Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
LVRU
Skats:Mana situācija
Šī nodarbība ir par situāciju, kad narcise ir sieviete. Tu esi izvēlējies skatu, kur tevi sāpina vīrietis. Kad narcists ir vīrietis: viņa taktikas soli pa solim →

Tā, kas pazūd: dubultā dzīve, ballītes, meli un „tu neuzdrīksties jautāt”

Sieviete ar slēptiem narcistiskiem uzvedības modeļiem ne vienmēr kontrolē. Dažreiz viņa pazūd: naktis bez atbildes, izslēgts telefons, stāsti, kas nesakrīt, nauda, kas izkūst, vielas un citi cilvēki, par kuriem tu neko nezini. Galvenā pazīme nav ballītes, bet tas, ka katrs tavs jautājums tiek pārvērsts tavā vainā („tu esi kontrolējošs”), līdz tu pats atvainojies, ka jautāji. Tas atkārtojas, vienmēr nāk par labu viņai un tevi padara klusāku.

Klausīties

Īsumā

  • Tas nav par sievietēm, kas mīl ballītes. Tas ir par to, kas atkārtojas: pazušana, meli, kas nesakrīt, un jautājums, kas vienmēr pārvēršas par tavu noziegumu.
  • Atkarība ir reāla slimība un var pastiprināt šo uzvedību, bet tā neizskaidro nicinājumu, sistemātiskus melus un vainas pārlikšanu uz tevi. Tu nevari viņu izmīlēt vai izkontrolēt ārā no atkarības.
  • Beidz pratināt, pieraksti faktus, sargā naudu, veselību un bērnus, novelc robežu vienreiz un turi to. Atbalsts tev: 116 123, 116 006, atkarīgo tuvinieku grupas, briesmās 112.

Kas tas ir

Kad cilvēki runā par narcistisku sievieti, viņi parasti iedomājas to, kas kontrolē: pārbauda telefonu, izvēlas tev draugus, kliedz par katru sīkumu. Šī nodarbība ir par citu veidu. Par to, kas pazūd.

Viņa ir spilgta. Smejas skaļāk par visiem, izdomā braucienu uz jūru trijos naktī, pazīst pusi pilsētas. Ar viņu dzīve beidzot šķiet dzīva. Viņa neprasa tev atskaiti par katru soli. Un reizēm viņas vienkārši nav. Naktī telefons izslēgts. Nākamajā dienā stāsts, kas nesakrīt ar to, ko viņa teica vakar. Nauda, kas pazudusi no kopējā konta. Jauni draugi, kurus tu nekad neesi redzējis. Dažreiz vielas, piemēram, kokaīns, ko viņa lieto ar citiem, nevis ar tevi. Dažreiz cits vīrietis.

Un tad pats svarīgākais: tu neuzdrīksties jautāt. Ne tāpēc, ka viņa sit vai kliedz. Tāpēc, ka katrs tavs jautājums tiek pārvērsts par tavu vainu. „Tu esi kontrolējošs.” „Tu esi tieši kā mans tēvs.” „Ja tu man neuzticies, ej.” Pēc tam divas dienas klusuma. Un kaut kādā brīdī tu pieķer sevi atvainojamies, ka pajautāji, kur tava sieviete bija visu nakti.

Kāpēc to sauc par slēptu

Slēptais narcisms (angl. covert narcissism) ir forma, kurā cilvēks reti uzbrūk atklāti. Viņa vienkārši izdara, ko grib, un, kad tu to pamani, tu esi tas, kuram ir problēma. Viņas ierocis nav kliedziens. Viņas ierocis ir prombūtne, meli un vainas pārlikšana. Tāpēc no malas viss izskatās pēc „viņa ir brīva un dzīvespriecīga, bet viņš ir greizsirdīgs”. Un bieži tieši tā izskatās arī tev pašam.

Sīkāk par visu sieviešu narcistisko taktiku ceļu (āķis, noniecināšana, kontrole, izmešana) lasi Kad narciste ir sieviete. Par kluso versiju, kas tevi pārliecina, ka tu „nekad nebiji pietiekams”, lasi „Tu nekad nebiji pietiekams”. Šī nodarbība ir par vēl vienu formu, par kuru runā maz: dubultā dzīve un aizliegums par to jautāt.

Vispirms divas lietas, lai būtu godīgi

Pirmā: tas nav par sievietēm, kas mīl ballītes. Daudzām sievietēm patīk iziet ar draudzenēm, dejot līdz rītam, braukt uz festivāliem, dzīvot skaļi. Tas ir normāli. Arī tas, ka cilvēks lieto vielas vai dzer par daudz, pats par sevi nepadara viņu par narcisti. Atkarība ir slimība, par to vairāk zemāk.

Otrā: viena nakts neko nepierāda. Telefons tiešām izlādējas. Cilvēki tiešām aizmieg pie draudzenes. Ikviens reizēm pasaka nepatiesību, lai izvairītos no strīda. Skaties uz trim lietām kopā:

  1. Vai tas atkārtojas atkal un atkal, ne tikai vienreiz?
  2. Vai tas vienmēr nāk par labu viņai: viņai ir brīvība bez atbildības, tev ir neziņa un vaina?
  3. Ko tas nodara tev: vai tu esi kļuvis klusāks, bailīgāks, vairs neuzdod jautājumus, šaubies par savu atmiņu un veselo saprātu?

Ja visas trīs atbildes ir „jā”, tas vairs nav temperaments. Tas ir uzvedības modelis.

Kā tas sākas

Šāda sieviete reti sāk ar kontroli. Viņa sāk ar dzīvi. Un ar tevi kā ar vienu vienīgo drošo vietu tajā.

Āķis: „ar tevi es jūtos mierīga”

Sākumā viņa ir tieši tas, kā tev pietrūka. Tu biji pārāk ilgi dzīvojis pēc plāna, un viņa to apgriež: spontāni braucieni, garas naktis, sajūta, ka tu atkal esi jauns. Viņa arī ātri iedod tev lomu, kas tev glaimo: tu esi viņas „enkurs”, „vienīgais normālais cilvēks” viņas haotiskajā dzīvē. Ja tev patīk būt tam, kurš tur un sargā, šī loma trāpa ļoti precīzi. Ne vienmēr tā ir mīlestības bombardēšana (angl. love bombing), kad pārlieku daudz jūtu un plānu nāk pārlieku ātri. Bieži tas ir klusāk: tu vienkārši kļūsti par viņas vienīgo mierīgo vietu, lomu, no kuras vēlāk būs ļoti grūti atteikties.

Trešajā nedēļā, četros no rīta, kad jūs pēc ballītes sēžat uz viņas balkona un viņa tev pirmo reizi stāsta par savu nemierīgo pagātni.
„Tu esi pirmais cilvēks, ar kuru es jūtos mierīga. Visi pārējie mani tikai vilka lejā. Tu esi mans drošais krasts.”
Pēc diviem mēnešiem, draugu kompānijā, kad kāds pajoko, ka tu agrāk biji mājās pirms pusnakts.
„Es viņu atmodināju. Viņš vienkārši nezināja, ka var dzīvot citādi.”

Dažreiz sākumā jūs ballējaties kopā. Viņa tevi ieved savā pasaulē: klubi, afterpārtiji, cilvēki, kas nekad neguļ, reizēm vielas. Vēlāk tieši šis sākums tiks izmantots pret tevi: „Tu pats biji tāds pats, tagad tu tēlo svēto.”

Pazīme sākumā: ne jau tas, ka ar viņu ir jautri. Pazīme ir tas, ka ļoti ātri tu uzzini, ka visi pirms tevis bija problēma, un tas, ka viņas dzīvē ir daudz stāstu ar robiem: pazudušas nedēļas, draugi, kas pēkšņi kļuva par ienaidniekiem.

Kā tas pagriežas

Pēc dažiem mēnešiem vai pēc gada, parasti tad, kad tu esi pietiekami ieguldījis (kopīgs dzīvoklis, nauda, varbūt bērns), kaut kas mainās. Tu vairs neesi viņas piedzīvojums. Tu esi viņas drošības tīkls. Un piedzīvojumi notiek citur.

Tas izskatās šādi, un parasti ne viss uzreiz:

  • Naktis, kas beidzas bez atbildes. „Ar meitenēm uz vienu vīnu” beidzas ar izslēgtu telefonu pusnaktī un atgriešanos nākamās dienas pusdienlaikā.
  • „Izlādējās telefons.” Atkal un atkal, bet sociālajos tīklos viņa bija aktīva. Jauna parole, telefons ar ekrānu uz leju.
  • Stāsti, kas nesakrīt. Vakar viņa bija pie Ilzes, šodien pie Ilzes māsas, bet Ilze bija laukos.
  • Jauni draugi, ko tu nekad nesatiec. Vārdi bez sejām. „Tu viņus nepazīsti, tev nebūtu interesanti.”
  • Nauda, kas izkūst. Kopējais konts tukšāks, nekā vajadzētu, paskaidrojumi mainās.
  • Vielas ar citiem. Kokaīns vai kas cits, ballītēs ar cilvēkiem, par kuriem tu nezini.
  • Dažreiz neuzticība. Ne vienmēr. Bet bieži ir kāds, kurš „ir tikai draugs”.
  • Atgriešanās ar asarām („man ir tik grūti, tikai tu mani saproti”), ar seksu vai ar aukstām dusmām („vai tu tiešām sāksi atkal?”).

Blakus tam parasti ir vēl divas lietas. Triangulācija (angl. triangulation): viņas dzīvē vienmēr ir kāds trešais, „tikai draugs”, bijušais vai jauns paziņa, kurš viņai raksta naktīs un par kuru tu dzirdi tieši tik daudz, lai justos nedrošs. Un tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): „no nākamā mēneša es vairs neiešu tik bieži”, „vasarā brauksim divatā uz Itāliju”. Solījumi, kas nomierina tevi uz divām nedēļām un netiek izpildīti.

Un tad cikls atkārtojas. Mierīga nedēļa vai divas, viņa ir silta, tāda kā sākumā. Tu atslābsti. Un tad atkal piektdiena. Šo pārslēgšanos starp siltu un aukstu sauc karsts un auksts (angl. hot and cold), un tieši tā tevi notur visciešāk.

Cikla posms Ko dara viņa Ko jūti tu
Mierīgais laiks Silta, uzmanīga, plāno kopīgas lietas Atvieglojums, cerība, „tagad viss būs labi”
Spriedzes augšana Kļūst nemierīga, attālināta, garlaicīga ar tevi Tu sāc staigāt kā pa olām, cenšies viņu izklaidēt
Pazušana Izslēgts telefons, nakts vai vairākas prom Bailes, dusmas, zvani, kas netiek atbildēti
Atgriešanās Asaras, sekss vai aukstas dusmas Atvieglojums, ka viņa ir dzīva, un apjukums
Jautājums Pārvērš tavu jautājumu tavā vainā Kauns, tu atvainojies
Sods Klusums, aukstums, „varbūt mums nav jēgas” Bailes viņu zaudēt, tu apsoli vairs nejautāt
Svētdienas pusdienlaikā, kad viņa atgriežas pēc nakts ar izslēgtu telefonu un tu vēl neesi paspējis neko pateikt.
„Tikai nesāc. Man sāp galva, un es neesmu gatava tavai pratināšanai.”
Pirmdienas vakarā, kad tu ieminies, ka no kopējā konta pa nedēļas nogali pazuda četri simti eiro.
„Tu tiešām skaiti manu naudu? Tu zini, cik tas ir pazemojoši? Es nopirku dāvanu draudzenei, vai man tagad jāatnes čeks?”
Otrdienā, pēc tam, kad tu viņai pateici, ka nakts bez ziņas tevi nobiedēja, jo tu domāji, ka ar viņu kaut kas noticis.
„Tev nav bail par mani. Tev ir bail, ka tu nevari mani kontrolēt. Tā ir liela atšķirība.”

Kā tas izskatās

Rihards un Evelīna iepazinās drauga dzimšanas dienā 2023. gada maijā. Pirmajā vasarā bija festivāli un spontāns brauciens uz Tallinu. Evelīna Rihardam teica, ka viņš ir „vienīgais mierīgais cilvēks” viņas dzīvē. Dažas reizes ballītēs viņi abi pamēģināja kokaīnu, bet pēc pusgada Rihards pārtrauca, jo viņam no rīta bija jāiet uz darbu. Evelīna neturpināja to darīt viņa klātbūtnē. 2024. gada rudenī viņi sāka dzīvot kopā. Kopš janvāra gandrīz katru otro piektdienu Evelīna gāja „ar meitenēm uz vienu vīnu”, telefons izslēdzās ap vieniem naktī, un viņa atgriezās sestdienas vai pat svētdienas pusdienlaikā. Stāsts vienmēr bija līdzīgs: „aizmigu pie Ilzes, izlādējās telefons”. Martā Rihards redzēja Ilzes bildes no laukiem tieši tajā naktī, kad Evelīna it kā bija pie viņas. Kad viņš mierīgi pajautāja, Evelīna izplūda asarās, pēc tam kliedza, ka viņš ir „tāds pats kā mans tēvs, kurš mani nekad nelaida ārā”, un aizcirta durvis. Divas dienas viņa ar Rihardu nerunāja. Trešajā dienā Rihards atvainojās. Tovakar Evelīna bija silta un maiga, un teica: „Tu esi mans enkurs, lūdzu, neesi kā visi.” Trīs mēnešos no kopējā konta pazuda 2300 eiro, „par frizieri, dāvanām un taksometriem”. Jūnijā Evelīna, ieraudzījusi Riharda telefonā ziņu no kolēģes par darba grafiku, pa visu dzīvokli kliedza, ka viņš viņu krāpj. Līdz vasaras beigām Rihards vairs nejautāja neko. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kas šeit notiek

Evelīna neatbild uz Riharda jautājumiem. Viņa tos pārceļ citā tēmā: no „kur tu biji” uz „kas tu esi par cilvēku, ka to jautā”. Viņas tēvs, viņas brīvība, viņas asaras. Saruna par faktiem pazūd, un paliek saruna par Riharda raksturu.

Tad nāk sods (klusums), un tad nāk atlīdzība (siltums un sekss), kad viņš atvainojas. Riharda smadzenes iemācās vienkāršu likumu: jautāt ir bīstami, atvainoties ir droši. Tas nav viņa vājums. Tā darbojas jebkuras smadzenes.

Un visbeidzot projekcija (angl. projection): tieši tas, ko dara viņa (slēpj, melo, varbūt krāpj), tiek pasniegts kā Riharda grēks. Un, kamēr Rihards aizstāvas, ka viņš nekrāpj, neviens nerunā par to, kur bija Evelīna.

Pēc pusgada Rihards sēž virtuvē divos naktī ar telefonu rokā un neraksta, jo „tas atkal būs strīds”. Tieši šis ir mērķis: nevis lai viņš uzticas, bet lai viņš klusē.

„Tu neuzdrīksties jautāt”: kā jautājums kļūst par noziegumu

Meli paši par sevi ir slikti, bet cilvēcīgi. Narcistisko uzvedības modeli tu atpazīsti pēc tā, kas notiek ar tevi, kad tu jautā.

Godīgs cilvēks, kurš kaut ko slēpis, pēc tam, kad meli atklājas, jūt kaunu un vismaz daļēji atzīst. Cilvēks ar narcistisku uzvedības modeli dara ko citu: viņš tavu jautājumu pārvērš par uzbrukumu viņam, un pēc tam tu esi tas, kuram jāatvainojas.

Tam ir nosaukums. DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt, apmainīt lomas. Viņa noliedz („nekas nebija”), uzbrūk („tu esi paranoiķis”) un kļūst par upuri („tu mani nomāc, man ar tevi nav gaisa”). Tu, kurš pavadīji nakti bailēs, pēkšņi esi varmāka.

Blakus DARVO parasti iet gāzlaitings (angl. gaslighting): kad tev atkal un atkal liek šaubīties par to, ko tu redzēji, dzirdēji vai atceries. „Es tev teicu, ka palikšu pa nakti.” Viena šāda frāze neko nepierāda. Gāzlaitings ir tad, kad tas atkārtojas, kad tas vienmēr nāk par labu viņai un kad tu pēc tam vairs neuzticies savai atmiņai.

Un vēl klusēšanas sods (angl. silent treatment): dienām ilgs klusums nevis tāpēc, ka viņai vajag atdzist, bet lai tu saprastu, ka jautāt maksā dārgi.

Kā tas izklausās

Tu jautā, kāpēc viņa nerakstīja, ka paliks pa nakti, jo tu gaidīji līdz četriem.
„Tu mani nosmacē. Man ir trīsdesmit gadu, man nav jāatskaitās kā pusaudzei.”
Tu mierīgi saki, ka viņas stāsts par Ilzi nesakrīt ar Ilzes bildēm no laukiem.
„Tu tagad izseko manām draudzenēm? Tu saproti, cik tas ir slimīgi? Tev vajag ārstēties.”
Tu jautā, kas ir tas Mārcis, kurš viņai raksta trijos naktī.
„Ja tu man neuzticies, ej. Durvis ir tur. Es negrasos dzīvot cietumā.”
Tu pasaki, ka tev ir bail, ka viņa atkal lieto, jo viņa atgriezās ar paplašinātām acīm un nerunāja trīs stundas.
„Tu esi tieši tāds pats kā mans tēvs. Viņš arī visu laiku mani uzraudzīja. Es domāju, ka tu esi citāds.”
Nākamajā rītā pēc strīda, kad tu vēlreiz mierīgi mēģini atgriezties pie tā, kur viņa bija.
„Mēs par to jau runājām. Tu vienkārši nespēj palaist vaļā. Tev ir problēma, nevis man.”
Pēc tam, kad tu vienreiz aizgāji pie drauga uz vakaru un atgriezies desmitos.
„Kur tu biji? Kāpēc tu man neatbildēji uzreiz? Ar ko tu tur biji? Es zinu, ka tu kaut ko slēp.”

Pēdējā situācija ir projekcija visskaidrākajā formā. Tas, ko viņa aizliedz tev („nepratini mani”), viņai pašai ir atļauts pret tevi. Divi noteikumi, viens viņai, viens tev.

Viņas frāze, tās funkcija un ko darīt

Viņas frāze Ko tā dara Kas notiek patiesībā Ko darīt
„Tu esi kontrolējošs / greizsirdīgs” Pārvērš jautājumu par tavu rakstura defektu Tu jautāji par faktu, nevis prasīji atskaiti par katru soli Neaizstāvies. „Es nejautāju atskaiti. Es pasaku, kas mani satrauc.”
„Tu esi kā mans tēvs” Iedod tev lomu no viņas pagātnes, lai tu justos vainīgs Viņas pagātne ir reāla, bet tu neesi viņas tēvs „Man žēl, kas tev bija. Es runāju par šo nakti.”
„Tu esi paranoiķis” Liek šaubīties par to, ko tu redzēji Tev ir fakti: laiki, bildes, konta izraksts Pieraksti faktus. Nestrīdies par to, vai tev ir tiesības tos redzēt.
„Man vajag brīvību” Pārvērš melus par brīvības jautājumu Brīvība un meli ir divas dažādas lietas „Brīvība man ir okei. Meli nav.”
„Tu mani nosmacē” Padara tevi par varmāku, viņu par upuri (DARVO) Tu vienu reizi pajautāji, kur viņa bija visu nakti Nepaskaidro, cik maz tu jautā. Paliec pie savas robežas.
„Ja tu man neuzticies, ej” Liek tev izvēlēties starp jautājumu un attiecībām Uzticēšanās rodas no godīguma, nevis no aizlieguma jautāt „Uzticēšanās man ir svarīga. Tāpēc man vajag godīgas atbildes.”
Klusums dienām Sods par jautājumu Tevi apmāca vairs nejautāt Neskrien pakaļ. Dzīvo savu dienu. Neatvainojies par jautājumu.
„Tu mani krāp” Projekcija, tēma pārslēdzas uz tevi Viņa iznes uz tevi to, ko dara pati Vienreiz mierīgi atbildi, tad atgriezies pie savas tēmas vai beidz sarunu.
Pajautāt, kur bija partnere, nav kontrole
Kontrole ir tad, kad cilvēks pārbauda otra telefonu, izseko ar lietotnēm, aizliedz tikties ar draugiem, prasa atskaiti par katru stundu un soda par katru soli. Tā patiešām ir vardarbība. Bet pajautāt „kur tu biji visu nakti, es uztraucos”, kad partnere neatbildēja divpadsmit stundas, nav kontrole. Tā ir normāla reakcija cilvēkam, kuram rūp. Abi ir tiesīgi zināt pamata lietas: vai otrs ir dzīvs, vai atgriezīsies, kur pazūd kopējā nauda. Ja katrs tāds jautājums ir „kontrole”, šis vārds ir kļuvis par ieroci. Pārbaude, kas strādā vienmēr: vai tu jautā par faktu, kas skar tevi, vai prasi atskaiti par viņas dzīvi? Vai tu jautā vienreiz, vai pratini stundām? Vai tev ir tiesības uz tādu pašu jautājumu viņai, kādu viņa uzdod tev?

Tava iekšējā balss

Pēc kāda laika tu viņas vārdus saki sev pats.

Piektdienā vienos naktī, sēžot virtuvē ar telefonu rokā, kad viņas telefons atkal ir izslēgts.
„Nerakstīšu. Ja uzrakstīšu, tā būs kontrole. Varbūt viņai tiešām ir taisnība, ka es esmu greizsirdīgs.”
Sestdienas rītā, kad viņa ienāk pa durvīm un tu redzi, ka viņa ir nogurusi un nervoza.
„Tikai neko nejautā. Ja nejautāsi, būs normāla diena. Varbūt pat labs vakars.”
Pēc tam, kad tu pamanīji, ka no konta atkal pazuduši divi simti eiro.
„Tā ir mana nauda arī, bet es negribu būt tas sīkais vīrietis, kurš skaita.”
Kad draugs pajautā, kā jums iet.
„Viss labi. Viņa vienkārši ir brīvs cilvēks. Man jāiemācās būt mierīgākam.”

Šīs frāzes nav tavas. Tās ir iemācītas. Tu neesi kļuvis mierīgāks. Tu esi kļuvis klusāks.

Normāla brīvība vai dubultā dzīve?

Atšķirība nav tajā, vai viņa iet ārā. Atšķirība ir tajā, vai tev ir vieta viņas dzīvē un vai tu vari jautāt.

Situācija 1 · Vakars ar draudzenēmPiektdienā viņa iet ar draudzenēm uz bāru un saka, ka varētu palikt ilgi.
Normāli„Paliksim ilgāk, būšu ap trijiem. Telefons mirst, ja nu kas, zvani Laurai.” Nākamajā rītā: „Bija jautri, mēs aizgājām vēl uz klubu, es aizmigu pie Lauras, piedod, ka nerakstīju.”
Viņa iet savā dzīvē, bet atstāj tev pamata drošību: kur, ar ko, līdz kuram laikam. Ja kaut kas noiet greizi, viņa to atzīst bez uzbrukuma.
Vardarbība„Nezinu, kad būšu.” Telefons izslēgts no vieniem. Sestdienas pusdienlaikā: „Tu tiešām sāksi? Es esmu pieaugusi sieviete, man nav jāatskaitās.”
Nav ne drošības, ne atbildes. Tavs uztraukums tiek pasludināts par problēmu, un nākamreiz tu vairs nejautāsi. Tas atkārtojas katru otro nedēļu.
Situācija 2 · Savi draugiViņai ir draugi, kurus tu vēl nepazīsti, un viņa ar tiem bieži tiekas.
Normāli„Sestdien Anna svin dzimšanas dienu, nāc līdzi, ja gribi. Ja nē, arī okei, pastāstīšu, kā bija.”
Viņas pasaule nav slēgta. Tu vari tur ienākt, bet nav jāienāk. Vārdiem ir sejas.
Vardarbība„Tu viņus nepazīsti. Tev nebūtu interesanti. Kāpēc tev visu vajag zināt?”
Pēc gada tu joprojām nezini nevienu no viņiem pēc sejas. Tev ir atļauts redzēt tikai pusi no viņas dzīves.
Situācija 3 · NaudaJums ir kopējs konts īrei un rēķiniem, un katram ir savs.
Normāli„Jā, es paņēmu no kopējā simtu taksometriem, aizmirsu pateikt. Atlikšu atpakaļ piektdien.”
Cilvēki kļūdās. Bet viņa paskaidro vienreiz, stāsts nemainās, un nauda atgriežas.
Vardarbība„Par ko tu runā? Es neko neņēmu. Varbūt pats iztērēji. Tu tagad arī manus rēķinus pārbaudīsi?”
Katru mēnesi pazūd vairāk, paskaidrojumi mainās, un jautājums pats par sevi kļūst par noziegumu. Ekonomiska vardarbība bieži sākas tieši tā, klusi.
Situācija 4 · Viņa pārspīlējaPēc kolēģes kāzām viņa atgriežas mājās stipri iereibusi, piecos no rīta.
Normāli„Piedod, es pārspīlēju. Man ir kauns. Nākamreiz ņemšu taksi agrāk un tev uzrakstīšu.” Un nākamreiz tā arī ir.
Viena slikta nakts, atbildība un izmaiņas. Tā ir parasta cilvēka kļūda, nevis uzvedības modelis.
Vardarbība„Nu un? Tu gribi, lai es jūtos vainīga? Tu vienkārši apskaud, ka man ir dzīve un tev nav.”
Nav nožēlas, ir uzbrukums tev. Un tas nav vienreiz, tā ir katra otrā ballīte.

Kas tas nav

  • Tas nav par to, ka viņa ir ekstraverte, bet tu introverts. Dažādi temperamenti var dzīvot laimīgi.
  • Tas nav par sievieti, kurai ir atkarība un kura pati to atzīst un meklē palīdzību, pat ja viņa krīt atpakaļ. Tas ir smagi, bet tas ir cits stāsts.
  • Tas nav par tevi, ja tu pats pārbaudi viņas telefonu, seko viņai un aizliedz draugus. Tad godīgi paskaties uz sevi.

Vielas un narcistisks uzvedības modelis

Ja tavā stāstā ir kokaīns, alkohols vai citas vielas, tu droši vien esi jautājis sev: vai viņa ir narciste, vai viņai ir atkarība? Godīga atbilde: var būt abi.

Atkarība ir slimība

Atkarība ir reāla smadzeņu slimība. Nora Volkova (angl. Nora Volkow) un kolēģi (2016) aprakstīja, kā ilgstoša vielu lietošana maina smadzeņu atlīdzības un paškontroles sistēmas. Tāpēc cilvēks turpina lietot pat tad, kad pats to negrib, un tāpēc „vienkārši apstājies” nestrādā. Atkarīgs cilvēks melo, pazūd un tērē naudu arī bez jebkāda narcisma.

Atkarība var arī pastiprināt narcistisku uzvedību. Kokaīns var dot varenības sajūtu, kas pēc tam sabrūk, un kaunu, ko narcistisks cilvēks neiztur. Tad viņa to iedod tev.

Ko atkarība izskaidro un ko ne

Atkarība izskaidro haosu: pazušanu, naudu, melus par lietošanu, garastāvokļa svārstības, aizmiršanu.

Atkarība neizskaidro:

  • Nicinājumu pret tevi, kad tu jautā. Daudzi atkarīgi cilvēki melo, bet pēc tam jūt kaunu un vainu, nevis pārvērš tevi par ienaidnieku.
  • Sistemātisku melošanu arī par lietām, kas ar vielām nav saistītas: par draugiem, par naudu, par tevi citiem cilvēkiem.
  • Vainas pārlikšanu: „tu esi vainīgs, ka man vajag aizbēgt no mājām”.
  • Mierīgo laiku. Ja viņa ir nicīga un auksta pret tevi arī nedēļās, kad viņa nelieto, tad tas nav vielu jautājums.

Tātad jautājums nav „atkarība vai narcisms”. Jautājums ir: kā viņa izturas pret tevi, kad viņa ir skaidrā prātā? Un: kad viņai piedāvā palīdzību, vai viņa to pieņem, vai pārvērš par vēl vienu iemeslu uzbrukt tev?

Tu nevari viņu izmīlēt vai izkontrolēt ārā

Nekāda mīlestība, pacietība, stingrība, izsekošana vai ultimāti nav izārstējuši nevienu atkarību. Atkarīgs cilvēks mainās tad, kad viņš pats nolemj mainīties, un parasti ar profesionālu palīdzību. Ne tad, kad tu atradīsi pareizos vārdus.

Ja tu esi pavadījis mēnešus, meklējot viņas somā, skaitot pudeles, zvanot viņas draudzenēm, gaidot pie loga, tev var būt pazīstams vārds līdzatkarība (angl. codependency). Vienkāršiem vārdiem: tava dzīve sāk griezties ap otra cilvēka problēmu, un tavas vajadzības pazūd. Melodija Bītija (angl. Melody Beattie) grāmatā „Codependent No More” (1986) to aprakstīja kā mēģinājumu kontrolēt citu cilvēku, lai pats justos drošībā, kas beigās tevi izsmeļ un viņu nemaina.

Līdzatkarība nav tava diagnoze un nav iemesls tevi vainot. Tā ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju, un no tās izkļūst, pievēršoties sev, nevis viņai.

Kāpēc tu paliec

Draugi varbūt jau sen jautā: „Kāpēc tu to vēl izturi?” Atbilde nav „tu esi vājš”. Šāds cikls vienkārši ir veidots tā, lai no tā būtu grūti iziet.

Augstās virsotnes. Kad viņa ir laba, tā ir labākā dzīve, kāda tev bijusi. Neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) ir tad, kad labais nāk neregulāri un nezināmā brīdī. Tieši tas piesaista visstiprāk, tāpat kā spēlmani pie automāta.

Pietiek ar atvieglojumu. Tev pat nevajag, lai viņa būtu brīnišķīga. Pietiek, ka viņa atgriežas dzīva. Pēc nedēļas bailēm parasta svētdiena uz dīvāna šķiet kā dāvana. Tas ir atvieglojuma slazds: kad sliktais uz brīdi apstājas, smadzenes to piedzīvo kā atlīdzību, un tu pieķeries tieši tam.

Bailes viņu zaudēt. Viņa ir skaista, spilgta, visi viņu grib. Katrs tavs jautājums liekas kā risks, ka viņa aizies pie kāda, kurš „nebūs tik garlaicīgs”. Un viņa to zina.

Cerība. „Kad viņa ir mierīga, viņa ir brīnišķīga.” Tu mīli to sievieti no mierīgajām nedēļām. Bet viņa ir abas sievietes vienlaikus, un tās pazušanas ir tikpat daļa no viņas kā smiekli.

Kauns. „Īsts vīrietis spēj noturēt savu sievieti.” „Ja pateikšu draugiem, viņi smiesies.” Hainsa un Duglasa (2010) pētījumā par vīriešiem, kuri meklēja palīdzību pēc partneres vardarbības, daudzi stāstīja, ka viņiem apkārtējie un dienesti neticēja vai smējās. Tas liek klusēt ilgāk.

Glābēja loma. Ja tu aiziesi, kas ar viņu notiks? Tu domā, ka tikai tu vari viņu noturēt. Bet glābējs, kurš izglābj cilvēku, kurš negrib tikt izglābts, parasti noslīkst pats.

Bērni. Aiziet nozīmē atstāt bērnus ar viņu, vismaz daļu laika. Par to zemāk.

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond). Visam kopā ir vārds: spēcīga piesaiste cilvēkam, kurš tev nodara sāpes, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas. Tā nepierāda, ka jums jābūt kopā. Tā pierāda, ka tu esi ilgi dzīvojis nedrošībā.

Svētdienas vakarā, pēc labas dienas kopā, kad viņa aizmigusi tev uz pleca.
„Redzi, tā var būt. Varbūt es tiešām esmu pārāk stingrs. Varbūt, ja es būšu mierīgāks, viņai nevajadzēs bēgt.”
Kad draugs tev pasaka, ka viņa tevi izmanto.
„Tu viņu nepazīsti. Tu neredzi, kāda viņa ir, kad esam divatā.”

Ja tu šeit sevi atpazīsti, izlasi arī Zem tupeles no bailēm: par to, kā vīrietis pa vienam atdod visu, lai tikai viņa neaizietu.

Ja ir bērni

Ja jums ir bērni, šis stāsts vairs nav tikai par tevi.

Kārlis un Monta ir kopā sešus gadus, viņiem ir četrgadīga meita Emīlija. Pēdējā gadā Monta sāka pazust. Reizēm viņa aiziet sestdienas vakarā, kad Kārlis ir maiņā, un Emīliju atstāj pie kaimiņienes vai, kā vienu reizi atklājās, vienu mājās guļam uz divām stundām. Svētdienas rītā Kārlis atrada Montu mēģinām iesēdināt Emīliju mašīnā, lai brauktu pie vecmāmiņas. Monta nebija gulējusi, runāja ātri, rokas trīcēja. Kārlis mierīgi pateica, ka Emīlija ar viņu tagad nebrauks, un izsauca taksometru uz vecmāmiņu. Monta kliedza, ka viņš „grib atņemt viņai bērnu”, ka viņš ir „kontrolējošs psihopāts”, un tajā pašā dienā draudzenēm rakstīja, ka Kārlis „viņu terorizē”. Kārlis sāka pierakstīt datumus un notikumus, konsultējās ar speciālistu, kurš strādā ar atkarīgo cilvēku tuviniekiem, un runāja ar bāriņtiesu, kā sargāt meitu, neapdraudot viņas saikni ar māti. Viņš nekad nedraudēja Montai ar bāriņtiesu. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kārlis nepratina Montu un nestrīdas par to, vai viņa ir atkarīga. Viņš rīkojas pēc faktiem, kas skar bērnu: bērns netiek vests mašīnā ar cilvēku, kurš nav braukšanas stāvoklī. Un viņš klusi sāk pierakstīt, jo Montas stāsts par viņu jau ir sācies.

Bērnu drošība ir pirmajā vietā
Ja jums ir bērni, galvenais jautājums nav, kur viņa bija, bet vai bērns ir drošībā. Pieaugušais, kurš ir vielu ietekmē, nedrīkst vadīt mašīnu ar bērnu, nedrīkst palikt viens ar mazu bērnu un nedrīkst atstāt bērnu vienu. Ja tu to redzi, rīkojies: neļauj bērnam kāpt mašīnā, paņem bērnu pie sevis, sazinies ar kādu uzticamu pieaugušo. Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112. Pieraksti faktus ar datumiem, bez vērtējumiem. Latvijā ir bāriņtiesa, iestāde, kas sargā bērnu intereses, un tur var vērsties arī tēvs, lai saņemtu padomu, kā bērnu pasargāt. Tas nav sods mātei un nav ierocis strīdā. Tas ir aizsardzības ceļš, ja bērna drošība ir apdraudēta. Bērniem un pusaudžiem pašiem ir tālrunis 116 111.

Dažas lietas, kas palīdz:

  • Nekad nedraudi viņai ar bāriņtiesu vai policiju strīdā. Tas izskatīsies pēc bērna izmantošanas kā ieroča. Ja vajag palīdzību, vērsies mierīgi un pēc faktiem.
  • Nerunā ar bērnu par mātes lietošanu vai meliem. Ja bērns jautā, atbildi vienkārši: „Mammai ir grūti, un pieaugušie par to rūpējas. Tu neesi vainīgs.”
  • Esi paredzams. Bērnam haotiskā mājā visvairāk palīdz viens pieaugušais, kurš ir mierīgs un vienmēr tur.

Vairāk par to, kā bērni tiek izmantoti kā ierocis un ko darīt tiesā, lasi Vīrieši kā upuri.

Vai viņa ir narciste?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Ja iet, tad bieži tikai atkarības dēļ vai kā „upuri” pēc šķiršanās. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciste”.

Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja pazušana, meli un jautājuma pārvēršana par tavu vainu notiek atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas, jo katru reizi, kad tu atvainojies par jautājumu, tu apstiprini, ka tas strādā. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai tu esi tas, kurš jūk prātā. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls: Apjukums ir simptoms.

Vēl viena piezīme. Daļa šīs uzvedības (impulsivitāte, riskanta uzvedība, vielu lietošana, bailes tikt pamestai, strauja pārslēgšanās no „tu esi mans enkurs” uz „tu esi kā mans tēvs”) sakrīt arī ar robežstāvokļa personības traucējumiem (angl. borderline personality disorder, BPD). BPD ir reāls stāvoklis, kas ar ārstēšanu bieži uzlabojas, un lielākā daļa cilvēku ar BPD nav varmākas. Tev nav jāuzmin diagnoze. Cilvēks, kurš cieš un strādā pie sevis, pēc krīzes atzīst, ko nodarīja, un labo. Cilvēks, kurš izmanto savas sāpes pret tevi, liek tev par tām maksāt.

Variācijas: māte un draudzene

Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats: dubultā dzīve un aizliegums par to jautāt.

Māte. Tu esi pieaudzis, un tava māte joprojām dzīvo tā: pazūd uz nedēļām, tad parādās ar jaunu vīrieti, jaunu dzīvokli vai jaunu krīzi. Nauda, ko tu viņai aizdevi „rēķiniem”, aiziet nezināmā virzienā. Kad tu pajautā, viņa saka: „Es tevi izaudzināju, un tu mani tiesā? Tu esi nepateicīgs.” Bērnībā tu sargāji jaunāko māsu naktīs, kad mamma „bija darbā”. Tas pats modelis, tikai ar vainu par to, ka tu esi dēls.

Draudzene. Viņa ir visjautrākā tavā kompānijā. Viņa zvana trijos naktī, lai tu viņu aizvestu mājās, un tu brauc. Viņa aizņemas naudu un aizmirst. Kad tu reiz pasaki, ka tā vairs negribi, viņa visiem draugiem stāsta, ka tu esi „mainījies” un „iedomājies par sevi”. Jautājums „kur ir mana nauda?” ir kļuvis par tavu noziegumu arī šeit.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai tu esi pārstājis jautāt, kur viņa bija, jo zini, ka tas beigsies ar strīdu, kurā vainīgs būsi tu?
  • Vai tu esi kādreiz atvainojies par to, ka uztraucies, kad viņa neatbildēja visu nakti?
  • Vai viņas stāsti par to, kur viņa bija, reizēm nesakrīt ar to, ko tu redzi vai dzirdi no citiem?
  • Vai kopējā nauda pazūd, un tu jūties kā sīkulis, ja par to ieminies?
  • Vai viņa tev pārmet to, ko dara pati: krāpšanu, melošanu, slēpšanos?
  • Vai pēc katras pazušanas nāk mierīgs laiks, kurā tu atkal ceri, ka viss būs labi?
  • Vai tu draugiem stāsti mazāk, nekā patiesībā notiek?

Ja atbildi „jā” uz vairākiem, tas nav tavs iedomu auglis un nav tava greizsirdība. Tas ir modelis, kas atkārtojas.

Ko tu vari darīt

1. Beidz pratināšanas

Pratināšana nekad nav strādājusi. Katra saruna „kur tu biji” dod viņai jaunu materiālu: tavu balsi, tavas dusmas, tavas „kontroles” pierādījumus. Tu nekad neiegūsi patiesību, ko viņa negrib dot. Tā vietā tu vari pateikt, ko tu redzi un kā tu rīkosies, un tad beigt.

Ko teikt
„Es nepratināšu. Es tikai pasaku, ko es redzu. Tu biji prom visu nakti, telefons bija izslēgts, un es nezināju, vai tu esi dzīva. Tā man nav pieņemami. Par to, ko es darīšu, pateikšu, kad būšu izlēmis.”
Ko teikt
„Man nevajag zināt katru detaļu. Man vajag, lai tu nemelotu. Ja nevari pateikt patiesību, labāk nesaki neko.”

Pēc tam nepaliec sarunā. Ja viņa sāk ar „tu esi kā mans tēvs”, tu vari atbildēt vienu reizi un iziet no istabas.

Ko teikt
„Es neesmu tavs tēvs. Es runāju par šo nakti. Pie tā es arī palieku.”

2. Pieraksti faktus

Tev nevajag būt detektīvam. Tev vajag atmiņu, kurai tu vari uzticēties. Pieraksti: datums, laiks, ko viņa teica, kur viņa teica, ka būs, kad atgriezās, kas pazuda no konta, ko teici tu, kā viņa reaģēja. Bez vērtējumiem, tikai fakti. Glabā to vietā, kur viņa nepiekļūst.

Kad nāk „tas bija tikai vienu reizi”, tu atver pierakstus un redzi, ka septīto. Un, ja ir bērni vai būs šķiršanās, pieraksti ar datumiem ir daudz vērtīgāki par atmiņu.

Realitātes žurnālsRīks faktu pierakstiem: datums, laiks, kas notika, ko tu jūti

3. Sargā naudu

  • Atsevišķs konts tavai algai un tavām vajadzībām, ko viņa nevar redzēt vai lietot.
  • Kopējā kontā tikai tik, cik vajag kopīgajiem rēķiniem, nevis tavi uzkrājumi.
  • Neaizdod vairs, ja iepriekšējie aizdevumi nav atgriezti, un nedod piekļuvi savai internetbankai.

Tas nav sīkums un nav kontrole. Tā ir sevis aizsargāšana no ekonomiskas vardarbības (angl. economic abuse), kad otrs kontrolē vai iztukšo kopīgos līdzekļus. Ja viņa to nosauc par „tu man neuzticies”, tā ir tava robeža, nevis tavs noziegums.

4. Sargā veselību

Ja ir aizdomas par neuzticību, mierīgi un bez kauna aizej pārbaudīties uz seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI). To var izdarīt pie ģimenes ārsta vai specializētā klīnikā. Tas nav apsūdzība viņai un nav pazemojums tev. Tā ir parasta rūpe par savu ķermeni, ko pieaugušie cilvēki dara. Tu nevari zināt, kas notika tajās naktīs, bet tu vari zināt, ka tu esi vesels.

5. Novelc robežu vienreiz un turi to

Robeža (angl. boundary) nav prasība, lai viņa mainās. Tā ir tas, ko tu darīsi, ja kaut kas notiks. Robeža tiek pateikta vienreiz, mierīgi, bez draudiem. Un tad tu dari to, ko teici. Ja tu robežu nosauc piecas reizes un neizpildi nevienu, viņa iemācās, ka tavi vārdi neko nenozīmē.

Ko teikt
„Es gribu, lai tu to zini vienreiz. Ja tu atkal pazudīsi uz nakti bez ziņas, es nākamajā dienā neizlikšos, ka nekas nav noticis. Es aizbraukšu pie brāļa uz nedēļas nogali, un mēs runāsim par to, vai mēs varam dzīvot kopā.”
Ko teikt
„No šodienas kopējā kontā es lieku tikai naudu īrei un rēķiniem. Pārējais būs manā kontā. Es to nedaru, lai tevi sodītu. Es to daru, lai sevi sargātu.”

Labāk mazāka robeža, ko tiešām izpildīsi, nekā liela, ko ne.

6. Atbalsts tev

  • Grupas atkarīgo cilvēku tuviniekiem. Latvijā ir atbalsta grupas cilvēkiem, kuru tuvinieks lieto alkoholu vai citas vielas, piemēram, Al-Anon tipa grupas. Tur ir cilvēki, kuri zina, ko nozīmē sēdēt pie loga un gaidīt. Pajautā atkarību speciālistam vai meklē internetā.
  • Speciālists, kurš saprot vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu: „jums abiem jāiemācās uzticēties”, pāru terapija, „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar cilvēku, kurš tavu atklātību pārvērš par ieroci, godīga saruna nestrādā. Vīriešiem ir vēl viens slazds: daži speciālisti redz tevi kā „greizsirdīgo”, kuram jāmācās atlaist.

Pārbaudi speciālistu:

  • Vai speciālists tev tic, neprasot pierādīt?
  • Vai pazīst vārdus gāzlaitings, DARVO, traumatiskā saikne, līdzatkarība?
  • Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „salabšanu”?
  • Vai uztver nopietni, ka pāri dara sieviete?
  • Vai runā par tavu drošību, tavu uztveri un bērnu drošību?

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai apjucis, meklē citu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā.

  • 116 123 — krīžu un emocionāla atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā.
  • 116 006 — atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.

7. Ja ir vardarbība vai draudi

Arī sieviete var būt fiziski vardarbīga: sist, mest ar priekšmetiem, grūst, draudēt ar nazi, draudēt nodarīt pāri sev, ja tu aiziesi. Vielu ietekmē tas var kļūt neprognozējams. Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112. Tās pašas aizsardzības iespējas, kas ir sievietēm, ir arī tev: policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Par to: Pagaidu aizsardzība.

Ja tu izlem aiziet, dari to ar plānu: Drošības plāns. Un sargies no reaktīvās vardarbības (angl. reactive abuse): ja pēc mēnešiem spiediena tu uzkliegsi vai izsitīsi durvis, to izmantos kā pierādījumu, ka „vardarbīgais esi tu”. Ej ārā no istabas laikus.

8. Aiziešana un ko sagaidīt

Ja tu aizej, sagaidi divas lietas, bieži vienlaikus.

Hūverings (angl. hoovering): mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ, kā putekļu sūcējs. Asaras nakts vidū, „es esmu mainījusies”, „es jau nelietoju mēnesi”, „tu biji vienīgais, kurš mani saprata”, kāda krīze, kurā tikai tu vari palīdzēt. Tas var būt arī vienkārši neitrāla ziņa. Tas strādā, jo tu joprojām gaidi sievieti no mierīgajām nedēļām.

Trīs nedēļas pēc tam, kad tu aizgāji, divos naktī, garā ziņā ar daudzām kļūdām.
„Es zinu, ka biju briesmīga. Es esmu mainījusies, es vairs nelietoju, es eju pie psihologa. Tu esi vienīgais, kurš mani jebkad ir mīlējis. Lūdzu, vienu kafiju.”

Nomelnošana (angl. smear campaign): stāsts par tevi, ko viņa izplata draugiem, tavai ģimenei, varbūt bāriņtiesai vai tiesai. Parasti tas ir tieši tas, par ko viņa tevi apsūdzēja visu laiku: „viņš bija kontrolējošs, greizsirdīgs, viņš mani izsekoja”. Tev nav jāaizstāvas pie katra. Cilvēki, kas tevi pazīst, redzēs, kā tu dzīvo.

Tavs draugs tev pārsūta viņas ziņu kopīgajā kompānijā pēc šķiršanās.
„Es beidzot esmu brīva. Jūs nezināt, kā tas ir, dzīvot ar cilvēku, kurš tev seko uz katru soli un pārbauda tavu kontu.”

Ja viņa atgriežas ar „es esmu mainījusies”, pārbaude ir vienkārša: vai viņa pati, bez tavas palīdzības, ir sākusi ārstēties, un vai viņa atzīst ne tikai lietošanu, bet arī to, ko darīja ar tevi, kad tu jautāji? Ja atzīst tikai atkarību, bet tevi joprojām sauc par „kontrolējošo”, nekas nav mainījies.

Drošības plānsKā aiziet droši: dokumenti, nauda, bērni, pirmās dienas

Mīti

Mīts: „Ja es viņai uzticēšos vairāk, viņai nevajadzēs melot.”
Meli nerodas no tavas neuzticības. Tavas šaubas radās no viņas meliem. Tu jau esi mēģinājis nejautāt, atlaist, izlikties, ka neredzi. Pazušana no tā nesamazinājās, tikai tu kļuvi klusāks. Uzticēšanās nav kaut kas, ko tu dāvini, lai otrs kļūtu godīgs. Tā aug no godīguma.
Mīts: „Tās ir narkotikas, nevis viņa.”
Atkarība ir reāla slimība un var izskaidrot haosu, pazušanu un melus par lietošanu. Bet tā neizskaidro nicinājumu pret tevi, melus par visu pārējo un to, ka tu esi vainīgs katru reizi, kad jautā. Skaties, kā viņa izturas pret tevi skaidrā prātā un vai viņa pieņem palīdzību. Ja viņa arī tad ir nicīga, tās nav tikai vielas.
Mīts: „Īsts vīrietis spēj noturēt savu sievieti.”
Neviens nevar noturēt cilvēku, kurš dzīvo dubulto dzīvi. Ne ar mīlestību, ne ar stingrību, ne ar naudu. Tas, ka tu viņu neesi noturējis, nav pierādījums, ka tu neesi vīrietis. Tas ir pierādījums, ka tu esi cilvēks, kurš mēģināja kaut ko, kas nav iespējams.

Iedziļinies

Saistīts

Kad narciste ir sieviete: viņas taktikas soli pa solim, atklāti un slēpti„Tu nekad nebiji pietiekams”: kā slēptā narciste salauž un kāpēc tie ir meliVīrieši kā upuri: kad pāri dara sieva, partnere vai māteZem tupeles no bailēm: kad vīrietis atdod visu, lai viņu nepamestuGāzlaitingsDARVO
Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Beattie, M. (1986). Codependent No More: How to Stop Controlling Others and Start Caring for Yourself. Center City, MN: Hazelden.
  2. Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
  3. Hines, D. A., & Douglas, E. M. (2010). Intimate terrorism by women towards men: does it exist? Journal of Aggression, Conflict and Peace Research, 2(3), 36–56.
  4. Volkow, N. D., Koob, G. F., & McLellan, A. T. (2016). Neurobiologic advances from the brain disease model of addiction. New England Journal of Medicine, 374(4), 363–371.
  5. Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
  6. Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
112 · 116 123 · 116 006
Zvanīt 116 123