Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
LVRU
Skats:Mana situācija

Ļaundabīgais narcists: kurus izvēlas un ko piedzīvo upuris

Ļaundabīgais narcisms (angl. malignant narcissism) ir psihiatra Oto Kernberga aprakstīta kombinācija: narcistiska personība, antisociāla uzvedība, aizdomīgums pret visiem un nežēlība, kas pašam šķiet pareiza un pat patīkama. Tas ir bīstamākais tips: viņam vai viņai vajag nevis apbrīnu, bet varu pār tevi. Izvēlas lojālus, jūtīgus, izolētus cilvēkus un cilvēkus ar ko zaudēt; attiecības iet no šarma uz ieslodzīšanu, pastāvīgu kontroli un biedēšanu, un aiziešana ir visbīstamākais brīdis. Vispirms drošības plāns: nekonfrontē, nepaziņo, dokumentē, briesmās 112, atbalstam 116 006.

Klausīties

Īsumā

  • Kernberga ļaundabīgais narcisms ir četras lietas kopā: narcisms, antisociāla uzvedība, aizdomīgums un nežēlība bez iekšēja konflikta. Tā nav atsevišķa diagnoze, bet klīnicisti to atpazīst. Parasts narcists grib apbrīnu, šis grib, lai tu padotos.
  • Izvēlas lojālus cilvēkus, kuri tur solījumus, jūtīgus cilvēkus, kuru sāpes ir redzamas, spēcīgus cilvēkus kā „trofeju” un tos, kuriem ir ko zaudēt vai kuri ir izolēti. Ātri atstāj cilvēkus, kuri aiziet pēc pirmās nežēlības, kuriem ir stiprs, iesaistīts atbalsts un kuriem nav sviras.
  • Posmi: šarms un pārbaudes, ieslodzīšana, pastāvīga kontrole, biedēšana, bīstama aiziešana, gadiem ilga vajāšana. Riska pazīmes ir žņaugšana, draudi nogalināt, ieroči, vajāšana un šķiršanās. Drošības plāns, pierādījumi, 112, 116 006, pagaidu aizsardzība.
Drošība pirms visa
Ja tu šajā lapā atpazīsti savu situāciju, galvenais nav nosaukums, bet drošība. Neizaicini šo cilvēku, nepaziņo iepriekš, ka aiziesi, un nesaki otram: „tev ir ļaundabīgais narcisms”. Ja ir draudi, žņaugšana, ierocis vai tu baidies par savu vai bērnu dzīvību, zvani 112. Atbalsts cietušajiem no vardarbības: 116 006 (bez maksas, pēcpusdienā un vakarā). Krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, arī krievu un angļu valodā. Ja kāds var redzēt tavu telefonu vai datoru, vispirms izlasi Droša lietošana.

Kas tas ir

Šī nodarbība ir daļa no sērijas par to, kurus cilvēkus katrs tips izvēlas un ko upuris piedzīvo katrā posmā. Šeit runa ir par tipu, kuru vardarbības speciālisti uzskata par visbīstamāko: ļaundabīgo narcistu (angl. malignant narcissist).

Vārds „ļaundabīgs” nāk no medicīnas, kā ļaundabīgs audzējs: kaut kas, kas izplešas un posta visu apkārt. Pirmais šo apzīmējumu 1964. gadā lietoja psihoanalītiķis un filozofs Ērihs Fromms. Klīniski to izstrādāja psihiatrs Oto Kernbergs (1984). Viņš to aprakstīja kā četru lietu kombināciju:

  1. Narcistiska personība: uzpūsts „es”, vajadzība pēc īpaša statusa, trausls pašvērtējums, kuru nedrīkst aizskart.
  2. Antisociāla uzvedība: meli, noteikumu un likumu pārkāpšana, citu izmantošana bez nožēlas.
  3. Aizdomīgums pret visiem (Kernbergs to sauca par paranoidu iezīmi): pasaule ir pilna ar ienaidniekiem, un tāpēc „uzbrūk pirmais”.
  4. Nežēlība, kas pašam šķiet pareiza: agresija un sadisms nerada iekšēju konfliktu. Speciālisti to sauc par ego-syntonic jeb „saskanīgu ar sevi”: cilvēks nejūt, ka dara kaut ko sliktu, viņam tas šķiet taisnīgi un reizēm patīkami.

Tā nav atsevišķa diagnoze amerikāņu rokasgrāmatā DSM-5-TR. Bet tā ir nopietna klīniska koncepcija, par kuru rakstīts daudz, un pētnieki (piemēram, Lenzenveigers, Kernbergs un kolēģi, 2018) to pēta arī ar mērījumiem. Vairāk par jēdzienu: Ļaundabīgais narcisms. Par prieku no citu sāpēm: Ikdienas sadisms (angl. everyday sadism). Meklējot angliski – „malignant narcissism”, „leaving a malignant narcissist” –, atradīsi daudz vairāk, arī Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Viena rinda salīdzinājumam

Atklātais narcists grib, lai tu viņu apbrīno. Psihopāts (sīkāk) tevi izmanto un aiziet pie nākamā. Ļaundabīgais narcists grib, lai tu padodies, un, ja tu aizej, viņš vai viņaviņaviņš to uztver kā karu, kurā jāuzvar.

Atklātais narcists Psihopāts Sociopāts Ļaundabīgais narcists
Galvenais Apbrīna Ieguvums, azarts Tūlītējs labums Vara pār tevi, uzvara
Tavas sāpes Blakusefekts Vienaldzīgas Sprādziena sekas Mērķis un reizēm prieks
Kad tu aizej Aizvainojums, nomelnošana Bieži vienkārši pāriet tālāk Sprādziens, pazušana Karš: vajāšana, atriebība, tiesas
Bīstamība Emocionāla, reizēm fiziska Augsta, auksta Augsta, impulsīva Visaugstākā, jo apvieno abas

Tabula ir vienkāršojums, un robežas starp šiem apzīmējumiem nav asas. Tas ir spektrs. Bet upurim viena lieta ir skaidra: jo vairāk ir kontroles, aizdomīguma un nežēlības kopā, jo svarīgāka ir drošība.

Par diagnozi, godīgi

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, un, ja ieiet, tad bieži, lai „pierādītu”, ka problēma ir tevī. Tāpēc „viņam vai viņaiviņaiviņam nav diagnozes” nenozīmē, ka tas nav bīstami. Nosaukums nav svarīgs, svarīgs ir tas, kas atkārtojas: kontrole, draudi, nežēlība un atriebība. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, bet ļoti uzmanīgi un ar plānu: Drošības plāns. Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, tas pats par sevi ir signāls: Apjukums ir simptoms, gāzlaitings (angl. gaslighting, kad tev ilgstoši iestāsta, ka tava atmiņa un uztvere ir nepareiza).

Kurus viņi izvēlas (un kāpēc)

Parastam narcistam vajag skatītāju. Ļaundabīgajam narcistam vajag kādu, pār kuru valdīt. Tāpēc viņu interesē ne tikai tas, ko tu vari dot, bet arī tas, ar ko tevi var noturēt un cik skaidri redzams, ka tev sāp. Vispārīgi par izvēli: Kā viņi atrod un izvēlas upurus. Stāsti zemāk ir apkopoti no vairākiem.

1. Lojāls cilvēks, kurš tur solījumus

Cilvēks, kuram „laulība ir uz mūžu”, „ģimeni nepamet” un „ja apsolīju, tad daru”. Šādi cilvēki ir godīgi, un tieši tāpēc viņu vērtības var pārvērst par būri.

Mārcis, 37 gadi, ticīgs, audzināts, ka vīrietis ģimeni nepamet. Viņš apprec Evitu pēc pusgada. Pēc kāzām viņa sāk teikt: „Tu Dieva priekšā apsolīji. Tagad tu vairs nevari aiziet, pat ja es tev esmu slikta.” Un pēc tam viņa pārbauda, cik tālu var iet.

Sandra, 33 gadi, no ģimenes, kur „šķiršanās ir kauns”. Aleksandrs viņai to jau otrajā mēnesī nolasa: „Tu taču neesi no tām, kas met vīriešus.” Katru reizi, kad viņa domā aiziet, viņš atgādina viņas mātes vārdus.

Kāpēc tieši šis cilvēks: tavu apņemšanos var izmantot, lai tu paliktu tad, kad normāls cilvēks sen būtu prom.

2. Jūtīgs cilvēks, kura sāpes ir redzamas

Cilvēks, kurš raud, kad sāp, kurš grib izrunāt, kurš uztraucas un to parāda. Parastam narcistam tavas asaras ir apgrūtinājums. Šim tipam tās var būt atlīdzība. Pētījumi par ikdienas sadismu (Bakelsa, Džonsa un Paulhuss, 2013) parādīja, ka dažiem cilvēkiem citu ciešanas sagādā gandarījumu, un viņi ir gatavi pat pūlēties, lai to redzētu.

Roberts ir mūziķis, jūtīgs un atklāts. Kad Inese viņu kritizē draugu priekšā un viņš nosarkst, viņa smejas un turpina. Mājās viņa pārspēlē to vēlreiz, atdarinot viņa sejas izteiksmi.

Kristīne raud viegli, un Juris to zina. Viņš sāk strīdus tieši vakaros pirms viņas svarīgām darba dienām un, kad viņa raud, mierīgi saka, ka viņa ir „histēriska”.

Kāpēc tieši šis cilvēks: tavas jūtas ir redzamas, un tās var izmantot gan kā kontroli, gan kā gandarījumu.

3. Spēcīgs un veiksmīgs cilvēks: „trofeja, ko salauzt”

Tas ir pretrunīgi, bet daudzi cilvēki, kuri izgājuši cauri šādām attiecībām, apraksta, ka viņi bija stipri: ar karjeru, draugiem, pārliecību. Tas nav pētījumu likums, tas ir atkārtots novērojums. Šim tipam spēcīga cilvēka pakļaušana ir lielāka uzvara nekā vāja.

Aivars, 44 gadi, uzņēmējs, kuru darbinieki ciena. Diāna sākumā apbrīno viņa spēku. Pēc diviem gadiem viņš vairs neiet uz sapulcēm bez viņas atļaujas, jo „tu atkal izskatīsies smieklīgs”, un draugiem saka, ka ir noguris.

Ilze, 39 gadi, advokāte, zināma kā cilvēks, kurš nekad nepadodas. Oskars sākumā lepojas ar viņu. Pēc trim gadiem viņa lūdz atļauju, lai aizbrauktu pie māsas, un raud mašīnā, pirms ieiet mājās.

Kāpēc tieši šis cilvēks: jo grūtāk tevi pakļaut, jo lielāka ir otra sajūta par savu varu. Tev jāzina: spēks tevi nepasargāja, jo tas nebija par spēku. Tas bija par to, ka tu uzticējies.

4. Cilvēks ar sviru

Svira ir kaut kas, ar ko tevi var turēt: kopīgs dzīvoklis vai kredīts, darbs, kas atkarīgs no otra, noslēpums, kuru var atklāt (piemēram, veselība, pagātne, orientācija), reputācija, ko var sagraut, vecāki, kurus var ievilkt.

Visspēcīgākā svira bieži ir bērni. Grūtniecība un mazulis ir laiks, kad cilvēks ir visneaizsargātākais, un pētījumos vardarbība grūtniecības laikā ir viena no nopietnām bīstamības pazīmēm.

Jānis strādā Līgas tēva uzņēmumā un dzīvo dzīvoklī, kas pieder viņas ģimenei. Kad viņš pirmoreiz saka „nē”, Līga mierīgi atgādina, ka viņam „nekā nav bez viņas”.

Anna pārcēlās pie Viktora uz Rīgu no mazpilsētas, strādā viņa firmā un viņas vārdā nav nekā. Viņš to nekad nesaka tieši. Viņš tikai reizēm, strīda vidū, jautā: „Un kur tu tad iesi?”

Kāpēc tieši šis cilvēks: svira ļauj nevis pārliecināt, bet piespiest.

5. Izolēts cilvēks

Cilvēks jaunā pilsētā vai valstī, bez ģimenes tuvumā, ar valodas barjeru, pēc šķiršanās vai zaudējuma. Jo mazāk cilvēku redz tavu dzīvi, jo vieglāk to kontrolēt un jo mazāk ir liecinieku.

Kāpēc tieši šis cilvēks: nav neviena, kas pamanītu, ka tu esi mainījies vai mainījusiesmainījiesmainījusies, un nav kur aiziet. Par to, kā izolācija ievij visus tavus cilvēkus tīklā: Zirnekļa tīkls.

Ne tikai partneris

Vadītājs, kurš izvēlas jaunāko, kompetentāko cilvēku komandā, kurš reiz sapulcē uzdrošinājās viņam iebilst. Sākumā viņš to „audzina”, tad izolē, dod neizpildāmus uzdevumus, izplata baumas, ka tu esi „psihiski nestabils cilvēks”, un, kad tu iesniedz sūdzību, sāk sistemātiski graut tavu reputāciju arī ārpus firmas.

Vadītāja, kura publiski slavē un privāti pazemo, lasa tavu pastu, pieprasa atskaites par katru stundu un, kad tu atvaļinājumā neatbildi uz zvanu, nākamajā dienā visai nodaļai paziņo, ka tu „neesi lojāls komandai”.

Māte, kurai pieaugušais bērns ir „īpašums”. Kad tu sāc dzīvot savu dzīvi, viņa zvana tavam darba devējam, stāsta radiem, ka tu esi psihiski slims vai slima, un ziņo policijai, ka tu viņu apdraudi.

Tēvs, kurš visu bērnību sodīja ar bailēm un kuram prieks, ja tu baidies. Kad tu kā pieaugušais sāc iebilst, viņš izslēdz tevi no mantojuma, apmelo tevi visā ciemā un gaida, ka tu atnāksi lūgties.

Brālis, kurš mantojuma strīdā ne tikai grib vairāk, bet grib, lai tu zaudē visu: raksta sūdzības, sūta anonīmas vēstules, uzstāda ģimeni pret tevi un smejas, kad tu raudi pie mātes kapa.

Tā nav tava vaina, ka izvēlējās tevi
Šis tips izvēlas cilvēkus ar labām īpašībām: lojalitāti, jūtīgumu, spēku, uzticēšanos. Tev nav jākaunas par to, ka tās tev ir. Jebkurš var kļūt par mērķi, it īpaši tad, kad dzīve viņu ir nogāzusi no kājām. Atbildība par nežēlību ir tam, kurš ir nežēlīgs.

Kurus viņi neizvēlas (vai ātri pamet)

Ar šo tipu jābūt godīgiem: nav drošas īpašības, kas pasargā vienmēr. Daži no viņiem īpaši meklē spēcīgus cilvēkus. Bet ir cilvēki, pie kuriem šis tips ilgi neaizkavējas:

  • Cilvēki, kuri aiziet pēc pirmās nežēlības. Pirmais nicīgais smiekls par tavām asarām, pirmie draudi „pa jokam”, pirmā sasista lieta. Kas to uztver kā beigas, nevis kā „sliktu dienu”, tas pie šī tipa nepaliek pietiekami ilgi, lai slazds aizvērtos. (Pēc tam, kad slazds ir aizvēries, aiziešana vairs nav vienkārša, un tas ir jāplāno.)
  • Cilvēki ar stipru, iesaistītu tīklu, kurš redz un runā. Draugi, ģimene, kolēģi, kuri pamana, uzdod jautājumus un neļauj tevi izolēt.
  • Cilvēki bez sviras. Nav kopīga dzīvokļa, kopīga kredīta, darba otra firmā, noslēpuma, ar ko šantažēt.
  • Cilvēki, kuri nesniedz emocionālu atlīdzību. Kuri uz provokāciju neatbild ar asarām vai taisnošanos, bet vienkārši aiziet. Uzmanību: kad tu jau esi iekšā, mēģinājums pēkšņi kļūt „nejūtīgam” var šo tipu saniknot. Tas ir instruments sākumā un drošības instruments vēlāk, nevis veids, kā viņu „uzvarēt”.
  • Cilvēki, kuru varu viņš vai viņaviņaviņš respektē vai baidās. Šis tips bieži ir nežēlīgs pret vājāko un uzmanīgs pret spēcīgāko: pret priekšnieku, kādu ar ietekmi, kādu, kurš uzreiz iet uz policiju.
  • Cilvēki, kuri nekaunas stāstīt. Kas jau no pirmās dīvainās lietas saka draugam: „Paklausies, kas notika.” Klusums ir šī tipa labākais sabiedrotais.
  • Cilvēki, kuriem nav vajadzīga viņa vai viņasviņasviņa atzīšana. Kas nesāk pierādīt, ka „nav tāds”, kad dzird pirmo apvainojumu.

Neviens nav imūns. Tas nav saraksts, kurā meklēt savu vainu. Tas ir saraksts, kas palīdz nākotnē ātrāk redzēt, un saraksts, kas parāda, kāpēc izolācija un kauns ir tik bīstami.

Kas notiek ar upuri: posms pa posmam

Laiki ir aptuveni, nevis likums. Ar šo tipu posmi mēdz iet lēnāk nekā ar sociopātu, jo ļaundabīgais narcists spēj būt pacietīgs, kad tas nodrošina kontroli. Katram posmam ir tabula: kā tu jūties ar šo cilvēku un kā tas pats posms izskatās normālās attiecībās.

1. Šarms un pārbaudes (1 līdz 3 mēneši)

Uzmanība, šarms, ātri „mēs”. Stāsti par ienaidniekiem: „bijušais bija traks”, „visi mani nodeva”, „mani vienmēr apskauda”. Pirmās mazās pārbaudes: vai tu piekāpsies, vai tu atvainosies, vai tu pieņemsi greizsirdību kā mīlestību.

Ar šo cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis un miegs Satraukums, bet reizēm arī dīvaina piesardzība, ko tu apspied Prieks, satraukums, ķermenis mierīgs
Domas „Šim cilvēkam visi ir darījuši pāri, ar mani būs citādi” „Man patīk šis cilvēks, gribu redzēt, kā iet”
Kā tu redzi sevi Izredzētais, vienīgais, kurš „nenodos” Tas pats cilvēks, tikai priecīgāks
Draugi Otram tie jau pirmajā mēnesī „nepatīk” Otrs grib iepazīt tavus draugus
Nauda un darbs Viss vēl ir tavs Viss ir tavs
Otrajā mēnesī tu pasaki, ka sestdien iesi uz drauga dzimšanas dienu. Viņa smaida un maigi saka:
„Protams, ej. Tikai zini, mans bijušais arī tā sāka. Draugi, draugi, un tad es viņam vairs nebiju vajadzīga. Es tikai negribu, lai tas atkārtojas.”
Trešajā randiņā viņš stāsta par bijušo sievu un kolēģiem, kuri viņu „nodeva”. Tad skatās uz tevi:
„Ar mani vienmēr ir godīgi tie, kuri zina, kas notiek, ja nav. Bet tev jau nav no kā baidīties, tu taču mani nenodosi?”

Viens teikums neko nepierāda. Bet, ja stāsti par „ienaidniekiem” atkārtojas, ja tajos nekad nav viņa vai viņasviņasviņa daļas un ja tajos skan draudu nots, tas ir jāņem vērā jau šeit.

2. Ieslodzīšana (3 līdz 12 mēneši)

Ātras saistības: kopdzīve, laulība, kopīgs kredīts, grūtniecība. Tikko tu esi „iekšā”, parādās noteikumi. Draugi pazūd pa vienam. Pirmā reize, kad otrs tev ļoti mierīgi pasaka kaut ko biedējošu.

Ar šo cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis un miegs Pirmās bezmiega naktis, spriedze kaklā un vēderā Pierašana, miers
Domas „Ja es visu izdarīšu pareizi, būs tāpat kā sākumā” „Mēs mācāmies dzīvot kopā”
Kā tu redzi sevi Tu sāc sevi rediģēt: ko teikt, ko vilkt, kam zvanīt Tu esi tu, ar savām dīvainībām
Draugi Mazāk tikšanās, jo pēc tam ir „jāmaksā” Draugi paliek
Nauda un darbs Kopīgs konts, kuram piekļuve ir otram; tavs darbs tiek kritizēts Nauda ir sarunāta, darbs ir tavs
Pēc kāzām tu atgriezies mājās stundu vēlāk, jo aizkavējies darbā. Viņa sēž tumšā virtuvē un nerunā. Tad saka ļoti klusi:
„Es izsaucu taksi uz tavu darbu, lai paskatītos, vai tu tur esi. Neesi dusmīgs. Man vienkārši jāzina, kur ir tas, kas ir mans.”
Kad tu pēc pusgada kopdzīves pirmo reizi pasaki, ka gribi aizbraukt uz nedēļu pie mātes, viņš neko nekliedz. Viņš paņem tavu pasi no atvilktnes un ieliek sev kabatā:
„Brauc, kad es teikšu. Tagad nav īstais laiks. Tu taču saproti.”

3. Kontrole (gadi)

Šis ir posms, ko angliski sauc coercive control: pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi. Ne viens liels sitiens, bet simts mazu noteikumu: ko tu ēd, ko velc, kam raksti, cik tērē, cikos esi mājās, ar kādu toni runā. Sociologs Evans Starks (2007) aprakstīja, ka šī kontrole bieži ir bīstamāka par atsevišķiem sitieniem, jo tā atņem brīvību katru dienu. Sīkāk: Pilnīga kontrole.

Ar šo cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis un miegs Hroniska spriedze, galvassāpes, gremošana, imunitāte krīt, tu sastingsti, dzirdot otra soļus Ķermenis mājās atpūšas
Domas Visas domas ir par to, kā neizraisīt nākamo sodu Domas ir par tavu dzīvi
Kā tu redzi sevi Tu vairs nezini, ko tu gribi. Tu esi „nekas” Tu zini savas vēlmes, pat ja ne vienmēr tās dabū
Draugi Palicis viens vai neviens. Tavs telefons tiek pārbaudīts Draugi ir tavi
Nauda un darbs Tev dod „kabatas naudu” vai tu nes visu; darbs ir mainīts vai zaudēts Nauda un darbs ir tavā ziņā
Tu pēc darba nopirki sev jaunus apavus par 60 eiro. Vakarā viņa pārbauda bankas izrakstu, ko tu viņai katru nedēļu sūti, un mierīgi saka:
„Labi. Tad šomēnes tu uz futbolu ar brāli neiesi. Tev jāmācās, ka par izvēlēm ir sekas.”
Tu sarakstījies ar kolēģi par darbu. Viņš lasa tavu telefonu, ko tev ir jāatstāj uz galda katru vakaru, un, neko neprasot, nosūta kolēģei ziņu tavā vārdā:
„Lūdzu, vairs man neraksti. Mans vīrs neatbalsta šādu draudzību.”

Par tavām ierīcēm: šis tips bieži izseko telefonu, ievieto izsekošanas programmas vai GPS ierīci mašīnā. Par to: Izsekošana un Droša lietošana.

4. Biedēšana un nežēlība (bieži pieaug gadu gaitā)

Tagad nežēlība vairs netiek slēpta. Pazemošana citu priekšā, izsmiekls par tavām asarām, draudi, sāpināts mājdzīvnieks, piespiests sekss, fiziska vardarbība, žņaugšana. Un svarīgākais: šis cilvēks to nenožēlo. Viņš vai viņaViņaViņš uzskata, ka tu to pelnīji, un reizēm tev redzams, ka viņam vai viņaiviņaiviņam tas patīk.

Ar šo cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis un miegs Bailes, trīce, sastingums, murgi, dažreiz „atslēgšanās” no ķermeņa Nekas no tā
Domas „Ja es mēģināšu aiziet, otrs mani nogalinās” Tu nekad nedomā par to, vai partneris tev var nodarīt pāri
Kā tu redzi sevi Tu jūties kā gūsteknis, kaunies, ka vēl esi šeit Tu jūties droši
Draugi Tu nevienam nestāsti, jo baidies no sekām Tu vari stāstīt jebko
Nauda un darbs Nav savas naudas vai nav darba, dokumenti ir pie otra Nekas no tā
Viesu priekšā viņa stāsta joku par tavu „impotenci”. Visi neveikli smejas. Kad tu vēlāk mājās pasaki, ka tas bija pazemojoši, viņa skatās tev acīs un smaida:
„Tieši tāpēc es to teicu. Man patīk, kā tu tad izskaties. Un, ja tu kādam pastāstīsi, ko es tev daru, es pateikšu, ka tu mani sit. Paskatīsimies, kam ticēs.”
Pēc strīda viņš uz mirkli satver tevi aiz kakla un tad palaiž. Tu klepo. Viņš mierīgi nomazgā rokas un saka:
„Redzi, cik viegli. Atceries to, pirms nākamreiz man kaut ko pretī saki.”

Ja kaut kas līdzīgs ir noticis, tas vairs nav „strīds”. Žņaugšana ir viena no nopietnākajām bīstamības pazīmēm, ko zina vardarbības speciālisti: pētījumā (Glass un kolēģi, 2008) sievietēm, kuras jau reizi bija žņaugtas, risks tikt nogalinātām bija vairākkārt lielāks. Zvani 116 006 vai 112 un lasi drošības sadaļu zemāk.

5. Aiziešana (visbīstamākais brīdis)

Parastam narcistam tava aiziešana ir aizvainojums. Šim tipam tā ir sakāve, kuru nevar pieļaut. Tāpēc aiziešanas laiks un pirmie mēneši pēc tā ir visbīstamākie. Britu kriminoloģe Džeina Monktone-Smita (2020), pētot partneru slepkavības, aprakstīja, ka pirms tām gandrīz vienmēr ir ilga kontrolējoša uzvedība, nevis „pēkšņs sprādziens”, un ka šķiršanās vai tās draudi bieži ir pagrieziena punkts.

Ar šo cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis un miegs Panika, nespēja ēst, ķermenis ir trauksmē dienu un nakti Skumjas, bet drošība
Domas „Ko otrs izdarīs? Kur man paslēpties?” „Kā mēs to sakārtosim?”
Kā tu redzi sevi Bēglis Cilvēks, kurš šķiras
Draugi Otrs tiem zvana, raksta, draud, stāsta savu versiju Draugi palīdz, un neviens viņiem nedraud
Nauda un darbs Konti bloķēti, otrs zvana uz tavu darbu Kopīgā manta tiek dalīta, reizēm grūti, bet bez draudiem
Tu esi aizvācies pie brāļa. Pirmajā naktī viņa raksta četrdesmit ziņas. Pēdējā ir mierīga:
„Tu domā, ka vari vienkārši aiziet? Es uzrakstīšu iesniegumu policijā, ka tu mani sitīji. Es zinu, kur strādā tavs brālis. Un tavs suns joprojām ir pie manis.”
Tu viņam pa telefonu pasaki, ka nāksi pēc mantām ar policiju. Viņš nekliedz. Viņš smejas:
„Nāc. Bet zini, ka vari aiziet no manis, bet nevari aiziet no manis. Es vienmēr zināšu, kur tu esi.”

Ja jums ir kopīgi bērni, šis tips bieži tos izmanto kā ieroci: draud „atņemt”, nenodod norunātajā laikā, nopratina bērnus par tavu dzīvi, ziņo iestādēm, ka tu esi slikts vecāks. Par to: Vardarbība pēc šķiršanās. Ja ir draudi bērniem, tas ir 112 gadījums.

6. Pēc tam (mēneši līdz gadi)

Šis tips bieži nelaiž vaļā. Vajāšana, izsekošana, nomelnošana (angl. smear campaign), lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys, cilvēki, kurus otrs izmanto, lai tev nodotu ziņas vai spiestu), tiesāšanās kā ierocis, viltus sūdzības policijā un darba devējam. Hūverings (angl. hoovering, mēģinājums tevi atkal ievilkt atpakaļ) ar šo tipu bieži ir slazds: „tikai viena saruna” var būt bīstama tikšanās.

Pēc šāda cilvēka Pēc normālām attiecībām
Ķermenis Pārmērīga modrība gadiem, trauksme, murgi, fiziskas sekas Sāpes pamazām norimst
Domas „Vai es kādreiz būšu brīvībā?” „Es dzīvoju tālāk”
Kā tu redzi sevi Tu kaunies, ka paliki tik ilgi, un šaubies, vai tev tic Tu redzi savu daļu un mācies
Draugi Daži ir noticējuši otra versijai Draugi paliek vai sadalās, bet bez kara
Nauda un darbs Advokāti, tiesas, pārcelšanās, zaudēts darbs Dzīve atgriežas
Pusgadu pēc šķiršanās tu saņem ziņu no kopīga drauga. Tā ir pārsūtīta no viņas:
„Pasaki viņam, ka es esmu mainījusies un gribu tikai vienreiz aprunāties, bez naida. Pie manis, vienatnē. Tā būs pēdējā reize.”
Gadu pēc aiziešanas tu atrodi zem sava auto nelielu ierīci. Tajā pašā vakarā pienāk ziņa no nepazīstama numura:
„Skaista kleita šodien pie kafejnīcas. Jaunais draugs tev nepiestāv.”

Par vajāšanu un to, kā dokumentēt: Pēc aiziešanas.

Kā tas izskatās

Līva, 30 gadi, farmaceite, pārceļas pie Gata uz Jūrmalu. Viņš ir uzmanīgs, pārliecināts, viņu visi pazīst. Pirmajos mēnešos viņš stāsta par „traku” bijušo sievu, kura „viņu gribēja iznīcināt”. Pēc kāzām sākas noteikumi: telefons uz galda, algas karte pie viņa, draudzenes tikai viņa klātbūtnē. Kad Līva kādu vakaru pasmejas par viņa joku citu priekšā, viņš mājās viņu divas stundas pazemo un tad mierīgi saka: „Nākamreiz padomā.” Pēc trim gadiem viņš pirmoreiz viņu sagrābj aiz rīkles. Nākamajā dienā viņš nekā nenožēlo: „Tu mani piespiedi.” Līva zvana 116 006. Kopā ar konsultanti viņa izveido drošības plānu, ieliek dokumentu kopijas pie māsas, fotografē zilumus un ārsts tos apraksta. Viņa aiziet dienā, kad Gatis ir komandējumā, un tajā pašā dienā ar policijas palīdzību vēršas tiesā. Pēc tam divus gadus viņš raksta viņas darbavietai, sūta viņas vecākiem „bažu vēstules” un stāv pie viņas mājas. Līva visu fiksē un par katru reizi ziņo policijai. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Šeit ir redzams viss: stāsti par „ienaidnieku”, ātras saistības, kontrole ar telefonu un naudu, sods par sīkumu, nežēlība bez nožēlas, žņaugšana, pēc aiziešanas nerimstoša vajāšana. Un arī tas, kas palīdz: palīdzība no ārpuses, plāns, pierādījumi, aiziešana, kad otra nav mājās, un likums.

Edgars, 42 gadi, būvfirmas meistars, precējies ar Santu. Viņa ir apburoša sabiedrībā, bet mājās viņš dzīvo pēc viņas noteikumiem: viņa lasa viņa ziņas, izlemj, ar kuriem draugiem drīkst tikties, un, kad viņš iebilst, viņa sit ar to, kas pie rokas, un pēc tam smejas, ka „vīrietis, kuru sit sieviete, ir smieklīgs”. Divreiz viņa izsauc policiju un saka, ka Edgars viņu apdraud, un policija viņu aizved. Kad Edgars pēc gadiem pasaka, ka grib šķirties, Santa mierīgi paziņo, ka „tu no manis aiziesi tikai tukšām rokām un ar sodāmību”. Edgars kaunas kādam stāstīt, līdz draugs viņu aizved pie juristes. Viņš sāk dokumentēt: ieraksta draudus, fotografē traumas, un viņa ārsts tās apraksta. Viņš piezvana 116 006 un uzzina, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir pieejama arī vīriešiem. Aiziešana notiek ar plānu, un pirmajās nedēļās viņš nesatiekas ar Santu vienatnē. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Pētnieces Hainsa un Duglasa (2010) aprakstīja, ka vīrieši var piedzīvot to pašu kontroles un terora modeli, un bieži viņiem vēl grūtāk noticēt. Ja tu esi vīrietis un atpazīsti sevi, tev ir tādas pašas tiesības uz aizsardzību. Par to: Vīrieši kā upuri.

Tas pats brīdis: normāls cilvēks un šis tips

Situācija 1 · Tu gribi šķirtiesPēc ilgām pārdomām tu pasaki vīram, ka gribi šķirties.
Normāli„Man ir ļoti sāpīgi to dzirdēt. Es negribu, bet es to cienu. Kā mēs to izdarīsim godīgi?”
Viņam sāp, un viņš to saka. Bet tavs lēmums ir tavs, un viņš domā par to, kā šķirties, nevis kā tevi sodīt.
VardarbībaMierīgā balsī: „Labi. Tikai atceries, kas notika ar manu bijušo. Viņa arī domāja, ka var vienkārši aiziet.” (Nākamajā dienā tavā telefonā ir izdzēsti visi kontakti.)
Tas ir drauds, pat ja tas izklausās mierīgi. Mērķis ir baiļu radīšana un kontrole. Tas nozīmē, ka aiziešana jāplāno ar drošības plānu, nevis ar sarunām.
Situācija 2 · Tu pārnāc vēlākTu pārnāc mājās divas stundas vēlāk, jo darbā bija avārija, un telefons izlādējās.
Normāli„Es tik ļoti uztraucos! Labi, ka viss kārtībā. Nākamreiz, lūdzu, piezvani no kāda cita telefona.”
Uztraukums, atvieglojums un lūgums. Tu vari paskaidrot, un ar to viss beidzas.
Vardarbība„Pastāsti man, kur tu biji, minūti pa minūtei. Es jau piezvanīju tavam priekšniekam.” (Nedēļu viņa nerunā, bet naktīs tevi modina ar jautājumiem.)
Nevis uztraukums par tevi, bet kontroles zaudēšana, sods un pazemošana darba vietā. Tas atkārtosies ar katru „pārkāpumu”.
Situācija 3 · Tu iebilsti sapulcēSapulcē tu pieklājīgi norādi uz kļūdu vadītāja plānā.
Normāli„Labs novērojums, paldies. Parunāsim par to pēc sapulces.”
Vadītājam varbūt nepatīk, bet viņš redz kļūdu un tevi par to nesoda.
VardarbībaPēc sapulces vienatnē, smaidot: „Tu man atgādini manu iepriekšējo vietnieku. Viņš arī bija gudrs. Tagad viņš strādā noliktavā.”
Drauds, kas izklausās pēc joka. Pēc tam seko izolēšana, neiespējami uzdevumi un baumas. Fiksē visu rakstiski un meklē atbalstu ārpus vadītāja.

Ko tas atstāj

  • Terors, kas neiziet no ķermeņa. Pat pēc gadiem tu satrūcies no līdzīgas mašīnas, balss vai smaržas. Tā ir pārmērīga modrība (angl. hypervigilance) un bieži komplekss PTSS (angl. complex PTSD), traumas sekas pēc ilgas, atkārtotas vardarbības.
  • „Vai man kāds ticēs?” Šis tips sabiedrībā bieži ir šarmants un cienīts. Tev ir jācīnās ne tikai ar viņu, bet arī ar citu neticību.
  • Dzīve slēpjoties. Mainīti numuri, adreses, maršruti, bloķēti sociālie tīkli. Tas ir nogurdinoši, un tas nav tavs vājums.
  • Nauda un tiesas. Advokāti, tiesas, zaudēts darbs, pārcelšanās. Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse) turpinās arī pēc aiziešanas.
  • Kauns par palikšanu. „Kāpēc es paliku tik ilgi?” Tāpēc, ka tev bija bail, un tāpēc, ka traumatiskā saikne (angl. trauma bond) veidojas arī no nežēlības un atvieglojuma maiņas, ne tikai no mīlestības. Par to: Traumatiskā saikne.
  • Fiziskas sekas. Traumas, žņaugšanas sekas (galvassāpes, atmiņas problēmas, balss izmaiņas), hroniskas slimības no gadiem ilga stresa.
  • Neuzticēšanās visiem. Tu redzi draudus arī tur, kur to nav. Tas pāries, bet lēni un ar atbalstu.
  • Bērni. Bērni, kuri auga šādās mājās, nes savas bailes. Viņiem vajag drošu pieaugušo, kurš viņiem tic, un bieži arī speciālistu. Par to: Bērni un narcisti.

Drošība un ceļš ārā

Ar šo tipu parastie padomi nestrādā: „izrunājiet”, „pasaki viņam, kā jūties”, „pēdējā saruna, lai noslēgtu”. Katrs no tiem var būt bīstams. Šeit drošība ir pirmajā vietā, pirms tavām jūtām, pirms taisnības un pirms „noslēguma”.

Vispirms drošības plāns

  1. Nekonfrontē un neatmasko. Nesaki „es zinu, kas tu esi”. Neraksti garas vēstules par to, kā tev sāp. Tas nemainīs neko, bet dos informāciju un iemeslu uzbrukt.
  2. Nepaziņo iepriekš. Ne par aiziešanu, ne par juristu, ne par policiju. Plāno klusi.
  3. Nerīko „pēdējo sarunu” vienatnē. Nekādas tikšanās viņa vai viņasviņasviņa mājās vai vienatnē mašīnā. Mantas pēc aiziešanas savāc ar policijas vai cita cilvēka klātbūtni.
  4. Dokumentē. Datēts dienasgrāmatas ieraksts par katru notikumu, ekrānuzņēmumi, balss ziņas, fotogrāfijas, ārsta izziņas, liecinieki, policijas izsaukumu numuri. Glabā kopijas ārpus mājas: pie uzticama cilvēka vai jaunā e-pastā, par kuru otrs nezina.
  5. Pārbaudi ierīces un auto. Nomaini paroles no drošas ierīces, izslēdz atrašanās vietas kopīgošanu, pārbaudi, kādas ierīces pieslēgtas taviem kontiem, apskati mašīnu, somas un bērnu mantas, vai nav izsekošanas ierīču. Par to: Droša lietošana.
  6. Sagatavo dokumentus un naudu. Pases, dzimšanas apliecības, kartes, zāles, rezerves atslēgas, mazliet skaidras naudas, pie uzticama cilvēka.
  7. Norunā kodvārdu ar vienu vai diviem cilvēkiem: ja tu to uzraksti, viņi zvana 112.
  8. Izmanto rīku: drošības plāna rīks palīdzēs visu salikt kopā.

Bērni: iemāci viņiem, kā zvanīt 112, un kur iet, ja mājās sākas kliegšana. Saki skolai vai bērnudārzam, kas drīkst bērnus paņemt. Ja ir tiesa par bērniem, saki skaidri, ka ir bijusi vardarbība, un lūdz nesatikties ar otru vienā telpā. Kopīga mediācija vai „ģimenes sarunas” ar šo tipu var būt bīstamas.

Riska pazīmes: ko zina vardarbības speciālisti

Amerikāņu medmāsa un pētniece Džeklīna Kempbela izveidoja bīstamības izvērtējumu (angl. Danger Assessment), kuru daudzās valstīs izmanto, lai novērtētu, cik bīstamas ir attiecības. Tā pamatā ir pētījumi par to, kas notika pirms partneru slepkavībām (Kempbela un kolēģi, 2003; 2009). Starp pazīmēm, kas saistītas ar vislielāko risku:

  • vardarbība kļūst biežāka vai smagāka;
  • žņaugšana vai sagrābšana aiz rīkles, arī vienreiz;
  • draudi nogalināt tevi vai citus, arī „pa jokam”;
  • ierocis mājās vai draudi ar ieroci vai nazi;
  • piespiests sekss;
  • otrs kontrolē gandrīz visas tavas ikdienas darbības;
  • stipra, pastāvīga greizsirdība („ja ne ar mani, tad ne ar vienu”);
  • tu aizej vai esi aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi, it īpaši pēc kopdzīves;
  • vajāšana: izsekošana, stāvēšana pie mājas, draudīgas ziņas;
  • otrs draud ar pašnāvību;
  • alkohols vai narkotikas kopā ar visu iepriekš minēto;
  • tu tici, ka otrs var tevi nogalināt. Tici šai sajūtai.

Bīstamības izvērtējumā ir arī: vardarbība grūtniecības laikā un bērns mājās, kurš nav otra bioloģiskais bērns, kā arī draudi nodarīt pāri bērniem.

Pētījumi par šīm pazīmēm lielākoties veikti par sievietēm, kurām pāri darīja vīrieši. Tas nenozīmē, ka vīrieši nav apdraudēti. Ja tev draud, žņaudz vai vajā sieviete, vai tev pāri dara viena dzimuma partneris, pazīmes ir jāuztver tikpat nopietni. Šis saraksts nav tests, ko aizpildīt vienatnē. Runā ar 116 006 vai krīzes centru, kur var palīdzēt izvērtēt tieši tavu situāciju.

Palīdzība Latvijā

  • 112: briesmās tagad. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām: otram jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņš vai viņaviņaviņš nedrīkst tuvoties un sazināties.
  • Pagaidu aizsardzība pret vardarbību: tiesa to var noteikt pret fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī pret bijušo partneri. To var pieprasīt ar policijas palīdzību.
  • 116 006: bezmaksas atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
  • 116 123: krīzes tālrunis visu diennakti, bez maksas, latviski, krieviski un angliski.

Saziņa pēc aiziešanas

  • Bez kontakta (angl. no contact), ja iespējams. Ja kontakts ir nepieciešams, tikai rakstiski, īsi, tikai par lietu, ja var, caur juristu.
  • Pelēkais akmens (angl. grey rock, kad atbildi garlaicīgi un bez emocijām, lai nebūtu ko „barot”) var palīdzēt, bet ar šo tipu to lieto uzmanīgi: pēkšņs aukstums var saniknot. Tas ir veids, kā nedot munīciju, nevis veids, kā uzvarēt.
  • Neatriebies un neizaicini publiski. Tavs ieraksts sociālajos tīklos var kļūt par pierādījumu pret tevi.
  • Hūverings ar šo tipu ir jāuztver kā risks, nevis kā iespēja. „Vēl viena saruna” ir tikšanās, ko tu nevari kontrolēt.
Ko teikt
„Par mantām sazināsimies rakstiski. Uz citām ziņām es neatbildēšu.”
Ko teikt
„Saņēmu. Par visu pārējo sazināsimies caur manu juristu.”
Ko teikt
„Uz draudiem es neatbildēšu. Šī ziņa ir saglabāta.”

Par terapiju

Kopīga pāru vai ģimenes terapija ar šādu cilvēku ir bīstama: viss, ko tu tur pasaki, var tikt izmantots pret tevi, un pēc sesijas var būt sliktāk. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās. Arī ne katrs psihologs Latvijā saprot narcistisku vardarbību un kontroli. Meklē tādu, kurš tev tic bez pierādījumiem, zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole, neuzstāj uz „samierināšanos” un domā par tavu drošību. Ja pēc vizītes vainas sajūta ir vēl lielāka vai tev iesaka „izrunāties ar viņu”, meklē citu speciālistu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024), angļu valodā.

Izveido savu drošības plānuRīks, 10 minūtes, var aizpildīt anonīmi

Mīti

Mīts: „Tie ir tikai vārdi. Kas grib sist, tas sit, nevis draud.”
Draudi nav „tikai vārdi”, it īpaši no cilvēka, kuram patīk tavas bailes un kurš jau kontrolē tavu ikdienu. Pētījumi par partneru slepkavībām rāda, ka pirms tām bieži bija ilga kontrole un draudi, nevis agrāka fiziska vardarbība. Draudi nogalināt, žņaugšana un vajāšana ir jāuztver nopietni jau pirmajā reizē.
Mīts: „Ja es klusēšu un darīšu visu, kā otrs grib, viss norims.”
Ar šo tipu paklausība nepadara drošāku uz ilgu laiku. Kontrolei nav gala punkta: kad viens noteikums ir izpildīts, nāk nākamais. Tavs mierīgums ir laba izdzīvošanas stratēģija šodienai, bet izeja ir drošības plāns un palīdzība no ārpuses.
Mīts: „Viņa ir sieviete. Viņa nevar būt bīstama vīrietim.”
Sievietes var kontrolēt, biedēt, sist ar priekšmetiem, izmantot trešās personas, viltus sūdzības un bērnus kā ieroci. Bīstamību nosaka nevis spēks rokās, bet kontrole, nežēlība un gatavība nodarīt pāri. Tev ir tiesības uz aizsardzību tāpat kā jebkuram.
Mīts: „Viņš ir tik cienīts cilvēks, man neviens neticēs.”
Šis tips bieži ir šarmants sabiedrībā, un tas ir daļa no viņa aizsega. Tieši tāpēc svarīgi ir pierādījumi: datumi, ekrānuzņēmumi, ārsta izziņas, liecinieki. 116 006 un policija strādā ar faktiem, nevis ar reputāciju.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai tu baidies no tā, kas notiks, ja tu vienkārši pateiksi „es aizeju”?
  • Vai otrs kontrolē tavu telefonu, naudu, dokumentus vai to, ar ko tu tiecies?
  • Vai tev ir redzams, ka otram patīk, kad tev sāp vai kad tu baidies?
  • Vai ir bijuši draudi, žņaugšana, ierocis vai vajāšana?
  • Vai tu pamani, ka par katru mazu „pārkāpumu” nāk plānots sods?

Ja uz kādu no pēdējiem trim jautājumiem atbilde ir „jā”, sāc ar drošības plānu un zvanu uz 116 006.

Iedziļinies

Saistīts

Ļaundabīgais narcismsIkdienas sadismsNarcistiski personības traucējumiAntisociāli personības traucējumiPsihopātijaTumšā triāde
Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Kernberg, O. F. (1984). Severe Personality Disorders: Psychotherapeutic Strategies. Yale University Press.
  2. Fromm, E. (1964). The Heart of Man: Its Genius for Good and Evil. Harper & Row.
  3. Lenzenweger, M. F., Clarkin, J. F., Caligor, E., Cain, N. M., & Kernberg, O. F. (2018). Malignant narcissism in relation to clinical change in borderline personality disorder: An exploratory study. Psychopathology, 51(5), 318–325.
  4. Buckels, E. E., Jones, D. N., & Paulhus, D. L. (2013). Behavioral confirmation of everyday sadism. Psychological Science, 24(11), 2201–2209.
  5. Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
  6. Campbell, J. C., Webster, D., Koziol-McLain, J., et al. (2003). Risk factors for femicide in abusive relationships: results from a multisite case control study. American Journal of Public Health, 93(7), 1089–1097.
  7. Campbell, J. C., Webster, D. W., & Glass, N. (2009). The Danger Assessment: validation of a lethal risk assessment instrument for intimate partner femicide. Journal of Interpersonal Violence, 24(4), 653–674.
  8. Glass, N., Laughon, K., Campbell, J., et al. (2008). Non-fatal strangulation is an important risk factor for homicide of women. Journal of Emergency Medicine, 35(3), 329–335.
  9. Monckton Smith, J. (2020). Intimate partner femicide: Using Foucauldian analysis to track an eight stage progression to homicide. Violence Against Women, 26(11), 1267–1285.
  10. Hines, D. A., & Douglas, E. M. (2010). Intimate terrorism by women towards men: does it exist? Journal of Aggression, Conflict and Peace Research, 2(3), 36–56.
  11. Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Berkley Books.
  12. Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field / Penguin Life.
  13. Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
  14. Cilvēktiesību gids: lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (cilvektiesibugids.lv).
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
112 · 116 123 · 116 006
Zvanīt 116 123