Sievietes un vīrieši: kā viens un tas pats modelis izskatās citādi
Vardarbīgas taktikas vīriešiem un sievietēm ir tās pašas: mīlestības bombardēšana, noniecināšana, kontrole, izmešana, hūverings un nomelnošana. Atšķiras tērps: vīrietim biežāk statuss, nauda, greizsirdība un iebiedēšana, sievietei biežāk asaras, vaina, reputācija un bērni, un sabiedrība katram piedod citas lietas.
Īsumā
- Taktikas ir vienas un tās pašas. Atšķiras tas, kā tās izskatās no malas, un tas, ko sabiedrība katram dzimumam ļauj un kam tā tic.
- Vīriešiem vidēji ir nedaudz augstāki skaļā narcisma rādītāji, galvenokārt „man pienākas” un tieksmē pēc varas. Tas nenozīmē, ka sievietes nav narcistiskas: viņu uzvedību vienkārši retāk pamana, un vīrieši upuri par to runā vēl retāk.
- Skaties nevis uz dzimumu, bet uz modeli: vai tas atkārtojas, vai tas vienmēr nāk par labu vienai pusei un ko tas nodara tev. Palīdzība Latvijā pienākas ikvienam: 112, 116 123, 116 006.
Kas tas ir
Galvenā doma vienā teikumā: taktikas ir tās pašas, atšķiras tērps. Cilvēks, kurš dara pāri, var būt vīrietis vai sieviete. Mehānisms nemainās: vispirms tevi ātri pievelk, tad noniecina, kontrolē, izmet, sauc atpakaļ un stāsta citiem, kāds tu esi. Atšķiras tas, kā tas izskatās no malas, un tas, ko sabiedrība katram ļauj.
Ja vīrietis kliedz un sit ar dūri pa galdu, apkārtējie vismaz pamana, ka kaut kas nav kārtībā. Bet, ja vīrietis ir šarmants, turīgs un „rūpējas par ģimeni”, cilvēki netic, ka mājās viņš var būt pavisam cits.
Ja sieviete raud, klusi pagriež bērnus pret tēvu un stāsta draudzenēm, cik viņai grūti, to bieži vispār nepamana. Un, ja viņa ir sirsnīga, rūpīga māte, cilvēki netic, ka mājās viņa var būt pavisam cita.
Priekšstati par dzimumiem strādā kā filtrs. Tie nosaka, kuru vardarbību mēs redzam un kurai iedodam mīkstāku nosaukumu: „viņš vienkārši ir stingrs”, „viņa vienkārši ir emocionāla”„viņa vienkārši ir emocionāla”„viņš vienkārši ir stingrs”.
Šī nodarbība nav par to, kurš dzimums ir sliktāks. Neviens dzimums nav „tas, kas dara pāri”. Nodarbība ir par to, kā atpazīt vienu un to pašu uzvedības modeli neatkarīgi no tā, kādā tērpā tas atnāk. Zemāk mēs rakstām „bieži vīrietis” un „bieži sieviete”, jo tā šīs formas visbiežāk parādās dzīvē un cilvēku stāstos. Tas nav likums. Ir vīrieši, kuri kontrolē ar asarām un vainu, un sievietes, kuras kontrolē ar naudu, draudiem un dūrēm. Ja tavs stāsts neatbilst tabulai, tas nenozīmē, ka tas nav tavs stāsts.
Ko saka pētījumi
Lielākais pētījums par dzimumu un narcismu ir Emīlijas Grijalvas un kolēģu metaanalīze (2015). Metaanalīze ir pētījums, kas saliek kopā daudzu citu pētījumu rezultātus. Šajā bija apvienoti 355 pētījumi ar vairāk nekā 470 000 dalībnieku. Ko viņi atrada:
- Vidēji vīriešiem ir nedaudz augstāki skaļā jeb grandiozā narcisma (angl. grandiose narcissism) rādītāji. Tas ir narcisms, kas redzams uzreiz: pārākuma sajūta, apbrīnas pieprasīšana, dominēšana. Atšķirība ir neliela līdz mērena, nevis milzīga. Vīrieši un sievietes šeit lielā mērā pārklājas: daudzām sievietēm rādītāji ir augstāki nekā lielākajai daļai vīriešu.
- Atšķirība galvenokārt ir divās jomās. Pirmā ir citu izmantošana un sajūta, ka „man pienākas vairāk” (angl. exploitativeness/entitlement). Otrā ir tieksme pēc varas un pēc tā, lai citi klausa (angl. leadership/authority).
- Tieksmē izrādīties un apbrīnot savu izskatu (angl. exhibitionism) atšķirības praktiski nebija.
- Klusajā jeb ievainojamajā narcismā (angl. vulnerable narcissism) skaidras atšķirības starp dzimumiem nebija. Tas ir narcisms, kas izskatās pēc aizvainojuma, jūtības pret kritiku un upura lomas. Vairāk par to lasi lapā Slēptais narcisms.
Tas nenozīmē, ka sievietes nav narcistiskas. Tas nozīmē, ka vīriešu narcisms vidēji biežāk ir skaļš un pamanāms. Sieviešu narcisms biežāk paliek nenosaukts, jo tas neatbilst priekšstatam par „narcisu” kā lielīgu vīrieti dārgā mašīnā.
Otra puse ir tā, kurus upurus pamana. Vīrieši par vardarbību attiecībās stāsta daudz retāk nekā sievietes. Deniza Hainsa un Emīlija Duglasa (2010) pētīja vīriešus, kuri bija meklējuši palīdzību pēc partneres vardarbības. Daudzi no viņiem aprakstīja nevis atsevišķus strīdus, bet pastāvīgu kontroli, draudus un bailes. Pētnieki to sauc par intīmo terorismu (angl. intimate terrorism). Tātad arī tā vardarbības forma, kuru parasti iedomājas tikai no vīrieša puses, pastāv arī no sievietes puses.
Vai tas ir narcisms?
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcistisks” vai „nav narcistiska”„nav narcistiska”„nav narcistisks”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir modelis. Ja vardarbīgais modelis ir, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: drošības plāns. Normālas attiecības neliek naktīs gulēt nomodā un prātot, vai tev jūk prāts. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls: Apjukums ir simptoms.
Posms pa posmam
Vardarbīgās attiecībās bieži atkārtojas viens un tas pats cikls. Sīkāk par to lasi nodarbībā Cikls no sākuma līdz beigām. Taktika katrā posmā ir tā pati, atšķiras tikai tērps. Šeit mēs katru posmu apskatām divos tērpos.
1. Āķis: pirmais iespaids
Pirmajās nedēļās tev liek justies redzētam un īpašam.
Bieži vīrietis atnāk kā glābējs un aizsargs. Pārliecināts, noteikts, ar plānu. „Tev vairs nevajadzēs par to domāt, es visu nokārtošu.” Viņš samaksā, atrisina, piezvana, kam vajag. Ja tev ir grūts periods, viņš iekrīt tieši tajā kā atbilde.
Bieži sieviete atnāk kā apbrīna un saprašana. „Tu esi pirmais, kurš mani tiešām saprot.” Viņa stāsta par saviem briesmīgajiem bijušajiem, un tu jūties kā tas, kurš beidzot būs citāds. Viņa apbrīno tavu darbu, tavu spēku, tavu humoru. Tu jūties kā „īsts vīrietis” vai kā labākais cilvēks, kādu viņa ir satikusi.
Kopīgais: tu jūties izvēlētsizvēlētsizvēlēta, un viss notiek ļoti ātri. Pats par sevi ātrums vēl nav vardarbība. Signāls ir tad, ja vēlāk šo sākumu tev atņem kā sodu un ar to tevi mēra.
2. Mīlestības bombardēšana
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir ļoti intensīva uzmanība attiecību sākumā, kas ātri tevi piesaista.
Bieži vīrietis: lieli žesti un liela nākotne. Ceļojumi, dārgas vakariņas, runas par kopīgu māju un bērniem pēc pāris nedēļām. „Tev nemaz nevajadzēs strādāt.” Tas izklausās pēc drošības, bet vēlāk tieši tā kļūst par atkarību no viņa naudas.
Bieži sieviete: emocionāla un fiziska tuvība bez pauzēm. Ziņas no rīta līdz vakaram, ļoti intensīvs sekss, „es nekad neesmu neko tādu jutusi”. Viņa ātri iekļūst tavā ģimenē, patīk tavai mātei, cep, rūpējas, kļūst neaizstājama. Dažreiz ļoti agri parādās runas par bērnu.
Kopīgais: tas ir pārāk daudz, pārāk ātri, un tev nav laika padomāt. Bet atceries: mīlestības bombardēšana nav obligāta. Daudzās attiecībās tās nebija vispār, un saikne tik un tā izveidojās. Pietiek ar to, ka pēc sliktām dienām pienāk parasta diena bez kliegšanas. Pēc ilgas cietsirdības arī atvieglojums sāk justies kā mīlestība.
3. Noniecināšana
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad cilvēks, kurš tevi cēla debesīs, sāk tevi pazemināt.
Bieži vīrietis: auksts nicinājums. Piezīmes par tavu svaru, vecumu, izskatu, prātu. „Ar tevi nevar normāli parunāt.” Salīdzinājumi ar jaunākām un „sakoptākām” sievietēm. Dienām ilgs klusums un skatiens, kas tev liek justies kā tukša vieta. Viņa balss var palikt mierīga, un tieši tas padara to vēl biedējošāku.
Bieži sieviete: „tu neesi īsts vīrietis”. Salīdzinājumi ar draudzenes vīru, kurš pelna vairāk, ar bijušo, kurš „zināja, kā izklaidēt sievieti”. Joki par tavām spējām gultā draugu klātbūtnē. Un emocionālas vētras: ja tu iebildi, viņa raud, kliedz vai „slikti jūtas”, un pēc stundas tu jau mierini viņu. Sākotnējā tēma ir pazudusi.
Kopīgais: kritika nav par konkrētu lietu, ko var izlabot, bet par tevi kā cilvēku. Un tu pamazām kļūsti mazāks vai mazākamazāksmazāka.
4. Kontrole
Šeit tērpi atšķiras visvairāk. Visu kopā angliski sauc coercive control: pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi, naudu, kontaktiem un laiku.
Bieži vīrietis:
- „Aizsargs”. Greizsirdība tiek pasniegta kā rūpes. „Es tikai uztraucos, kur tu esi.” Viņš pārbauda telefonu, izvēlas, ar ko tu drīksti tikties, aizved un atved.
- Nauda. Kopīgais konts ir viņa vārdā, tu saņem „kabatas naudu” un par katru pirkumu atskaities. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse).
- Iebiedēšana. Viņš var tev ne reizi neiesist un tomēr uzturēt bailes: sit pa sienu, saplēš tavu lietu, stāv tev priekšā durvīs, brauc ar mašīnu ātri, kamēr tu sēdi blakus. Tas ir draudu valodā pateikts „es varu”.
- Publiski šarmants, mājās dusmīgs. Kaimiņiem un kolēģiem viņš ir jauks, mājās kliedz. Tāpēc tev netic.
Bieži sieviete:
- Garastāvoklis kā likums. Visa māja grozās ap viņas noskaņojumu. Tu dzīvo kā pa olām (angl. walking on eggshells): pirms katra teikuma domā, kā viņa reaģēs.
- Vaina un kauns. „Pēc visa, ko es tavā labā esmu darījusi.” Katrs tavs „nē” kļūst par pierādījumu, ka tu esi slikts cilvēks.
- Sociālā kontrole. Viņa izlemj, kuri draugi ir „slikta ietekme”, sanaido tevi ar māti vai māsu, un pēc gada tev vairs nav neviena, kam piezvanīt.
- Sekss kā valūta. Tuvība tiek dota kā balva par paklausību un atņemta kā sods.
- Provokācija un upura loma. Viņa stundām ilgi provocē, seko tev pa māju, kliedz ausī. Kad tu beidzot uzkliedz vai atgrūd viņas roku, viņa ir tā, kura raud un stāsta, ka baidās no tevis. To sauc par reaktīvo vardarbību (angl. reactive abuse): tavu reakciju izmanto kā pierādījumu pret tevi.
- Draudi ar apsūdzībām. „Ja aiziesi, es pateikšu policijai, ka tu mani sit.” Pat ja tas nekad netiek izdarīts, draudi vien strādā kā pavada.
- Fiziska vardarbība. Arī sievietes sit, skrāpē, met ar priekšmetiem, kož. Par to ziņo ļoti reti, jo vīrietim ir kauns un viņam bieži netic.
Kopīgais: tava pasaule kļūst šaurāka, un tu pielāgojies, lai izvairītos no nākamā sprādziena.
5. Izmešana
Izmešana (angl. discard) ir brīdis, kad tevi pēkšņi un auksti pamet vai atstumj.
Bieži vīrietis: aiziet pie jaunākas partneres, kura jau bija gatavībā. „Es vienkārši vairs tevi nemīlu.” Bez paskaidrojuma, bez žēluma, dažreiz ar vienu ziņu. Pēc tam viņš bieži sāk spiest ar naudu: vairs nemaksā kredītu, ko jūs ņēmāt kopā.
Bieži sieviete: aiziet pie cilvēka, ar kuru jau tikās slepus, un pasniedz to kā tavu vainu: „tu mani atgrūdi”. Vai paliek dzīvoklī un izliek tevi ārā „bērnu dēļ”. Vai izmet tevi, bet stāsta visiem, ka pamesta ir viņa.
Kopīgais: aukstums, kas nesader ar to, kas bija pirms tam. Vaina paliek uz tevi.
6. Hūverings
Hūverings (angl. hoovering, no putekļu sūcēja nosaukuma) ir mēģinājumi tevi „iesūkt” atpakaļ.
Bieži vīrietis: „Es esmu mainījies. Es eju pie psihologa.” Liels žests, ziedi pie durvīm, pēkšņa krīze darbā, uz kuru tev jāatsaucas. Vai izmanto bērna dzimšanas dienu, lai atkal būtu tavā mājā.
Bieži sieviete: asaras, nostalģiskas ziņas ar jūsu kopīgām bildēm, „es esmu slima”, „es vairs nevaru dzīvot”. Dažreiz pēkšņas bailes par grūtniecību. Ja kāds draud sev nodarīt pāri, uztver to nopietni un zvani 112. Tev nav jābūt vienīgajam glābējam.
Kopīgais: hūveringam nav jābūt dramatiskam. Pietiek ar neitrālu ziņu „kā tev iet?” vai vienu normālu sarunu. Tas atver durvis, un cikls sākas no jauna.
7. Nomelnošana
Nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign) ir tad, kad par tevi mērķtiecīgi stāsta melus vai sagrozītu patiesību, lai tev vairs neticētu.
Bieži vīrietis: mierīgi un ticami. „Man par viņu ir bail, viņa dzer, viņa ir histēriska, es tikai gribu, lai bērniem ir labi.” Viņš izmanto savu statusu, kolēģus, advokātu. Viņš runā kā saprātīgais, un tu, sāpēs un nogurumā, izskaties kā „nestabilā”.
Bieži sieviete: stāsts par upuri. Draudzenēm, citām māmiņām skolā, sociālajos tīklos, tavai ģimenei. „Viņš bija vardarbīgs”, „ar viņu nav droši”. Dažreiz tas ir pilnīgi izdomāts, dažreiz izaudzināts no viena tava kliedziena, kuru viņa ilgi provocēja. Kopīgie draugi sāk tev rakstīt, ka tev „vajadzētu saņemties”. Tos cilvēkus, kurus kāds izmanto, lai spiestu uz tevi, sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys).
Kopīgais: stāsts par tevi nonāk pie citiem pirms tevis.
8. Pēc šķiršanās
Vardarbība pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse) ir kontrole, kas turpinās ar citiem līdzekļiem, kad attiecības jau ir beigušās. Sīkāk: Vardarbība pēc šķiršanās.
Bieži vīrietis: juridiska vajāšana. Tiesas prasības viena pēc otras, advokāti, termiņu vilkšana, lai tu iztērē naudu un spēkus. Uzturlīdzekļi netiek maksāti vai ienākumi tiek slēpti. Aizbildniecības strīds nevis bērnu labā, bet kā sods tev.
Bieži sieviete: bērni kā vārti. Tikšanās tiek atceltas pēdējā brīdī, bērniem stāsta, ka tētis viņus negrib, bāriņtiesa kļūst par skatuvi. Draudi ar nepatiesām apsūdzībām vai to izpilde.
Kopīgais: abi dzimumi dara abas lietas. Kritērijs paliek viens: vai rīcība ir bērnu labā vai kā ierocis pret otru vecāku.
Ir sievietes, kuras vajā ar tiesām, advokātiem un sūdzībām, tieši tāpat kā vīrieši.
Ir vīrieši, kuri pagriež bērnus pret māti, tieši tāpat kā sievietes.
Viss vienā tabulā
| Posms | Bieži vīrietis | Kas ir tas pats |
|---|---|---|
| Āķis | Glābējs, statuss, „es visu nokārtošu” | Tu jūties izvēlēta, viss notiek ātri |
| Mīlestības bombardēšana | Dāvanas, ceļojumi, liela nākotne | Pārāk daudz, pārāk ātri |
| Noniecināšana | Auksts nicinājums, izskats, vecums | Kritika par tevi kā cilvēku |
| Kontrole | Nauda, greizsirdība kā rūpes, iebiedēšana | Tava pasaule kļūst šaurāka |
| Fiziskie draudi | Dūre pa sienu, stāvēšana priekšā durvīs | Bailes, ka var būt vēl sliktāk |
| Izmešana | Jaunāka partnere, „vairs nemīlu” | Aukstums un vaina uz tevi |
| Hūverings | „Esmu mainījies”, lieli žesti | Viena ziņa atver durvis |
| Nomelnošana | Mierīgs „viņa ir nestabila” | Stāsts nonāk pie citiem pirms tevis |
| Pēc šķiršanās | Tiesas, advokāti, nauda | Sistēma un bērni kā ierocis |
| Posms | Bieži sieviete | Kas ir tas pats |
|---|---|---|
| Āķis | Apbrīna, „tu mani saproti kā neviens” | Tu jūties izvēlēts, viss notiek ātri |
| Mīlestības bombardēšana | Nemitīga tuvība, sekss, neaizstājamība | Pārāk daudz, pārāk ātri |
| Noniecināšana | „Tu neesi īsts vīrietis”, asaras un vētras | Kritika par tevi kā cilvēku |
| Kontrole | Vaina, garastāvoklis, draugi, sekss, provokācijas | Tava pasaule kļūst šaurāka |
| Fiziskie draudi | Priekšmeti, skrāpēšana, sitieni, kuriem netic | Bailes, ka var būt vēl sliktāk |
| Izmešana | Jauns partneris, tu izlikts ārā | Aukstums un vaina uz tevi |
| Hūverings | Asaras, krīzes, nostalģija | Viena ziņa atver durvis |
| Nomelnošana | Upura stāsts draugiem un skolā | Stāsts nonāk pie citiem pirms tevis |
| Pēc šķiršanās | Apsūdzību draudi, bērni kā vārti | Sistēma un bērni kā ierocis |
Kā tas izklausās
Viena frāze neko nepierāda. Tās pašas frāzes var pateikt nogurušā vai dusmīgā brīdī arī parasts cilvēks. Svarīgs ir tas, kas notiek pirms un pēc, un vai tas atkārtojas.
Kā tas izskatās
Mārtiņš un Elīna ir precējušies astoņus gadus, viņiem ir meita. Pie citām māmiņām Elīna ir sirsnīga un rūpīga. Mājās, ja Mārtiņš aizkavējas darbā, viņa trīs dienas ar viņu nerunā. Ja viņš mēģina runāt, viņa raud un saka, ka viņš ir „tāds pats kā viņas tēvs”. Pagājušajā mēnesī strīda laikā viņa iemeta viņam ar krūzi, pēc tam piezvanīja savai mātei un stāstīja, ka Mārtiņš kliedza tā, ka viņai bija bail. Kad Mārtiņš pieminēja šķiršanos, Elīna mierīgi pateica: „Meitu tu redzēsi tikai ar tiesas atļauju. Un es visiem izstāstīšu, kāds tu esi mājās.” Mārtiņš to nevienam nav stāstījis. Draugi domā, ka viņam „paveicās ar sievu”. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Šeit ir gandrīz viss „sievietes tērps”: klusēšanas sods (angl. silent treatment), asaras kā veids, kā apturēt sarunu, fiziska vardarbība, kurai neviens neticētu, bērns kā draudi, publisks „labas mātes” tēls un stāsts citiem pirms Mārtiņa. Mārtiņš klusē tieši tāpēc, ka visi šie tērpi ir izvēlēti tā, lai viņam neticētu.
Līga un Rihards ir kopā sešus gadus. Rihards ir uzņēmuma vadītājs, visi viņu ciena. Sākumā viņš piedāvāja, lai Līga pamet darbu, jo „tev vairs nevajadzēs sevi nomocīt”. Tagad Līgai ir karte ar limitu, un katru mēnesi viņa atskaitās par čekiem. Rihards viņu nekad nav sitis. Bet, kad viņš ir dusmīgs, viņš runā klusi, saplēš viņas lietas un reiz uz šosejas brauca 160 km stundā, kamēr Līga lūdza apstāties. Kad Līga pastāstīja māsai, māsa atbildēja: „Rihards? Viņš taču tevi uz rokām nēsā.” Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Šeit ir „vīrieša tērps”: glābēja āķis, finansiāla atkarība, iebiedēšana bez sitiena un publisks šarms, kura dēļ Līgai netic.
Mehānisms ir viens: kontrole, bailes, izolācija un stāsts, kurā vainīgais izskatās pēc labākā cilvēka telpā.
Normāli vai vardarbība?
Visas attiecības piedzīvo asaras, greizsirdību, strīdus par naudu un sarūgtinājumu pēc šķiršanās. Tas vēl nav vardarbība. Atšķirība ir tajā, kam tas kalpo un kas notiek tālāk.
Kāpēc vīrieši klusē un kāpēc sievietēm netic
Abiem ir sava siena, tikai no dažādiem ķieģeļiem.
Vīrieši klusē, jo „vīrietim nevar darīt pāri”. Jo ir kauns pateikt „mani sit sieva”. Jo draugi var pasmieties, un policists var paskatīties ar šaubām: tu taču esi divreiz lielāks. Jo daudzi baidās, ka tiesa automātiski nostāsies mātes pusē un bērnus viņš zaudēs. Jo viņam jau ir pateikts, ka, ja viņš kādam stāstīs, viņa pateiks, ka sit viņš. Un jo lielākā daļa materiālu par vardarbību ir rakstīti tā, it kā upuris vienmēr būtu sieviete. Vairāk: Vīrieši kā upuri un Zem tupeles no bailēm.
Sievietēm netic, ja vīrietis ir šarmants, veiksmīgs un publiski rūpīgs. „Viņš? Viņš taču ir tik jauks.” Ja viņš nekad nav sitis, apkārtējie saka, ka „tas taču nav nekas nopietns”. Ja sieviete ir nogurusi, raud un runā juceklīgi, bet viņš runā mierīgi, izskatās, ka problēma ir viņā. Un bieži viņai jau iepriekš ir piedēvēts „histēriskas” tēls. Ja ir fiziska vardarbība: Ja vīrs sit.
Ne tikai romantiskās attiecībās
Viendzimuma attiecībās
Divu vīriešu vai divu sieviešu pārī tērpi sajaucas. Tur nevar paslēpties aiz „vīrieša” un „sievietes” lomas, un tieši tāpēc apkārtējie bieži saka: „jūs abi esat vienādi, tas ir vienkārši strīds.” Nav vienādi, ja viens pastāvīgi kontrolē un otrs dzīvo bailēs. Klāt nāk vēl viens ierocis: draudi izstāstīt par tavu orientāciju ģimenei vai darbā (angl. outing). Sieviete var būt fiziski vardarbīga pret sievieti, un vīrietis var kontrolēt vīrieti ar asarām un vainu.
Māte un tēvs
Narcistiska māte biežāk kontrolē ar vainu, upuri un „viss tavā labā”: „es tev atdevu savu dzīvi”. Viņa var būt publiski ideāla māte un mājās auksta vai apvainota. Viņa var padarīt dēlu par savu „mazo vīrieti” un meitu par sāncensi.
Narcistisks tēvs biežāk kontrolē ar prasībām, sasniegumiem un bailēm: bērna vērtība ir atzīmes, sports, paklausība. Publiski viņš var būt lepns tētis, kas visiem stāsta par bērna uzvarām, mājās kritiķis, kuram nekas nav gana labs.
Abi varViņa varViņš var izvēlēties vienu bērnu par „zelta bērnu” un citu par grēkāzi. Tas ir tas pats mehānisms: bērns kalpo vecāka tēlam.
Māsa un brālis
Starp māsām kontrole biežāk ir sociāla: kam mamma tic, kurš ir „ģimenes melnā avs”, kas tiek pateikts par tevi ģimenes čatā. Bet ir arī māsas, kuras draud un dominē atklāti.
Brālis biežāk dominē atklāti: nauda, mantojums, fiziska pārākuma demonstrēšana bērnībā un „es esmu vecākais” pieaugušā vecumā. Bet ir arī brāļi, kuri intrigē un kontrolē caur to, ko stāsta ģimenei.
Priekšniece un priekšnieks
Vadītājs vīrietis biežāk pazemo atklāti: kliedz sapulcē, piesavinās tavas idejas, draud ar atlaišanu.
Vadītāja sieviete biežāk izmanto izstumšanu: tev „aizmirst” pateikt par sapulci, par tevi runā ar kolēģiem, uzslavē visus, izņemot tevi.
Abi var būt šarmantiViņa var būt šarmantaViņš var būt šarmants ar augstāku vadību. Kritērijs ir tas pats: vai tas atkārtojas, vai tas vērsts pret vienu un vai tevi tas padara mazāku.
Vīramāte, sievasmāte un citi radi
Vīramāte vai sievasmāte biežāk kontrolē caur ģimenes attiecībām: kurš ir „labā vedekla” vai „labais znots”, ko viņa stāsta tavam partnerim par tevi un kāpēc svētki var notikt tikai pie viņas. Tu dzirdi „es tikai gribu palīdzēt”, bet pēc katras viņas vizītes jūs ar partneri strīdaties.
Vīratēvs vai sievastēvs biežāk kontrolē caur naudu un statusu: aizdevums mājai, kas nāk komplektā ar tiesībām izlemt, kā jūs dzīvojat, un „joki” pie galda par to, ka viņa bērns „varēja atrast labāku”.
Kritērijs tas pats: vai tas atkārtojas, vai tas vienmēr ir vērsts pret tevi un vai pēc katras tikšanās tava ģimene ir tālāk no tevis.
Draudzene un draugs
Narcistiska draudzene biežāk kontrolē caur tuvību un kopīgo loku: tu esi „labākais cilvēks viņas dzīvē”, kamēr klausies un palīdzi, bet, kad atbalsts vajadzīgs tev, viņa pazūd. Ja tu reiz atsakies, kopīgie draugi jau nākamajā dienā zina viņas versiju.
Narcistisks draugs biežāk dominē atklāti: vienmēr ir centrā, kompānijas priekšā tevi izsmej „pa jokam”, aizņemas naudu un aizmirst atdot, un apvainojas, ja tu to piemini.
Grupas vadītāja un vadītājs
Grupas vadītāja – draudzē, kustībā, vecāku komitejā vai tiešsaistes kopienā – biežāk valda caur piederību: viņa izlemj, kurš ir „savējais”, un tas, kurš uzdod neērtus jautājumus, klusi paliek ārpusē.
Grupas vadītājs biežāk valda caur autoritāti un bailēm: viņa vārds ir likums, šaubas tiek nosauktas par nodevību, un publiska kaunināšana kalpo kā brīdinājums pārējiem.
Kritērijs tas pats: vai aiziet var brīvi, vai jautājumi ir atļauti un vai grupā tev paliek vairāk vai mazāk sevis.
Stereotipu slazdi
„Traka bijusī” un „traks bijušais”. Šo stāstu stāsta abi dzimumi. Bieži tieši tas, kurš dara pāri, pirmais stāsta, ka iepriekšējais partneris bija „traks”. Kad jauns cilvēks dzird, ka visi bijušie bija briesmīgi, tas ir iemesls pajautāt: kāpēc visi, un kas viņiem notika?
„Sievietes nevar būt narcistiskas.” Var. Pētījumi rāda nelielu vidējo atšķirību skaļajā narcismā un nekādu skaidru atšķirību klusajā. Sieviešu narcisms biežāk izskatās pēc upura lomas, „svētas” mātes vai draudzenes, kura visiem palīdz, bet mājās ir auksta. Pēdējo sauc par kopienas narcismu (angl. communal narcissism).
„Vīrietis vienmēr ir varmāka.” Nē. Ja policists, ārsts vai bāriņtiesa automātiski pieņem, ka vardarbīgs ir fiziski lielākais, cilvēks, kurš prot provocēt un raudāt pareizajā brīdī, var izmantot sistēmu pret īsto upuri. Tas nāk par ļaunu arī sievietēm upurēm, jo liek visu vērtēt pēc dzimuma, nevis pēc faktiem.
„Viņš ir tik veiksmīgs un cienīts, viņš nevarētu.” Statuss, nauda un labs vārds sabiedrībā nav pretstats vardarbībai. Bieži tieši tie palīdz to noslēpt: cilvēkam ar statusu tic policija, kolēģi un tiesa, un sieviete, kura runā pretī, izskatās „histēriska”.
„Greizsirdība nozīmē, ka viņš mīl.” Greizsirdība, kas nozīmē telefona pārbaudes, atrašanās vietas pieprasīšanu un draugu aizliegšanu, nav mīlestības mērs. Tā ir kontrole, kas pasniegta kā jūtas.
„Ja viņa raud, viņa ir upuris. Ja viņš ir mierīgs, viņš ir saprātīgais.” Asaras un miers neko nepierāda. Raudāt var arī tas, kurš kontrolē, un mierīgs var būt tas, kurš biedē.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu pirms katras sarunas izdomā, kā pateikt tā, lai otrs neuzsprāgtu vai nesāktu raudāt?
- Vai tev ir bail, ka, ja tu aiziesi, tev neticēs, jo otrs ir tik „jauks” vai tik „trausls”?
- Vai tev ir pieejama sava nauda, savi draugi un savs laiks bez atskaitīšanās?
- Vai par tevi citiem ir stāstīts kaut kas, ko tu uzzināji tikai vēlāk?
- Vai tu esi sācis vai sākusisācissākusi ticēt, ka problēma ir tavās dusmās, tavās jūtās vai tavā prātā?
- Vai tev liekas, ka tavā situācijā „tā nevar būt”, jo tu esi vīrietis, jo viņš nekad nav sitis, jo viņa ir sievietejo tu esi vīrietis, jo viņa ir sievietejo viņš nekad nav sitis?
Ko tu vari darīt
- Aizmirsti uz brīdi par dzimumu. Apraksti sev uzvedību bez vārdiem „vīrietis” un „sieviete”: kas notiek, cik bieži, kam tas nāk par labu, kā tu pēc tam jūties.
- Pieraksti. Datums, kas notika, kas tika pateikts, liecinieki. Glabā to vietā, kurai otrs nevar piekļūt. Tas palīdz gan tev pašam vai pašaipašampašai, gan policijā un tiesā.
- Neatbildi ar spēku. Ja jūti, ka provokācija tuvojas, ej prom. Ja tev neļauj iziet vai draud briesmas, zvani 112.
- Pastāsti vienam cilvēkam. Tādam, kurš tev tic. Ja tāda nav, 116 123 (visu diennakti, bez maksas, latviešu, krievu, angļu valodā) vai 116 006 (noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā).
- Zini savas tiesības. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tas attiecas uz ikvienu neatkarīgi no dzimuma.
- Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību un traumu. Bīstamais padoms ir „izrunājiet to”, „abi esat vainīgi”, pāru terapija ar cilvēku, kurš dara pāri. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā kā ar parastu cilvēku, un kopīga sesija var palielināt risku. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādīt? Vai pazīst vārdus gāzlaitings (angl. gaslighting) un traumatiskā saikne (angl. trauma bond)? Vai neuzspiež „salabšanu”? Vai nopietni uztver vardarbību no sievietes un vardarbību bez sitieniemvardarbību no sievietesvardarbību bez sitieniem? Ja pēc sesijas jūties vēl vairāk apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Viņa runā par abu dzimumu narcistiskiem cilvēkiem. Materiāli ir angļu valodā.
Mīti
Iedziļinies
- Vīrieši kā upuri — kad pāri dara sieva, partnere vai māte
- Zem tupeles no bailēm — kā bailes tikt pamestam kļūst par pavadu
- Ja vīrs sit — kas darāms tagad
- Grandiozais narcisms un Slēptais narcisms
- Reaktīvā vardarbība — kad tavu reakciju izmanto pret tevi
- Nomelnošanas kampaņa
- Cikls no sākuma līdz beigām
- Sirēnas, Narciss un Kleopatra — kā vēsture uzbūvēja „fatālās sievietes” un „varoņa” tēlus
Saistīts
Avoti
- Grijalva, E., Newman, D. A., Tay, L., Donnellan, M. B., Harms, P. D., Robins, R. W., & Yan, T. (2015). Gender differences in narcissism: A meta-analytic review. Psychological Bulletin, 141(2), 261–310.
- Hines, D. A., & Douglas, E. M. (2010). Intimate terrorism by women towards men: does it exist? Journal of Aggression, Conflict and Peace Research, 2(3), 36–56.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
- Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).