Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Psihopāts vai psihopāte: kurus viņi izvēlas, ko piedzīvo upuris un kā sevi pasargāt

Cilvēks ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm izvēlas nevis apbrīnotāju, bet noderīgu cilvēku: kādu ar naudu, mājokli, reputāciju vai piekļuvi, kādu uzticīgu un labsirdīgu, kurš tic paskaidrojumiem, vai kādu dzīves pārejas brīdī, kad trūkst spēka un atbalsta. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar augstākiem psihopātijas rādītājiem pat pēc gaitas precīzāk nolasa, kurš ir ievainojams. Gandrīz nekad viņi neizvēlas vērīgus cilvēkus, kuri pārbauda faktus, cilvēkus ar ciešu, iesaistītu loku un cilvēkus, no kuriem nav ko paņemt. Upuris iziet ceļu no „dvēseles radinieka” līdz „vai kaut kas no tā bija īsts?”, un bieži paliek ar parādiem, bailēm un melu atstātām sekām. Tāpēc: nekonfrontē, neatklāj, ko tu zini, pieraksti klusi un aizej pēc plāna.

Klausīties

Īsumā

  • Psihopātija (angl. psychopathy) nav DSM diagnoze, bet pētnieku jēdziens, ko mēra ar Heira PCL-R. „Primārais” psihopāts ir mierīgs, bezbailīgs un plāno; viņam nevajag tavu apbrīnu kā narcistam, viņam vajag tavu noderību. Pētījumi rāda, ka šādi cilvēki labi nolasa ievainojamību, arī pēc gaitas un ķermeņa valodas.
  • Posmi: izpēte un spoguļošana, „dvēseles radinieks”, ievilkšana un izmantošana, maskas slīdēšana, pēkšņa, auksta izmešana un pēc tam nomelnošana vai pilnīga vienaldzība. Katrā posmā tava pieredze ir pretēja normālām attiecībām, un beigās visbiežāk paliek jautājums „vai kaut kas bija īsts?”.
  • Drošība pirmajā vietā: nekonfrontē, neatklāj, ko tu zini, pieraksti un glabā kopijas ārpus viņa piekļuves, sargā naudu un dokumentus, aizej pēc plāna. 112 briesmās, 110 policija, 116 006 cietušajiem, 116 123 krīzē.

Ja tev draud briesmas tieši tagad, zvani 112. Šo lapu var izlasīt vēlāk. Ja otrs var redzēt tavu telefonu vai datoru, vispirms izlasi Droša lietošana.

Šī nodarbība ir daļa no sērijas Kurus viņi izvēlas. Tā ir par cilvēku ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm un par tevi: kāpēc tieši tu, kā tas notika posmu pa posmam, kā tas atšķiras no normālām attiecībām, un ko darīt, lai izietu droši. Šis ir tips, kur drošība ir svarīgāka par visu pārējo, tāpēc drošības sadaļa ir garāka nekā citur.

Kas ir psihopāts

Vārdu „psihopāts” ikdienā lieto kā lamuvārdu. Psiholoģijā tas nozīmē ko daudz konkrētāku: cilvēku, kuram ļoti vāji darbojas tas, kas parastu cilvēku apstādina — vainas apziņa, kauns, līdzjūtība un bailes no sekām. Angliski to sauc psychopathy. Pilns skaidrojums ir termina lapā Psihopātija. Šeit īsi tas, kas vajadzīgs, lai saprastu, kāpēc viņš vai viņaviņaviņš izvēlējās tevi.

Ko saka zinātne, godīgi

  • Tā nav oficiāla diagnoze. Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmatā DSM-5-TR psihopātijas nav. Tuvākā oficiālā diagnoze ir antisociāli personības traucējumi (angl. antisocial personality disorder, ASPD). Tie galvenokārt apraksta uzvedību: likumu pārkāpšanu, meļošanu, bezatbildību. Psihopātija apraksta arī jūtu pusi: seklumu, šarmu, nožēlas trūkumu.
  • Tas ir pētnieku jēdziens. To mēra ar kanādiešu psihologa Roberta Heira (Robert Hare) PCL-R (angl. Psychopathy Checklist–Revised). To aizpilda apmācīts speciālists pēc garas intervijas un dokumentu izpētes. Interneta testi nav PCL-R.
  • Pārklāšanās ar ASPD ir nevienmērīga. Heirs rakstīja, ka lielākā daļa cilvēku ar augstiem PCL-R rādītājiem atbilst arī ASPD kritērijiem, bet lielākā daļa cilvēku ar ASPD nav psihopāti šaurā nozīmē. ASPD ir plašāks, psihopātija ir šaurāka un aukstāka.
  • Tas ir spektrs. Nav „psihopāts vai nav”. Ir vairāk vai mazāk izteiktas iezīmes. Lielākā daļa cilvēku ar šādām iezīmēm nav vardarbīgi noziedznieki. Viņi strādā, veido ģimenes, vada uzņēmumus.
  • Tas nav bieži. Lielā Lielbritānijas mājsaimniecību pētījumā (Coid un kolēģi, 2009) pēc PCL-R skrīninga versijas psihopātijas līmenim atbilda mazāk nekā viens procents cilvēku. Aplēses dažādos pētījumos atšķiras. Tāpēc ne katrs manipulators ir psihopāts, un tu vari nekad tādu nesatikt.
  • Vīrieši un sievietes. Augstus rādītājus biežāk atrod vīriešiem, bet psihopātiskas sievietes ir. Pētnieki domā, ka sievietēm tas var izpausties citādi: vairāk caur attiecībām, manipulāciju, seksualitāti un žēlumu nekā caur atklātu agresiju. Šis jautājums vēl tiek pētīts.

Primārais un sekundārais

Jau 1941. gadā psihiatrs Bendžamins Karpmans (Benjamin Karpman) ierosināja nošķirt divus tipus. Vēlāki pētījumi (Skīma un kolēģi, 2007) to apstiprināja:

  • Primārais psihopāts (par to ir šī nodarbība): mierīgs, bezbailīgs, ar zemu trauksmi, plāno, nevis sprāgst. Iekšēji viņam gandrīz nav bremžu jau no paša sākuma.
  • Sekundārais psihopāts, ko sadzīvē bieži sauc par sociopātu: impulsīvs, „karsts”, ar augstu trauksmi un dusmām, bieži ar smagu pagātni. Par šo tipu ir atsevišķa nodarbība Sociopāts.

Pētnieki Kristofers Patriks un kolēģi (2009) psihopātiju apraksta ar trim daļām: bezbailība (angl. boldness: miers, pašpārliecība, bailes no sekām gandrīz nav), nežēlība (angl. meanness: vienaldzība pret citu sāpēm, izmantošana) un nebremzētība (angl. disinhibition: impulsivitāte). Primārajam psihopātam pirmās divas ir spēcīgas, trešā var būt vāja. Tieši tāpēc viņš ir tik bīstams: viņš nesprāgst, viņš gaida.

Galvenais mehānisms: empātijai ir divas daļas

Viena daļa ir saprast, ko otrs jūt (angl. cognitive empathy). Otra ir līdzjust, pašam sajust daļu no otra sāpēm (angl. emotional empathy). Cilvēkam ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm pirmā var strādāt ļoti labi, otrā gandrīz nemaz. Viņš vai viņaViņaViņš precīzi saprot, kas tev sāp, un tieši tāpēc zina, kur spiest. Sīkāk: Kognitīvā un emocionālā empātija.

Amerikāņu psihiatrs Hervijs Kleklijs (Hervey Cleckley) 1941. gadā savu grāmatu nosauca „The Mask of Sanity” („Veselā saprāta maska”). No ārpuses cilvēks izskatās normāls, pat burvīgs. Tieši tā ir maska.

Salīdzinājumā ar tuvākajiem tipiem

Atklātais narcists Psihopāts (primārais) Sociopāts (sekundārais)
Ko no tevis vajag Apbrīnu, statusu, skatuvi Noderību: naudu, mājokli, piesegu, izklaidi Glābšanu, naudu, drāmu
Kad tu viņu kritizē Aizvainojums un dusmas Vienaldzība vai auksts aprēķins Sprādziens
Kā beidzas Skaļi, ar stāstu par tevi Pēkšņi, auksti, it kā tevis nekad nebūtu bijis Haotiski, ar strīdiem
Kas ir bīstamākais Dusmas un nomelnošana Plānota atriebība, krāpšana, meli, kas turpinās Impulsīva vardarbība

Tas ir rupjš orientieris, nevis kaste. Cilvēkā var sajaukties vairāku tipu iezīmes. Ja narcismu papildina apzināta nežēlība, runā par ļaundabīgo narcismu. Visus trīs — narcismu, psihopātiju un makiavellismu — pētnieki Delrojs Paulhuss un Kevins Viljamss (2002) nosauca par tumšo triādi (angl. Dark Triad). Sīkāk: Tumšā triāde.

Kurus viņi izvēlas un kāpēc

Narcistam tu esi spogulis. Psihopātam tu esi resurss. Viņam nevajag, lai tu viņu apbrīno. Viņam vajag, lai no tevis var kaut ko dabūt, un lai to var dabūt ar vismazāko risku. Tipiski tas ir kas no šī:

  • Nauda un mājoklis. Dzīvoklis, alga, uzkrājumi, kredītspēja, cilvēks, uz kura vārda var ņemt kredītu.
  • Piesegs. Cienījams partneris, „normāla ģimene” fotogrāfijās, kas padara viņu neredzamu. Kurš gan tur aizdomās cilvēku ar tik jauku sievu vai vīru?
  • Piekļuve. Tavs darbs, tavi kontakti, tava uzticība priekšniekam, tava paraksta tiesība.
  • Saviļņojums. Spēle, iekarošana, risks. Dažreiz cilvēks tiek izvēlēts tāpēc, ka viņu ir grūti dabūt. Kad spēle ir uzvarēta, interese beidzas.
  • Projekts. Cilvēks, kuru var pārveidot, izolēt un vadīt, un vērot, cik tālu var aiziet.

Plašāk par to, kā manipulatīvi cilvēki izvēlas un kādas brūces viņi izmanto: Kā viņi izvēlas upurus un Brūces un āķi.

Kā viņi nolasa ievainojamību: pētījumi par gaitu

Šis ir viens no retajiem jautājumiem, kur ir tieši pētījumi. Tie ir mazi, laboratorijā veikti, un tos jālasa uzmanīgi. Bet tie parāda kaut ko svarīgu.

  • Grayson un Stein (1981). Cietumā sēdošiem vīriešiem, kuri bija notiesāti par vardarbīgiem noziegumiem, rādīja video ar cilvēkiem, kas iet pa ielu, un jautāja, kuram viņi uzbruktu. Viņu izvēles bija pārsteidzoši vienādas, un tās bija saistītas ar gaitu: soļa garumu, to, kā ķermenis kustas, vai kustība ir vienota vai „saraustīta”.
  • Wheeler, Book un Costello (2009). Studentiem rādīja īsus video ar cilvēkiem, kas iet. Tie, kuriem bija augstāki psihopātijas rādītāji, precīzāk uzminēja, kuri no gājējiem agrāk jau bija piedzīvojuši vardarbību.
  • Book, Costello un Camilleri (2013). Līdzīgs pētījums ar notiesātiem vīriešiem. Augstāki psihopātijas rādītāji, it īpaši tā daļa, kas saistīta ar aukstumu un manipulāciju, bija saistīti ar precīzāku ievainojamības nolasīšanu, un šie vīrieši biežāk paši nosauca gaitu kā to, pēc kā viņi spriež.

Ko tas nozīmē tev. Cilvēks ar psihopātiskām iezīmēm bieži ir labs cilvēku lasītājs. Viņš pamana nogurumu, bēdas, vientulību, vēlmi izpatikt, vilcināšanos pateikt „nē”. Tas redzams ne tikai sarunā, bet arī ķermenī: kā tu ej, kā tu sēdi, kā tu atvainojies. Visbiežāk tas nav par to, kāds tu esi cilvēks, bet par to, kādā dzīves brīdī tu esi. Bēdās, slimībā, pēc šķiršanās vai pēc gadiem vardarbībā jebkurš staigā citādi.

Ko tas nenozīmē. Tas nenozīmē, ka tu „staigāji kā upuris” un tāpēc esi vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga. Efekti pētījumos ir mēreni, un neviens nevar „noiet” sev drošību. Atbildība par izmantošanu ir tikai tam, kurš izmanto. Šos pētījumus mēs stāstām tāpēc, lai tu saprastu: tevi neizvēlējās nejauši, un tevi neizvēlējās tāpēc, ka tu esi dumjš vai dumjadumjšdumja. Tevi izvēlējās cilvēks, kurš prot redzēt, kad kādam ir grūti.

Kādus cilvēkus viņi izvēlas visbiežāk

1. Uzticīgais un labsirdīgais. Cilvēks, kurš tic, ka katrā ir kaut kas labs, kurš dod otru iespēju, kurš negrib aizvainot ar aizdomām. Bieži cilvēki no palīdzošām profesijām: medmāsas, skolotāji, sociālie darbinieki, psihologi. Viņu līdzjūtība ir īsta, un tieši to izmanto žēluma spēle (angl. pity play): stāsts par briesmīgu bērnību, slimību vai „trako bijušo” tieši tad, kad tev rodas šaubas.

Līga, 38 gadi, medmāsa no Jelgavas, iepazinās ar Valdi, kurš stāstīja, ka viņa bijusī sieva viņam „atņēma visu” un neļauj redzēt dēlu. Līga palīdzēja ar advokāta naudu. Pēc gada viņa uzzināja, ka dēla nav un bijusī sieva dzīvo Anglijā ar tiesas aizliegumu viņam tuvoties. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Jānis, 42 gadi, skolotājs no Liepājas, iepazinās ar Eviju, kura stāstīja par vardarbīgu bijušo un par to, ka „vīrieši viņai vienmēr darījuši pāri”. Jānis gribēja būt tas, kurš nedarīs. Pēc diviem gadiem viņam bija trīs ātrie kredīti, kurus viņš nebija ņēmis, un draugi, kuriem Evija stāstīja, ka Jānis „kļūst agresīvs, kad iedzer”. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

2. Cilvēks pārejas brīdī. Pēc šķiršanās, pēc tuvinieka nāves, pēc pārcelšanās, slimībā, vientulībā vecumā. Kad nav spēka, kad trūkst cilvēku apkārt, kad gribas, lai kāds vienkārši ir blakus. Īpaši bīstami, ja tev ir īpašums, un nav ciešu radu, kuri seko līdzi.

Rasma, 58 gadi, atraitne ar dzīvokli Rīgā, satika Aivaru iepazīšanās vietnē. Viņš bija uzmanīgs, laboja krānu, veda uz teātri. Pēc pusgada viņš ierosināja „kopīgu biznesu” un ķīlu uz dzīvokļa. Rasmas meita pamanīja papīrus tikai pēdējā brīdī. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Guntis, 62 gadi, atraitnis no Cēsīm, satika Alisi, kura bija divdesmit gadus jaunāka un „nekad nebija satikusi tik gudru vīrieti”. Pēc gada Alise pārvaldīja viņa kontus, viņa bērni vairs netika aicināti, un Guntis parakstīja pilnvaru, kuru nebija izlasījis. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

3. Cilvēks ar resursiem un labu vārdu. Ārsts, uzņēmējs, cienījams kolēģis. Tas dod gan naudu, gan piesegu: šāda partnera vai partneres blakus psihopāts izskatās uzticams.

Piemērs. Kristīne, zobārste ar savu praksi. Normunds pēc gada kopā ir „prakses vadītājs”, pārvalda kontus un stāsta pacientiem, ka „bez viņa Kristīne sen būtu bankrotējusi”.

Piemērs. Mārcis, autoservisa īpašnieks. Diāna pēc gada kopā kārto viņa grāmatvedību. Pēc diviem gadiem nodokļu iestāde jautā Mārcim par summām, par kurām viņš neko nezina.

4. Izaicinājums. Cilvēks, kuru ir grūti iegūt: precēts, ļoti principiāls, augsta statusa, „nepieejams”. Primārajam psihopātam iekarošana ir spēle un saviļņojums. Pēc uzvaras cilvēks bieži tiek nomests ātrāk nekā citi, jo spēle ir beigusies. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži upuri pēc tam saka: „Tas cilvēks mani aizveda no laulības un pēc trim mēnešiem pazuda.”

5. Lojālais darbinieks. Darbā psihopātiski cilvēki izvēlas spējīgus, uzticīgus kolēģus, kuri dara darbu un neprasa atzinību, un „aizstāvjus” — tos, kuri citu priekšā viņu aizstāvēs. Sīkāk sadaļā par darbu zemāk.

Kāpēc tieši tie? Visus vieno viens: ar tevi ir viegli un izdevīgi. Tev ir kaut kas, ko paņemt, un tev ir grūti pamanīt, ka ņem, vai grūti pateikt „nē”.

Kurus viņi gandrīz nekad neizvēlas

Vispirms svarīgākais: izvēlēts var tikt jebkurš cilvēks, kad dzīve viņu nogāž. Arī policisti, psihologi un juristi. Tas nav saraksts ar „gudriem” cilvēkiem. Tas ir saraksts ar īpašībām un apstākļiem, kas psihopātiskam cilvēkam padara tevi par sliktu ieguldījumu: pārāk riskantu, pārāk garlaicīgu vai pārāk tukšu. Daudzas no tām var izaudzēt.

  • Ļoti vērīgi cilvēki, kuri pārbauda faktus. Cilvēks, kurš atceras, ka stāsts pagājušajā mēnesī bija citāds, un mierīgi pajautā. Kurš vēlas redzēt dokumentu, nevis dzirdēt stāstu. Melis, kura spēks ir stāsti, no šāda cilvēka izvairās.
  • Cilvēki ar ciešu, iesaistītu loku. Draugi un radi, kuri runā cits ar citu, nevis tikai ar tevi. Brālis, kurš jautā, kāpēc tev pēkšņi vajag aizņemties. Kad cilvēki salīdzina stāstus, meli izjūk.
  • Cilvēki, no kuriem nav ko paņemt. Nav naudas, nav mājokļa, nav statusa, nav piekļuves, nav izklaides vērtības. Tas nav pārmetums, tas ir aprēķins.
  • Cilvēki, kuri ir bīstamāki par viņiem vai kuriem ir spēcīgi aizstāvji. Ietekmīga ģimene, labi juristi, kontakti, cilvēki, kuri paši nebaidās no konfliktiem un sekām. Primārais psihopāts rēķina risku.
  • Cilvēki, kuri nereaģē uz žēlumu ar vainu. „Man ļoti žēl, ka tev ir grūti. Naudu es neaizdodu.” Bez garas taisnošanās. Žēluma spēle atsitas pret sienu.
  • Cilvēki, kuri nesteidzas. Kuri nepārvācas kopā pēc mēneša, nejauc naudu pirmajā gadā, neparaksta neko, ko nav izlasījuši. Laiks ir maskas ienaidnieks: pēc gada ir grūti uzturēt visus melus.
  • Cilvēki, kuri nereaģē emocionāli. Mierīgi, garlaicīgi, bez drāmas. Tādā cilvēkā nav ar ko spēlēties.

Ja pēc šī saraksta tev šķiet „es biju tieši otrādi”, atceries: tā bija tava dzīve tajā brīdī. Tas nav vaina. Tā ir informācija nākotnei.

Kas notiek ar tevi: posms pa posmam

Laiki zemāk ir tipiski diapazoni no daudziem stāstiem, nevis likums. Primārajam psihopātam viss var notikt daudz ātrāk nekā narcistam, dažreiz dažos mēnešos, vai daudz lēnāk, ja resurss ir liels un piesegs vērtīgs. Katram posmam ir divas kolonnas: kā tu jūties ar šādu cilvēku un kā tas pats posms jūtas normālās attiecībās.

1. Izpēte un spoguļošana (dienas līdz dažas nedēļas)

Pirmās tikšanās ir pārsteidzoši vieglas. Otrs ir mierīgs, uzmanīgs, jautā daudz un klausās vēl vairāk. Drīz izrādās, ka jums ir tik daudz kopīga: tā pati mūzika, tie paši sapņi, tās pašas brūces. To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring): otrs atspoguļo tavas vērtības, gaumi un sāpes, lai tu justos beidzot saprasts. Tas ir izpētes laiks. Katra tava atklātība ir informācija.

Ar šādu cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis Dīvains miers un „mājas” sajūta ļoti ātri Patīkams satraukums, arī neveiklība
Domas „Neviens mani tā nav sapratis” „Mums ir daudz kopīga, un ir arī atšķirīgais”
Ko tu stāsti Pēc divām nedēļām — visu: bērnību, naudu, bailes Atklātība aug pakāpeniski, abos virzienos
Ko tu zini par otru Daudz stāstu, maz pārbaudāmu faktu Tu satiec viņa draugus, redzi viņa dzīvi
Pašvērtējums Pacelts: beidzot kāds redz tevi īsto Tu jūties labi, bet tavs „es” nav atkarīgs no otra
Tavas domas trešajā nedēļā, pēc vakara, kad tu pirmo reizi kādam izstāstīji par savu tēvu un otrs klausījās, nepārtraucot.
„Kā var būt, ka svešs cilvēks mani saprot labāk par visiem, kurus pazīstu divdesmit gadus?”

Tā var būt arī īsta tuvība. Pazīme ir cita: vai atklātība ir abos virzienos, un vai to, ko otrs stāsta par sevi, var kaut kur redzēt dzīvē — draugos, darbā, dokumentos.

2. „Dvēseles radinieks” (nedēļas līdz dažiem mēnešiem)

Ātra tuvība, nākotnes plāni, „es nekad nevienu tā neesmu mīlējis” vai „mīlējusi”. Tas var izskatīties pēc mīlestības bombardēšanas (angl. love bombing), bet bieži tā ir klusāka un precīzāka nekā narcistam: nevis ziedi visa biroja priekšā, bet tieši tas, kā tev vienmēr trūka. Bieži parādās stāsts par „trako bijušo”, un parādās pirmā mazā lūgšana: aizdot, galvot, palīdzēt ar dokumentu.

Ar šādu cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis Viegls reibums, bet arī pirmās nelielas, nesaprotamas trauksmes Prieks, miegs un ēšana normāli
Domas „Tas ir liktenis”, pirmās pretrunas tiek attaisnotas Tu pamani pretrunas un pajautā
Draugi Otrs „vēl nav gatavs” iepazīties ar taviem draugiem, vai ļoti apbur viņus Jūs pamazām iepazīstat viens otra cilvēkus
Nauda Pirmā „pagaidu” palīdzība, kas netiek atdota Nauda sākumā ir katram sava
Pašvērtējums Tev saka, ka esi „īpašs cilvēks”, bet tikai otra acīs Tev ir laba sajūta par sevi, arī bez otra
Tavas domas otrajā mēnesī, kad otrs lūdz aizdot 1500 eiro līdz nākamajai nedēļai, jo „banka iesaldēja kontu”.
„Būtu neglīti prasīt papīrus. Mēs taču esam tuvi. Un otrs tik ļoti kaunējās lūgt.”

3. Ievilkšana un izmantošana (mēneši līdz gadi)

Kopā dzīvošana, kopīga nauda, kredīti, pilnvaras, uzņēmums, dokumenti. Tavi cilvēki pamazām attālinās: vieni ir „pret mums”, citi vienkārši pazūd. Stāsti sāk nesakrist, bet katram ir paskaidrojums. Lietas pazūd, nauda pazūd, laiks pazūd. Tava dzīve arvien vairāk ir atkarīga no viena cilvēka. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse) un izolāciju (angl. isolation).

Ar šādu cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis Pastāvīga zema trauksme, kuru tu nevari izskaidrot Mierīgs pamats, pat ja dzīve ir smaga
Miegs Pamosties naktī un rēķini naudu vai pārspēlē stāstus Guli, jo nav noslēpumu
Domas „Es laikam kaut ko nepareizi saprotu” Ja kaut kas nesakrīt, jūs to izrunājat
Draugi Mazāk un mazāk, ar tiem, kuri paliek, tev ir kauns runāt Draugi paliek, partneris viņus ciena
Nauda Tu nezini, cik ir uz tava vārda Abi zina, kas notiek ar kopīgo naudu
Darbs Otrs „palīdz” tavā darbā vai tu strādā otra biznesā Darbs ir tavs, un tev ir sava vieta
Tavas domas otrajā gadā, kad tu bankas izrakstā ieraugi maksājumu, par kuru tu neko nezini, un pirms jautāšanas jau domā, kā to pateikt.
„Noteikti ir kāds paskaidrojums. Ja es jautāšu, būs kā pagājušoreiz — es jutīšos kā slikts cilvēks, kurš visu kontrolē.”

Starp slikto ir arī normāls: vakars bez meliem, kopīgs brauciens, laipnība. Tas tevi tur. Nekādas dāvanas nav vajadzīgas: pēc nedēļas neziņas pat viens mierīgs vakars ir atvieglojums, un atvieglojums piesaista. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond).

4. Maska slīd (jebkurā brīdī, kad no tevis vairs nav tik daudz labuma vai tu sāc redzēt)

Kad resurss ir iztukšots, kad parādās jauns, interesantāks, vai kad tu sāc jautāt, maska slīd. Tas neizskatās pēc narcista dusmām. Tas izskatās pēc aukstuma. Pieķerts melos, šāds cilvēks nesamulst: „Nu un?” Nežēlība parādās it kā garāmejot, dažreiz kā izklaide. Dažreiz otra dzīve: cits partneris, cita pilsēta, cits vārds. Kad tu gribi aiziet, var parādīties asaras un žēluma stāsts, un nākamajā dienā atkal ledus.

Ar šādu cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis Bailes, kuras tu nevari nosaukt, sastingums, slimo Strīdā ir dusmas vai skumjas, bet ne bailes no otra
Domas „Kas ir šis cilvēks? Es viņu nepazīstu” „Mēs strīdamies, bet es zinu, kas viņš ir”
Kas notiek pēc melu atklāšanas Nav kauna, ir jauns stāsts vai uzbrukums tev Kauns, atvainošanās, labošana
Pašvērtējums „Kā es to neredzēju?” Vilšanās par notikumu, ne par sevi
Drošība Tu sāc slēpt, ka zini Tu vari runāt atklāti un nebaidīties
Tu atklāj melus par darbuTu uzzini, ka partneris pusgadu stāstīja par darbu, kura nav, un nauda nāca no kredītiem uz tava vārda.
Normāli„Man ir ļoti kauns. Man bija bail, ka tu aiziesi. Te ir visi papīri, rīt iešu uz banku kopā ar tevi.”
Meli ir smagi, bet cilvēks kaunas, parāda visu un uzņemas atbildību. Uzticība nav automātiski atgūta, bet tā var sākt atgriezties.
Vardarbība„Nu un? Tu taču pati parakstīji. Pieaugušai sievietei vajadzētu lasīt, ko paraksta.” (Mierīgi, nesamulstot, un nākamajā nedēļā viņš pazūd uz trim dienām.)
Nav kauna, nav labošanas, ir vainas pārlikšana uz tevi. Miers šādā brīdī nav nevainības zīme. Tas ir bremžu trūkums.
Tu jautā par pazudušo nauduNo jūsu kopīgā uzkrājuma konta ir pazuduši 4000 eiro. Tu mierīgi pajautā partnerei, kur tie ir.
Normāli„Piedod, man vajadzēja pateikt. Es samaksāju mammas parādu, man bija kauns. Parādīšu izrakstu, un izdomāsim, kā to atmaksāt.”
Viņa kļūdījās, bet atzīst, paskaidro un piedāvā labot. Tas ir cilvēks, kurš jūt, ka nodarīja tev pāri.
Vardarbība„Tu mani kontrolē? Varbūt tev vajag pārbaudīt arī manu telefonu?” (Pēc stundas, asarās:) „Tu nezini, ko es pārdzīvoju bērnībā. Tu esi vienīgais, kas man ir.”
Vispirms uzbrukums, tad žēluma spēle. Naudu tu vairs neredzēsi, un sarunas temats ir pārvērsts par tavu nežēlību.

5. Izmešana (pēkšņi, auksti, pilnīgi)

Izmešana (angl. discard) primārajam psihopātam bieži ir pārsteidzoši klusa. Vienā dienā otrs vienkārši ir prom: ar mantām, ar naudu, dažreiz ar tavu mašīnu. Telefons vairs neatbild, vai atbild tā, it kā jūs būtu tikai paziņas. Tu uzzini, ka jaunā attiecība jau sen notika paralēli. Vai tu aizej pats vai patipatspati, un tad svarīgākais jautājums ir: vai tev ir kaut kas, ko otrs vēl grib, vai kaut kas, ar ko tu varētu viņu atmaskot? Ja jā, tas ir bīstamākais brīdis.

Ar šādu cilvēku Normālās attiecībās
Ķermenis Šoks, sastingums, nespēja raudāt, vai raudāšana bez apstājas Sāpes, skumjas, bet ne šoks
Domas „Tā it kā manis nekad nebūtu bijis”, „kas tas bija?” „Mēs izšķīrāmies, tas sāp”
Nauda Parādi, pazudusi nauda, kredīti, par kuriem tu nezināji Kopīgais tiek sadalīts, dažreiz ar strīdu
Draugi Otrs jau ir pastāstījis savu versiju, vai viņiem arī ir parāds Draugi jūt līdzi, nav jāpierāda
Drošība Nezini, ko otrs darīs, un baidies Tu nebaidies no bijušā partnera
Tavas domas nedēļu pēc tam, kad otrs pazuda un tu atradi pierakstus par otru dzīvi, kas notika visu laiku paralēli.
„Vai kaut kas no tā bija īsts? Vai šis cilvēks mani kaut vienu dienu mīlēja?”

Tas ir jautājums, kas šiem upuriem sāp visvairāk. Godīga atbilde: tas, ko tu juti, bija īsts. Tas, ko tev rādīja, bieži nebija. Tava mīlestība nav kļūda. Tā bija tavējā.

6. Pēc: vienaldzība, nomelnošana vai briesmas (mēneši līdz gadi)

Ir trīs biežas versijas. Vienaldzība: otrs ir jau pie nākamā, un par tevi vairs nav intereses. Tas sāp, bet tas ir drošākais variants. Nomelnošana (angl. smear campaign): stāsts par tevi kā nestabilu, vardarbīgu vai „kas mani izmantoja”, dažreiz sagatavots jau iepriekš, lai tev neticētu, kad tu runāsi. Briesmas: ja tu esi kļuvis vai kļuvusikļuviskļuvusi par draudu (vari atmaskot, vari prasīt atpakaļ naudu, esat kopā tiesā), var sākties izsekošana (angl. stalking), draudi, viltoti iesniegumi, dokumentu viltošana. Hūverings (angl. hoovering: mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ) primārajam psihopātam notiek tad, ja no tevis vēl ir ko paņemt.

Pēc šāda cilvēka Pēc normālām attiecībām
Ķermenis Ilgstoša modrība, bailes atvērt pastkastīti vai e-pastu Pakāpeniski vieglāk
Domas Cilpas galvā: pārspēlē katru melu, meklē, kurā brīdī sākās Atmiņas ir skumjas, bet ne mīkla
Uzticēšanās Neuzticies nevienam, arī sev Tev ir vairāk piesardzības, bet tu uzticies
Nauda Gadi, lai atmaksātu parādus, tiesvedības Dzīve atgriežas pie ierastā
Pašvērtējums Kauns: „kā es tam noticēju” Skumjas, bez kauna
Tavas domas pusgadu pēc tam, kad policijā pieņēma tavu iesniegumu par krāpšanu, bet kopīgi paziņas joprojām saka, ka otrs „tāds jauks cilvēks”.
„Neviens man netic. Varbūt tiešām labāk klusēt un vienkārši aizmirst.”

Klusēt publiski bieži ir gudri. Aizmirst par dokumentiem un savām tiesībām gan nav jāaizmirst. Tev nav jāpārliecina visi. Tev vajag faktus, dažus cilvēkus, kuri tev tic, un, ja vajag, juristu un policiju.

Ko tas atstāj

Pēc katra tipa paliek savas pēdas. Pēc cilvēka ar psihopātiskām iezīmēm visbiežāk paliek šis:

  • „Vai kaut kas no tā bija īsts?” Jautājums, kas nāk atkal un atkal. Tu sēro par cilvēku, kurš, iespējams, nekad nav eksistējis tādā veidā, kā tu viņu redzēji. Tās ir divkāršas sēras: par attiecībām un par tavu priekšstatu par realitāti.
  • Bailes. Ne tikai no otra, bet no tā, ka cilvēki var būt tādi. Tu sāc skatīties uz visiem ar aizdomām.
  • Neuzticēšanās savai uztverei. „Ja es to neredzēju, ko vēl es neredzu?” Tas ir nodevības traumas (angl. betrayal trauma) kodols. Psiholoģe Dženifera Freida (Jennifer Freyd, 1997) aprakstīja, ka tad, kad nodevējs ir cilvēks, no kura tu esi atkarīgs, prāts bieži „neredz” nodevību, jo redzēt būtu pārāk bīstami. Tā nav muļķība. Tā ir aizsardzība.
  • Naudas un juridiskās sekas. Parādi, kredīti uz tava vārda, pazaudēts mājoklis, tiesvedības, dažreiz nepatikšanas ar nodokļu iestādi vai darba devēju.
  • Kauns un klusums. Stāsts izklausās neticami, un šis cilvēks citiem bija burvīgs. Daudzi upuri nestāsta nevienam gadiem. Vīriešiem tas ir vēl grūtāk: pētnieces Deniza Hainsa un Emīlija Duglasa (Denise Hines, Emily Douglas, 2010) aprakstīja, ka vīrieši, kuriem pāri dara partneres, bieži netiek uztverti nopietni pat palīdzības dienestos. Sīkāk: Vīrieši kā upuri.
  • Ķermenis gaida briesmas. Pārmērīga modrība (angl. hypervigilance), slikts miegs, sastingums, panikas lēkmes. Pēc ilgstošas vardarbības var attīstīties kompleksais PTSS (angl. complex PTSD). Sīkāk: Ko vardarbība nodara ķermenim.

Tas viss ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju. Tas pāriet, kad tu esi drošībā. Ar laiku bailes kļūst par zināšanām: tu redzēsi pazīmes, bet vairs nebaidīsies no visiem.

Tas, ka tevi izvēlējās, nav tava vaina
Tevi izvēlējās cilvēks, kurš prot nolasīt citus un kuram nav bremžu, kas apstādina parastus cilvēkus. Tu uzticējies, jo tu esi cilvēks, kurš uzticas. Tu palīdzēji, jo tev rūp. Tās nav kļūdas. Atbildība par meliem, krāpšanu un nežēlību ir tikai tam, kurš to darīja.

Drošība un ceļš ārā

Ar šo tipu drošība ir pirmajā vietā. Primārais psihopāts nesprāgst, viņš plāno. Tāpēc arī tev jāplāno.

Nekonfrontē un neatklāj, ko tu zini

Tas ir svarīgākais padoms šajā nodarbībā. Dabiska vēlme ir pateikt: „Es zinu, kas tu esi. Es visu redzu.” Neizdari to.

  • Kāpēc. Kamēr otrs domā, ka tu neko nezini, viņam nav iemesla steigties. Kad tu parādi, ka esi sapratis vai sapratusisapratissapratusi, tu kļūsti par draudu viņa maskai, naudai un nākamajiem plāniem. Tieši tad sākas steidzama naudas iztukšošana, stāsts par tevi draugiem un policijai, pirms tu to paspēj, vai atriebība.
  • Neatmasko publiski. Ne sociālajos tīklos, ne kopīgo draugu priekšā, ne darbā, kamēr tu neesi drošībā un bez juridiskas palīdzības.
  • Neizsaki draudus. Pat „es iešu uz policiju” iepriekš brīdina otru. Ja ej, ej.
  • Nemēģini pārspēt. Tu spēlēsi pēc noteikumiem, otrs — ne.
Ko teikt
„Labi, es sapratu. Man ir jāpadomā.”

Šis teikums nepiekrīt un neatklāj. Tas nopērk laiku.

Pieraksti klusi

  • Datēti, īsi, sausi pieraksti: kas notika, kas tika pateikts, kas bija klāt. Bez emocijām, tikai fakti.
  • Kopijas vietā, kur otrs nepiekļūst: e-pasts, par kuru otrs nezina, uzticama cilvēka dators, izdrukas pie drauga. Ne kopīgajā mākonī un ne telefonā, ko otrs var paņemt.
  • Ekrānuzņēmumi, bankas izraksti, līgumi, kredītu papīri, ziņas ar draudiem.
  • Ja otrs var redzēt tavu telefonu: Droša lietošana. Pārbaudi atrašanās vietas kopīgošanu un lietotnes, kuras tu neatpazīsti. Par izsekošanu (angl. digital stalking): Izsekošana.

Sargā naudu un dokumentus

  • Uzzini, kas ir uz tava vārda. Pajautā savā bankā, kādi kredīti, galvojumi un konti ir uz tava vārda.
  • Atsevišķs konts, kuram otram nav piekļuves. Nomaini PIN kodus un paroles.
  • Pase, dzimšanas apliecība, īpašuma papīri — pie sevis vai pie uzticama cilvēka.
  • Neparaksti neko, ko nav izlasījis jurists, arī ja otrs steidzina.
  • Pilnvaras: ja otram ir tava pilnvara, runā ar notāru vai juristu par tās atsaukšanu drošā brīdī.

Aizej pēc plāna, ne pēc impulsa

  • Neizziņo aiziešanu iepriekš. Nav „lielās sarunas”. Aiziešanas diena ir plānota, dokumenti jau ir drošībā.
  • Kur būsi pirmās dienas: adrese, ko otrs nezina, ja ir kaut mazākās bailes.
  • Viens vai divi cilvēki zina plānu un zina, kam zvanīt, ja tu nesazinies.
  • Pēc aiziešanas: bez kontakta (angl. no contact). Ja kontakts ir nepieciešams, tikai rakstiski, īsi un par lietu, metodē, ko sauc par pelēko akmeni (angl. grey rock: īsas, neitrālas atbildes bez emocijām, nekā, ko otrs varētu izmantot). Sīkāk: Pelēkais akmens.
  • Sagaidi nomelnošanu. Tev nav jāuzvar stāstā. Tev vajag faktus un drošību.
  • Bērni. Nerunā par aiziešanu bērnu klātbūtnē, pieraksti savas ikdienas rūpes par viņiem un visu, ko otrs dara ar bērniem vai caur bērniem. Saziņa ar otru par bērniem tikai rakstiski. Ja bērns tiek izmantots kā svira vai ir apdraudēts, runā ar bāriņtiesu un policiju mierīgi un par faktiem. Bērni un pusaudži paši var zvanīt uz 116 111. Sīkāk: Šķirto vecāku bērni.
Drošības plānsKā droši aiziet: dokumenti, nauda, pirmās dienas Drošības plāna rīksSastādi savu plānu soli pa solim

Policija, tiesa un kur zvanīt

Krāpšana, dokumentu viltošana, draudi un izsekošana ir noziegumi, nevis „attiecību problēmas”. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: vardarbīgajam cilvēkam uz laiku līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņš vai viņaviņaviņš nedrīkst tev tuvoties vai sazināties. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aptver fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera vai partneres, un to var pieprasīt ar policijas palīdzību. Sīkāk: Pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

  • 112 — tūlītējas briesmas, visu diennakti.
  • 110 — Valsts policija: iesniegumi par krāpšanu, draudiem, izsekošanu.
  • 116 006 — atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā. Tur palīdz saprast, ko darīt ar iesniegumu un kādas ir tavas tiesības.
  • 116 123 — krīžu un emocionālā atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā. Tur var zvanīt arī vīrietis.

Ja otrs ir kādreiz žņaudzis, draudējis ar ieroci vai nāvi, sekojis tev vai teicis, ka tu „to nožēlosi”, tā ir augsta riska situācija. Tās pazīmes aprakstītas nodarbībā Ja vīrs sit, un tās attiecas uz jebkuru partneri, arī sievieti.

Speciālists, kurš saprot vardarbību

Pāru terapija ar šādu cilvēku ir bīstama. Primārais psihopāts terapeita kabinetā bieži ir mierīgākais, loģiskākais un burvīgākais cilvēks telpā, un visu, ko tu tur pasaki, var izmantot pret tevi. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina psiholoģisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār tavu dzīvi (angl. coercive control). Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „izrunāties”, „saprast otru” vai „dot vēl vienu iespēju”. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Pārbaudi speciālistu: vai tev tic, neprasot pierādīt? Vai pazīst vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne, nodevības trauma? Vai neuzspiež kopīgas sesijas? Vai domā par tavu drošību? Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Atveseļošanās

  • Drošība pirms saprašanas. Vispirms fiziska un finansiāla drošība, tikai tad jautājums „kāpēc”.
  • Ķermenis. Miegs, ēšana, kustība. Nervu sistēmas atjaunošana.
  • Cilvēki, kas tevi pazina agrāk. Viņi palīdz atcerēties, ka tava uztvere strādā.
  • Atjauno uzticēšanos sev lēnām. Mazi lēmumi, kuros tu vari paļauties uz sevi. Sīkāk: Kāpēc es šaubos par sevi.
  • Neskaties viņa dzīvi. Ne profilus, ne jauno partneri. Bez kontakta strādā.

Vai viņš vai viņa ir psihopāts?

Psihopātiju novērtē tikai apmācīts speciālists, piemēram, psihiatrs vai klīniskais psihologs, ar speciāliem rīkiem. Bet cilvēki ar šādām iezīmēm pie speciālista paši gandrīz nekad neiet — viņi neuzskata, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav psihopāts” un nenozīmē „nav bīstami”.

Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tevi atkal un atkal apmelo, izmanto un nenožēlo, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un pētījumi par pieaugušo ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm ārstēšanu ir vāji un pretrunīgi. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns.

Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai tev jūk prāts. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls. Lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting: kad kāds atkārtoti liek tev apšaubīt savu atmiņu un saprātu) un nodarbību Apjukums ir simptoms.

Un otrā virzienā: pēc gadiem ar meliem tu vari sākt runāt vēsi, visu pārbaudīt un nevienam neticēt, un otrs to izmantos: „Paskaties, psihopāts esi tu.” Kritērijs paliek viens: kas atkārtojas (kurš ilgstoši melo un izmanto), virziens (kurš iegūst un kurš zaudē) un sekas (kurš pēc tā ir sagrauts un apjucis).

Darbā, draudzībā un ģimenē

Situācijas atšķiras, bet mehānisms ir viens: cilvēks bez iekšējām bremzēm izvēlas to, no kā var paņemt, un nomet, kad vairs nav ko ņemt. Babiaks un Heirs (2006) grāmatā „Snakes in Suits” aprakstīja, kā darbā tas bieži izskatās pēc „talanta”.

Priekšnieks. Jaunais nodaļas vadītājs pirmajā mēnesī ar katru runā atsevišķi un katram saka, ka tieši viņš ir „vienīgais, uz kuru var paļauties”. Pēc pusgada kolēģi cits citam neuzticas, tavas idejas ir viņa atskaitēs, un tava kļūda tiek parādīta valdei. Kad tu mierīgi pajautā par to, viņš smaida: „Tev ir pierādījumi? Nē? Tad nesāc.” Viņš nav dusmīgs. Viņš ir mierīgs. Tas ir sliktāk.

Kolēģe. Burvīga, visiem palīdz, zina katra dzimšanas dienu. Pēc gada tu saproti, ka katram no jums viņa stāstījusi ko citu par pārējiem, ka divi cilvēki ir aizgājuši „pēc konflikta ar tevi”, un ka tavs vārds ir parādījies e-pastā, kura autors tu neesi. Kad tu to pamani, viņa pirmā aiziet pie vadības un pastāsta, ka tu viņu „vajā”.

Darbā tas pats princips: nekonfrontē vienatnē, pieraksti datus un faktus, pēc sarunām nosūti īsu e-pastu ar kopsavilkumu, glabā kopijas ārpus darba sistēmām, runā ar personāla daļu vai arodbiedrību ar faktiem, nevis ar diagnozēm. Nesaki „viņš ir psihopāts”. Saki „šajos trīs datumos notika tas un tas”. Plāno arī savu aiziešanu, ja organizācija viņu sargā. Sīkāk: Mobings darbā.

Draugs. Draugs, kuram visi ir parādā — pareizāk, kurš ir parādā visiem, un katram ir cits stāsts. Pēc gadiem draugu kompānijā izrādās, ka katrs ir aizdevis, katrs ir galvojis, un katrs ir dzirdējis, ka „tas cits” viņu apkrāpa. Kad tu prasi atpakaļ, viņš smaidot saka: „Mēs taču esam draugi. Starp draugiem neskaita.”

Draudzene. Draudzene, kura tavā grūtajā brīdī bija visu laiku blakus, un kurai tu uzticēji visu. Pēc gada tavs bijušais partneris zina lietas, ko zinājusi tikai viņa, un viņa ir ar viņu kopā. Kad tu pajautā, viņa tev atbild mierīgi, bez kauna: „Tu jau tāpat gribēji viņu atstāt.”

Vecāks. Tēvs vai māte, kuram bērns ir instruments: melot kaimiņiem, aizņemties no radiem, būt par vairogu tiesā. Pieaugušā vecumā šāds vecāks parādās tad, kad vajag galvotāju, pilnvaru vai dzīvokli, un pazūd pēc paraksta. Ja tev ir mazāk par 18 un tev ir bail, zvani 116 111.

Pieaudzis bērns vecam vecākam. Pieaugušais dēls vai meita, kurš pārņem vecāka pensiju, kartes un dzīvokli, un vienaldzīgi atstāj viņu bez zālēm. Vecam cilvēkam ir tiesības uz palīdzību: 116 123, 116 006 vai briesmu gadījumā 112.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai sākumā tev šķita, ka neviens tevi nekad nav tā sapratis, un vai tagad tev šķiet, ka tu šo cilvēku nemaz nepazīsti?
  • Vai stāsti par pagātni, darbu vai naudu mainās, un katrai pretrunai ir jauns paskaidrojums?
  • Vai pieķerts melos otrs ir mierīgs, nevis samulsis?
  • Vai uz tava vārda ir parādi, par kuriem tu nezināji?
  • Vai asaras un grūtā bērnība parādās tieši tad, kad tu gribi aiziet?
  • Vai tev ir bail, ka otrs uzzinās, ka tu to lasi?

Ja pēdējā jautājumā atbilde ir „jā”, sāc ar drošības sadaļu, nevis ar sarunu.

Mīti

Mīts: „Psihopāti ir sērijveida slepkavas no filmām.”
Lielākā daļa cilvēku ar psihopātiskām iezīmēm nekad nav bijuši cietumā un nav fiziski vardarbīgi. Viņu kaitējums parasti ir meli, krāpšana, izmantošana un nodevība. Tas ir grūtāk pamanāms, un tāpēc tik daudzi upuri gadiem nesaprot, kas ar viņiem notiek.
Mīts: „Psihopātu var atpazīt pēc acīm un auksta skatiena.”
Nav ticamu pētījumu, ka psihopātu var atpazīt pēc skatiena. Kleklijs rakstīja par „maskas” normālumu: šādi cilvēki izskatās un runā ļoti normāli, bieži burvīgi. Atpazīst pēc tā, kas atkārtojas laika gaitā: meli bez kauna, kaitējums bez nožēlas, stāsti, kas nesakrīt.
Mīts: „Ja es mīlēšu pietiekami, otrs iemācīsies just.”
Mīlestība un pacietība nemaina bremžu trūkumu. Pētījumi par pieaugušo ar izteiktām psihopātiskām iezīmēm ārstēšanu ir vāji un pretrunīgi, un mainīties var tikai cilvēks, kurš pats to grib. Tava mīlestība šajās attiecībās visbiežāk kļūst par vēl vienu resursu.
Mīts: „Ja pētījumi saka, ka viņi izvēlas pēc gaitas, tad tā ir mana vaina.”
Pētījumi rāda, ka šādi cilvēki labi pamana, kad kādam ir grūti. Tie nerāda, ka upuris ir vainīgs. Nogurums, bēdas un vientulība ir cilvēciskas lietas. Atbildība ir tam, kurš tās izmanto.

Iedziļinies

Saistīts

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Cleckley, H. (1941). The Mask of Sanity. St. Louis: Mosby.
  2. Hare, R. D. (1993). Without Conscience: The Disturbing World of the Psychopaths Among Us. New York: Guilford Press.
  3. Hare, R. D. (2003). The Hare Psychopathy Checklist–Revised (PCL-R), 2nd ed. Toronto: Multi-Health Systems.
  4. Karpman, B. (1941). On the need of separating psychopathy into two distinct clinical types: The symptomatic and the idiopathic. Journal of Criminal Psychopathology, 3, 112–137.
  5. Skeem, J. L., Johansson, P., Andershed, H., Kerr, M., & Louden, J. E. (2007). Two subtypes of psychopathic violent offenders that parallel primary and secondary variants. Journal of Abnormal Psychology, 116(2), 395–409.
  6. Patrick, C. J., Fowles, D. C., & Krueger, R. F. (2009). Triarchic conceptualization of psychopathy. Development and Psychopathology, 21(3), 913–938.
  7. Paulhus, D. L., & Williams, K. M. (2002). The Dark Triad of personality: Narcissism, Machiavellianism, and psychopathy. Journal of Research in Personality, 36(6), 556–563.
  8. Grayson, B., & Stein, M. I. (1981). Attracting assault: Victims' nonverbal cues. Journal of Communication, 31(1), 68–75.
  9. Wheeler, S., Book, A., & Costello, K. (2009). Psychopathic traits and perceptions of victim vulnerability. Criminal Justice and Behavior, 36(6), 635–648.
  10. Book, A., Costello, K., & Camilleri, J. A. (2013). Psychopathy and victim selection: The use of gait as a cue to vulnerability. Journal of Interpersonal Violence, 28(11), 2368–2383.
  11. Coid, J., Yang, M., Ullrich, S., Roberts, A., & Hare, R. D. (2009). Prevalence and correlates of psychopathic traits in the household population of Great Britain. International Journal of Law and Psychiatry, 32(2), 65–73.
  12. Babiak, P., & Hare, R. D. (2006). Snakes in Suits: When Psychopaths Go to Work. New York: HarperCollins.
  13. Freyd, J. J. (1997). Violations of power, adaptive blindness and betrayal trauma theory. Feminism & Psychology, 7(1), 22–32.
  14. Hines, D. A., & Douglas, E. M. (2010). Intimate terrorism by women towards men: does it exist? Journal of Aggression, Conflict and Peace Research, 2(3), 36–56.
  15. American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR). Washington, DC: American Psychiatric Publishing.
  16. Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
  17. Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
  18. Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
  19. Cilvēktiesību gids: lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (cilvektiesibugids.lv).
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123