Kā narciss uzvedas ikdienā un kāpēc padomi nestrādā

Narcistisks uzvedības modelis ikdienā redzams mazās lietās, kas atkārtojas: kā cilvēks izturas pret tiem, kas ir „zemāk”, kas notiek tavos svētkos, kad tu slimo vai kad tev veicas, kā viņš vai viņa runā un atvainojas; parastie padomi („izrunājiet”, „pasaki, kā jūties”, „pāru terapija”) šeit nestrādā, jo tie pieņem, ka abi grib sapratni un godīgumu, bet šeit runa ir par kontroli un uzmanību.

Kas tas ir

Par narcismu parasti runā lielos vārdos: manipulācija, gāzlaitings, cikls. Bet dzīvē to visvairāk redz mazās lietās. Kā cilvēks runā ar viesmīli. Kas notiek tavā dzimšanas dienā. Ko otrs dara, kad tev ir 39 grādi. Kā viņš vai viņaviņaviņš atvainojas. Šīs mazās lietas ir svarīgas, jo tās atkārtojas katru nedēļu, un tieši no tām rodas sajūta, ka tu dzīvo kā pa olām (angl. walking on eggshells): vienmēr uzmanīgi, vienmēr gatavībā uz nākamo reakciju.

Šajā nodarbībā ir trīs daļas: kā tas izskatās ikdienā, kā tiek izmantota tava empātija un kāpēc padomi, kas strādā starp diviem parastiem cilvēkiem, šeit padara tikai sliktāk.

Narcisms var būt skaļš (atklātais, angl. overt) vai kluss (slēptais, angl. covert); atšķirības sīki aprakstītas nodarbībā atklātais un slēptais narcisms. Šeit parādīsim abas versijas.

Gan tie, kas dara pāri, gan tie, kam dara pāri, var būt vīrieši un sievietes, jebkurās attiecībās.

Vīrieši, kuriem pāri dara sieviete, to stāsta retāk, un viņiem notic retāk. Šī nodarbība ir arī viņiem.

Kas vieno visas situācijas

Klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula grāmatās „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024) apraksta, ka narcistiska uzvedība ikdienā balstās uz dažām lietām: sajūtu, ka viss pienākas (angl. entitlement), vajadzību pēc apbrīnas un uzmanības, maz vietas citu jūtām un ļoti vāju spēju paciest vilšanos, kritiku vai garlaicību. Par pirmo sīkāk lapā sajūta, ka viss pienākas.

Lasot situācijas zemāk, uzdod sev trīs jautājumus. Vai tas atkārtojas atkal un atkal? Vai tas vienmēr nāk par labu vienai pusei? Un ko tas nodara tev?

Ikdienas situācijas: normāli un narcistiski

Tabula ir īss pārskats. Zem tās katru situāciju apskatām sīkāk.

Situācija	Ko dara parasts cilvēks	Kā izskatās narcistisks uzvedības modelis
Restorāns, viesmīlis	Pieklājīgs arī tad, ja neapmierināts. Sūdzas mierīgi.	Skaļi: pazemo, pavēl, gaida īpašu attieksmi. Klusi: nicīgi komentāri, bez dzeramnaudas, visu vakaru sabojāts noskaņojums.
Rinda, satiksme, stāvvieta	Nokaitinās, nopūšas, dzīvo tālāk.	Iet ārpus rindas, stāv invalīdu vietā „uz minūti”, trako pie stūres, kamēr tu sēdi blakus.
Veikals, klientu serviss	Paskaidro problēmu, pieņem saprātīgu risinājumu.	Pieprasa vadītāju, draud ar atsauksmēm, pēc tam lepojas, ka „nolika pie vietas”.
Tava dzimšanas diena, svētki	Diena ir tava, pat ja otram ir slikts noskaņojums.	Strīds tieši pirms svētkiem, „aizmirsta” diena, apvainošanās, krīze tieši tajā vakarā.
Tu slimo vai sēro	Rūpējas, pajautā, ko vajag, pieņem, ka tu kādu laiku dod mazāk.	Kaitinās, sacenšas („man ir vēl sliktāk”), pazūd vai sāk runāt par sevi.
Tev veicas, tevi slavē	Priecājas, varbūt mazliet apskauž, bet nesoda.	Noniecina, piesavinās nopelnus, joko uz tavu rēķina vai tovakar piedzīvo „krīzi”.
Darbā	Vienāds pret priekšnieku un pret apkopēju.	Glaimo tiem, kas augstāk, un spārda tos, kas zemāk.
Nauda	Godīgi dala, runā atklāti.	Skops ar tevi, dāsns publiski, vai otrādi: tērē tavu naudu un sauc tevi par izšķērdīgu.
Bērni	Tas pats vecāks mājās un publiski.	Ideāls vecāks citu priekšā, auksts mājās, viens bērns „zelta”, otrs vainīgais.
Dzīvnieki	Rūpējas arī tad, kad ir nogurums.	Mīlulis, kad ciemiņi redz, traucēklis, kad nē. Dažreiz dzīvnieks kļūst par veidu, kā sāpināt tevi.
Publiski un mājās	Aptuveni viens un tas pats cilvēks.	Divas sejas: šarmants citiem, auksts vai dusmīgs aiz aizvērtām durvīm.
Atvainošanās	„Piedod, es kļūdījos. Es to labošu.”	„Piedod, ka tu tā jūties.” Atvainošanās bez atbildības vai tikai tad, kad tu jau ej prom.
Saruna	Klausās, jautā, dalās uzmanībā.	Monologi, pārtrauc, jebkuru tēmu pagriež uz sevi.
Plāni	Maina, ja ir iemesls, un brīdina.	Pēdējā brīdī atceļ vai maina, tā ka tu nekad nejūties droši.
Sociālie tīkli	Dalās ar dzīvi, cik gribas.	Rūpīgi veidots „laimīgā pāra” vai „ideālās ģimenes” tēls, kas neatbilst tam, kas notiek mājās.

Neviena rinda viena pati neko nepierāda. Svarīgi ir tas, cik rindās tu atpazīsti savu ikdienu un vai tas notiek regulāri.

Restorāns, veikals, rinda: kā izturas pret tiem, kas ir „zemāk”

Tas, kā cilvēks izturas pret viesmīli vai pārdevēju, daudz pasaka, jo viņiem nav varas un nav jāizliekas. Durvasula to min kā vienu no skaidrākajiem ikdienas signāliem: sajūta, ka viss pienākas, visspilgtāk parādās tur, kur par sliktu uzvedību nav jāmaksā.

Skaļā versija ir pazīstama: pavēles, pazemošana, „es uzrakstīšu par jums visur”. Klusajā versijā otrs ir pieklājīgs viesmīlim, bet pēc tam pusstundu klusē, jo „ēdiens bija auksts”, un tu jūties atbildīgs vai atbildīgaatbildīgsatbildīga, ka izvēlējies šo vietu.

Rindā un satiksmē tas pats. Ja tu mēģini ko teikt, dusmas pārslēdzas uz tevi: tu „vienmēr esi citu pusē”. Pie stūres sākas lamāšanās un bīstama braukšana, un tu blakus sēdeklī zini, ka par to runāt nedrīkst. Otra kavēšanās nekad nav problēma, bet tavas piecas minūtes ir „necieņa”.

Tava dzimšanas diena, svētki un Ziemassvētki

Daudzi, kuri dzīvojuši ar narcistisku partneri vai vecāku, stāsta vienu un to pašu: svētki vienmēr bija sabojāti. Ne vienu reizi, bet katru gadu.

Strīds tieši pirms. Pusstundu pirms viesiem izceļas strīds par kaut ko sīku. Tu ieej svētkos saraudājies vai sadusmojies, bet otrs viesu priekšā ir mierīgs un jautrs.
Uzmanība pāriet uz otru. Tava diena, bet tieši tovakar otram ir „ļoti slikti” vai tieši tagad jāpaziņo sava lielā ziņa.
„Aizmirsts.” Ne apsveikuma, ne dāvanas. Kad tu pasaki, ka tev sāp, tu esi „bērnišķīgs” vai „materiāliste”„bērnišķīgs”„materiāliste”.
Klusā sabotāža. Apsola rezervēt galdiņu un „aizmirst” vai novēlojas uz tavu pasākumu.
Apvainošanās visu dienu. Viesi jautā, kas noticis. Otrs saka „nekas”, un tu visu vakaru vēro viņu, nevis svini.

Kāpēc tā? Svētkos uzmanība nav uz otru, un tas ir grūti panesami. Un, ja svētki regulāri tiek sabojāti, tu pārstāj tos gaidīt un prasīt. Tava pasaule kļūst mazāka. Par tavu plānu un svarīgu notikumu bojāšanu sīkāk lapā sabotāža (angl. sabotage).

Kad tu slimo, sēro vai tev ir grūti

Kad tu slimo, tu kādu laiku nevari dot. Tieši tad redzams, cik maz vietas otra dzīvē ir tavām vajadzībām.

Kaitinājums. „Tu atkal slimo?” Nopūtas, kad palūdz ūdeni. Pārmetumi, ka mājas darbi paliek otram.
Sacensība. Tev nomira tēvs, otrs stāsta, cik grūti viņai bija, kad nomira viņas sunsviņai bija, kad nomira viņas sunsviņam bija, kad nomira viņa suns.
Pazušana. Otrs pēkšņi ir ļoti aizņemts vai vienkārši nerunā. Vēlāk: „Es domāju, tu gribi būt viensviensviena.”
Tavas bēdas kļūst par viņa vai viņasviņasviņa skatuvi. Bērēs otrs ir uzmanības centrā un visiem stāsta, cik ļoti tevi atbalsta, bet mājās ar tevi nerunā.

Situācija · Tev ir augsta temperatūraTu trešo dienu guli ar gripu. Tava sieva ir vesela, bet mājās viņai jāizdara vairāk nekā parasti.

Normāli„Kā tu jūties? Es aiziešu uz aptieku. Par mājām neuztraucies, tiksim galā.”

Viņa var būt nogurusi un pat nedaudz īgna, bet redz, ka tev ir grūti, un uz laiku uzņemas vairāk. Kad tu izveseļojies, dzīve iet tālāk, un neviens nav skaitījis, cik reizes atnesa tēju.

Vardarbība„Man arī nav viegli, zini. Tu vienmēr saslimsti tieši tad, kad man vajag tavu palīdzību. Īsts vīrietis no iesnām negulētu.”

Tava slimība kļūst par viņas problēmu, un tu jūties vainīgs, ka slimo. Tu celies ātrāk, nekā vajadzētu. Ja tā notiek katru reizi, kad tev ir grūti, tas nav nogurums. Tas ir uzvedības modelis, kurā tavām vajadzībām nav vietas.

Situācija · Tev ir augsta temperatūraTu trešo dienu guli ar gripu. Tavs vīrs ir vesels, bet mājās un ar bērniem viņam jāizdara vairāk nekā parasti.

Normāli„Kā tu jūties? Es aiziešu uz aptieku. Par mājām neuztraucies, tiksim galā.”

Viņš var būt noguris un pat nedaudz īgns, bet redz, ka tev ir grūti, un uz laiku uzņemas vairāk. Kad tu izveseļojies, dzīve iet tālāk, un neviens nav skaitījis, cik reizes atnesa tēju.

Vardarbība„Un kas man tagad jāēd? Es visu dienu strādāju, un vēl man jāskraida ap tevi. Nevar būt, ka tev tik slikti.”

Tava slimība kļūst par viņa problēmu, un tu jūties vainīga, ka slimo. Tu celies un gatavo vakariņas ar temperatūru. Ja tā notiek katru reizi, kad tev ir grūti, tas nav nogurums. Tas ir uzvedības modelis, kurā tavām vajadzībām nav vietas.

Kad tev veicas vai tevi slavē

Parasts cilvēks var uz mirkli apskaust, bet tomēr priecājas. Narcistiskā modelī tavs panākums ir drauds. Tu dabūji paaugstinājumu, draugi slavē tavu ēdienu, tev labi iet jaunā hobijā. Pēc tam:

Noniecināšana. „Tas jau nav nekas īpašs.” „Tev vienkārši paveicās.”
Nopelnu piesavināšanās. „Bez manis tu to nekad nebūtu izdarījisizdarījisizdarījusi.” Draugiem stāsta, ka tā bija viņa idejaviņas idejaviņa ideja.
Joks uz tavu rēķina tieši tad, kad tevi slavē, lai visi smietos par tevi, nevis priecātos.
Pēkšņa krīze. Tovakar otram ir migrēna, problēmas darbā vai strīds ar māti, un vakars kļūst par viņu.
Sods vēlāk. Nedēļu pēc tava panākuma sākas kritika par visu pārējo.

Ar laiku tu iemācies panākumus slēpt. Ja tu slēp labas ziņas no cilvēka, kuram vajadzētu būt tev vistuvākajam, tas ir svarīgs signāls.

Darbā: glaimo uz augšu, spārda uz leju

Angliski to sauc kiss up, kick down: pret tiem, kas augstāk, glaimo, pret tiem, kas zemāk, spārda. Pret priekšnieku, klientu vai kādu, no kā kaut kas atkarīgs, šis cilvēks ir burvīgs un pakalpīgs. Pret padotajiem, jaunajiem kolēģiem, praktikantiem un apkopējiem – nicīgs, prasīgs, dažreiz nežēlīgs.

Tāpēc vadība bieži neko nepamana.

Priekšniece, kas sanāksmēs ir visu mīlule, tukšā birojā var tevi pazemot. Kad tu sūdzies, tev netic, jo „viņa taču ir tik jauka”.

Priekšnieks, kas sanāksmēs ir visu mīlulis, tukšā birojā var tevi pazemot. Kad tu sūdzies, tev netic, jo „viņš taču ir tik jauks”.

Par ilgstošu vajāšanu darbā sīkāk lapā mobings darbā (angl. workplace mobbing).

Nauda

Skops ar tevi, dāsns publiski. Restorānā izmaksā visiem draugiem, bet tev jāatskaitās par katru pirkumu.
Otrādi. Tērē kopīgo vai tavu naudu sev, bet tevi sauc par izšķērdīgu, ja nopērc sev kurpes.
Dāvanas ar āķi. Liela dāvana, par kuru tev atgādinās gadiem: „Pēc visa, ko es tev esmu devusidevusidevis.”
Klusā versija. Neko neaizliedz, bet katrs tavs pirkums tiek sagaidīts ar nopūtu, tāpēc tu pārstāj sev jebko pirkt.

Ja otrs kontrolē tavu pieeju naudai, darbam vai informācijai par finansēm, lasi par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse).

Bērni un dzīvnieki

Publiski – ideāls vecāks: sacensībās uzmundrina skaļāk par visiem, sociālajos tīklos bildes ar bērniem. Mājās – auksts, kritisks vai vienaldzīgs. Bērns ir interesants tad, kad uzvar vai izskatās labi citu acīs.

Bieži viens bērns kļūst par zelta bērnu (angl. golden child): viņš atspoguļo vecāka varenību, un viņam viss piedots. Cits kļūst par grēkāzi (angl. scapegoat): viņš vienmēr ir vainīgs. Lomas var mainīties, bet abas bērnam nodara pāri.

Ar dzīvniekiem līdzīgi. Dažreiz cilvēks rupji apietas ar dzīvnieku tieši tavā klātbūtnē vai draud to atdot, lai sāpinātu tevi. Nežēlība pret dzīvniekiem ir nopietns bīstamības signāls. Ja tā notiek, domā par savu un bērnu drošību.

Divas sejas: publiski un mājās

Cilvēki, kuri dzīvo ar šādu partneri vai vecāku, bieži saka:

„Visi viņu mīl. Tikai es zinu, kāds viņš ir mājās.”

„Viņa ir visjaukākā sieviete pasaulē, kamēr ir ciemiņi.”

Tev netic, un tu sāc šaubīties pats vai patipatspati. Bet publiski šis cilvēks saņem apbrīnu, tāpēc tur ir vērts būt burvīgam. Mājās tu jau esi „iegūts”, un par tevi vairs nav jācīnās.

Atvainošanās, kas nav atvainošanās

Īstā atvainošanās ietver trīs lietas: es saprotu, ko izdarīju; man žēl, ka tev sāpēja; es darīšu citādi. Narcistiskā modelī tā bieži izskatās tā:

„Piedod, ka tu tā jūties.” Problēma ir tavās jūtās, nevis otra rīcībā.
„Piedod, bet tu mani provocēji.” Atvainošanās, kas beidzas ar vainu tev.
„Labi, piedod. Tagad tu esi laimīgslaimīgslaimīga?” Atvainošanās, lai saruna beigtos.
Asaras, dāvanas un solījumi tieši tad, kad tu gribi aiziet, un pēc nedēļas viss pa vecam.

Cilvēkam ar trauslu pašvērtējumu atzīt kļūdu izjūtas kā pazemojums. Tāpēc kļūda tiek pārlikta uz tevi: uz tavām jūtām, tavu „pārāk lielo jūtīgumu”.

Sarunas: kad viss vienmēr atgriežas pie otra

Sociologs Čārlzs Derbers (Charles Derber) grāmatā „The Pursuit of Attention” (pirmo reizi 1979. gadā) aprakstīja to, ko nosauca par sarunu narcismu (angl. conversational narcissism): ieradumu sarunā visu laiku vilkt uzmanību pie sevis. Viņš izšķīra divu veidu atbildes. Atbalsta atbilde (angl. support response) turpina tavu tēmu: „Un kā tu jūties pēc tam?” Pārbīdes atbilde (angl. shift response) aizved tēmu pie sevis: „Man arī tā bija, tikai sliktāk.”

Derbers to aprakstīja kā izplatītu ieradumu parastu cilvēku vidū, nevis kā traucējumu. Atšķirība ir tajā, cik bieži tas notiek un kas notiek, kad tu mēģini atgriezties pie savas tēmas.

Narcistiskā modelī otrs runā monologus un pārtrauc tevi pusteikumā. Tev ir problēma darbā, pēc minūtes jūs jau runājat par otra priekšnieku. Kad tu saki „es vēl nepabeidzu”, otrs apvainojas: „Tātad es nedrīkstu runāt?” Pēc gadiem otrs par tevi zina ļoti maz, vai tieši tik, cik vajag, lai ievainotu.

Plāni, kas mainās pēdējā brīdī

Narcistiskā modelī plāni mainās tā, lai tu nekad nejustos droši: brauciens pie tavas ģimenes tiek atcelts, kad soma jau sakravāta. Tu pārstāj plānot, un tava dzīve pielāgojas otra noskaņojumam.

Sociālie tīkli

Otrs publicē romantisku bildi ar tevi tajā pašā dienā, kad ar tevi nerunā. Klusajā versijā tur parādās skumji citāti par „nodevību” tieši pēc jūsu strīda. Pēc šķiršanās tur bieži tiek veidots stāsts, kurā ļaunais esi tu. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign).

Otrs publicē sirsnīgu kopbildi ar tevi no svētkiem, ballītes vai kolektīva pasākuma tajā pašā nedēļā, kad ar tevi nerunā. Klusajā versijā tur parādās citāti par „nepateicīgiem cilvēkiem” tieši pēc jūsu strīda. Kad tu attālinies, tur bieži tiek veidots stāsts, kurā ļaunais esi tu. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign).

Kā tas izklausās

Viens teikums neko nepierāda. Svarīgs ir tas, kas notiek pirms un pēc tā.

Tava sieva zina, ka tev rīt ir svarīga darba intervija. Vakarā viņa sāk strīdu par to, ka tu „nekad nepalīdzi mājās”, un tas turpinās līdz diviem naktī. No rīta viņa ir mierīga un maiga.

„Veiksmi! Tu gan izskaties noguris. Tev vajadzēja agrāk iet gulēt.”

Tavs vīrs zina, ka tev rīt ir svarīga darba intervija. Vakarā viņš sāk strīdu par to, ka tu „atkal liec darbu pirmajā vietā”, un tas turpinās līdz diviem naktī. No rīta viņš ir mierīgs un laipns.

„Veiksmi! Tu gan izskaties nogurusi. Varbūt tev tas darbs nemaz nav vajadzīgs.”

Tu pastāsti partnerim, ka tavs tēvs ir slimnīcā. Viņš pamāj, pēc minūtes stāsta par savu sāpošo muguru, bet vakarā dusmojas, ka tu brauc uz slimnīcu, nevis paliec mājās.

„Tavam tēvam ir ārsti. Man tevi vajag šeit.”

Tu pastāsti sievai, ka tavs tēvs ir slimnīcā. Viņa pamāj, pēc minūtes stāsta par savām galvassāpēm, bet vakarā ir apvainojusies, ka tu brauc uz slimnīcu, nevis paliec mājās ar viņu.

„Protams, brauc. Tavi vecāki tev vienmēr bijuši svarīgāki par mani.”

Tev un tavai partnerei ir ciemiņi. Viņa visiem stāsta, cik ļoti tevi mīl, un apskauj tevi. Kad durvis aizveras, viņa noņem tavu roku no sava pleca.

„Tu visu vakaru runāji par savu darbu. Man bija kauns par tevi.”

Jums ar vīru ir ciemiņi. Viņš visiem stāsta, cik ļoti tevi mīl, un apskauj tevi. Kad durvis aizveras, viņš noņem tavu roku no sava pleca.

„Tu visu vakaru runāji muļķības. Man bija kauns par tevi.”

Pieaudzis dēls atbrauc pie vecās mātes tikai tad, kad vajag naudu. Kad viņa pasaka, ka šomēnes nevar iedot, viņš vēl piecas minūtes ir laipns, tad aiziet un mēnesi neceļ telefonu.

„Visas citas mātes palīdz saviem bērniem. Bet labi, es sapratu, kāda tu esi.”

Māte zvana pieaugušajam dēlam tikai tad, kad vajag palīdzību vai kad grib sūdzēties. Kad viņš pasaka, ka šo nedēļu nevar atbraukt, jo slimo viņa meita, māte noliek klausuli un tad radiem stāsta, ka dēls viņu pametis.

„Es tev atdevu visu savu dzīvi. Bet labi, tev tagad ir svarīgāka ģimene.”

Pieaugusi meita atbrauc pie vecā tēva tikai tad, kad vajag naudu. Kad viņš pasaka, ka šomēnes nevar iedot, viņa vēl piecas minūtes ir laipna, tad aiziet un mēnesi neceļ telefonu.

„Visi citi tēvi palīdz saviem bērniem. Bet labi, es sapratu, kāds tu esi.”

Tēvs zvana pieaugušajai meitai tikai tad, kad vajag palīdzību vai kad grib sūdzēties. Kad viņa pasaka, ka šo nedēļu nevar atbraukt, jo slimo viņas dēls, tēvs noliek klausuli un tad radiem stāsta, ka meita viņu pametusi.

„Es jūs visus uzturēju, kamēr tu augi. Bet labi, tev tagad ir svarīgāka ģimene.”

Tu pasaki draugam, ka tev sāpēja, kad viņš ballītē citu priekšā izstāstīja tavu noslēpumu. Viņš nopūšas, paskatās uz tevi kā uz bērnu un pēc tam nedēļu neraksta.

„Nu piedod, ka tu esi tik jūtīga. Es taču jokoju.”

Tu pasaki draudzenei, ka tev sāpēja, kad viņa ballītē citu priekšā izstāstīja tavu noslēpumu. Viņa nopūšas, paskatās uz tevi kā uz bērnu un pēc tam nedēļu neraksta.

„Nu piedod, ka tu esi tik jūtīgs. Es taču jokoju.”

Šogad tu pirmo reizi rīko Ziemassvētkus pie sevis, un vecāki ir apsolījuši atbraukt. Nedēļu pirms svētkiem tava māsa paziņo, ka viņai ir „ļoti grūts laiks”, un aicina vecākus pie sevis tieši tajā pašā vakarā. Vecāki brauc pie viņas. Kad tu jautā, kāpēc tieši tagad, viņa atbild:

„Tev vienmēr viss ir par tevi. Man vienkārši vajadzēja ģimeni blakus.”

Šogad tu pirmo reizi rīko Ziemassvētkus pie sevis, un vecāki ir apsolījuši atbraukt. Nedēļu pirms svētkiem tavs brālis paziņo, ka viņam ir „ļoti grūts laiks”, un aicina vecākus pie sevis tieši tajā pašā vakarā. Vecāki brauc pie viņa. Kad tu jautā, kāpēc tieši tagad, viņš atbild:

„Tev vienmēr viss ir par tevi. Man vienkārši vajadzēja ģimeni blakus.”

Tu pasaki kora vai draudzes grupā, ka šomēnes nevarēsi nākt uz papildu mēģinājumiem, jo slimo tavs bērns. Nākamajā mēģinājumā vadība visu priekšā tev ironiski „pateicas”, ka vismaz šodien atradi laiku. Vakarā grupas čatā parādās ziņa bez vārdiem, bet visi saprot, par ko tā ir.

„Daži šeit dod visu, bet daži tikai ņem. Katrs pats zina, kurš viņš ir.”

Skaties uz to, kas notiek pēc tam

Katrs var reiz aizmirst dzimšanas dienu, būt īgns, kad otrs slimo, vai pateikt neveiksmīgu joku. Parasts cilvēks, kad to pamana vai kad tu pasaki, ka tev sāp, izbrīnās, nožēlo un nākamreiz dara citādi. Narcistiskā modelī tavas sāpes kļūst par jaunu strīdu, tu atvainojies beigās, un pēc mēneša tas atkārtojas.

Kā tiek izmantota tava empātija

Saprast un just līdzi – divas dažādas lietas

Psihologi empātiju dala vismaz divās daļās. Kognitīvā empātija (angl. cognitive empathy) ir spēja saprast, ko otrs jūt un domā: „nolasīt” cilvēku. Emocionālā empātija (angl. affective jeb emotional empathy) ir spēja to just līdzi: kad tev sāp, otram pašam kļūst smagi, un tas viņu aptur. Sīkāk lapā kognitīvā un emocionālā empātija.

Pētnieki Vai un Tiliopuls (Wai & Tiliopoulos, 2012) pētīja tā saukto tumšo triādi (angl. dark triad): narcismu, makiavellismu un psihopātiju. Viņu dati rādīja, ka šīs iezīmes vairāk saistītas ar līdzjušanas trūkumu nekā ar nespēju saprast citu jūtas. Baskina-Sommersa, Krusemarks un Ronningstama (Baskin-Sommers u. c., 2014) pārskatā par empātiju narcistisku personības traucējumu gadījumā raksta, ka empātija tur nav vienkārši „nulle”. Tā ir nestabila un atkarīga no tā, vai cilvēkam tas ir izdevīgi un vai viņa pašvērtējums nav apdraudēts.

Tas izskaidro, kā cilvēks, kurš tevi tik labi saprot, var tev tik mērķtiecīgi darīt pāri. Viņš vai viņaViņaViņš zina, kur sāp. Tas nenozīmē, ka rūp.

Kā tava empātija kļūst par sviru

Žēluma stāsti. Kad tu gribi robežu vai gribi aiziet, parādās stāsts par grūtu bērnību, slimību vai nodevību. To sauc par žēluma spēli (angl. pity play). Sāpes var būt īstas. Jautājums ir, kāpēc tās parādās tieši tagad.
„Tu esi vienīgaisvienīgaisvienīgā, kas mani saprot.” Skaisti vārdi, kas visu atbildību par otra dzīvi uzliek tev.
Tava piedošana kā atiestatīšanas poga. Katru reizi, kad tu piedod, skaitītājs sākas no nulles. Un uz iepriekšējām reizēm atsaukties vairs nedrīkst: „tu taču piedevi”.
Otra bērnība kā attaisnojums. Tu zini, ka otra māte bija auksta vai tēvs sita, un šī sapratne kļūst par iemeslu paciest vēl un vēl.
Tava vainas sajūta. Katrs tavs „nē” tiek sagaidīts ar tādām ciešanām, ka tu jūties kā nežēlīgs cilvēks. To sauc par vainas uzspiešanu (angl. guilt-tripping).
Bailes sāpināt, kad gribi aiziet. „Kā es varu viņu pamest, kad viņaiviņu pamest, kad viņaiviņu pamest, kad viņam tagad ir tik grūti?” Grūti otram būs vienmēr. Tas nav laiks, tas ir mehānisms.
Draudi ar pašnāvību. Visnopietnākā svira. Par to atsevišķi zemāk.
„Ievainotais bērns” iekšā. Tu redzi otrā nobijušos, ievainotu bērnu un gribi viņu izglābt. Bet tu neesi otra terapeits vai vecāks, un tavs upuris šo bērnu neizdziedina.

Ja otrs draud ar pašnāvību

Draudi ar pašnāvību vienmēr jāuztver nopietni. Zvani 112 un pasaki, kur otrs atrodas. Ar to tu esi izdarījis vai izdarījusiizdarījisizdarījusi to, kas tavos spēkos. Tu neesi atbildīgs vai atbildīgaatbildīgsatbildīga par to, lai paliktu, paklausītu vai atgrieztos. Draudi, kas parādās tieši tad, kad tu gribi aiziet, ir arī zīme, ka aiziešana jāplāno uzmanīgi, ar drošības plānu. Ja tev pašam vai pašaipašampašai ir smagi, zvani 116 123 (visu diennakti, bez maksas).

Kāpēc izvēlas tieši empātiskus cilvēkus

Cilvēki ar lielu empātiju mēdz piedot, skaidroties un palikt ilgāk, nekā vajadzētu. Psiholoģe Elaina Arona (Elaine Aron) aprakstīja iezīmi, ko sauc par ļoti jūtīgu cilvēku (angl. highly sensitive person, HSP): cilvēku, kurš dziļāk apstrādā iespaidus un stiprāk jūt citu noskaņojumu. Populārajā valodā bieži saka „empāts” (angl. empath), bet tas ir populārs apzīmējums, nevis zinātnisks termins.

Tas nenozīmē, ka tu esi vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga. Pāri var nodarīt jebkuram, arī stipriem, pašpārliecinātiem cilvēkiem un vīriešiem, kuri nekad nav sevi uzskatījuši par „jūtīgiem”. Empātija nav vājums. Problēma ir tā, ka otrs to izmanto.

Empātija ar vārtiņiem

Tev nav jākļūst aukstam vai aukstaiaukstamaukstai. Tev vajag empātiju ar vārtiņiem: just līdzi un tomēr pašam vai pašaipašampašai izlemt, ko darīsi.

Līdzjūtība nav pienākums rīkoties. „Man ir žēl, ka tev ir grūti” un „es tomēr šovakar iešu” var būt vienā teikumā.
Skaties uz darbiem, nevis uz stāstu. Ja sapratne par otra bērnību maina tikai tavu uzvedību, bet ne otra, tā strādā tikai vienā virzienā.
Pārbaudi abpusību. Vai otrs kādreiz tāpat saprot tevi, kad tev ir grūti?
Līdzjūtība no attāluma. Tu vari novēlēt otram labu un vienlaikus nebūt blakus. Tas nav nežēlīgi. Tā ir robeža (angl. boundary).

Kāpēc parastie padomi nestrādā

Galvenais iemesls

Gandrīz visi attiecību padomi pieņem vienu lietu: abi cilvēki grib saprast viens otru un abi grib, lai būtu godīgi. Tad godīga saruna palīdz: tu pasaki, kas sāp, otrs saprot, abi kaut ko maina.

Narcistiskā modelī otra mērķis nav sapratne, bet kontrole un uzmanība. Tāpēc katrs padoms, kas balstās uz godīgu atklātību, dod otram vēl vairāk: informāciju par to, kur tev sāp, laiku, jaunu strīdu un jaunu iespēju būt uzmanības centrā.

Padoms	Kāpēc strādā ar parastu cilvēku	Kas notiek narcistiskā modelī	Ko darīt tā vietā
„Vienkārši izrunājiet”	Abi grib atrast risinājumu.	Saruna kļūst par strīdu bez gala, kurā tu beigās atvainojies.	Mazāk sarunu par attiecībām, vairāk darbību.
„Runā es-teikumos” („Es jūtos…”)	Otrs dzird tavas jūtas bez uzbrukuma.	Tavas jūtas kļūst par informāciju, kur sist nākamreiz.	Neatklāj ievainojamību cilvēkam, kurš to izmanto.
„Pasaki, ko tev vajag”	Otrs grib tev dot to, kas vajag.	Tava vajadzība kļūst par sviru: to dod un atņem.	Apmierini vajadzības citur: draugi, sevis aprūpe, palīdzība.
„Aizejiet uz pāru terapiju”	Speciālists palīdz abiem saprasties.	Terapija kļūst par skatuvi. Pēc sesijas var būt bīstamāk.	Individuāla terapija pie speciālista, kas saprot vardarbību.
„Esi gudrākais, piekāpies”	Otrs to novērtē un piekāpjas nākamreiz.	Tava piekāpšanās kļūst par normu.	Robežas, ko tu īsteno ar saviem darbiem.
„Dod vēl vienu iespēju”	Cilvēks, kurš kļūdījies, mācās.	Vēl viens cikla aplis. Otrs mācās, ka tu atgriezīsies.	Skaties uz to, kas atkārtojas, nevis uz solījumiem.
„Neejiet gulēt sastrīdējušies”	Abi grib izlīgt pirms miega.	Strīdi līdz rīta gaismai, tavs miegs kā ierocis.	„Es tagad eju gulēt.” Un ej.
„Kompromiss”	Abi piekāpjas pa pusei.	Tu piekāpies, otrs ne. „Puse” kustas tikai uz tavu pusi.	Nosaki, kas tev nav apspriežams.
„Paskaidro, kā tev sāpēja”	Otrs saprot un nožēlo.	Skaidrošanās, taisnošanās, strīds par detaļām, bezgalīgas debates.	Īsi, bez skaidrojumiem. Nevajag, lai otrs piekrīt.
„Vienkārši ignorē”	Otrs nomierinās un pārstāj.	Otrs pastiprina, lai atgūtu reakciju, vai soda tevi citur.	Pelēkais akmens: īsi, garlaicīgi, bez emocijām, ar plānu.

Skaidrošanās slazds

Tev liekas: ja es pietiekami labi paskaidrošu, otrs sapratīs. Bezgalīgu skaidrošanos sauc par JADE (angl. Justify, Argue, Defend, Explain): attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot. Otrs tavus skaidrojumus klausās nevis lai saprastu, bet lai atrastu, kur pieķerties.

Kas strādā tā vietā

Robežas, ko īsteno ar darbiem. Nevis „tev nedrīkst uz mani kliegt”, bet „ja tu kliedz, es izeju no istabas”. Otra piekrišana nav vajadzīga.
Pelēkais akmens. Pelēkais akmens (angl. grey rock) nozīmē atbildēt īsi, garlaicīgi un bez emocijām, lai otram nav ko ņemt. Tas der, ja kontakts ir nepieciešams: kopīgi bērni, darbs, ģimene.
Pieraksti. Datumi, ziņas, ekrānuzņēmumi: lai tev būtu skaidrs, ka neizdomā, un lai vajadzības gadījumā būtu, ko parādīt policijai vai tiesā.
Mazāks kontakts vai bez kontakta. Minimāls kontakts (angl. low contact) ir tikai nepieciešamais, īsi un lietišķi. Bez kontakta (angl. no contact) nozīmē pilnībā pārtraukt saziņu, kur vien tas iespējams.

Paralēlā audzināšana, ja ir bērni. Paralēlā audzināšana (angl. parallel parenting) nozīmē, ka katrs vecāks audzina savā laikā, un saziņa ir tikai par bērnu, rakstiski un īsi.

Apkopots no vairākiem stāstiem. Kristaps izlasa grāmatu par attiecībām un nolemj runāt ar Sanitu mierīgi, es-teikumos. Viņš saka: „Man sāp, kad tu draugu priekšā smejies par manu algu. Es jūtos pazemots.” Sanita klausās, pamāj un saka, ka saprot. Nākamajā ballītē viņa draugu priekšā pasmejas: „Uzmanīgi, Kristaps tagad ir jūtīgs, viņu nedrīkst aizskart.” Mājās, kad Kristaps to piemin, Sanita raud, ka viņš „visu uztver par ļaunu” un ka „ar viņu vairs nevar pat pajokot”. Divas stundas vēlāk atvainojas Kristaps.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Kristaps rīkojās tieši tā, kā iesaka grāmatas. Ar parastu cilvēku tas strādātu: otrs saprastu un pārstātu. Šeit viņa atklātība kļuva par jaunu joku, un viņa sāpes – par jaunu strīdu, kura beigās vainīgais bija viņš. Viņš nerunāja slikti. Otrs sarunu izmantoja citam mērķim.

Ko Kristaps varēja teikt tā vietā? Nevis skaidrot, kā viņam sāp, bet pateikt, ko viņš darīs:

Ko teikt

„Ja tu vēlreiz joko par manu algu citu priekšā, es aiziešu mājās. Tas nav jautājums, par ko strīdēties.”

Apkopots no vairākiem stāstiem. Inese izlasa grāmatu par attiecībām un nolemj runāt ar Mārci mierīgi, es-teikumos. Viņa saka: „Man sāp, kad tu draugu priekšā smejies par manu svaru. Es jūtos pazemota.” Mārcis klausās, pamāj un saka, ka saprot. Nākamajā ballītē viņš draugu priekšā pasmejas: „Uzmanīgi, Inese tagad ir jūtīga, par viņas izmēru vairs nedrīkst runāt.” Mājās, kad Inese to piemin, Mārcis paceļ balsi, ka viņa „visu uztver par ļaunu” un ka „ar tevi vairs nevar pat pajokot”, un divas dienas ar viņu nerunā. Otrajā vakarā atvainojas Inese.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Inese rīkojās tieši tā, kā iesaka grāmatas. Ar parastu cilvēku tas strādātu: otrs saprastu un pārstātu. Šeit viņas atklātība kļuva par jaunu joku, un viņas sāpes – par jaunu strīdu, kura beigās vainīgā bija viņa. Viņa nerunāja slikti. Otrs sarunu izmantoja citam mērķim.

Ko Inese varēja teikt tā vietā? Nevis skaidrot, kā viņai sāp, bet pateikt, ko viņa darīs:

Ko teikt

„Ja tu vēlreiz joko par manu svaru citu priekšā, es aiziešu mājās. Tas nav jautājums, par ko strīdēties.”

Un pēc tam to izdarīt, klusi un bez skaidrojumiem. Asaras vai „tu pārspīlē” lēmumu nemaina. Ja robeža var būt bīstama, jo otrs var kļūt agresīvs, plāno to kopā ar kādu, kas saprot vardarbību.

Kāpēc draugi, radi un pat terapeiti dod šos padomus

Cilvēki iedomājas otru kā sevi: normāls cilvēks, kuram pasaka, ka viņš sāpina, mainās. Tāpēc draugiem un radiem liekas, ka tev tikai jāatrod pareizie vārdi. Turklāt viņi redz tikai publisko seju. Tas nav ļaunprātīgi, tā ir nezināšana. Par to, kā atšķirt parastu konfliktu no vardarbības, ir nodarbība konflikts vai vardarbība.

Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir sagatavotība narcistiskā vardarbībā, traumā un pastāvīgā kontrolē pār otra dzīvi (angl. coercive control). Labi domāti speciālisti bez tās var ieteikt „izrunāt”, „dot vēl vienu iespēju” vai pāru terapiju. Ar vardarbīgu cilvēku tas nestrādā kā ar parastu: tava atklātība tiek izmantota pret tevi, un kopīga sesija var padarīt situāciju bīstamāku. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas iesaka neiet uz pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Kā pārbaudīt speciālistu:

Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādījumus?
Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne (angl. trauma bond) un pastāvīga kontrole?
Vai nespiež uz kopīgām sesijām un „samierināšanos”?
Vai runā par tavu drošību un tavu uztveri, nevis par to, kā tev labāk saprast otru?

Ja pēc sesijas jūties trakāks vai trakāka, vainīgāks vai vainīgākatrakāks, vainīgākstrakāka, vainīgāka vai grūsts atpakaļ pie otra, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Pa to laiku daudz palīdz Dr. Ramani Durvasula: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024), visas angļu valodā. Krīzes tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas, arī krieviski) un 116 006 (noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā) var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Godīgi: katram ir slikta diena

Katrs kādreiz ir bijis rupjš pret viesmīli, aizmirsis svarīgu datumu vai bijis savtīgs sliktā dienā. Tas vēl nav narcisms. Arī tev.

Atšķirība ir trīs lietās. Pirmā: tas atkārtojas – ne reizi gadā, bet atkal un atkal, dažādās situācijās. Otrā: tas vienmēr nāk par labu vienai pusei – vienas puses vajadzības vienmēr uzvar, un viena puse vienmēr atvainojas. Trešā: tas, ko tas nodara tev – ja tu dzīvo bailēs, apjukumā, pārbaudi katru vārdu un vairs nezini, kas ir normāli, tas ir svarīgāks par jebkuru tabulu.

Diagnozi var uzstādīt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisms”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tev atkal un atkal dara pāri, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: skat. drošības plāns.

Un atceries: normālās attiecībās tu nemostos naktī, domājot, vai trakais esi tu. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls. Lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību apjukums ir simptoms.

Arī šos vārdus var izmantot pret tevi. Cilvēks, kurš dara pāri, pats var tevi saukt par „narcisu”, jo tu pirmo reizi pasaki „nē” vai aizej no ballītes. Kritērijs, kas nemainās: kurš vienmēr dod un kurš vienmēr ņem, kura vajadzības vienmēr uzvar un kurš pēc strīdiem vienmēr atvainojas.

Vai tas izklausās pazīstami?

Vai tavi svētki, dzimšanas dienas vai svarīgi notikumi regulāri tiek sabojāti?
Vai tu slēp labas ziņas, jo zini, ka pēc tām būs slikts noskaņojums?
Vai, kad tu slimo vai sēro, tu jūties vairāk kā slogs nekā kā cilvēks, par kuru rūpējas?
Vai tu esi izmēģinājis vai izmēģinājusiizmēģinājisizmēģinājusi visus padomus – runāt mierīgi, skaidrot, piekāpties –, bet nekas nemainās, tikai tev paliek mazāk spēka?
Vai tu bieži domā: „Ja es to paskaidrotu labāk, otrs saprastu”?

Ko tu vari darīt

Pieraksti vienu mēnesi. Svētki, slimība, panākumi, plāni: kas notika un kas pēc tam. Uz papīra uzvedības modelis redzams skaidrāk.
Pārstāj skaidroties. Viens teikums, tad klusums. Otra piekrišana nav vajadzīga.
Nosaki vienu mazu, drošu robežu ar darbu. „Ja tu kliedz, es izeju.” Un izej.
Atrodi vismaz vienu cilvēku, kurš tev tic. Draugs, radinieks, speciālists, kas saprot vardarbību, vai 116 123.
Ja ir bīstami, plāno. Ja otrs draud, sit, iznīcina mantas vai kaitē dzīvniekiem, zvani 112 un izmanto drošības plānu.

Pārbaudi savas attiecībasPašpārbaude, 5 minūtes Sastādi drošības plānuRīks, soli pa solim

Mīti

Mīts: „Ja es to paskaidrošu pietiekami labi, viņa sapratīs.”

Problēma nav tavos vārdos. Otrs, visticamāk, jau sen saprot, ka tev sāp: šādi cilvēki bieži ļoti labi nolasa citu jūtas. Saprašana vienkārši neko nemaina, jo mērķis nav sapratne, bet kontrole un uzmanība. Tāpēc katrs jauns skaidrojums dod otram tikai jaunu materiālu strīdam. Tas, ka tev neizdodas „izskaidrot”, nav tavs trūkums. Tā ir zīme, ka jāmaina pieeja: mazāk vārdu, vairāk darbu.

Mīts: „Ja es to paskaidrošu pietiekami labi, viņš sapratīs.”

Mīts: „Viņa nevar citādi, tāpēc man tas jāpacieš.”

Iemesli var būt dziļi: bērnība, trauma, personība. Bet ievēro, ka tas pats cilvēks lieliski kontrolē sevi priekšnieka, klientu vai ciemiņu priekšā. Uzvedība mainās atkarībā no tā, kam ir vara un kas redz. Saprast iemeslus nenozīmē pienākumu to paciest. Tu vari just līdzi no attāluma un tomēr sevi sargāt. Par otra izmaiņām atbild otrs, nevis tava pacietība.

Mīts: „Viņš nevar citādi, tāpēc man tas jāpacieš.”

Iedziļinies

Atklātais un slēptais narcisms – skaļā un klusā versija sīkāk.
Biežākās pazīmes – kā atpazīt vardarbīgas attiecības kopumā.
Konflikts vai vardarbība – kāpēc pāru terapija ar varmāku ir slazds.
Kognitīvā un emocionālā empātija – kāpēc otrs saprot, bet nejūt līdzi.
Žēluma spēle un JADE – divi slazdi, kuros krīt empātiski cilvēki.
Iepriekšējā nodarbība: sievietes un vīrieši.

Kā narciss uzvedas ikdienā un kāpēc parastie padomi nestrādā

Īsumā