Atkarības un līdzatkarība: upuris, slims cilvēks vai narcists, kurš tur haosu
Atkarīgais var būt upuris, kurš lieto, lai izturētu vardarbību, vienkārši slims cilvēks, kura haosu virza slimība, vai cilvēks ar narcistisku uzvedības modeli, kuram viela ir attaisnojums un ierocis un haoss kalpo kontrolei; atšķirt palīdz tas, kas notiek laika gaitā: skaidrā prātā, kad tu uzliec robežu, kad tu esi slims, kad otru pieķer, kuru otrs vaino un vai empātija un pārmaiņas paliek, bet drošība ir svarīgāka par etiķeti, un tuviniekam vajag savu atbalstu un robežas, kas nav atkarīgas no otra atturības.
Īsumā
- Atkarība nav rakstura vājums: smadzeņu atlīdzības sistēma iemācās, ka viela ir svarīgāka par visu, rodas vilkme, tolerance, abstinence un kontroles zudums, un cilvēks turpina par spīti kaitējumam. Bet slimība neatbrīvo no atbildības par to, kā cilvēks izturas pret citiem.
- Ar vienu un to pašu pudeli var dzīvot trīs ļoti dažādi cilvēki: upuris, kurš lieto, lai izdzīvotu; slims cilvēks, kurš kaunas, mēģina un skaidrā prātā tevi redz; un cilvēks, kuram viela ir alibi, haoss ir instruments un atveseļošanās ir izrāde. Atšķirību parāda laiks: robežas, tava slimība, pieķeršana, vaina un tas, vai pārmaiņas paliek.
- Līdzatkarība ir tad, kad tava dzīve sāk griezties ap otra lietošanu: glābšana, kontrole, piesegšana, staigāšana kā pa olām. Tā pārklājas ar traumatisko saikni. Tev vajag savu atbalstu (Al-Anon tipa grupas, ģimenes ārsts, speciālists, kurš saprot gan atkarību, gan vardarbību) un robežas, kas neprasa, lai otrs vispirms izveseļojas.
Ja kāds tagad ir bezsamaņā, nevar pamosties, elpo ļoti lēni vai ar pārtraukumiem, viņam ir zilas lūpas, krampji vai halucinācijas, vai ja tev draud briesmas, zvani 112. Nekas šajā rakstā nav svarīgāks par to.
Kas tas ir
Šis raksts ir par visām atkarībām: alkoholu, ēdienu un cukuru, nikotīnu, kaņepēm, kokaīnu un amfetamīnu, opioīdiem, nomierinošajām tabletēm un arī par azartspēlēm un telefonu. Un par cilvēkiem, kuri dzīvo blakus: partneriem, bērniem, vecākiem, brāļiem un māsām, draugiem, kolēģiem.
Tuvinieki gadiem uzdod sev vienu un to pašu jautājumu, tikai dažādos vārdos. „Vai tā ir slimība, un man vienkārši jāpacieš?” „Vai otrs ir upuris, kuru man jāglābj?” „Vai es visu laiku ticu, bet mani vienkārši izmanto?” Atbilde ir atkarīga no tā, kurš cilvēks ir tavā priekšā. Un ar vienu un to pašu pudeli, pulveri vai tableti var dzīvot trīs ļoti dažādi cilvēki:
- Atkarīgais, kurš ir upuris. Lieto, lai izturētu vardarbību vai traumu, vai tāpēc, ka kāds viņu uz to spiež.
- Atkarīgais, kurš ir „tikai” atkarīgais. Haosu virza slimība. Ir kauns, ir īsta nožēla, ir mēģinājumi pārtraukt, un skaidrā prātā viņš vai viņaviņaviņš tevi redz.
- Atkarīgais, kuram ir arī narcistisks uzvedības modelis, vai narcists, kurš haosu izmanto apzināti. Viela ir attaisnojums un ierocis, haoss tiek uzturēts, krīzes nāk tieši tavu plānu laikā, un atveseļošanās tiek izspēlēta, lai iegūtu uzmanību un kontroli.
Mēs jau esam rakstījuši par dažām šī stāsta daļām. Varmākas un vielas izskaidro skaidrā prāta testu un frāzi „tas runāja alkohols”. Alkohols, narkotikas un briesmas ir par drošību, kad otrs ir reibumā. Kad upuris sāk dzert vai lietot ir par to, kā vardarbība noved līdz glāzei. Šajā rakstā ir tas, kā tur trūkst: kas ir atkarība kā tāda, kā katra viela izskatās mājās, kas ir līdzatkarība, kā atšķirt visus trīs cilvēkus laika gaitā un kas notiek ar tiem, kuri ir blakus.
Un vēl viena lieta pirms sākam. Atkarīgie nav slikti cilvēki. Daudzi ir upuri, daudzi ir slimi, un tikai daļa ir cilvēki, kuri izmanto vielu, lai kontrolētu citus. Šis raksts nav par to, lai kādu nosodītu. Tas ir par to, lai tu redzētu skaidri un sargātu sevi.
Kas ir atkarība, vienkāršiem vārdiem
Smadzenēs ir sistēma, kas iemāca, kas ir svarīgs izdzīvošanai: ēdiens, siltums, tuvība. Kad kaut kas ir labs, smadzenes atzīmē: „atkārto”. Vielas šo sistēmu pārņem. Tās dod stiprāku un ātrāku signālu nekā jebkas dabisks, un smadzenes pamazām iemācās, ka viela ir svarīgāka par visu pārējo. Nora Volkova (angl. Nora Volkow) un kolēģi (2016) aprakstīja trīs pārmaiņas, kas notiek ar ilgstošu lietošanu: parastas lietas vairs nesagādā prieku, stresa sistēma kļūst jutīgāka (bez vielas ir slikti), un vājinās smadzeņu daļa, kas palīdz apstāties un domāt par sekām.
Tāpēc atkarība nav tas pats, kas „patīk iedzert”. To var atpazīt pēc sešām lietām:
- Vilkme (angl. craving). Stipra, uzmācīga vēlme, kas aizņem domas.
- Kontroles zudums. „Tikai divas” pārvēršas par pudeli. Solījumi sev netiek turēti.
- Tolerance. Lai sajustu to pašu, vajag arvien vairāk.
- Abstinence (angl. withdrawal). Bez vielas ir fiziski vai psihiski slikti: trīce, svīšana, nemiers, bezmiegs, aizkaitināmība.
- Turpina par spīti kaitējumam. Veselība, darbs, nauda, attiecības cieš, bet lietošana turpinās.
- Dzīve sašaurinās. Arvien vairāk laika aiziet vielas sagādāšanai, lietošanai un atgūšanai pēc tās. Draugi, hobiji un pienākumi paliek malā.
Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā ICD-11 (2019) tas saucas „vielu lietošanas traucējumi”, un tur ir iekļautas arī divas uzvedības atkarības: azartspēļu un datorspēļu traucējumi. Tas ir svarīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, atkarība ir ārstējama veselības problēma, nevis morāls kritums. Otrkārt, slimība izskaidro vilkmi un grūtības apstāties, bet neizskaidro nicinājumu, draudus un vainas pārlikšanu uz tevi. Tas ir cilvēka ziņā.
Katra viela mājās
Šeit nav pilnas medicīniskas informācijas. Tikai tas, kas tuviniekam jāzina: kā šī atkarība parasti izskatās mājās un attiecībās.
Alkohols
Visbiežākā atkarība Latvijā un visgrūtāk pamanāmā, jo dzeršana ir „normāla”. Jāņi, dzimšanas dienas, piektdienas, „viens aliņš pēc darba”. Mājās tas izskatās kā pudeles, kas pazūd un parādās, garāža vai balkons, uz kurieni otrs „tikai aiziet”, garastāvoklis, kas mainās pēc pulksteņa, un nākamā rīta „es neko neatceros”. Nauda aiziet nemanot. Svētki kļūst par loteriju. Alkohols ir arī viens no pētītākajiem vardarbības riska faktoriem: Stita (angl. Sandra Stith) un kolēģu metaanalīze (2004) atrada, ka alkohola un narkotiku lietošana ir saistīta ar biežāku fizisku vardarbību pret partneri. Tas nenozīmē, ka katrs, kurš dzer, sit. Tas nozīmē, ka reibums kopā ar dusmām un kontroli ir bīstama kombinācija.
Cukurs un ēdiens
Te jābūt godīgiem. „Cukura atkarība” ir populārs vārds, bet zinātnē tas ir strīdīgs jautājums. Ir pētnieki, kuri mēra „ēdiena atkarību” ar īpašām anketām (piemēram, Jēlas ēdiena atkarības skala, angl. Yale Food Addiction Scale, Gearhardt u. c., 2009), un ir pētnieki, kuri saka, ka pareizāk runāt par kompulsīvu ēšanu: uzvedību, nevis vielu. ICD-11 „cukura atkarības” diagnozes nav. Ir pārēšanās traucējumi (angl. binge eating disorder) un citi ēšanas traucējumi.
Kas tev jāzina praktiski: ēdiens bieži ir veids, kā regulēt emocijas. Pēc strīda, pēc kliegšanas, pēc garas dienas staigāšanas kā pa olām cilvēks naktī stāv pie ledusskapja. Vardarbīgās attiecībās ēdiens var kļūt arī par kontroles lauku: otrs komentē tavu svaru, skaita tavus šķīvjus, slēpj saldumus, pazemo tevi pie galda vai, tieši otrādi, „baro” tevi, lai tev būtu kauns. Ja tā ir tava pieredze, tu neesi „vājš”. Tavs ķermenis meklē mieru, un tam vajag drošību, nevis vēl vienu kaunu.
Nikotīns
Cigaretes, elektroniskās cigaretes, nikotīna spilventiņi. Ļoti stipra fiziska atkarība, bet reti tā, kas izjauc māju. Attiecībās tā izskatās kā izdevumi, aizkaitināmība, kad nav, un reizēm kā iegansts aiziet („eju uzpīpēt” pirms katras grūtas sarunas). Tā ir arī bieži pirmā viela, pie kuras atgriežas cilvēks, kurš ir nonācis stresā.
Kaņepes
„Tikai zālīte” un „tā nav narkotika” ir visbiežākie teikumi. Ilgstoša un bieža lietošana var radīt atkarību: bez tās ir grūti aizmigt, ir aizkaitināmība, nemiers. Mājās tas bieži izskatās kā vienaldzība un atsvešinātība: otrs ir fiziski blakus, bet nav klāt, darbi paliek nepadarīti, plāni tiek atlikti. Dažiem cilvēkiem, īpaši jauniem un ar noslieci, stipra lietošana ir saistīta ar psihozes risku: aizdomīgums, dīvainas idejas, balsis. Ja tā notiek, tas ir iemesls ārstam, nevis sarunai virtuvē.
Stimulanti: kokaīns un amfetamīni
Enerģija, runīgums, varenības sajūta, maz miega. Pēc tam nāk „nokrišana” (angl. crash): nogurums, drūmums, dusmas. Mājās tas izskatās kā nedēļas nogales, kas pazūd, nauda, kas iztvaiko, bezmiega naktis, greizsirdība, aizdomīgums, reizēm paranoja, un tad divas dienas gultā. Kokaīns bieži ir „veiksmīgo cilvēku” viela, tāpēc to ilgi neviens nepamana. Ar stimulantiem ir saistīti arī riskanta braukšana un riskants sekss.
Opioīdi
Heroīns, metadons ārpus ārstēšanas, stipri pretsāpju līdzekļi, fentanils. Visbīstamākā grupa pārdozēšanas dēļ: cilvēks aizmieg un pārstāj elpot. Mājās tas izskatās kā miegainība, sašaurinātas acu zīlītes, slēptas lietas, pazudušas vērtslietas, meli par naudu un pēc tam stipra abstinence, kurā cilvēks ir izmisis. Ja redzi, ka cilvēks nav pamodināms un elpo lēni, zvani 112 uzreiz. Neatstāj viņu vienu.
Nomierinošās un miega tabletes
Benzodiazepīni un līdzīgi medikamenti, bieži izrakstīti „nerviem” vai „miegam”. Atkarība var sākties no pilnīgi likumīgas receptes. Mājās tas izskatās kā miegainība, lēna runa, atmiņas robi, „es neko tādu neteicu”, un vairāku ārstu apmeklēšana, lai dabūtu vēl. Kopā ar alkoholu tās ir bīstamas elpošanai. Un pēkšņi pārtraukt pēc ilgas lietošanas nedrīkst bez ārsta.
Uzvedības atkarības: azartspēles, pornogrāfija, telefons
Īsi, jo mehānisms ir tas pats, tikai bez vielas. Azartspēles ICD-11 ir atzītas kā atkarība, un tās ir īpaši postošas finansiāli: kredīti, ko tu neesi ņēmis, pazudusi uzkrājumu nauda, meli par parādiem. Pornogrāfija un kompulsīva seksuālā uzvedība ICD-11 ir atsevišķa diagnoze (kompulsīvas seksuālās uzvedības traucējumi), attiecībās tas bieži jūtas kā nodevība un slepenība. Telefons un sociālie tīkli nav diagnoze, bet problemātiska lietošana var paņemt visu uzmanību, kas agrāk bija tev.
Viss vienā tabulā
| Viela vai uzvedība | Kā tas bieži izskatās mājās | Kad zvanīt 112 vai iet pie ārsta |
|---|---|---|
| Alkohols | Garastāvoklis pēc pulksteņa, „neatceros”, svētki kā loterija, nauda pazūd | Nav pamodināms, vemj bezsamaņā; trīce, halucinācijas, krampji, pārtraucot dzert |
| Ēdiens, cukurs | Naktis pie ledusskapja pēc strīdiem, kauns, slēpšana, svara komentāri | Ja ēšana vai neēšana apdraud veselību, ģimenes ārsts |
| Nikotīns | Izdevumi, aizkaitināmība, „eju uzpīpēt” pirms katras sarunas | Reti akūti; ārsts palīdz atmest |
| Kaņepes | Vienaldzība, atlikti plāni, bezmiegs bez tām | Aizdomīgums, balsis, dīvainas idejas: ārsts |
| Kokaīns, amfetamīni | Pazudušas nedēļas nogales, bezmiegs, greizsirdība, „nokrišana” | Sāpes krūtīs, krampji, paranoja ar draudiem |
| Opioīdi | Miegainība, šauras zīlītes, pazudušas vērtslietas, izmisīga abstinence | Nav pamodināms, lēna elpošana, zilas lūpas: uzreiz |
| Tabletes nerviem vai miegam | Lēna runa, atmiņas robi, vairāki ārsti | Kopā ar alkoholu, elpošanas problēmas; nepārtraukt pēkšņi bez ārsta |
| Azartspēles | Parādi, kredīti, pazudušie uzkrājumi, meli par naudu | Ja parādās domas par pašnāvību: 112 vai 116 123 |
Līdzatkarība: kad tava dzīve sāk griezties ap otra lietošanu
Līdzatkarība (angl. codependency) vienkāršiem vārdiem ir tad, kad tava dzīve pamazām sāk griezties ap otra cilvēka problēmu. Tu vairs neplāno savu dienu. Tu plāno, kā dzīvot ap otra lietošanu. Vārdu plaši pazīstamu padarīja Melodija Bītija (angl. Melody Beattie) grāmatā „Codependent No More” (1986), kas bija rakstīta tieši alkoholiķu un atkarīgo tuviniekiem.
Godīgi par vārdu: līdzatkarība nav diagnoze. Daļa speciālistu to kritizē, jo tā var izklausīties tā, it kā tuvinieks būtu „slims” vai vainīgs. Pareizāk to redzēt tā: tā ir normāla cilvēka reakcija uz nenormālu situāciju, kas ar laiku sāk kaitēt pašam cilvēkam. Anglijā pētnieks Džims Orfords (angl. Jim Orford) ar kolēģiem (2013) gadiem pētīja atkarīgo ģimenes un rakstīja, ka tuvinieki piedzīvo ilgstošu stresu, kas sabojā viņu pašu veselību, un ka šī sabiedrības veselības problēma tiek gandrīz pilnīgi ignorēta.
Kā tā izveidojas: četri soļi
Neviens neapņemas kļūt līdzatkarīgs. Tas notiek pa soļiem, un katrs solis tajā brīdī liekas saprātīgs.
- Glābšana. Pirmā krīze. Tu palīdzi, jo tā dara mīlošs cilvēks. Samaksā parādu, aizbrauc pakaļ naktī, piezvani uz darbu, ka otram „ir temperatūra”.
- Kontrole. Krīzes atkārtojas, tāpēc tu sāc sekot. Skaiti pudeles, pārbaudi kontu, klausies, vai no mutes nenāk smaka, izlej, slēp naudu, vēro, kā otrs ienāk pa durvīm.
- Piesegšana. Tu slēp no pasaules. Stāsti radiem, ka „viss kārtībā”, izdomā attaisnojumus svētkiem, kārto sekas. Atkarību speciālisti to sauc par atvieglošanu (angl. enabling): tu, gribēdams palīdzēt, noņem no otra sekas, un otram nav jāsaskaras ar to, ko viņš vai viņaviņaviņš dara.
- Staigāšana kā pa olām (angl. walking on eggshells). Visa tava uzmanība ir pie otra noskaņojuma. Tu pazīsti otra soļus pēc skaņas. Tavas vajadzības pazūd, jo tām vienkārši nav vietas.
Pazīmes
- Tavs garastāvoklis ir atkarīgs no tā, vai otrs šodien lieto.
- Tu zini par otra lietošanu vairāk nekā par savu veselību.
- Tu melo citiem otra vietā, un pamazām arī tev sāk šķist, ka „tik traki jau nav”.
- Tev šķiet, ka tavs uzdevums ir panākt, lai otrs nelieto, un ka tā ir tava vaina, ja lieto.
- Tu atsakies no draugiem, hobijiem, ceļojumiem, jo „nevar atstāt vienu” vai „nevar paredzēt”.
- Tu nespēj atpūsties pat tad, kad viss ir mierīgi, jo gaidi nākamo reizi. To sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance).
- Tu vairs nezini, ko gribi tu.
Līdzatkarība un traumatiskā saikne
Līdzatkarība un traumatiskā saikne (angl. trauma bond), spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tevi sāpina, bieži ir viens un tas pats mezgls. Atkarība pati par sevi rada neparedzamu ritmu: dzeršanas nedēļa, tad nožēla un skaidrs laiks, tad atkal. Tavas smadzenes skaidrās dienas uztver kā balvu. Nav vajadzīgas dāvanas vai romantika. Pietiek ar vienu parastu vakaru bez smakas un bez kliegšanas, un tu atkal ceri. Tas ir tas pats mehānisms, ko apraksta nodarbība Traumatiskā saikne.
Un, ja tu jau bērnībā biji tas, kurš rūpējāsbiji tas, kurš rūpējāsbiji tā, kura rūpējās par dzērāju vecāku vai jaunākajiem, tev ir tā sauktā glābēja brūce: iemācīta pārliecība, ka tev jāglābj citi un tavas vajadzības var pagaidīt. Atkarīgs partneris tajā ieslīd kā atslēga slēdzenē. Par to vairāk: Glābēja brūce.
Neviena no šīm frāzēm nav noziegums. Tās ir mīlestība un bailes. Bet, kad tās atkārtojas gadiem, tās pamazām nozog tavu dzīvi, un otram nav iemesla mainīties.
Galvenais: trīs cilvēki ar vienu pudeli
Tagad galvenā daļa. Iedomājies trīs mājas. Katrā ir kāds, kurš dzer vai lieto. No ārpuses tās izskatās vienādi: pudeles, meli, sabojāti svētki. Bet iekšā ir trīs dažādi stāsti.
1. Atkarīgais, kurš ir upuris
Šis cilvēks sāka lietot, lai izturētu. Lai nesāpētu pēc kliegšanas, lai varētu aizmigt, lai nebūtu strīda, jo dzert kopā ar otru ir drošāk nekā atteikties. Vai tāpēc, ka otrs viņu uz to spieda: „tikai vienu”, „ar tevi nav jautri”, tabletes „nervu nomierināšanai”, ko otrs pats sagādāja. Vai arī viela bija vienīgais veids, kā dzīvot ar bērnības traumu, par kuru neviens neko nezina.
Šādam cilvēkam viela ir pretsāpju līdzeklis. Šī lietošana nav vērsta pret kādu. Meli ir no kauna. Un bieži tieši šo cilvēku mājās pazemo, un otrs pēc tam visiem stāsta: „Nu, jūs redzat, dzer taču.” Šo cilvēku un ceļu ārā sīki aprakstīja nodarbība Kad upuris sāk dzert vai lietot. Šeit tikai tas, ko tur nav: kā viņu atšķirt no pārējiem diviem laika gaitā.
Galvenā pazīme: kad vardarbība apstājas vai upuris ir drošībā, lietošanai bieži zūd iemesls. Tas nenozīmē, ka atkarība pazūd pati. Bet cilvēks ātri kļūst mierīgāks, atgriežas pie sevis un parasti ir ļoti gatavs pieņemt palīdzību, tiklīdz nav jābaidās.
2. Atkarīgais, kurš ir „tikai” atkarīgais
Šeit haosu virza slimība. Šis cilvēks tevi sāpina, un tas ir īsts: aizmirsti solījumi, nakts zvani, pazudusi nauda, sabojāti svētki, meli. Bet meli ir par vielu: cik izdzēra, kur bija, kur palika nauda. Tie kalpo lietošanai, nevis tam, lai tevi pakļautu.
Skaidrā prātā šis cilvēks tevi redz. Viņam ir kauns, un tas ir redzams: nevar paskatīties acīs, raud, pats nosauc, ko izdarīja. Nožēla ir īsta, pat ja apņemšanās nenotur. Viņš mēģina: iet pie ārsta, pārtrauc uz nedēļām, atkrīt, mēģina atkal. Un, kad tev ir slikti, viņš par tevi uztraucas. Empātija ir vietā, kad vielas nav.
Ar šo cilvēku var būt ļoti smagi. Līdzatkarība te veidojas tieši tāpat. Bet tas nav narcistisks uzvedības modelis. Tas ir cilvēks, kuru ēd slimība, un tev ir tiesības no tās sevi sargāt arī tad, ja tu viņu mīli.
3. Atkarīgais ar narcistisku uzvedības modeli, vai narcists, kurš izmanto haosu
Šeit viela ir attaisnojums un ierocis. Dažiem tā ir īsta atkarība plus narcistisks modelis. Citiem viela ir tikai daļa no izrādes: viņi dzer tieši tik daudz, cik vajag, lai varētu teikt „es biju piedzēries vai piedzērusiespiedzērusiespiedzēries” un „man ir grūti”. Abos gadījumos haoss kalpo kontrolei.
Kā tas izskatās:
- Krīze tieši tavu plānu laikā. Tavā eksāmena, darba intervijas, dzimšanas dienas, ceļojuma vai pirmā brīvā vakara priekšvakarā. Katru reizi.
- Haoss tiek uzturēts. Kad viss nomierinās un tu sāc atgūties, notiek kaut kas jauns. Miers ir bīstams, jo mierā tu sāc domāt.
- Vaina uz tevi. „Tu mani noved līdz tam.” „Ja tu nebūtu tāds vai tādatādstāda, man nevajadzētu dzert.” „Tu esi īstā problēma.”
- Atveseļošanās kā izrāde. Rehabilitācija tiek izspēlēta radiem un draugiem, lai iegūtu apbrīnu, uzmanību un tavu klusēšanu. „Es tik smagi strādāju pie sevis, un tu mani neatbalsti.”
- Atturība, kas nemaina nežēlību. Viņš vai viņaViņaViņš nelieto mēnešiem, bet nicinājums, kontrole un meli par visu pārējo paliek tieši tādi paši.
- Tava lietošana kā ierocis. Ja tu arī sāki dzert, tas kļūst par otra trumpi: „viņa ir alkoholiķe”, „viņš ir narkomāns”.
Kā darbojas skaidrā prāta tests un frāze „tas runāja alkohols”, sīki izskaidrots nodarbībā Varmākas un vielas. Šeit mēs ejam tālāk: kā tas izskatās konkrētās situācijās, blakus pārējiem diviem.
Lielā salīdzinājuma tabula
| Kas notiek | 1. Upuris, kurš lieto | 2. „Tikai” atkarīgais | 3. Narcistisks modelis ar vielām |
|---|---|---|---|
| Kāpēc lieto | Lai izturētu sāpes, bailes, traumu; vai jo spiež | Slimība: vilkme, abstinence, ieradums | Var būt atkarība, bet viela arī kalpo kā alibi un ierocis |
| Par ko melo | Par lietošanu, no kauna | Par lietošanu: cik, kur, nauda | Par visu: tevi, naudu, citiem, arī skaidrā prātā |
| Kauns un nožēla | Stiprs kauns, bieži pārspīlēts | Īsts kauns, nožēla, pat ja atkrīt | Nožēla parādās, kad tu aizej; pazūd, kad tu atgriezies |
| Empātija skaidrā prātā | Ir, bieži ļoti daudz | Atgriežas, kad nelieto | Neatgriežas vai ir izrādīta, kad izdevīgi |
| Kad tu uzliec robežu | Saprot, bieži atvieglojums | Sāp, dusmojas, bet galu galā ciena | Soda: kliegšana, klusēšana, krīze, jauns haoss |
| Kad tu slimo | Rūpējas par tevi, cik spēj | Mēģina palīdzēt, pat ja nesanāk | Tava slimība ir apgrūtinājums; tieši tad sākas dzeršana |
| Kad pieķer | Kauns, atzīšanās | Kauns, meli, tad atzīšanās | Uzbrukums: „kāpēc tu mani izspiego?”, vaina pāriet uz tevi |
| Ko vaino | Sevi, bieži par daudz | Sevi, slimību, apstākļus | Tevi, bijušos, bērnību, priekšnieku, visus, tikai ne sevi |
| Krīžu laiks | Nejaušs vai pēc vardarbības | Nejaušs, pēc stresa, algas dienā | Tavu plānu, svētku, tavu panākumu laikā |
| Ārstēšanās | Grib, bieži baidās no sekām | Grūti sākt, bet atzīst problēmu | Nav problēmas, vai ārstēšanās kā izrāde |
| Kad lietošana apstājas | Atgriežas cilvēks | Mazāk haosa, pamazām uzticība | Mazāk haosa, bet kontrole un nicinājums paliek |
| Kam kalpo haoss | Nevienam; tas ir sāpju blakusprodukts | Slimībai | Viņam: tu esi aizņemts, noguris, nespēj aiziet |
| Kā tu jūties blakus | Žēlums, bailes par otru | Nogurums, vilšanās, bet nav apjukuma par sevi | Apjukums, vaina, dzīve kā pa olām, šaubas par savu prātu |
Tabula nav diagnostikas rīks. Tā palīdz sakārtot to, ko tu redzi. Un pēdējā rinda bieži ir visskaidrākā: ar slimu cilvēku tu esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi. Ar cilvēku, kurš izmanto haosu, tu sāc šaubīties par savu prātu.
Viena situācija, trīs cilvēki
Tagad tās pašas situācijas, redzētas caur visiem trim. Tie ir apkopoti no daudziem stāstiem, nevis reāli cilvēki.
Situācija A · Tava svarīgā diena. Rīt tev ir darba intervija, uz kuru tu gatavojies mēnesi. Vakarā otrs dzer.
- Upuris: dzer, jo šodien atkal bija kliegšana no kāda cita, vai jo baidās, ka tu ar jauno darbu aiziesi. No rīta ir kauns, viņš vai viņaviņaviņš tev uzvāra kafiju un saka: „Veiksmi, piedod par vakaru.”
- „Tikai” atkarīgais: dzer, jo ir piektdiena un vilkme ir stiprāka par solījumu. Nav saistības ar tavu interviju. Viņš vai viņaViņaViņš par to vienkārši aizmirsa. No rīta, kad atceras, ir ļoti kauns: „Es tev visu sabojāju. Kā gāja?”
- Narcistisks modelis: tieši šovakar ir scēna. Nakts strīds par to, ka tu „jau domā, ka esi labāks vai labākalabākslabāka”, durvju dauzīšana, zvani tavai mātei trijos naktī. No rīta: „Es biju piedzēries vai piedzērusiespiedzērusiespiedzēries. Un vispār, ja tu tik ļoti uztraucies par to interviju, varbūt tev tas darbs nemaz neder.” Nākamajā svarīgajā dienā tas atkārtojas.
Situācija B · Tu uzliec robežu. Tu mierīgi pasaki: „Ja tu dzersi mājās, es ar tevi nerunāšu, kamēr tu neesi skaidrā prātā, un gulēšu citā istabā.”
- Upuris: bieži atvieglojums. Varbūt pirmo reizi kāds uz to skatās tieši. „Labi. Man arī no tā ir bail.”
- „Tikai” atkarīgais: sāp un dusmina. „Tu mani sodi.” Var to pārkāpt, var atkrist. Bet skaidrā prātā saprot, ka robeža ir taisnīga, un nepārvērš to par karu.
- Narcistisks modelis: robeža kļūst par uzbrukumu viņam. Klusēšana dienām, stāsti radiem, ka tu viņu „izmet no gultas”, pēkšņa „slimība” vai draudi sev tieši tad, kad tu robežu turi. Pēc nedēļas robeža ir pazudusi, un tu esi tas, kurš atvainojas.
Situācija C · Tu saslimsti. Tev ir augsta temperatūra, vai tev ir operācija.
- Upuris: rūpējas, cik spēj, bieži pat pārāk daudz, jo rūpēs ir mierīgāk.
- „Tikai” atkarīgais: grib palīdzēt. Dažreiz nesanāk: aizmirst zāles, iedzer. Pēc tam kauns un mēģinājums izlabot.
- Narcistisks modelis: tava slimība ir neērtība. Tieši tad, kad tu nevari paiet, sākas dzeršana, pazūd nauda vai notiek krīze, kas atkal ir par otru. „Tev vienmēr kaut kas kaiš, kad man ir grūti.” Par to, kā tas izskatās vēl sīkāk, ir nodarbība Slimības laikā.
Situācija D · Viņu pieķer. Tu atrodi kontā izrakstu: puse algas ir aizgājusi uz kazino vai pie dīlera, vai tu atrodi paslēptu pudeli.
- Upuris: kauns, asaras, atzīšanās. „Jā. Es nezināju, kā tev pateikt.”
- „Tikai” atkarīgais: pirmais reflekss ir meli („tā nav mana”), jo kauns ir liels. Bet pēc kāda laika: „Jā, tā ir mana. Man vajag palīdzību.”
- Narcistisks modelis: uzbrukums. „Kāpēc tu rakājies manās lietās? Tu esi slimīgi kontrolējošs.” Stundas beigās tu atvainojies par to, ka atradi. To sauc par DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo vietām.
Situācija E · Trīs mēneši bez lietošanas. Otrs ir atgriezies no ārstēšanās.
- Upuris: ja ir drošībā, bieži zied. Viņam vajag laiku un atbalstu, un viņš to lūdz, nevis pieprasa.
- „Tikai” atkarīgais: smags, godīgs darbs. Atzīst, ka uzticēšanās jānopelna. Neprasa, lai tu piedodi uzreiz. Kad tu saki, ka tev vēl bail, saka: „Es saprotu.”
- Narcistisks modelis: atveseļošanās kļūst par jaunu skatuvi. „Es esmu izdarījis vai izdarījusiizdarījusiizdarījis visu. Tagad problēma ir tevī, tu netiec pāri.” „Ja es atkritīšu, tā būs tava vaina.” Visi radi apbrīno otra cīņu. Neviens nejautā, kā tev klājas.
Divi stāsti tuvāk
Kaspars dzīvo ar Diānu septiņus gadus. Diāna dzer vīnu katru vakaru un reizēm pievieno tabletes, ko viņai izrakstīja „nerviem”. Katru reizi, kad Kasparam ir kaut kas savs, notiek kaut kas. Pirms viņa brāļa kāzām Diānai bija „panikas lēkme” un viņi neaizbrauca. Pirms Kaspara pirmā pusmaratona viņa naktī izdzēra divas pudeles un piezvanīja viņa mātei, ka „vairs nevar dzīvot”. Kad Kaspars pēc tam mierīgi pasaka, ka viņu uztrauc tabletes ar vīnu, Diāna raud draudzeņu priekšā, ka viņš „grib viņu ielikt trakomājā”. Pagājušajā vasarā viņa divus mēnešus nedzēra. Tie bija klusāki mēneši, bet viņa joprojām katru Kaspara plānu pārvērta par krīzi: tagad ar migrēnām un „tu mani neatbalsti atveseļošanās laikā”. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kas šeit notiek. Diānas vīns un tabletes var būt īsta atkarība, un tās ir bīstamas viņas veselībai. Bet trīs lietas norāda uz trešo cilvēku, nevis otro. Krīzes nāk tieši Kaspara plānu laikā, ne nejauši. Kad viela pazuda, haoss palika, tikai mainīja formu. Un Kaspara bažas tika pārvērstas par stāstu par viņa nežēlību. Vīriešiem šādā situācijā ir papildu slazds: sieviete, kura dzer un raud, izskatās pēc upura, un vīrietis, kurš par to runā, izskatās pēc tirāna. Par to vairāk: Kad narciste ir sieviete.
Ilze ir kopā ar Raimondu desmit gadus. Raimonds dzer nedēļas nogalēs, reizēm ļoti smagi. Tad viņš ir skaļš un rupjš, un pirmdienas rītā viņš sēž virtuvē, nevar paskatīties Ilzē un saka: „Es atkal visu sabojāju.” Viņš ir divreiz bijis pie narkologa, vienreiz neizturēja trīs nedēļas bez alkohola, otrreiz nodzīvoja pusgadu. Kad Ilzei bija operācija, Raimonds visu mēnesi nedzēra un katru dienu brauca uz slimnīcu. Kad Ilze pateica, ka vairs negrib dzīvot tā, kā ir, un aizbrauks pie māsas, viņš nekliedza. Viņš teica: „Tev ir taisnība. Es tev esmu to parādā.” Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kas šeit notiek. Raimonds ir smagi slims, un Ilzei ar viņu ir ļoti grūti. Viņa dzīve kļūst mazāka, viņa nevar plānot, viņa ir nogurusi. Bet šeit ir otrais cilvēks, ne trešais. Skaidrā prātā viņš Ilzi redz. Kauns ir īsts. Kad viņa ir slima, viņš ir blakus. Kad viņa uzliek robežu, viņš to ciena. Tas nenozīmē, ka Ilzei jāpaliek. Tas nozīmē, ka viņa var aiziet vai palikt bez bailēm un apjukuma, un viņai joprojām vajag savu atbalstu. Salīdzini ar Kad narcists ir vīrietis, kur skaidrā prātā kontrole paliek.
Kā atšķirt laika gaitā: astoņi jautājumi
Vienā vakarā tos visus trīs atšķirt nav iespējams. Laika gaitā gan. Pieraksti atbildes, jo atmiņa līdzatkarībā bieži „izlīdzina” sliktos brīžus.
- Kāds cilvēks ir skaidrā prātā? Ne paģirās, bet parastā otrdienā trešajā nedēļā bez lietošanas. Vai tad ir cieņa un siltums?
- Kas notiek, kad tu uzliec robežu? Vai robeža tiek respektēta, pat ja ar sāpēm, vai tā tiek sodīta?
- Kas notiek, kad tu slimo vai tev ir grūti? Vai tev joprojām ir nozīme, vai tava vajadzība kļūst par iemeslu jaunai krīzei?
- Kas notiek, kad otru pieķer? Kauns un atzīšanās, pat ja vēlu, vai uzbrukums un tu kā vainīgais?
- Kuru otrs vaino? Sevi un slimību, vai tevi un visus apkārtējos?
- Vai empātija atgriežas? Vai skaidrā prātā otru interesē tavas sāpes?
- Vai pārmaiņas paliek? Ne vārdi, bet darbi mēnešiem ilgi. Un vai tās paliek arī tad, kad tu vairs nedraudi aiziet?
- Kam kalpo haoss? Ja haoss vienmēr kaut kā nāk par labu otram (tu nevari aiziet, tu atsakies no saviem plāniem, tu esi pārāk noguris vai nogurusinogurisnogurusi, lai domātu), tas ir svarīgākais signāls.
Godīgi: tie var pārklāties
Dzīvē robežas nav tik tīras kā tabulā.
- Upuris var būt arī nežēlīgs. Cilvēks, kuru gadiem pazemo, var sākt dzert un reibumā kliegt pretī. Tas nepadara viņu par narcistu. Bet tas arī nenozīmē, ka viņa kliegšana ir pieņemama. Ja pēc tam ir kauns un nožēla, tā bieži ir reaktīvā vardarbība (angl. reactive abuse): kad cilvēku ilgi provocē, līdz viņš reaģē, un tad viņa reakciju izmanto pret viņu.
- Slims cilvēks var kļūt manipulatīvs. Ilga atkarība māca melot, un meli var aiziet tālāk par vielu. Atšķirība ir virzienā: vai meli kalpo lietošanai, vai tavai pakļaušanai.
- Narcists var būt arī nopietni atkarīgs. Tad viņam vajag gan ārstēšanu, gan tev vajag drošību. Viena lieta neatceļ otru.
- Trauma var būt aiz visa. Daudziem cilvēkiem ar atkarību un narcistiskām iezīmēm ir smaga bērnība. Tas izskaidro. Tas neattaisno un nepadara tevi par atbildīgu to izlabot.
Tāpēc drošība ir svarīgāka par etiķeti. Ja otrs reibumā draud, sit, žņaudz vai ir ierocis, nav nozīmes, kurš no trim viņš ir. Tev ir tiesības sevi sargāt tagad. Sīkāk par to: Alkohols, narkotikas un briesmas.
„Bet vai tas ir narcisms?”
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar narcistisku uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Ja iet, tad atkarības dēļ, un tad ārsts redz vielu, nevis to, kā otrs izturas mājās. Tāpēc „nav diagnozes” vai „ir tikai atkarības diagnoze” nenozīmē „nav narcisma”. Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja nicinājums, vainas pārlikšana un haoss, kas kalpo otram, notiek atkal un atkal, arī skaidrā prātā, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un normālas attiecības, pat ar slimu cilvēku, neliek tev naktīs prātot, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā ir, izlasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.
Un, ja tieši atkarīgais tevi sauc par „narcistu” vai „kontrolējošo”, jo tu atradi pudeli vai atteicies dot naudu: etiķetes var mētāt abos virzienos. Skaties, kurš pēc strīdiem kļūst klusāks un bailīgāks, un kurš vienmēr iznāk „pareizais”.
Kas notiek ar cilvēkiem blakus
Atkarība nekad nav viena cilvēka slimība. Tā izplešas pa visu māju kā mitrums pa sienām. Neatkarīgi no tā, kurš no trim cilvēkiem ir tavā dzīvē, tev notiek līdzīgas lietas.
- Pārmērīga modrība. Tu no durvju atslēgas skaņas zini, kāds vakars būs. Tu guli ar vienu ausi vaļā. Tavs ķermenis nekad neatslābst.
- Nauda izplūst. Parādi, kredīti uz tavu vārdu, pazudušas lietas, tavi uzkrājumi, kas „aizņemti uz nedēļu”.
- Veselība. Bezmiegs, galvassāpes, spiediens, kuņģis, biežas slimības. Orforda un kolēģu (2013) pētījumi rāda, ka atkarīgo tuvinieku veselība cieš no ilgstoša stresa. Par to vairāk: Ko vardarbība nodara ķermenim.
- Izolācija. Tu vairs neaicini ciemiņus, jo nevar paredzēt. Tu atsakies no ielūgumiem. Draugi pamazām pazūd.
- Kauns. Tu kaunies par otru un pēc tam par sevi, ka vēl esi te.
- Tu kļūsti par „menedžeri”. Tu vadi visu: rēķinus, bērnus, radus, darbu, otra ārstu vizītes. Otrs kļūst par vēl vienu pienākumu.
- Tu pazūdi. Tu vairs nezini, kas tev garšo, ko tu gribētu darīt sestdienā, par ko tu sapņoji. Tas ir identitātes zudums (angl. loss of self).
- Tava glāze vai tabletes. Vakara vīns, lai „atslābtu”. Miega tabletes, jo nevar aizmigt. Tas nāk klusi. Ja tu to pamani, tas nav kauns, tas ir signāls: Kad upuris sāk dzert vai lietot.
Partneris
Ja tavs vīrs vai draugs dzer vai lieto, apkārtējie bieži saka: „Visi vīrieši dzer, ko tu gribi?” vai „Tu taču zināji, par ko precējies.” Tev jāuztur māja, jāuzsmaida radiem un jāsargā sevi no viņa garastāvokļiem. Ja viņam ir arī narcistisks modelis, tu esi arī vainīgā: par to, ka viņš dzer, par to, ka tu pamanīji, par to, ka tu „bojā viņa atveseļošanos”. Bieži tu pati nepamani, cik tev bail, līdz kāds draugs vienā vakarā pajautā: „Kāpēc tu visu laiku skaties uz durvīm?”
Ja tava sieva vai draudzene dzer vai lieto tabletes, tev visticamāk neviens netic vai pasmejas: „Nu, sieviete ar vīna glāzi, kas tur traks?” Tu slēp, jo vīrietim ir kauns sūdzēties. Tu kļūsti par pavāru, šoferi, sekretāru un nakts sargu vienā personā. Ja viņai ir arī narcistisks modelis, viņas asaras un „tu mani neatbalsti” tevi padara par ļauno cilvēku jebkurā stāstā. Un vīrieši šādā situācijā bieži paši sāk dzert „tikai vakaros”, jo tā ir vienīgā atpūta, ko neviens nenosoda. Vairāk: Vīrieši kā upuri.
Bērni
Bērni vienmēr zina vairāk, nekā pieaugušie domā. Viņi dzird pudeles, sajūt smaku, redz, kā mainās balss. Kad viņiem saka „tētim sāp galva” vai „mamma ir nogurusi”, viņi mācās, ka viņu acis melo. Tas ir tas pats, kas maziem bērniem notiek ar gāzlaitingu.
Kas ar bērniem notiek atkarīgā mājā:
- Viņi kļūst par mazajiem pieaugušajiem. Vāra ēst, pieskata jaunākos, noliek pudeles, lai tu neredzētu, mierina tevi. To sauc par parentifikāciju (angl. parentification): kad bērnam jārūpējas par vecāku.
- Viņi ieņem lomas. Viens ir „varonis”, kurš visu dara perfekti, lai ģimenei būtu ar ko lepoties. Cits ir „problēmbērns”, uz kuru novirzās uzmanība. Vēl kāds kļūst „neredzams”. Par šīm lomām narcistiskās ģimenēs: Zelta bērns un grēkāzis.
- Viņi mācās neuzticēties. Solījumi netiek turēti, svētki izjūk, un bērns secina, ka labākais ir neko negaidīt.
- Viņi vaino sevi. Ja es būtu labāks, tētis nedzertu. Ja es nebūtu slimojis, mamma nebūtu tik nervoza.
Ja trešais cilvēks ir tavā mājā, bērni tiek arī izmantoti: kā liecinieki pret tevi („pajautā bērniem, kā tu mājās izturies”), kā ziņneši un kā ķīlnieki šķiršanās laikā. Par to sīkāk: Bērni un narcisti.
Ko tu vari darīt uzreiz: nesaki bērnam, ka „nekas nenotiek”. Pasaki vienkārši un bez detaļām: „Mamma vai tētis ir slims ar slimību, kas liek dzert.„Mamma ir slima ar slimību, kas liek viņai dzert.„Tētis ir slims ar slimību, kas liek viņam dzert. Tā nav tava vaina, un tu to nevari izlabot.” Neatstāj bērnu ar reibušu pieaugušo, un nekad neļauj braukt ar reibušu šoferi. Bērniem un pusaudžiem pašiem ir savs tālrunis 116 111.
Ja atkarīgais ir tavs vecāks
Ja tu uzaugi ar dzērāju vai lietotāju māti vai tēvu, tu varbūt joprojām esi tas bērns, kurš klausās soļus. Pieaugušo dzīvē tas izskatās kā spēja uzreiz nolasīt cita noskaņojumu, grūtības atpūsties, bailes no konfliktiem, pievilkšanās pie cilvēkiem, kuri jāglābj, un sajūta, ka tev nedrīkst neko vajadzēt. Starptautiski ir grupas un literatūra tieši šādiem cilvēkiem (angļu valodā meklē Adult Children of Alcoholics). Tā nav diagnoze. Tas ir veids, kā tavs ķermenis iemācījās izdzīvot.
Tava māte vakaros dzer un zvana tev, pieaugušam, stundām: sākumā maigi, tad pārmetumi, ka tu viņu „pameti” un ka tava sieva tevi atsvešina. Ja viņa ir „tikai” atkarīgā, nākamajā dienā viņa kaunas un saka, ka nevajadzēja. Ja viņai ir narcistisks modelis, arī skaidrā prātā dzimšanas dienas vakariņās viņa tevi salīdzina ar brāli, un tavs atteikums atbildēt uz nakts zvaniem kļūst par stāstu radiem, ka „dēls ir nepateicīgs”.
Tavs tēvs „dzer tikai brīvdienās”, un tu, pieaugusi, joprojām brauc pie viņa sestdienās un pārbaudi, vai ledusskapī ir ēdiens. Ja viņš ir „tikai” atkarīgais, pēc sliktas nedēļas viņš pats saka: „Meitiņ, piedod, tev nav jāredz mani tādu.” Ja viņam ir narcistisks modelis, tavs mēģinājums runāt par ārstēšanos beidzas ar „tu esi tāda pati kā tava māte, tikai gaidi, kad es nomiršu, lai dabūtu dzīvokli”.
Vecāki, kuru pieaugušais bērns lieto
Tavs dēls ir 27 gadus vecs. Viņš dzīvo pie tevis „uz laiku”, kas ilgst trešo gadu. No mājas pazūd nauda, tad vectēva pulkstenis. Kad tu pajautā, viņš vai nu raud un zvēr, ka pārtrauks, vai kliedz, ka tu viņu nekad neesi mīlējusi. Vecāki šādā situācijā gandrīz vienmēr jautā: „Kur es kļūdījos?” Un tieši šo jautājumu izmanto narcistisks modelis: „Tu mani tādu izaudzināji, tagad maksā.” Atkarīgs dēls, kurš ir „tikai” slims, arī var teikt ko nežēlīgu, bet skaidrā prātā viņš tev atvaino un meklē palīdzību. Dēls ar narcistisku modeli skaidrā prātā prasa vēl.
Tava meita ir 24 gadus veca. Viņa zvana tikai tad, kad vajag naudu „īrei”, „ārstam”, „kursiem”. Kad tu atsaki, viņa draud, ka tu viņu vairs neredzēsi, vai stāsta tavai māsai, ka tu viņu „izmeti uz ielas”. Ja viņa ir „tikai” atkarīgā, viņas izmisums ir īsts, un reizēm skaidrā brīdī viņa pati saka: „Mammu, nedod man naudu, es to notērēšu.” Ja viņai ir narcistisks modelis, katrs tavs „nē” kļūst par stāstu citiem par tavu nežēlību, un katra krīze nāk tieši tad, kad tu beidzot esi aizbraukusi atvaļinājumā.
Vecākiem ir īpaši grūti uzlikt robežas, jo „tas taču ir mans bērns”. Bet robeža nav mīlestības atņemšana. Tu vari teikt: „Es tevi mīlu, un es nedošu naudu. Es samaksāšu par ārstēšanu tieši klīnikai, ja tu tajā iestāsies.” Tu vari mīlēt un tomēr nemaksāt par slimību.
Brāļi un māsas
Tava māsa lieto, un visa ģimene griežas ap viņu. Vecāki viņai dod naudu, slēpj no radiem, un tu esi „tas, kuram viss ir kārtībā”, tāpēc tev neviens neko nejautā. Ja viņai ir narcistisks modelis, viņa tevi padara par ienaidnieku: „Tu vienmēr biji mīlulis, tev viegli spriest.” Un vecāku mantojuma vai kopšanas jautājumos tu esi tas, kurš visu dara, bet viņa ir tā, kuru žēlo.
Brāļi un māsas
Tavs brālis dzer, un tu esi tas, kuram zvana, kad viņš ir policijā, slimnīcā vai bez naudas. Ja viņš ir „tikai” atkarīgais, pēc tam viņš tev saka paldies un kaunas. Ja viņam ir narcistisks modelis, tavs „nē” aizņemties naudu kļūst par stāstu mātei, ka tu viņu „pameti”, un ģimenes svētkos tu esi tā, kura „vienmēr bojā garastāvokli”.
Draugi
Draugs vai draudzene zvana tikai reibumā, stundām, naktī. Aizņemas un neatdod. Pazūd, kad tev ir grūti. „Tikai” atkarīgais draugs vēlāk kaunas un saka: „Piedod, es pret tevi izturējos briesmīgi.” Draugs ar narcistisku modeli kopīgajā kompānijā stāsta, ka ar tevi „vairs nav jautri” un tu „vairs neproti izklaidēties”, tiklīdz tu atsakies dzert kopā.
Kolēģi
Kolēģis vai priekšnieks, kurš dzer, rada darbu citiem: tu pārņem viņa pienākumus, piesedz kavējumus, izlabo kļūdas. Tā ir līdzatkarība darbā. „Tikai” atkarīgais par to kaunas vai vismaz neliek tev par to maksāt. Cilvēks ar narcistisku modeli vada komandu no haosa: kavē termiņus, pēc tam publiski vaino tevi, un uzņēmuma ballītē reibumā pazemo darbiniekus, lai pirmdienā teiktu, ka „nekas nenotika”. Darbā tev ir tiesības neslēpt: pieraksti faktus un runā ar personāla daļu vai vadību.
Kopiena vai grupa
Sporta komandā, mūzikas grupā, draudzē vai biedrībā arī var būt cilvēks, ap kura dzeršanu griežas visi: citi vada viņa mašīnu, maksā viņa daļu, klusē par to, kas notiek pēc treniņa. Ja viņam ir narcistisks modelis, tie, kuri iebilst, pamazām tiek izstumti, un grupa kļūst par viņa skatuvi.
Kā izskatās atveseļošanās tuviniekam
Tavs atveseļošanās ceļš nav atkarīgs no tā, vai otrs atveseļojas. Tas ir atsevišķs ceļš, un tev ir tiesības to sākt jau šodien.
Savs atbalsts
Al-Anon tipa grupas ir alkoholiķu tuviniekiem. Ir arī līdzīgas grupas narkotiku lietotāju tuviniekiem. Anonīmie alkoholiķi (AA) un Anonīmie narkomāni (NA) ir cilvēkiem, kuri paši grib pārtraukt. Latvijā šīs grupas darbojas, laikus un vietas var atrast internetā vai pajautāt ģimenes ārstam vai narkologam. Pētnieks Kīts Hamfrijs (angl. Keith Humphreys, 2004) daudzus gadus pētīja pašpalīdzības grupas un rādīja, ka tās daudziem cilvēkiem dod reālu, ilgstošu atbalstu, un Kokreina pārskats (Kelly, Humphreys & Ferri, 2020) atrada, ka labi organizētas AA un divpadsmit soļu programmas palīdz daudziem cilvēkiem ilgāk nedzert.
Viens brīdinājums: šīs grupas ir veidotas atkarībai, nevis vardarbībai. Ja tavā mājā ir vardarbība vai narcistisks modelis, frāzes kā „tu arī esi slims” vai „pieņem to, ko nevari mainīt” var izklausīties tā, it kā tev būtu jāpacieš. Tā nav. Ņem no grupas to, kas palīdz: to, ka neesi viens, un to, ka tu neesi atbildīgs par otra lietošanu. Atstāj to, kas liek tev palikt nedrošībā.
Speciālists
Ģimenes ārsts ir pirmais solis: tu vari runāt par savu miegu, spiedienu un stresu, un par to, kas notiek mājās. Ārsts var nosūtīt pie psihiatra, narkologa vai psihoterapeita. Latvijā narkoloģisko palīdzību sniedz, piemēram, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, reģionālās slimnīcas un privātas prakses. Ir arī metodes tieši tuviniekiem, piemēram, CRAFT (angl. Community Reinforcement and Family Training), kas māca, kā runāt ar atkarīgo, nepiesedzot viņu un sargājot sevi.
Bet neizvēlies pirmo pieejamo. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs, terapeits vai narkologs saprot narcistisku vardarbību un to, kā tā sadzīvo ar atkarību. Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt pāru terapiju, „atbalstiet viņu atveseļošanās laikā” vai „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar cilvēku, kurš tavus vārdus pēc tam izmanto pret tevi, kopīgas sesijas var būt bīstamas. Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus?
- Vai pazīst vārdus traumatiskā saikne, gāzlaitings, pastāvīga kontrole?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas ar otru un „salabšanu”?
- Vai runā par tavu drošību, nevis tikai par otra atveseļošanos?
Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, meklē citu speciālistu. Tā nav tava problēma. Kamēr meklē, Dr. Ramani Durvasula (ASV klīniskā psiholoģe) YouTube kanālā „DoctorRamani” un grāmatā „It’s Not You” (2024) daudz runā par narcistiskām attiecībām, arī tādām, kurās ir atkarība (materiāli angļu valodā).
Atkāpties ar mīlestību
Al-Anon vidē ir jēdziens atkāpšanās ar mīlestību (angl. detachment with love). Tas nenozīmē pārstāt mīlēt vai kļūt aukstam. Tas nozīmē pārstāt uzņemties otra dzīvi: neskaitīt pudeles, nemeklēt pa kabatām, nezvanīt uz darbu, nekārtot sekas. Otrs saskaras ar savām sekām, un tu dzīvo savu dzīvi. Ar „tikai” atkarīgo tas bieži ir tieši tas, kas galu galā palīdz. Ar trešo cilvēku tas ir veids, kā pārstāt barot haosu.
Kad aiziet
Tev nav jāgaida, kamēr otrs izveseļosies, lai tu drīkstētu sevi sargāt. Laiks aiziet vai vismaz gatavot aiziešanu ir tad, ja:
- ir fiziska vardarbība, draudi, žņaugšana vai ierocis;
- bērni redz vardarbību vai paliek ar reibušu pieaugušo;
- arī tu sāc dzert vai lietot, lai izturētu;
- skaidrā prātā nicinājums un kontrole paliek;
- solījumi tavu aiziešanu jau vairākas reizes apturēja un netika izpildīti;
- tu vairs nepazīsti sevi.
Aiziešana neizslēdz mīlestību. Tu vari aiziet un turpināt vēlēt otram izveseļoties. Tu vienkārši vairs neesi tas, kurš par to maksā.
Ko tu vari darīt
Robežas, kas nav atkarīgas no otra atturības
Robeža, kas skan „tev jāpārstāj dzert”, ir prasība otram. To tu nevari kontrolēt. Robeža, kas strādā, ir par to, ko darīsi tu. Tā darbojas neatkarīgi no tā, vai otrs lieto.
Ar trešo cilvēku par robežām ilgi nerunā, tās vienkārši tur. Katrs skaidrojums kļūst par sarunu, un katra saruna par iespēju tevi pārliecināt. Īsi, mierīgi, bez attaisnošanās.
Nepiesedz
Pārstāt piesegt ir viena no grūtākajām lietām, jo sekas otram ir reālas: darba zaudēšana, kauns radu priekšā. Bet piesegšana nenoņem problēmu. Tā to tikai paslēpj, un tu nes to uz savām rokām. Tu vari pārstāt melot citiem, nepadarot to par sodu: vienkārši vairs nesaki nepatiesību. „Viņš pats piezvanīs.” „Es nezinu, kāpēc viņa neatbrauca, pajautā viņai.”
Viens izņēmums: ja pārtraukt piesegt nozīmē, ka tu būsi briesmās, drošība ir pirmajā vietā. Tad vispirms plāns, pēc tam pārmaiņas.
Drošība
Vardarbība kopā ar reibumu ir riska faktors (Stith u. c., 2004; Leonard, 2005). Tāpēc: ar reibušu cilvēku nestrīdas un neko nenoskaidro. Telefons ir uzlādēts, atslēgas un dokumenti ir pie rokas, draugam ir norunāts kodvārds. Ja draud briesmas, zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: otram līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis, un otrs nedrīkst tev tuvoties un sazināties. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Sīks plāns ir nodarbībā Alkohols, narkotikas un briesmas un rīkā Drošības plāns.
Nauda
Atkarība un narcistisks modelis abi izsūc naudu: viens vielai, otrs kontrolei. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse), kad tā ir ar nolūku, bet sekas tev ir vienādas.
- Atsevišķs konts, kuram otram nav piekļuves, un karte, kuru tu turi pie sevis.
- Nekādu galvojumu, nekādu kredītu uz tava vārda „tikai uz mēnesi”.
- Paroles, kuras otrs nezina, un internetbankas paziņojumi par katru darījumu.
- Nekādas skaidras naudas, dārglietu un dokumentu vietās, kuras otrs zina.
- Ja jau ir parādi uz tava vārda, par kuriem tu nezināji, pieraksti datumus un meklē juridisku padomu.
Kur meklēt palīdzību Latvijā
- 112 – briesmas, pārdozēšana, cilvēks nav pamodināms, vardarbība tagad.
- 110 – Valsts policija.
- 116 123 – krīzes tālrunis, bezmaksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā. Arī tad, ja tev pašam ir domas par pašnāvību vai tu nezini, ko darīt.
- 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bezmaksas, pēcpusdienā un vakarā.
- 116 111 – bērniem un pusaudžiem.
- Ģimenes ārsts – par tavu veselību un nosūtījumu pie psihiatra, narkologa vai psihoterapeita.
- Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, reģionālās slimnīcas un privātie narkologi – atkarības ārstēšana tam, kurš grib pārtraukt, un konsultācijas tuviniekiem.
- Al-Anon, AA un NA grupas Latvijā – laikus un vietas meklē internetā vai jautā ārstam.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu vairāk zini par otra lietošanu nekā par savu veselību?
- Vai tu melo citiem otra vietā, un pēc tam arī tev sāk šķist, ka tā ir taisnība?
- Vai krīzes nāk nejauši, vai tieši tad, kad tev ir kaut kas savs?
- Vai skaidrā prātā otrs tevi redz, vai skaidrā prātā ir tas pats nicinājums, tikai klusāk?
- Kas notiek, kad tu uzliec robežu: sāp, bet tiek respektēts, vai tiek sodīts?
- Vai arī tev vakarā vajag glāzi vai tableti, lai izturētu?
Mīti
Iedziļinies
- Varmākas un vielas: kas ir no vielas un kas ir no cilvēka – skaidrā prāta tests un „tas runāja alkohols”
- Alkohols, narkotikas un briesmas – kad risks pieaug un kā rīkoties
- Kad upuris sāk dzert vai lietot – ja pats sāki lietot, lai izturētu
- Glābēja brūce – kāpēc tevi pievelk cilvēki, kuri jāglābj
- Traumatiskā saikne – kāpēc skaidrās dienas tevi notur
- Tā, kas pazūd – slēptā dubultā dzīve ar vielām
- Termini: Līdzatkarība, Robežas, Pārmērīga modrība, Kā pa olām, Žēluma spēle, Ekonomiskā vardarbība, Parentifikācija
- Drošības plāns
Saistīts
Avoti
- Volkow, N. D., Koob, G. F., & McLellan, A. T. (2016). Neurobiologic advances from the brain disease model of addiction. New England Journal of Medicine, 374(4), 363–371.
- National Institute on Drug Abuse (2020). Drugs, Brains, and Behavior: The Science of Addiction. NIH.
- World Health Organization (2019). International Classification of Diseases, 11th Revision (ICD-11). WHO.
- Beattie, M. (1986). Codependent No More. Hazelden.
- Stith, S. M., Smith, D. B., Penn, C. E., Ward, D. B., & Tritt, D. (2004). Intimate partner physical abuse perpetration and victimization risk factors: A meta-analytic review. Aggression and Violent Behavior, 10(1), 65–98.
- Humphreys, K. (2004). Circles of Recovery: Self-Help Organizations for Addictions. Cambridge University Press.
- Kelly, J. F., Humphreys, K., & Ferri, M. (2020). Alcoholics Anonymous and other 12-step programs for alcohol use disorder. Cochrane Database of Systematic Reviews, 3, CD012880.
- Orford, J., Velleman, R., Natera, G., Templeton, L., & Copello, A. (2013). Addiction in the family is a major but neglected contributor to the global burden of adult ill-health. Social Science & Medicine, 78, 70–77.
- Gearhardt, A. N., Corbin, W. R., & Brownell, K. D. (2009). Preliminary validation of the Yale Food Addiction Scale. Appetite, 52(2), 430–436.
- Leonard, K. E. (2005). Alcohol and intimate partner violence: when can we say that heavy drinking is a contributing cause of violence? Addiction, 100(4), 422–425.