas nav pateikts, bet tev ir vainas sajūta, un nākamnedēļ tu uzzini, ka viņš vadībai stāstījis, ka tu „mīli piesavināties citu darbu”.

Ko tas atstāj

Pēc slēptā narcista paliek nevis zilumi, bet sajūta, ka tu esi slikta cilvēka versija. Biežākās sekas:

  • Hroniska vaina. Tev ir grūti atpūsties, priecāties vai kaut ko sev nopirkt, jo kaut kur galvā joprojām ir viņa nopūta.
  • Jautājums „vai varmāka biju es?”. Jo viņš nekad nekliedza, bet tu dažreiz kliedzi. Tas ir biežākais un sāpīgākais jautājums pēc šī tipa. Atbilde ir tajā, kas atkārtojās gadiem un kurš no jums pēc tam bija zaudējis draugus, naudu un sevi. Sīkāk: Vai es esmu narcists?.
  • Aprūpētājas izdegšana. Gadiem ilgi nest divu cilvēku dzīvi. Ķermenis to atceras: nogurums, bezmiegs, galvassāpes, bieža slimošana. Sīkāk: Ko vardarbība nodara ķermenim.
  • Prieka slēpšana. Tu joprojām mazini savus panākumus, pat jaunās attiecībās vai darbā, jo prieks kādreiz maksāja trīs dienas klusuma.
  • Vientulība. Draugi, kurus tu pazaudēji, un kopīgie draugi, kuri noticēja viņa klusajai versijai.
  • Nauda. Parādi, ko tu samaksāji, kredīti, ko tu paņēmi, gadi, kuros tu nesi visu.
  • Neuzticēšanās savām sajūtām. Kā gan var būt vardarbība, ja nekas „nenotika”? Tieši šis apjukums ir viena no galvenajām sekām. Par to: Apjukums ir simptoms.

Psihiatre Džūdita Hermane (Judith Herman, 1992) aprakstīja, ka ilgstoša kontrole atstāj dziļākas pēdas nekā vienreizējs notikums, jo tā ietekmē to, kā cilvēks redz pats sevi. Tas attiecas arī uz „kluso” kontroli: pastāvīgi pieskaņoties cita garastāvoklim ir nogurdinoši tikpat, cik baidīties no kliedziena.

Drošība un ceļš ārā

Šis tips parasti nav visbīstamākais fiziski. Bet „parasti” nav „vienmēr”, un tev ir jāzina, kad risks aug:

  • Kad tu aizej. Draudi nodarīt sev pāri, pēkšņa slimība, izsekošana sociālajos tīklos, dežūras pie tavām durvīm, sūtītas ziņas tavai ģimenei.
  • Kad viņu atmasko. Slēptais narcists, kura maska krīt citu priekšā, var reaģēt ar narcistiskām dusmām (angl. narcissistic rage: pēkšņām, nesamērīgām dusmām, kad ievainots viņa tēls). Tās var būt pirmās skaļās dusmas pēc gadiem.
  • Kad klāt nāk alkohols vai citas vielas. Tad klusais cilvēks var kļūt ļoti atšķirīgs. Sīkāk: Vielas un briesmas.

Tātad: aiziešanu plāno, nevis paziņo.

  • Nerīko „lielo sarunu”. Tu nevarēsi izskaidrot cilvēkam, kurš tavu vajadzību redz kā uzbrukumu, ka tev ir tiesības uz savām vajadzībām. Tā saruna beigsies ar viņa asarām un tavu atvainošanos.
  • Pieraksti. Datēti, īsi, sausi: kas notika, kas tika pateikts. Ziņu ekrānuzņēmumi. Glabā tur, kur viņš nepiekļūst. Par drošu telefona lietošanu: Droša lietošana.
  • Sargā naudu. Savs konts, savi dokumenti, skaidrība par kredītiem. Nekādu jaunu aizdevumu „pēdējo reizi”.
  • Atgriezies pie saviem cilvēkiem. Pastāsti vismaz vienam cilvēkam, kas notiek. Ne visu, bet pietiekami.
  • Sagaidi hūveringu un nomelnošanu. Tie notiks. Tev nav jāuzvar stāstā. Tev pietiek ar faktiem un mieru.
  • Izmanto pelēko akmeni (angl. grey rock: īsas, neitrālas atbildes bez emocijām), ja jums vēl jākontaktējas.
Ko teikt
„Man žēl, ka tev ir grūti. Es to nevaru atrisināt. Ja tev ir ļoti slikti, zvani 116 123 vai 112.”
Ko teikt
„Es par to šodien nerunāšu. Es aiziešu pastaigāties un atgriezīšos pēc stundas.”

Ja jums ir bērni, pieraksti savu ikdienas rūpes par viņiem, runā ar bērniem mierīgi un bez stāstiem par tēti, un gatavojies tam, ka viņš var sevi rādīt kā upuri arī bāriņtiesā. Tur runā par faktiem, nevis par diagnozēm.

Latvijā policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: vardarbīgajam cilvēkam uz laiku līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņš nedrīkst tev tuvoties vai sazināties. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aptver arī psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera, un to var pieprasīt ar policijas palīdzību. Sīkāk: Pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

  • 112 – tūlītējas briesmas, arī ja viņš draud nodarīt pāri sev. 110 – Valsts policija.
  • 116 006 – atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.
  • 116 123 – krīžu un emocionālā atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā.
Drošības plānsKā droši aiziet: dokumenti, nauda, pirmās dienas

Speciālists, kurš saprot vardarbību

Slēptais narcists terapeita kabinetā bieži izskatās pēc upura: kluss, skumjš, „tik ļoti cenšas”. Tāpēc pāru terapija ar viņu ir īpaši riskanta: speciālists bez zināšanām par vardarbību var ieteikt tev „būt pacietīgākai ar viņa depresiju”. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Ar cilvēku, kurš tavas vajadzības uztver kā uzbrukumu, atklāta saruna nestrādā kā ar parastu cilvēku.

Pārbaudi speciālistu: vai tev tic, neprasot pierādīt? Vai pazīst vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne, slēptais narcisms? Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „izlīgšanu”? Vai runā par tavu drošību un tavu uztveri? Ja pēc sesijas tu jūties vēl vainīgāka, meklē citu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu.

Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm, kura daudz runā tieši par slēpto narcismu: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Vai viņš ir narciss vai vienkārši nomākts?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet vai iet tikai tad, kad tu draudi aiziet, un tur runā par savām ciešanām, nevis par to, kā izturas pret tevi. Tāpēc viņi gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Arī „viņam ir depresija” nenozīmē, ka tā nav vardarbība.

Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tavas vajadzības gadiem tiek sodītas ar viņa ciešanām, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši.

Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai tu esi tā, kurai jūk prāts. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats ir signāls. Lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting: kad kāds atkārtoti liek tev apšaubīt savu atmiņu un saprātu) un nodarbību Apjukums ir simptoms.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai tu vairāk laika pavadi, domājot par viņa garastāvokli, nekā par savu?
  • Vai tu slēp savus panākumus vai prieku, lai viņam nebūtu slikti?
  • Vai viņš nekad neko neaizliedz, bet tu tomēr esi pārstājusi darīt daudz ko no tā, ko agrāk darīji?
  • Vai tu nes lielāko daļu naudas un sadzīves, un tomēr jūties kā tā, kura „nedod pietiekami”?
  • Vai tu atvainojies par to, ka viņš klusē, pat nezinot, par ko?
  • Vai tu baidies aiziet, jo „viņš bez manis neizturēs”?

Ja uz vairākiem atbildi „jā”, uztver to nopietni. Ne tāpēc, ka tev jāpierāda, ka viņš ir slikts, bet tāpēc, ka tev ir tiesības uz dzīvi, kurā tu neesi tikai aprūpētāja.

Pārbaudi savas attiecībasPašpārbaude, 5 minūtes

Mīti

Mīts: „Viņš nekad nav pacēlis balsi, tātad tā nav vardarbība.”
Emocionālā vardarbība nav atkarīga no skaļuma. Gadiem ilga klusēšana, vaina, skaudība un kontrole caur ciešanām izmaina tavu dzīvi tikpat daudz kā kliedzieni. Skaties uz to, kas notiek ar tevi: draugi, nauda, miegs, prieks un ticība sev.
Mīts: „Ja es mīlēšu pietiekami, viņš izdziedēs.”
Tava mīlestība nav zāles pret viņa uzvedību. Viņš netiek aprūpēts līdz veselībai. Viņš tiek aprūpēts līdz nākamajai prasībai. Cilvēks mainās tikai tad, ja pats redz, ka rada citiem sāpes, un pats ilgstoši strādā ar to. Šādi cilvēki to dara ļoti reti.

Iedziļinies

Saistīts

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Wink, P. (1991). Two faces of narcissism. Journal of Personality and Social Psychology, 61(4), 590–597.
  2. Dickinson, K. A., & Pincus, A. L. (2003). Interpersonal analysis of grandiose and vulnerable narcissism. Journal of Personality Disorders, 17(3), 188–207.
  3. Pincus, A. L., & Lukowitsky, M. R. (2010). Pathological narcissism and narcissistic personality disorder. Annual Review of Clinical Psychology, 6, 421–446.
  4. Miller, J. D., Lynam, D. R., Hyatt, C. S., & Campbell, W. K. (2017). Controversies in narcissism. Annual Review of Clinical Psychology, 13, 291–315.
  5. Grijalva, E., Newman, D. A., Tay, L., Donnellan, M. B., Harms, P. D., Robins, R. W., & Yan, T. (2015). Gender differences in narcissism: A meta-analytic review. Psychological Bulletin, 141(2), 261–310.
  6. Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
  7. Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. New York: Oxford University Press.
  8. Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
  9. Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
  10. Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
  11. Cilvēktiesību gids: lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (cilvektiesibugids.lv).
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123