Tā, kas pazūd: dubultā dzīve, ballītes, meli un „tu neuzdrīksties jautāt”
Sieviete ar slēptiem narcistiskiem uzvedības modeļiem ne vienmēr kontrolē. Dažreiz viņa pazūd: naktis bez atbildes, izslēgts telefons, stāsti, kas nesakrīt, nauda, kas izkūst, vielas un citi cilvēki, par kuriem tu neko nezini. Galvenā pazīme nav ballītes, bet tas, ka katrs tavs jautājums tiek pārvērsts tavā vainā („tu esi kontrolējošs”), līdz tu pats atvainojies, ka jautāji. Tas atkārtojas, vienmēr nāk par labu viņai un tevi padara klusāku.
Īsumā
- Tas nav par sievietēm, kas mīl ballītes. Tas ir par to, kas atkārtojas: pazušana, meli, kas nesakrīt, un jautājums, kas vienmēr pārvēršas par tavu noziegumu.
- Atkarība ir reāla slimība un var pastiprināt šo uzvedību, bet tā neizskaidro nicinājumu, sistemātiskus melus un vainas pārlikšanu uz tevi. Tu nevari viņu izmīlēt vai izkontrolēt ārā no atkarības.
- Beidz pratināt, pieraksti faktus, sargā naudu, veselību un bērnus, novelc robežu vienreiz un turi to. Atbalsts tev: 116 123, 116 006, atkarīgo tuvinieku grupas, briesmās 112.
Kas tas ir
Kad cilvēki runā par narcistisku sievieti, viņi parasti iedomājas to, kas kontrolē: pārbauda telefonu, izvēlas tev draugus, kliedz par katru sīkumu. Šī nodarbība ir par citu veidu. Par to, kas pazūd.
Viņa ir spilgta. Smejas skaļāk par visiem, izdomā braucienu uz jūru trijos naktī, pazīst pusi pilsētas. Ar viņu dzīve beidzot šķiet dzīva. Viņa neprasa tev atskaiti par katru soli. Un reizēm viņas vienkārši nav. Naktī telefons izslēgts. Nākamajā dienā stāsts, kas nesakrīt ar to, ko viņa teica vakar. Nauda, kas pazudusi no kopējā konta. Jauni draugi, kurus tu nekad neesi redzējis. Dažreiz vielas, piemēram, kokaīns, ko viņa lieto ar citiem, nevis ar tevi. Dažreiz cits vīrietis.
Un tad pats svarīgākais: tu neuzdrīksties jautāt. Ne tāpēc, ka viņa sit vai kliedz. Tāpēc, ka katrs tavs jautājums tiek pārvērsts par tavu vainu. „Tu esi kontrolējošs.” „Tu esi tieši kā mans tēvs.” „Ja tu man neuzticies, ej.” Pēc tam divas dienas klusuma. Un kaut kādā brīdī tu pieķer sevi atvainojamies, ka pajautāji, kur tava sieviete bija visu nakti.
Kāpēc to sauc par slēptu
Slēptais narcisms (angl. covert narcissism) ir forma, kurā cilvēks reti uzbrūk atklāti. Viņa vienkārši izdara, ko grib, un, kad tu to pamani, tu esi tas, kuram ir problēma. Viņas ierocis nav kliedziens. Viņas ierocis ir prombūtne, meli un vainas pārlikšana. Tāpēc no malas viss izskatās pēc „viņa ir brīva un dzīvespriecīga, bet viņš ir greizsirdīgs”. Un bieži tieši tā izskatās arī tev pašam.
Sīkāk par visu sieviešu narcistisko taktiku ceļu (āķis, noniecināšana, kontrole, izmešana) lasi Kad narciste ir sieviete. Par kluso versiju, kas tevi pārliecina, ka tu „nekad nebiji pietiekams”, lasi „Tu nekad nebiji pietiekams”. Šī nodarbība ir par vēl vienu formu, par kuru runā maz: dubultā dzīve un aizliegums par to jautāt.
Vispirms divas lietas, lai būtu godīgi
Pirmā: tas nav par sievietēm, kas mīl ballītes. Daudzām sievietēm patīk iziet ar draudzenēm, dejot līdz rītam, braukt uz festivāliem, dzīvot skaļi. Tas ir normāli. Arī tas, ka cilvēks lieto vielas vai dzer par daudz, pats par sevi nepadara viņu par narcisti. Atkarība ir slimība, par to vairāk zemāk.
Otrā: viena nakts neko nepierāda. Telefons tiešām izlādējas. Cilvēki tiešām aizmieg pie draudzenes. Ikviens reizēm pasaka nepatiesību, lai izvairītos no strīda. Skaties uz trim lietām kopā:
- Vai tas atkārtojas atkal un atkal, ne tikai vienreiz?
- Vai tas vienmēr nāk par labu viņai: viņai ir brīvība bez atbildības, tev ir neziņa un vaina?
- Ko tas nodara tev: vai tu esi kļuvis klusāks, bailīgāks, vairs neuzdod jautājumus, šaubies par savu atmiņu un veselo saprātu?
Ja visas trīs atbildes ir „jā”, tas vairs nav temperaments. Tas ir uzvedības modelis.
Kā tas sākas
Šāda sieviete reti sāk ar kontroli. Viņa sāk ar dzīvi. Un ar tevi kā ar vienu vienīgo drošo vietu tajā.
Āķis: „ar tevi es jūtos mierīga”
Sākumā viņa ir tieši tas, kā tev pietrūka. Tu biji pārāk ilgi dzīvojis pēc plāna, un viņa to apgriež: spontāni braucieni, garas naktis, sajūta, ka tu atkal esi jauns. Viņa arī ātri iedod tev lomu, kas tev glaimo: tu esi viņas „enkurs”, „vienīgais normālais cilvēks” viņas haotiskajā dzīvē. Ja tev patīk būt tam, kurš tur un sargā, šī loma trāpa ļoti precīzi. Ne vienmēr tā ir mīlestības bombardēšana (angl. love bombing), kad pārlieku daudz jūtu un plānu nāk pārlieku ātri. Bieži tas ir klusāk: tu vienkārši kļūsti par viņas vienīgo mierīgo vietu, lomu, no kuras vēlāk būs ļoti grūti atteikties.
Dažreiz sākumā jūs ballējaties kopā. Viņa tevi ieved savā pasaulē: klubi, afterpārtiji, cilvēki, kas nekad neguļ, reizēm vielas. Vēlāk tieši šis sākums tiks izmantots pret tevi: „Tu pats biji tāds pats, tagad tu tēlo svēto.”
Pazīme sākumā: ne jau tas, ka ar viņu ir jautri. Pazīme ir tas, ka ļoti ātri tu uzzini, ka visi pirms tevis bija problēma, un tas, ka viņas dzīvē ir daudz stāstu ar robiem: pazudušas nedēļas, draugi, kas pēkšņi kļuva par ienaidniekiem.
Kā tas pagriežas
Pēc dažiem mēnešiem vai pēc gada, parasti tad, kad tu esi pietiekami ieguldījis (kopīgs dzīvoklis, nauda, varbūt bērns), kaut kas mainās. Tu vairs neesi viņas piedzīvojums. Tu esi viņas drošības tīkls. Un piedzīvojumi notiek citur.
Tas izskatās šādi, un parasti ne viss uzreiz:
- Naktis, kas beidzas bez atbildes. „Ar meitenēm uz vienu vīnu” beidzas ar izslēgtu telefonu pusnaktī un atgriešanos nākamās dienas pusdienlaikā.
- „Izlādējās telefons.” Atkal un atkal, bet sociālajos tīklos viņa bija aktīva. Jauna parole, telefons ar ekrānu uz leju.
- Stāsti, kas nesakrīt. Vakar viņa bija pie Ilzes, šodien pie Ilzes māsas, bet Ilze bija laukos.
- Jauni draugi, ko tu nekad nesatiec. Vārdi bez sejām. „Tu viņus nepazīsti, tev nebūtu interesanti.”
- Nauda, kas izkūst. Kopējais konts tukšāks, nekā vajadzētu, paskaidrojumi mainās.
- Vielas ar citiem. Kokaīns vai kas cits, ballītēs ar cilvēkiem, par kuriem tu nezini.
- Dažreiz neuzticība. Ne vienmēr. Bet bieži ir kāds, kurš „ir tikai draugs”.
- Atgriešanās ar asarām („man ir tik grūti, tikai tu mani saproti”), ar seksu vai ar aukstām dusmām („vai tu tiešām sāksi atkal?”).
Blakus tam parasti ir vēl divas lietas. Triangulācija (angl. triangulation): viņas dzīvē vienmēr ir kāds trešais, „tikai draugs”, bijušais vai jauns paziņa, kurš viņai raksta naktīs un par kuru tu dzirdi tieši tik daudz, lai justos nedrošs. Un tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): „no nākamā mēneša es vairs neiešu tik bieži”, „vasarā brauksim divatā uz Itāliju”. Solījumi, kas nomierina tevi uz divām nedēļām un netiek izpildīti.
Un tad cikls atkārtojas. Mierīga nedēļa vai divas, viņa ir silta, tāda kā sākumā. Tu atslābsti. Un tad atkal piektdiena. Šo pārslēgšanos starp siltu un aukstu sauc karsts un auksts (angl. hot and cold), un tieši tā tevi notur visciešāk.
| Cikla posms | Ko dara viņa | Ko jūti tu |
|---|---|---|
| Mierīgais laiks | Silta, uzmanīga, plāno kopīgas lietas | Atvieglojums, cerība, „tagad viss būs labi” |
| Spriedzes augšana | Kļūst nemierīga, attālināta, garlaicīga ar tevi | Tu sāc staigāt kā pa olām, cenšies viņu izklaidēt |
| Pazušana | Izslēgts telefons, nakts vai vairākas prom | Bailes, dusmas, zvani, kas netiek atbildēti |
| Atgriešanās | Asaras, sekss vai aukstas dusmas | Atvieglojums, ka viņa ir dzīva, un apjukums |
| Jautājums | Pārvērš tavu jautājumu tavā vainā | Kauns, tu atvainojies |
| Sods | Klusums, aukstums, „varbūt mums nav jēgas” | Bailes viņu zaudēt, tu apsoli vairs nejautāt |
Kā tas izskatās
Rihards un Evelīna iepazinās drauga dzimšanas dienā 2023. gada maijā. Pirmajā vasarā bija festivāli un spontāns brauciens uz Tallinu. Evelīna Rihardam teica, ka viņš ir „vienīgais mierīgais cilvēks” viņas dzīvē. Dažas reizes ballītēs viņi abi pamēģināja kokaīnu, bet pēc pusgada Rihards pārtrauca, jo viņam no rīta bija jāiet uz darbu. Evelīna neturpināja to darīt viņa klātbūtnē. 2024. gada rudenī viņi sāka dzīvot kopā. Kopš janvāra gandrīz katru otro piektdienu Evelīna gāja „ar meitenēm uz vienu vīnu”, telefons izslēdzās ap vieniem naktī, un viņa atgriezās sestdienas vai pat svētdienas pusdienlaikā. Stāsts vienmēr bija līdzīgs: „aizmigu pie Ilzes, izlādējās telefons”. Martā Rihards redzēja Ilzes bildes no laukiem tieši tajā naktī, kad Evelīna it kā bija pie viņas. Kad viņš mierīgi pajautāja, Evelīna izplūda asarās, pēc tam kliedza, ka viņš ir „tāds pats kā mans tēvs, kurš mani nekad nelaida ārā”, un aizcirta durvis. Divas dienas viņa ar Rihardu nerunāja. Trešajā dienā Rihards atvainojās. Tovakar Evelīna bija silta un maiga, un teica: „Tu esi mans enkurs, lūdzu, neesi kā visi.” Trīs mēnešos no kopējā konta pazuda 2300 eiro, „par frizieri, dāvanām un taksometriem”. Jūnijā Evelīna, ieraudzījusi Riharda telefonā ziņu no kolēģes par darba grafiku, pa visu dzīvokli kliedza, ka viņš viņu krāpj. Līdz vasaras beigām Rihards vairs nejautāja neko. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kas šeit notiek
Evelīna neatbild uz Riharda jautājumiem. Viņa tos pārceļ citā tēmā: no „kur tu biji” uz „kas tu esi par cilvēku, ka to jautā”. Viņas tēvs, viņas brīvība, viņas asaras. Saruna par faktiem pazūd, un paliek saruna par Riharda raksturu.
Tad nāk sods (klusums), un tad nāk atlīdzība (siltums un sekss), kad viņš atvainojas. Riharda smadzenes iemācās vienkāršu likumu: jautāt ir bīstami, atvainoties ir droši. Tas nav viņa vājums. Tā darbojas jebkuras smadzenes.
Un visbeidzot projekcija (angl. projection): tieši tas, ko dara viņa (slēpj, melo, varbūt krāpj), tiek pasniegts kā Riharda grēks. Un, kamēr Rihards aizstāvas, ka viņš nekrāpj, neviens nerunā par to, kur bija Evelīna.
Pēc pusgada Rihards sēž virtuvē divos naktī ar telefonu rokā un neraksta, jo „tas atkal būs strīds”. Tieši šis ir mērķis: nevis lai viņš uzticas, bet lai viņš klusē.
„Tu neuzdrīksties jautāt”: kā jautājums kļūst par noziegumu
Meli paši par sevi ir slikti, bet cilvēcīgi. Narcistisko uzvedības modeli tu atpazīsti pēc tā, kas notiek ar tevi, kad tu jautā.
Godīgs cilvēks, kurš kaut ko slēpis, pēc tam, kad meli atklājas, jūt kaunu un vismaz daļēji atzīst. Cilvēks ar narcistisku uzvedības modeli dara ko citu: viņš tavu jautājumu pārvērš par uzbrukumu viņam, un pēc tam tu esi tas, kuram jāatvainojas.
Tam ir nosaukums. DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt, apmainīt lomas. Viņa noliedz („nekas nebija”), uzbrūk („tu esi paranoiķis”) un kļūst par upuri („tu mani nomāc, man ar tevi nav gaisa”). Tu, kurš pavadīji nakti bailēs, pēkšņi esi varmāka.
Blakus DARVO parasti iet gāzlaitings (angl. gaslighting): kad tev atkal un atkal liek šaubīties par to, ko tu redzēji, dzirdēji vai atceries. „Es tev teicu, ka palikšu pa nakti.” Viena šāda frāze neko nepierāda. Gāzlaitings ir tad, kad tas atkārtojas, kad tas vienmēr nāk par labu viņai un kad tu pēc tam vairs neuzticies savai atmiņai.
Un vēl klusēšanas sods (angl. silent treatment): dienām ilgs klusums nevis tāpēc, ka viņai vajag atdzist, bet lai tu saprastu, ka jautāt maksā dārgi.
Kā tas izklausās
Pēdējā situācija ir projekcija visskaidrākajā formā. Tas, ko viņa aizliedz tev („nepratini mani”), viņai pašai ir atļauts pret tevi. Divi noteikumi, viens viņai, viens tev.
Viņas frāze, tās funkcija un ko darīt
| Viņas frāze | Ko tā dara | Kas notiek patiesībā | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Tu esi kontrolējošs / greizsirdīgs” | Pārvērš jautājumu par tavu rakstura defektu | Tu jautāji par faktu, nevis prasīji atskaiti par katru soli | Neaizstāvies. „Es nejautāju atskaiti. Es pasaku, kas mani satrauc.” |
| „Tu esi kā mans tēvs” | Iedod tev lomu no viņas pagātnes, lai tu justos vainīgs | Viņas pagātne ir reāla, bet tu neesi viņas tēvs | „Man žēl, kas tev bija. Es runāju par šo nakti.” |
| „Tu esi paranoiķis” | Liek šaubīties par to, ko tu redzēji | Tev ir fakti: laiki, bildes, konta izraksts | Pieraksti faktus. Nestrīdies par to, vai tev ir tiesības tos redzēt. |
| „Man vajag brīvību” | Pārvērš melus par brīvības jautājumu | Brīvība un meli ir divas dažādas lietas | „Brīvība man ir okei. Meli nav.” |
| „Tu mani nosmacē” | Padara tevi par varmāku, viņu par upuri (DARVO) | Tu vienu reizi pajautāji, kur viņa bija visu nakti | Nepaskaidro, cik maz tu jautā. Paliec pie savas robežas. |
| „Ja tu man neuzticies, ej” | Liek tev izvēlēties starp jautājumu un attiecībām | Uzticēšanās rodas no godīguma, nevis no aizlieguma jautāt | „Uzticēšanās man ir svarīga. Tāpēc man vajag godīgas atbildes.” |
| Klusums dienām | Sods par jautājumu | Tevi apmāca vairs nejautāt | Neskrien pakaļ. Dzīvo savu dienu. Neatvainojies par jautājumu. |
| „Tu mani krāp” | Projekcija, tēma pārslēdzas uz tevi | Viņa iznes uz tevi to, ko dara pati | Vienreiz mierīgi atbildi, tad atgriezies pie savas tēmas vai beidz sarunu. |
Tava iekšējā balss
Pēc kāda laika tu viņas vārdus saki sev pats.
Šīs frāzes nav tavas. Tās ir iemācītas. Tu neesi kļuvis mierīgāks. Tu esi kļuvis klusāks.
Normāla brīvība vai dubultā dzīve?
Atšķirība nav tajā, vai viņa iet ārā. Atšķirība ir tajā, vai tev ir vieta viņas dzīvē un vai tu vari jautāt.
Kas tas nav
- Tas nav par to, ka viņa ir ekstraverte, bet tu introverts. Dažādi temperamenti var dzīvot laimīgi.
- Tas nav par sievieti, kurai ir atkarība un kura pati to atzīst un meklē palīdzību, pat ja viņa krīt atpakaļ. Tas ir smagi, bet tas ir cits stāsts.
- Tas nav par tevi, ja tu pats pārbaudi viņas telefonu, seko viņai un aizliedz draugus. Tad godīgi paskaties uz sevi.
Vielas un narcistisks uzvedības modelis
Ja tavā stāstā ir kokaīns, alkohols vai citas vielas, tu droši vien esi jautājis sev: vai viņa ir narciste, vai viņai ir atkarība? Godīga atbilde: var būt abi.
Atkarība ir slimība
Atkarība ir reāla smadzeņu slimība. Nora Volkova (angl. Nora Volkow) un kolēģi (2016) aprakstīja, kā ilgstoša vielu lietošana maina smadzeņu atlīdzības un paškontroles sistēmas. Tāpēc cilvēks turpina lietot pat tad, kad pats to negrib, un tāpēc „vienkārši apstājies” nestrādā. Atkarīgs cilvēks melo, pazūd un tērē naudu arī bez jebkāda narcisma.
Atkarība var arī pastiprināt narcistisku uzvedību. Kokaīns var dot varenības sajūtu, kas pēc tam sabrūk, un kaunu, ko narcistisks cilvēks neiztur. Tad viņa to iedod tev.
Ko atkarība izskaidro un ko ne
Atkarība izskaidro haosu: pazušanu, naudu, melus par lietošanu, garastāvokļa svārstības, aizmiršanu.
Atkarība neizskaidro:
- Nicinājumu pret tevi, kad tu jautā. Daudzi atkarīgi cilvēki melo, bet pēc tam jūt kaunu un vainu, nevis pārvērš tevi par ienaidnieku.
- Sistemātisku melošanu arī par lietām, kas ar vielām nav saistītas: par draugiem, par naudu, par tevi citiem cilvēkiem.
- Vainas pārlikšanu: „tu esi vainīgs, ka man vajag aizbēgt no mājām”.
- Mierīgo laiku. Ja viņa ir nicīga un auksta pret tevi arī nedēļās, kad viņa nelieto, tad tas nav vielu jautājums.
Tātad jautājums nav „atkarība vai narcisms”. Jautājums ir: kā viņa izturas pret tevi, kad viņa ir skaidrā prātā? Un: kad viņai piedāvā palīdzību, vai viņa to pieņem, vai pārvērš par vēl vienu iemeslu uzbrukt tev?
Tu nevari viņu izmīlēt vai izkontrolēt ārā
Nekāda mīlestība, pacietība, stingrība, izsekošana vai ultimāti nav izārstējuši nevienu atkarību. Atkarīgs cilvēks mainās tad, kad viņš pats nolemj mainīties, un parasti ar profesionālu palīdzību. Ne tad, kad tu atradīsi pareizos vārdus.
Ja tu esi pavadījis mēnešus, meklējot viņas somā, skaitot pudeles, zvanot viņas draudzenēm, gaidot pie loga, tev var būt pazīstams vārds līdzatkarība (angl. codependency). Vienkāršiem vārdiem: tava dzīve sāk griezties ap otra cilvēka problēmu, un tavas vajadzības pazūd. Melodija Bītija (angl. Melody Beattie) grāmatā „Codependent No More” (1986) to aprakstīja kā mēģinājumu kontrolēt citu cilvēku, lai pats justos drošībā, kas beigās tevi izsmeļ un viņu nemaina.
Līdzatkarība nav tava diagnoze un nav iemesls tevi vainot. Tā ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju, un no tās izkļūst, pievēršoties sev, nevis viņai.
Kāpēc tu paliec
Draugi varbūt jau sen jautā: „Kāpēc tu to vēl izturi?” Atbilde nav „tu esi vājš”. Šāds cikls vienkārši ir veidots tā, lai no tā būtu grūti iziet.
Augstās virsotnes. Kad viņa ir laba, tā ir labākā dzīve, kāda tev bijusi. Neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) ir tad, kad labais nāk neregulāri un nezināmā brīdī. Tieši tas piesaista visstiprāk, tāpat kā spēlmani pie automāta.
Pietiek ar atvieglojumu. Tev pat nevajag, lai viņa būtu brīnišķīga. Pietiek, ka viņa atgriežas dzīva. Pēc nedēļas bailēm parasta svētdiena uz dīvāna šķiet kā dāvana. Tas ir atvieglojuma slazds: kad sliktais uz brīdi apstājas, smadzenes to piedzīvo kā atlīdzību, un tu pieķeries tieši tam.
Bailes viņu zaudēt. Viņa ir skaista, spilgta, visi viņu grib. Katrs tavs jautājums liekas kā risks, ka viņa aizies pie kāda, kurš „nebūs tik garlaicīgs”. Un viņa to zina.
Cerība. „Kad viņa ir mierīga, viņa ir brīnišķīga.” Tu mīli to sievieti no mierīgajām nedēļām. Bet viņa ir abas sievietes vienlaikus, un tās pazušanas ir tikpat daļa no viņas kā smiekli.
Kauns. „Īsts vīrietis spēj noturēt savu sievieti.” „Ja pateikšu draugiem, viņi smiesies.” Hainsa un Duglasa (2010) pētījumā par vīriešiem, kuri meklēja palīdzību pēc partneres vardarbības, daudzi stāstīja, ka viņiem apkārtējie un dienesti neticēja vai smējās. Tas liek klusēt ilgāk.
Glābēja loma. Ja tu aiziesi, kas ar viņu notiks? Tu domā, ka tikai tu vari viņu noturēt. Bet glābējs, kurš izglābj cilvēku, kurš negrib tikt izglābts, parasti noslīkst pats.
Bērni. Aiziet nozīmē atstāt bērnus ar viņu, vismaz daļu laika. Par to zemāk.
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond). Visam kopā ir vārds: spēcīga piesaiste cilvēkam, kurš tev nodara sāpes, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas. Tā nepierāda, ka jums jābūt kopā. Tā pierāda, ka tu esi ilgi dzīvojis nedrošībā.
Ja tu šeit sevi atpazīsti, izlasi arī Zem tupeles no bailēm: par to, kā vīrietis pa vienam atdod visu, lai tikai viņa neaizietu.
Ja ir bērni
Ja jums ir bērni, šis stāsts vairs nav tikai par tevi.
Kārlis un Monta ir kopā sešus gadus, viņiem ir četrgadīga meita Emīlija. Pēdējā gadā Monta sāka pazust. Reizēm viņa aiziet sestdienas vakarā, kad Kārlis ir maiņā, un Emīliju atstāj pie kaimiņienes vai, kā vienu reizi atklājās, vienu mājās guļam uz divām stundām. Svētdienas rītā Kārlis atrada Montu mēģinām iesēdināt Emīliju mašīnā, lai brauktu pie vecmāmiņas. Monta nebija gulējusi, runāja ātri, rokas trīcēja. Kārlis mierīgi pateica, ka Emīlija ar viņu tagad nebrauks, un izsauca taksometru uz vecmāmiņu. Monta kliedza, ka viņš „grib atņemt viņai bērnu”, ka viņš ir „kontrolējošs psihopāts”, un tajā pašā dienā draudzenēm rakstīja, ka Kārlis „viņu terorizē”. Kārlis sāka pierakstīt datumus un notikumus, konsultējās ar speciālistu, kurš strādā ar atkarīgo cilvēku tuviniekiem, un runāja ar bāriņtiesu, kā sargāt meitu, neapdraudot viņas saikni ar māti. Viņš nekad nedraudēja Montai ar bāriņtiesu. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kārlis nepratina Montu un nestrīdas par to, vai viņa ir atkarīga. Viņš rīkojas pēc faktiem, kas skar bērnu: bērns netiek vests mašīnā ar cilvēku, kurš nav braukšanas stāvoklī. Un viņš klusi sāk pierakstīt, jo Montas stāsts par viņu jau ir sācies.
Dažas lietas, kas palīdz:
- Nekad nedraudi viņai ar bāriņtiesu vai policiju strīdā. Tas izskatīsies pēc bērna izmantošanas kā ieroča. Ja vajag palīdzību, vērsies mierīgi un pēc faktiem.
- Nerunā ar bērnu par mātes lietošanu vai meliem. Ja bērns jautā, atbildi vienkārši: „Mammai ir grūti, un pieaugušie par to rūpējas. Tu neesi vainīgs.”
- Esi paredzams. Bērnam haotiskā mājā visvairāk palīdz viens pieaugušais, kurš ir mierīgs un vienmēr tur.
Vairāk par to, kā bērni tiek izmantoti kā ierocis un ko darīt tiesā, lasi Vīrieši kā upuri.
Vai viņa ir narciste?
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Ja iet, tad bieži tikai atkarības dēļ vai kā „upuri” pēc šķiršanās. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciste”.
Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja pazušana, meli un jautājuma pārvēršana par tavu vainu notiek atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas, jo katru reizi, kad tu atvainojies par jautājumu, tu apstiprini, ka tas strādā. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai tu esi tas, kurš jūk prātā. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls: Apjukums ir simptoms.
Vēl viena piezīme. Daļa šīs uzvedības (impulsivitāte, riskanta uzvedība, vielu lietošana, bailes tikt pamestai, strauja pārslēgšanās no „tu esi mans enkurs” uz „tu esi kā mans tēvs”) sakrīt arī ar robežstāvokļa personības traucējumiem (angl. borderline personality disorder, BPD). BPD ir reāls stāvoklis, kas ar ārstēšanu bieži uzlabojas, un lielākā daļa cilvēku ar BPD nav varmākas. Tev nav jāuzmin diagnoze. Cilvēks, kurš cieš un strādā pie sevis, pēc krīzes atzīst, ko nodarīja, un labo. Cilvēks, kurš izmanto savas sāpes pret tevi, liek tev par tām maksāt.
Variācijas: māte un draudzene
Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats: dubultā dzīve un aizliegums par to jautāt.
Māte. Tu esi pieaudzis, un tava māte joprojām dzīvo tā: pazūd uz nedēļām, tad parādās ar jaunu vīrieti, jaunu dzīvokli vai jaunu krīzi. Nauda, ko tu viņai aizdevi „rēķiniem”, aiziet nezināmā virzienā. Kad tu pajautā, viņa saka: „Es tevi izaudzināju, un tu mani tiesā? Tu esi nepateicīgs.” Bērnībā tu sargāji jaunāko māsu naktīs, kad mamma „bija darbā”. Tas pats modelis, tikai ar vainu par to, ka tu esi dēls.
Draudzene. Viņa ir visjautrākā tavā kompānijā. Viņa zvana trijos naktī, lai tu viņu aizvestu mājās, un tu brauc. Viņa aizņemas naudu un aizmirst. Kad tu reiz pasaki, ka tā vairs negribi, viņa visiem draugiem stāsta, ka tu esi „mainījies” un „iedomājies par sevi”. Jautājums „kur ir mana nauda?” ir kļuvis par tavu noziegumu arī šeit.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu esi pārstājis jautāt, kur viņa bija, jo zini, ka tas beigsies ar strīdu, kurā vainīgs būsi tu?
- Vai tu esi kādreiz atvainojies par to, ka uztraucies, kad viņa neatbildēja visu nakti?
- Vai viņas stāsti par to, kur viņa bija, reizēm nesakrīt ar to, ko tu redzi vai dzirdi no citiem?
- Vai kopējā nauda pazūd, un tu jūties kā sīkulis, ja par to ieminies?
- Vai viņa tev pārmet to, ko dara pati: krāpšanu, melošanu, slēpšanos?
- Vai pēc katras pazušanas nāk mierīgs laiks, kurā tu atkal ceri, ka viss būs labi?
- Vai tu draugiem stāsti mazāk, nekā patiesībā notiek?
Ja atbildi „jā” uz vairākiem, tas nav tavs iedomu auglis un nav tava greizsirdība. Tas ir modelis, kas atkārtojas.
Ko tu vari darīt
1. Beidz pratināšanas
Pratināšana nekad nav strādājusi. Katra saruna „kur tu biji” dod viņai jaunu materiālu: tavu balsi, tavas dusmas, tavas „kontroles” pierādījumus. Tu nekad neiegūsi patiesību, ko viņa negrib dot. Tā vietā tu vari pateikt, ko tu redzi un kā tu rīkosies, un tad beigt.
Pēc tam nepaliec sarunā. Ja viņa sāk ar „tu esi kā mans tēvs”, tu vari atbildēt vienu reizi un iziet no istabas.
2. Pieraksti faktus
Tev nevajag būt detektīvam. Tev vajag atmiņu, kurai tu vari uzticēties. Pieraksti: datums, laiks, ko viņa teica, kur viņa teica, ka būs, kad atgriezās, kas pazuda no konta, ko teici tu, kā viņa reaģēja. Bez vērtējumiem, tikai fakti. Glabā to vietā, kur viņa nepiekļūst.
Kad nāk „tas bija tikai vienu reizi”, tu atver pierakstus un redzi, ka septīto. Un, ja ir bērni vai būs šķiršanās, pieraksti ar datumiem ir daudz vērtīgāki par atmiņu.
Realitātes žurnālsRīks faktu pierakstiem: datums, laiks, kas notika, ko tu jūti3. Sargā naudu
- Atsevišķs konts tavai algai un tavām vajadzībām, ko viņa nevar redzēt vai lietot.
- Kopējā kontā tikai tik, cik vajag kopīgajiem rēķiniem, nevis tavi uzkrājumi.
- Neaizdod vairs, ja iepriekšējie aizdevumi nav atgriezti, un nedod piekļuvi savai internetbankai.
Tas nav sīkums un nav kontrole. Tā ir sevis aizsargāšana no ekonomiskas vardarbības (angl. economic abuse), kad otrs kontrolē vai iztukšo kopīgos līdzekļus. Ja viņa to nosauc par „tu man neuzticies”, tā ir tava robeža, nevis tavs noziegums.
4. Sargā veselību
Ja ir aizdomas par neuzticību, mierīgi un bez kauna aizej pārbaudīties uz seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI). To var izdarīt pie ģimenes ārsta vai specializētā klīnikā. Tas nav apsūdzība viņai un nav pazemojums tev. Tā ir parasta rūpe par savu ķermeni, ko pieaugušie cilvēki dara. Tu nevari zināt, kas notika tajās naktīs, bet tu vari zināt, ka tu esi vesels.
5. Novelc robežu vienreiz un turi to
Robeža (angl. boundary) nav prasība, lai viņa mainās. Tā ir tas, ko tu darīsi, ja kaut kas notiks. Robeža tiek pateikta vienreiz, mierīgi, bez draudiem. Un tad tu dari to, ko teici. Ja tu robežu nosauc piecas reizes un neizpildi nevienu, viņa iemācās, ka tavi vārdi neko nenozīmē.
Labāk mazāka robeža, ko tiešām izpildīsi, nekā liela, ko ne.
6. Atbalsts tev
- Grupas atkarīgo cilvēku tuviniekiem. Latvijā ir atbalsta grupas cilvēkiem, kuru tuvinieks lieto alkoholu vai citas vielas, piemēram, Al-Anon tipa grupas. Tur ir cilvēki, kuri zina, ko nozīmē sēdēt pie loga un gaidīt. Pajautā atkarību speciālistam vai meklē internetā.
- Speciālists, kurš saprot vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu: „jums abiem jāiemācās uzticēties”, pāru terapija, „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar cilvēku, kurš tavu atklātību pārvērš par ieroci, godīga saruna nestrādā. Vīriešiem ir vēl viens slazds: daži speciālisti redz tevi kā „greizsirdīgo”, kuram jāmācās atlaist.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai speciālists tev tic, neprasot pierādīt?
- Vai pazīst vārdus gāzlaitings, DARVO, traumatiskā saikne, līdzatkarība?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „salabšanu”?
- Vai uztver nopietni, ka pāri dara sieviete?
- Vai runā par tavu drošību, tavu uztveri un bērnu drošību?
Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai apjucis, meklē citu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā.
- 116 123 — krīžu un emocionāla atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā.
- 116 006 — atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.
7. Ja ir vardarbība vai draudi
Arī sieviete var būt fiziski vardarbīga: sist, mest ar priekšmetiem, grūst, draudēt ar nazi, draudēt nodarīt pāri sev, ja tu aiziesi. Vielu ietekmē tas var kļūt neprognozējams. Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112. Tās pašas aizsardzības iespējas, kas ir sievietēm, ir arī tev: policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Par to: Pagaidu aizsardzība.
Ja tu izlem aiziet, dari to ar plānu: Drošības plāns. Un sargies no reaktīvās vardarbības (angl. reactive abuse): ja pēc mēnešiem spiediena tu uzkliegsi vai izsitīsi durvis, to izmantos kā pierādījumu, ka „vardarbīgais esi tu”. Ej ārā no istabas laikus.
8. Aiziešana un ko sagaidīt
Ja tu aizej, sagaidi divas lietas, bieži vienlaikus.
Hūverings (angl. hoovering): mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ, kā putekļu sūcējs. Asaras nakts vidū, „es esmu mainījusies”, „es jau nelietoju mēnesi”, „tu biji vienīgais, kurš mani saprata”, kāda krīze, kurā tikai tu vari palīdzēt. Tas var būt arī vienkārši neitrāla ziņa. Tas strādā, jo tu joprojām gaidi sievieti no mierīgajām nedēļām.
Nomelnošana (angl. smear campaign): stāsts par tevi, ko viņa izplata draugiem, tavai ģimenei, varbūt bāriņtiesai vai tiesai. Parasti tas ir tieši tas, par ko viņa tevi apsūdzēja visu laiku: „viņš bija kontrolējošs, greizsirdīgs, viņš mani izsekoja”. Tev nav jāaizstāvas pie katra. Cilvēki, kas tevi pazīst, redzēs, kā tu dzīvo.
Ja viņa atgriežas ar „es esmu mainījusies”, pārbaude ir vienkārša: vai viņa pati, bez tavas palīdzības, ir sākusi ārstēties, un vai viņa atzīst ne tikai lietošanu, bet arī to, ko darīja ar tevi, kad tu jautāji? Ja atzīst tikai atkarību, bet tevi joprojām sauc par „kontrolējošo”, nekas nav mainījies.
Drošības plānsKā aiziet droši: dokumenti, nauda, bērni, pirmās dienasMīti
Iedziļinies
- Kad narciste ir sieviete — viss viņas taktiku ceļš, atklāti un slēpti
- „Tu nekad nebiji pietiekams” — kā slēptā narciste pārraksta pagātni
- Vīrieši kā upuri un Zem tupeles no bailēm
- Apsūdzības ir atzīšanās — kāpēc viņa tev pārmet tieši to, ko dara pati
- Gāzlaitings, DARVO un Projekcija
- Neparedzams pastiprinājums un Karsts un auksts — kāpēc mierīgās nedēļas piesaista
- Mīlestības bombardēšana un Tukši nākotnes solījumi
- Triangulācija — kad „tikai draugs” kļūst par spiediena instrumentu
- Slēptais narcisms un Līdzatkarība
- Traumatiskā saikne un Klusēšanas sods
- Robežstāvokļa personības traucējumi
Saistīts
Avoti
- Beattie, M. (1986). Codependent No More: How to Stop Controlling Others and Start Caring for Yourself. Center City, MN: Hazelden.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Hines, D. A., & Douglas, E. M. (2010). Intimate terrorism by women towards men: does it exist? Journal of Aggression, Conflict and Peace Research, 2(3), 36–56.
- Volkow, N. D., Koob, G. F., & McLellan, A. T. (2016). Neurobiologic advances from the brain disease model of addiction. New England Journal of Medicine, 374(4), 363–371.
- Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
- Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).