Kad narciste ir sieviete: viņas taktikas soli pa solim, atklāti un slēpti

Viņa ir spoža, drosmīga, pati spēra pirmo soli. Viņa tevi apbrīno skaļi un publiski. Ļoti ātri nāk seksuāla intensitāte, kādu tu neesi piedzīvojis, un sajūta, ka tu esi „vienīgais, kas tiek ar viņu galā”. Viņa atspoguļo tavus sapņus: ja tu gribi ģimeni, viņa grib bērnus, ja tu gribi ceļot, viņai jau ir plāns. To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring): viņa rāda tev tavu ideālo dzīvi, nevis sevi.

Ko tas nodara tev: tu jūties redzēts tā, kā sen vai nekad. Ja tev iepriekš bija grūti, tas trāpa ļoti dziļi. Smadzenes to atceras kā etalonu, un vēlāk tu gadiem centīsies atgriezties pie šīs sievietes.

Pazīme: apbrīna ir par lomu, nevis par tevi. „Īsts vīrietis”, „glābējs”, „ne tāds kā citi”. Normāla simpātija aug, jo cilvēks tevi iepazīst. Šeit viņa tevi „pazīst” jau pirms tam, kad tu esi ko izstāstījis.

Viņa ir ievainots putniņš. Maiga, mazliet noslēgta, ar smagu stāstu. Bijušais viņu apkrāpa, cits sita, vēl cits atņēma dzīvokli. Tev liekas, ka tu vari būt tas, kurš beidzot izturēsies pret viņu labi. Glābēja loma ir āķis: jo vairāk tu palīdzi, jo vairāk tu esi ieguldījis un jo grūtāk būs aiziet.

Ko tas nodara tev: tu jūties vajadzīgs un labs. Vēlāk tieši šī sajūta tiks izmantota pret tevi: „es domāju, ka tu esi citāds, bet tu esi tāds pats kā viņi”.

Pazīme: nevis tas, ka viņai bija grūti bijušās attiecības (tā gadās daudziem), bet tas, ka katrā stāstā vainīgs ir tikai vīrietis un viņai nav nekādas lomas. Un tas, ka tu ļoti ātri kļūsti par cilvēku, kuram jānes viņas pagātne.

Pēc dažām nedēļām viņa jau runā par bērnu vārdiem, kopīgu māju, kāzām. Ziņas no rīta līdz vakaram. Viņa grib pārvākties pie tevis, iepazīstināt ar ģimeni, braukt kopā atvaļinājumā. Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): nākotnes bilde, kas piesaista tevi šodien, bet kurai nav seguma.

Ko tas nodara tev: tempu nosaka viņa, un katrs tavs „pagaidi” izskatās pēc gļēvuma. Tu piekrīti ātrāk, nekā tev būtu gribējies, lai neizskatītos pēc vīrieša, kurš „baidās no saistībām”.

Pazīme: ātrums un spiediens. Normāla sieviete, kurai tu ļoti patīc, var gribēt ātrāk, bet tavs „pagaidi” viņai nav apvainojums.

Te bombardēšana ir nevis dāvanās, bet vajadzībā. Tu esi vienīgais, kas viņu saprot. Viņa dalās ar noslēpumiem, ko „nekad nevienam nav stāstījusi”. Viņas problēmas kļūst par tavām: darbs, nauda, māte, bijušais. Tu esi viņas glābējs un varonis, un tev tas patīk.

Ko tas nodara tev: tu jūties atbildīgs par viņas pašsajūtu. Tas ir pirmais solis uz to, ka vēlāk tu dzīvosi kā pa olām (angl. walking on eggshells): nemitīgi uzmanīsies, lai viņu nesāpinātu.

Pazīme: tava brīvība viņai rada „sāpes”, un tu sāc atteikties no savas dzīves, lai viņai nesāpētu. Neviens tev to neprasīja tieši. Tas vienkārši notika.

Nicinājums kļūst atklāts. Viņa ņirgājas par tavu algu, tavu ķermeni, tavu gultu, tavu māti. Pie draugiem tu esi joku objekts. Viņa salīdzina tevi ar bijušo, ar kolēģi, ar draudzenes vīru. Nāk „tu neesi īsts vīrietis”. Un nāk dusmu vētras: kliedziens par nenomazgātu krūzi, trauki, kas lido, durvis, kas cērtas. To sauc par narcistiskajām dusmām (angl. narcissistic rage): dusmas, kas ir daudz lielākas par iemeslu, jo patiesībā tās ir par viņas ievainoto lepnumu.

Ko tas nodara tev: tu sāc skatīties uz sevi viņas acīm. Tu vairs nestāsti draugiem par darbu, jo viņa to izmantos. Tu kaunies par lietām, par kurām iepriekš lepojies.

Pazīme: kritika ir absolūta un publiska. „Tu vienmēr”, „tu nekad”, „tu neesi vīrietis”. Godīga kritika ir konkrēta un privāta: „man sāp, ka otrdien tu aizmirsi”.

Te nav kliedzienu. Ir smaga nopūta, kad tu ienāc istabā. Asaras, kuru iemeslu tu nezini. Klusēšanas sods (angl. silent treatment): viņa dienām ilgi ar tevi nerunā un skatās cauri tev. Sekss kļūst par balvu, ko tu vari nopelnīt, un par sodu, ko tu saņem. Nemitīgs „es esmu tik nogurusi”, kas nozīmē: tu neesi pietiekami darījis. Viņa ir mocekle, kas visu nes viena. Un nāk mērķu pārbīdīšana (angl. moving goalposts): ko vien tu izlabo, parādās jauns trūkums.

Ko tas nodara tev: tu sāc minēt. Tu atvainojies par lietām, kuras nezini. Tu dzīvo nemitīgā vainā, un tev nav, ar ko cīnīties, jo „nekas nav noticis”. Šī vainas uzspiešana (angl. guilt tripping) ir ierocis, ko nav iespējams parādīt policijai.

Pazīme: pēc tavas kļūdas nenāk saruna par to, kā salabot. Nāk sods. Un sods beidzas nevis tad, kad problēma ir atrisināta, bet tad, kad tu esi pietiekami nožēlojis.

Nauda: tava alga nonāk viņas kontā, katrs pirkums jāpaskaidro, bet viņas tēriņi nav apspriežami. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse). Greizsirdība: telefona pārbaudes, kolēģe tev „uzmetas”, skandāls par katru „patīk” sociālajos tīklos, apsūdzības krāpšanā bez iemesla. Draudi: „ja aiziesi, bērnus tu neredzēsi”, „es pateikšu, ka tu mani siti”.

Ko tas nodara tev: tu vairs nevari aiziet, jo tev nav naudas, un tu baidies aiziet, jo tev draud. Tu dzīvo kā apsūdzētais, kuram katru dienu jāpierāda nevainība.

Pazīme: noteikumi ir tikai tev. Viņas telefons ir viņas, tavs ir kopīgs. Viņas tēriņi ir vajadzība, tavi ir izšķērdība.

Slēptā kontrole iet caur cilvēkiem. Tava māte viņai „nav mīlīga”, tavi draugi „slikti tevi ietekmē”, un pēc katras tikšanās ar viņiem mājās ir asaras vai klusums. Pēc gada tu vairs nevienu neredzi. To sauc par izolāciju (angl. isolation). Vēl viens rīks: klusā sociālā agresija. Viņa neuzbrūk tev tieši, bet strādā caur citiem: draudzenēm stāsta, cik tu esi auksts, tavai mātei žēlojas, ka tu „dzer”, kopīgajiem draugiem pa vienai frāzei izsēj šaubas. Tava reputācija tiek sagatavota jau tagad, gadiem pirms šķiršanās. Un bērni: viņa nosaka, kad tu drīksti ar tiem būt, un „tētis ir aizņemts, viņam mēs neesam svarīgi” kļūst par ierastu frāzi.

Ko tas nodara tev: tev nav neviena, kam izstāstīt, un tie, kuriem tu varētu, jau ir dzirdējuši viņas versiju. Tu pats sāc izvairīties no draugiem, lai mājās būtu miers.

Pazīme: tu neesi aizliedzis sev neko, bet tavas dzīves ar katru gadu ir mazāk. Viņas dzīvē viss paliek, kā bija.

Viņa bļauj tev ausī, seko no istabas uz istabu, aizsprosto durvis, grūž, sit pa plecu, met ar lietām, pieskaras sejai. Kad tu beidzot uzkliedz vai atgrūd viņas roku, telefons jau filmē. Pēc tam video redz viņas māte, draudzenes, dažreiz policija.

Ko tas nodara tev: tu sāc domāt, ka tu tiešām esi agresīvs. Tu kaunies par vienu sekundi un aizmirsti stundu pirms tās.

Pazīme: „pierādījumā” vienmēr ir tikai tavas reakcijas sekunde, nekad nav tā, kas bija pirms tam.

Te provokācija ir „saruna”. Pusnaktī viņa sāk runāt par to, kā tu viņu sāpināji pirms trim gadiem. Tu saki, ka esi noguris. Viņa raud, ka viņai nav tiesību runāt. Tu mēģini iet gulēt, viņa ieslēdz gaismu. Tā līdz četriem. Kad tu beidzot uzsit ar dūri pa galdu, viņa saraujas, kā no sitiena, un nākamajā dienā visiem stāsta, ka „viņš kļūst bīstams”.

Tad nāk DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender: noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo). Tu mierīgi saki, ka viņa tevi neļāva gulēt. Viņa noliedz, uzbrūk un pagriež lomas: tagad viņa ir tā, kurai „bail no tevis”.

Ko tas nodara tev: tu atvainojies par to, kas notika tev. Tu kļūsti uzmanīgāks nekā jebkad, un tas viņai dod vēl vairāk varas.

Pazīme: konflikts nebeidzas, kad tu lūdz pauzi. Tev neļauj aiziet, gulēt vai iziet ārā. Normālā strīdā pauze tiek respektēta.

Viņa aiziet vai izmet tevi ar aukstu nicinājumu, bieži tieši grūtākajā brīdī: kad tu esi slims, zaudējis darbu, kad nomira tavs tēvs. Viņa saka, ka nekad tevi nav mīlējusi. Jaunais vīrietis bieži jau ir fonā, dažreiz jau pirms šķiršanās.

Slēptā izmešana izskatās tā, it kā to būtu izdarījis tu. Viņa pakāpeniski attālinās, nāk vēlu, ir aizņemta, telefons ar ekrānu uz leju. Kad tu jautā, ko tas nozīmē, viņa raud: „tu mani nemaz neredzi, tu mani aizdzini”. Pēc šķiršanās visiem stāsts ir viens: viņa ilgi cieta, bet „viņš vienkārši nespēja mīlēt”.

Ko tas nodara tev: tu paliec ar sajūtu, ka tu esi to sabojājis, un ar jautājumu, ko tu varēji izdarīt citādi. Tu redzi viņu ar jauno vīrieti, kurš izskatās laimīgs, un domā, ka problēma bija tevī.

Pazīme: nomaiņas ātrums. Jaunais „labākais vīrietis” tiek idealizēts ar tiem pašiem vārdiem, kas reiz bija par tevi. Tas nerāda, ka viņa atrada labāko. Tas rāda, ka tas pats sākas no jauna.

Viņa atnāk pēc bērniem un paliek. Pēkšņs sekss, kaislība, „mēs taču nevaram viens bez otra”. Vai dusmas, kas pēkšņi pārvēršas: „es tevi ienīstu, kāpēc tu man nepietrūksti?”.

Asaras, krīze, slimība, „man nav, kam vēl zvanīt”. Nostalģija: fotogrāfija no jūsu pirmā atvaļinājuma bez jebkāda teksta. Bērni: „Mazā visu laiku jautā, kāpēc tu vairs neesi ar mums. Varbūt pamēģināsim viņas dēļ?”

Ko tas nodara tev: tieši tad, kad tu sāc atkopties, tas atkal sāp. Tu šaubies, vai aiziet bija pareizi. Tā ir traumatiskā saikne (angl. trauma bond): saite, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas. Tai nav vajadzīgas dāvanas vai romantika. Pietiek ar to, ka cietsirdība uz brīdi apstājas.

Pazīme: atgriešanās laiks. Hūverings nāk, kad viņas jaunās attiecības klibo, kad tu sāc dzīvot savu dzīvi vai kad tu esi uzsācis kaut ko jaunu. Nekas nav mainījies, izņemot to, ka viņai atkal tevi vajag.

Publiskas apsūdzības sociālajos tīklos. Sūdzības policijā, bāriņtiesā, darba vietā. „Viņš bija vardarbīgs”, „viņš dzer”, „viņš ir bīstams bērniem”. Tiesā viņa cīnās par katru dienu ar bērniem, ne vienmēr tāpēc, ka viņai tos vajag, bet tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā tevi joprojām ietekmēt.

Viņa neapsūdz tieši. Viņa „baidās”, „uztraucas”, „negrib runāt sliktu”. Viņas vietā runā citi: viņas māte, draudzenes, kopīgie paziņas. Cilvēkus, kurus izmanto, lai spiestu uz tevi vai nestu viņas stāstu, sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys). Viņi paši bieži tic, ka palīdz. Bērniem pa mazam tiek iedots stāsts, ka tētis viņus pameta.

Ko tas nodara tev: tu zaudē cilvēkus, kuri, tev šķita, tevi pazina. Tu jūties kā cīņā ar ēnu, jo katrs tavs attaisnojums izskatās pēc „aizsardzības”, kas tikai apstiprina viņas stāstu.

Pazīme: viņas stāsts par tevi mainās atkarībā no klausītāja. Tiesā tu esi bīstams, kad vajag bērnu pieskatīt, tu esi „labs tētis”. Ja tu tiešām būtu briesmonis, viņa neatstātu tev bērnus katru reizi, kad viņai vajag brīvu vakaru.

Šī ir atklātā forma. Tajā ir gandrīz visi posmi: publiska noniecināšana, ekonomiskā kontrole, greizsirdība, dusmu vētras, provokācija līdz reakcijai un draudi, kas izmanto video un bērnus. Mārim šķiet, ka viņš vairs nevar aiziet, jo „pierādījums” ir viņas rokās. Patiesībā tas ir viens video no vairāku gadu modeļa, un viņa paša pieraksti, liecinieki un mierīgās ziņas to var parādīt.

Šī ir slēptā forma. Nekas no tā neizskatās pēc vardarbības, un tieši tāpēc Kristaps divus gadus domāja, ka problēma ir viņā. Skaties nevis uz vienu epizodi, bet uz to, kā tās sakrīt kopā: katra viņa neatkarīga rīcība tiek sodīta ar klusumu vai slimību, sekss ir balva, sarunas par problēmām beidzas ar viņa atvainošanos, un viņas draudzenes jau zina stāstu, kuru viņš pats nekad nav dzirdējis.

• Abpusēji smagi strīdi. Ja abi reizēm kliedzat un abi atvainojaties, abi mainās, tas ir grūts pāris, ne obligāti vardarbība. Vardarbība ir tad, ja spēks, bailes un vaina vienmēr iet vienā virzienā. Plašāk: Konflikts vai vardarbība.

Māte. Tu biji viņas „mazais vīrietis”, uzticības persona un mierinātājs. Tu atbildēji par viņas garastāvokli jau septiņu gadu vecumā. Pieaugušam tev katra draudzene vai sieva ir „ne tāda”, un katrs tavs lēmums, kas viņu neietver, ir „nodevība”. Atklātā māte kritizē un pazemo; slēptā slimo, kad tu brauc atvaļinājumā, un stāsta radiem, ka „dēls viņu aizmirsis”. Daudzi vīrieši vēlāk nonāk tieši tādās pašās attiecībās ar partneri, jo tas šķiet pazīstami. Tā nav tava vaina, tā ir apgūta norma.

Māsa. Viņa bērnībā bija zelta bērns (angl. golden child), tu biji tas, kurš vienmēr vainīgs. Pieaugušā vecumā viņa kontrolē stāstu par ģimeni: kurš rūpējas par vecākiem, kurš ir „egoists”, kurš saņem mantojumu. Tev piezvana radi, kurus viņa jau ir informējusi.

Priekšniece. Sākumā tu biji viņas labākais darbinieks, viņa tevi ņēma uz svarīgām sanāksmēm. Pēc tam, kad tu vienreiz nepiekriti, tev pazūd informācija, tavas idejas prezentē viņa, un vadībai viņa „uztraucas” par tavu motivāciju. Atklātā versija kliedz sanāksmē, slēptā vienkārši tevi aizmirst iekļaut vēstulē.

Draudzene vai kolēģe. Viņa vienmēr ir krīzē, un tu esi tas, kurš palīdz. Kad tu vienreiz nevari, tu esi „tāds pats kā visi”, un kopīgajā kompānijā pēkšņi visi zina, ka tu „viņu pameti grūtā brīdī”.

Sievasmāte, vecmāmiņa vai cita radiniece. Sākumā tu biji „beidzot kārtīgs znots”, un viņa tevi slavēja visiem radiem. Pēc tam, kad tu vienreiz atteicies katru nedēļas nogali braukt strādāt viņas dārzā, sākas klusais darbs: viņa zvana tavai sievai un žēlojas, ka „tu viņu ienīsti”, pie svētku galda runā ar visiem, izņemot tevi, un radiem stāsta, ka tu „atņēmi viņai meitu”. Tu atvainojies par lietām, ko neesi izdarījis, lai tikai ģimenē būtu miers. Mehānisms tas pats: apbrīna, tad sods par tavu „nē” un stāsts par tevi, ko citi dzird pirms tevis.

Kopienas vai grupas vadītāja. Draudzes, sporta kluba, biedrības vai tiešsaistes kopienas vadītāja sākumā tevi izceļ: tu esi „mūsu labākais”, tev uztic atbildību. Kad tu vienreiz apšaubi kādu viņas lēmumu vai atsakies ziedot vēl vienu sestdienu, tu pazūdi no sarakstiem, sapulcē viņa ar nopūtu saka, ka „daži vairs nejūtas kā daļa no mums”, un citi biedri sāk tev jautāt, kas ar tevi notiek. Grupa runā viņas balsī. Aiziet ir grūti, jo tur ir tavi draugi un daļa tavas dzīves.

Vīrietim pastāstīt, ka viņam pāri dara sieviete, ir divreiz grūtāk. Pirmkārt, kauns: „mani pazemo sieva” skan kā atzīšanās vājumā. Otrkārt, „īsta vīrieša” tēls: tu esi lielāks, stiprāks, tev „jātiek galā”. Treškārt, izsmiekls: daudzi ir mēģinājuši pastāstīt un dzirdējuši „nu, tev laikam patīk” vai „vienkārši parādi, kas mājā saimnieks”. Ceturtkārt, bailes, ka neticēs: viņa ir mazāka, maiga, raud, un tu esi tas, kuru var iedomāties kā draudu. Piektkārt, bailes zaudēt bērnus.

Hainsa un Duglasas (2010) pētījumā vīrieši, kuri meklēja palīdzību pēc partneres vardarbības, stāstīja, ka dienesti viņus nereti uztvēra kā iespējamos varmākas vai neņēma nopietni. Tas nenozīmē, ka tev nav jēgas mēģināt. Tas nozīmē, ka tev jāsagatavojas: fakti, pieraksti, mierīgs tonis un vieta, kur tev noticēs. Plašāk: Vīrieši kā upuri un Zem tupeles no bailēm.

3. Tas pats stāsts par bijušajiem. Katrs iepriekšējais vīrietis sākumā bija ideāls un beigās briesmonis.

• Vai sākumā tu biji „pirmais īstais vīrietis”, bet tagad dzirdi, ka neesi vīrietis vispār?

• Vai tev ir bail, ka, ja tu aiziesi, tu zaudēsi bērnus vai tevi apsūdzēs tajā, ko tu neesi darījis?

• Vai pēc šķiršanās viņa atgriežas tieši tad, kad tev sāk iet labāk?