Zem tupeles no bailēm: kad vīrietis atdod visu, lai viņu nepamestu
Vīrietis nonāk „zem tupeles” parasti nevis tāpēc, ka ir vājš, bet tāpēc, ka otrs atkal un atkal liek viņam baidīties, ka viņu pametīs vai aizstās, un katra piekāpšanās šīs bailes uz brīdi remdē. Tas nestrādā: prasības aug, cieņa krīt, draudi iemācās strādāt, un ceļš atpakaļ sākas ar mazām robežām, draugiem, savu naudu un atbalstu.
Īsumā
- Dzīve „zem tupeles” no bailēm nav rakstura vājums. Tā ir reakcija uz draudiem: salīdzinājumiem ar citiem vīriešiem, mājieniem par aiziešanu, aukstumu un pazušanu.
- Piekāpšanās nenopērk mieru. Tā iemāca otram, ka draudi strādā, tāpēc prasības aug un latiņa ceļas arvien augstāk.
- Sāc ar mazu: pamani bailes, novelc vienu robežu, atgriez vienu draugu, izveido savu naudu un skaties, kas notiek, kad pasaki „nē”. Palīdzība pienākas arī vīriešiem: 116 123 un 116 006.
Kas tas ir
Par vīrieti, kurš visā klausa sievu vai draudzeni, latvieši saka „zem tupeles”. Parasti ar smīnu. Šeit smīna nebūs. Mēs šo vārdu lietojam tikai tāpēc, ka tieši tā cilvēki meklē, kad kaut kas viņu dzīvē ir sagriezies šķībi un viņi paši to vairs nesaprot.
Šī nodarbība ir par vienu konkrētu situāciju. Vīrietis pa gabaliņam atdod savus draugus, hobijus, naudu un viedokli. Ne tāpēc, ka viņam tā patīk, un ne tāpēc, ka abi par to ir mierīgi vienojušies, bet tāpēc, ka viņš baidās. Baidās, ka viņu pametīs. Baidās, ka viņu nomainīs pret kādu citu. Un šīs bailes nav radušās no zila gaisa: otrs cilvēks tās atkal un atkal uzkurina.
Tas nav vājums. Tā ir reakcija uz draudiem. Ja tev ilgi liek sajust, ka tevi var jebkurā brīdī aizstāt, tavs ķermenis un prāts dara to, ko dara jebkurās briesmās: meklē, kā briesmas novērst. Viens no veidiem ir izpatikt. Tā reaģē cilvēki, nevis „mīkstie vīrieši”.
Šī nodarbība turpina nodarbību Vīrieši kā vardarbības upuri. Tur ir kopējā aina: kā izskatās vardarbība pret vīriešiem un kāpēc par to runā tik maz. Šeit mēs skatāmies uz vienu mehānismu: kā bailes tikt pamestam kļūst par pavadu.
Mehānisms nav atkarīgs no dzimuma. Sievietes to piedzīvo no vīriešiem, cilvēki viendzimuma attiecībās no partneriem, pieauguši dēli no mātēm, darbinieki no priekšniekiem. Par to visu būs zemāk. Bet visbiežāk par to klusē tieši vīrieši, jo „zem tupeles” ir apsaukāšanās, nevis vārds, ar kuru var lūgt palīdzību.
Kā tas notiek soli pa solim
Kristaps un Laura ir kopā četrus gadus. Sākumā Laurai patika viss: viņa draugi, viņa makšķerēšana, viņa humors. Pēc gada sākās salīdzinājumi ar bijušo: „Edgars vismaz zināja, kā izklaidēt sievieti.” Kad Kristaps sestdienā gribēja braukt pie ezera ar draugiem, Laura teica: „Brauc vien. Es arī atradīšu, ar ko pavadīt laiku.” Visu vakaru viņa neatbildēja uz ziņām un atgriezās pēc pusnakts. Nākamreiz viņš nebrauca. Tagad makšķeres stāv garāžā, algu viņš pārskaita uz Lauras kontu, un pirms katras sarunas viņš pārdomā, kā pateikt tā, lai Laura nesāktu runāt par to, ka „varbūt mums tomēr nav pa ceļam”. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Neviens no šiem soļiem atsevišķi neizskatās pēc vardarbības. Tieši tāpēc tas strādā. Paskatīsimies, no kā tas sastāv.
Mājieni, ka tevi var nomainīt
Sākas ar lietām, kas katra atsevišķi var izskatīties nevainīgas:
- Salīdzinājumi. Ar bijušajiem, ar draudzenes vīru, ar kolēģi. Ne vienreiz garāmejot, bet regulāri, un vienmēr tā, ka tu zaudē.
- „Jebkurš vīrietis būtu laimīgs…” Teikums, kas atgādina: tavā vietā varētu būt kāds cits, un viņš būtu pateicīgāks.
- „Varbūt man vajadzētu atrast kādu, kurš…” Pusjokā, pusnopietni, parasti tieši tad, kad tu kaut ko negribi darīt.
- Flirts tavā klātbūtnē. Ar viesmīli, ar tavu draugu, ar kādu ballītē. Ja tu kaut ko saki, tu esi „greizsirdīgs” un „nedrošs”.
- Telefona noslēpumi. Telefons ar ekrānu uz leju, smaids pie ziņām, „nekas, darba lietas”. Tajā pašā laikā tavs telefons var tikt pārbaudīts.
- Pazušana. Viņa nav mājās, neatbild, atgriežas vēlu bez paskaidrojuma. Tu saproti, ka jautāt ir bīstami.
Trešā cilvēka ievilkšanu attiecībās (reāla vai iedomāta), lai tu justos nedrošs un censtos vairāk, sauc par triangulāciju (angl. triangulation). Tās būtība nav pats „cits vīrietis”. Būtība ir tavs nemiers: kamēr tu baidies, ka tevi aizstās, tu esi paklausīgāks.
Svarīgi: viens smaids pie telefona vai viena piezīme par bijušo neko nepierāda. Cilvēkiem ir draugi, darba sarakste un pagātne. Par triangulāciju var runāt tad, kad tas atkārtojas, kad tas parādās tieši tad, kad tu nedari, kā viņa grib, un kad pēc tā tu jūties mazāks un nemierīgāks.
Siltums, kas pazūd un atgriežas
Otrs rīks ir tuvība. Kad tu dari, kā viņa grib, viņa ir mīļa, apskauj, runā par kopīgu nākotni. Kad nē, siltums pazūd: aukstums, īsas atbildes, viņa guļ ar muguru pret tevi, nedēļu nav nekādas tuvības. To sauc par mīlestības atņemšanu (angl. love withdrawal): maigums un uzmanība kļūst par balvu, ko piešķir par paklausību un atņem kā sodu.
Kad šī maiņa notiek neparedzami, bez skaidra iemesla, to sauc par „karsts un auksts” uzvedību (angl. hot and cold). Šodien tu esi „labākais, kas man ir bijis”, rīt tev pat neatbild. Tu nekad nezini, kurš cilvēks tevi vakarā sagaidīs, tāpēc visu laiku lasi viņas garastāvokli kā laika prognozi.
Siltajam posmam nav jābūt romantiskam. Bieži tas ir vienkārši vakars bez aukstuma. Pēc nedēļas klusēšanas parasts „nu, kā tev iet?” jūtas kā atvieglojums, un tu esi gatavs uz daudz ko, lai tas nepazustu. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond): piesaiste, kas turas tieši uz sāpju un atvieglojuma maiņu. Dāvanas un lielas romantikas tai nav vajadzīgas.
Tu atdod pa vienam
Neviens neatdod visu uzreiz. Tas notiek pa gabaliņam, un katrs gabaliņš šķiet mazs:
- Draugi. Pēc katras tikšanās ar draugiem ir aukstums vai strīds. Vieglāk neiet. Pēc gada tu vairs nezini, kā viņiem klājas.
- Hobiji. Sports, garāža, mūzika, makšķerēšana. Tie „atņem laiku ģimenei”, un katrs vakars ar tiem maksā dienu klusuma.
- Nauda. Tu sāc prasīt atļauju tērēt savu algu. Tev nav sava konta, vai arī tu slēp katru eiro, ko iztērē sev.
- Viedoklis. Pēdējais un smagākais. Tu vairs nesaki, ko domā, jo katra nesaskaņa beidzas ar „varbūt mēs neesam īstie viens otram”. Pēc kāda laika tu pats vairs īsti nezini, ko domā.
Tam ir nosaukums: izpatikšanas reakcija (angl. fawn response). Līdzās cīņai, bēgšanai un sastingšanai tas ir vēl viens veids, kā cilvēks reaģē uz draudiem: mēģina nomierināt to, no kura baidās. Terapeits Pīts Vokers (Pete Walker) to aprakstīja kā reakciju, kas bieži izveidojas jau bērnībā pie neparedzama vecāka. Tā nav izvēle, ko tu izdari ar prātu. Tā ir automātiska doma: „ja būšu pietiekami labs, nekas slikts nenotiks”.
Kāpēc piekāpšanās nelīdz
Katra piekāpšanās dod īsu atvieglojumu. Viņa nomierinās, vakars ir labs, bailes atkāpjas. Tāpēc tas izskatās pēc risinājuma. Bet paskaties uz to gadu griezumā.
Prasības aug. Vakar tev bija jāatsakās no makšķerēšanas. Šodien no brāļa dzimšanas dienas. Rīt no vecākiem. Tas, kurš izmanto tavas bailes, neapstājas pie „pietiekami”, jo „pietiekami” nav. Ir tikai nākamais solis.
Latiņa pārbīdās. Tu izdari visu, ko viņa prasīja, un izrādās, ka tas nebija galvenais. Tu sāc pelnīt vairāk, un tagad problēma ir, ka tu esi par daudz darbā. Tu esi vairāk mājās, un tagad tu esi „garlaicīgs”. To sauc par mērķu pārbīdīšanu (angl. moving the goalposts): noteikumi mainās tieši brīdī, kad tu tos izpildi, lai tu nekad nebūtu izdarījis pietiekami.
Cieņa krīt. To ir grūti dzirdēt, bet tā ir taisnība: jo vairāk tu atsakies no sevis, jo mazāk tevī redz cilvēku ar savu gribu. Tas, kurš tevi kontrolē, sāk runāt ar tevi kā ar bērnu vai kalpu. Tu to jūti, tu kaunies, un kauns liek tev censties vēl vairāk. Tas ir aplis.
Draudi iemācās strādāt. Tas ir galvenais. Katru reizi, kad „varbūt man vajadzētu atrast kādu citu” beidzas ar tavu piekāpšanos, otrs uzzina: šis teikums strādā. Un cilvēki atkārto to, kas strādā. Tu nemaksā par mieru. Tu maksā par to, lai nākamajā reizē draudi būtu vēl ātrāk pie rokas.
Tas nenozīmē, ka tu esi vainīgs. Tu reaģēji uz draudiem tā, kā reaģē cilvēki. Bet tas nozīmē, ka vēl lielāka izpatikšana nepalīdzēs. Ja tā palīdzētu, tā jau būtu palīdzējusi.
No kurienes nāk bailes
Bailes tikt pamestam (angl. fear of abandonment) ir cilvēkam dabiskas. Mazam bērnam palikt vienam nozīmē briesmas, un šī sajūta paliek mūsos visu mūžu. Bet dažiem cilvēkiem tās ir skaļākas, un tieši tos kontrolējoši cilvēki atrod visātrāk.
Trauksmainā piesaiste
Psihologi apraksta dažādus veidus, kā cilvēki pieķeras tuviem cilvēkiem. To sauc par piesaistes teoriju (angl. attachment theory). To sāka britu psihiatrs Džons Boulbijs (John Bowlby), un vēlāk pētnieki Hazana un Šeivers (Hazan & Shaver) parādīja, ka tā attiecas arī uz pieaugušo mīlestību. Viens no šiem veidiem ir trauksmainā piesaiste (angl. anxious attachment).
Vienkāršiem vārdiem: tev tuvība ir ļoti svarīga, un tu visu laiku jūti, ka to var zaudēt. Divas stundas nav atbildes, un galvā jau ir „viņa ir ar kādu citu”. Viens strīds, un tu jau domā, ka tās ir beigas. Tu vairāk skaties uz otra garastāvokli nekā uz savu.
Tā nav diagnoze un nav defekts. Tas ir iemācīts veids, kā tava nervu sistēma sargā saikni. To ir vērts zināt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēks, kurš grib kontroli, šo nemieru jūt un spēlē tieši uz to. Otrkārt, trauksmainā piesaiste nav mūža spriedums: mierīgās attiecībās un ar darbu pie sevis tā kļūst klusāka.
Bērnība
Ja bērnībā mīlestība bija jānopelna ar labām atzīmēm, ar klusēšanu vai ar to, ka tu nomierināji dusmīgu vecāku, tu iemācījies, ka tuvību var atņemt. Ja kāds no vecākiem aizgāja vai draudēja aiziet („es jums visiem aiziešu, tad redzēsiet”), bailes ir dziļi. Pieaugušais vīrietis pēc tam attiecībās dara to pašu, ko toreiz zēns: visu, lai mīlestība nepazustu.
Iepriekšēja neuzticība
Ja tevi jau reiz ir pametuši kāda cita dēļ vai tu esi uzzinājis par krāpšanu, teikums „es atradīšu citu” nav abstrakts. Tu zini, kā tas sāp. Tas, kurš par to zina un to izmanto, trāpa tieši rētā. Normāls partneris, kurš zina par tavu veco sāpi, to saudzē. Manipulatīvs to izmanto.
Traumatiskā saikne
Jo ilgāk ilgst „karsts un auksts”, jo stiprāka ir saikne. Tas izklausās pretrunīgi, bet tā darbojas cilvēks: neparedzams atvieglojums piesaista vairāk nekā pastāvīgs siltums. Pētnieki Datons un Peinters (Dutton & Painter) to aprakstīja jau 1981. gadā. Tāpēc doma „ja viņa aizies, es to nepārdzīvošu” jūtas kā fakts, lai gan patiesībā tas ir saiknes simptoms.
Kauns un „īsta vīrieša” scenārijs
Daudzi vīrieši no bērnības dzird: īsts vīrietis nodrošina, iztur, nesūdzas un tur savu sievieti laimīgu. Ja viņa ir nelaimīga, vainīgs esi tu. Ja viņa draud aiziet, tu neesi bijis pietiekami vīrietis. Šis scenārijs padara izpatikšanu par „pienākumu” un palīdzības lūgšanu par „kaunu”. Un tas, kurš tevi kontrolē, zina, kurus vārdus teikt: „Normāls vīrietis…”, „Īsts vīrietis nekad…”.
Nauda un bērni
Bieži bailes nav tikai par viņu. Tās ir par bērniem: „Aiziesi, un bērnus tu vairs neredzēsi.” Par māju ar kredītu uz abiem vārdiem. Par to, ka visa nauda ir viņas kontā. Šīs bailes ir reālas, un tās ir jāuztver nopietni. Bet tās risina ar plānu un informāciju, nevis ar vēl lielāku piekāpšanos. Par bērniem, pierakstiem un tiesībām lasi nodarbībā par vīriešiem kā upuriem un drošības plānā.
Normāls kompromiss vai piekāpšanās aiz bailēm?
Visās attiecībās cilvēki piekāpjas. Tu atsakies no kaut kā, jo otram tas ir svarīgi, un tas ir normāli. Atšķirība nav tajā, cik daudz tu dod. Atšķirība ir trijās lietās:
- Kāpēc tu piekāpies. Aiz rūpēm un gribas vai aiz bailēm no sekām?
- Vai tas iet abos virzienos. Vai viņa arī reizēm piekāpjas tev, vai kompromiss vienmēr ir tavs?
- Kas notiek, ja tu nepiekāpies. Vilšanās un saruna, vai sods: klusums, draudi aiziet, demonstratīvs flirts ar citu?
Kas tas nav
- Tev patīk darīt lietas viņas labā, un tu nejūti bailes, kad reizēm pasaki „nē”.
- Jūs esat mierīgi vienojušies par tradicionālu lomu sadali, un tā der abiem.
- Viņa ir nelaimīga un godīgi to pasaka: „Man šajās attiecībās nav labi. Es gribu, lai mēs kaut ko mainām, citādi es nezinu, vai palikšu.” Godīga saruna par šķiršanos nav draudi. Draudi ir tad, kad „es aiziešu” atkārtojas kā svira, lai dabūtu savu, un pazūd, tiklīdz tu piekāpies.
- Viena slikta nedēļa, viens greizsirdības uzplūds vai viens nevietā pateikts salīdzinājums, par kuru viņa atvainojas un kas neatkārtojas.
Vai viņa ir narciste?
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcistiska”. Etiķete šeit nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tevi gadiem ilgi tur ar bailēm, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai tu esi tas, kurš visu sabojā. Ja tev tā notiek, šis apjukums pats par sevi ir signāls: lasi Apjukums ir simptoms un par gāzlaitingu (angl. gaslighting), kad tev liek šaubīties par savu prātu un atmiņu.
Variācijas
Situācijas atšķiras no cilvēka uz cilvēku. Mehānisms ir tas pats: bailes tikt pamestam vai aizstātam kā pavada.
Sieva un ilga laulība
Divdesmit gadi kopā, bērni, kopīgs kredīts. Draudi nav „es atradīšu citu” ballītē, bet „es aizbraukšu ar bērniem pie mammas, un tad tu redzēsi”. Vai kaimiņš, kuram „vismaz ir rokas”, un kuru viņa pēkšņi bieži aicina „kaut ko salabot”. Vīrietis vairs neatceras, kad pēdējo reizi kaut ko izlēma pats.
Draudzene, attiecību sākums
Vēl nav kopīgas mājas, un tieši tas ir sviras punkts: viņa var jebkurā brīdī „vienkārši aiziet”. Iepazīšanās lietotne telefonā joprojām ir, „tikai tā”. Viņa stāsta, cik daudzi viņai raksta. Tu pārkārto visu savu dzīvi pirmajos mēnešos, lai viņa neaizietu, un tas kļūst par jūsu attiecību pamatu.
Viendzimuma attiecības
Arvīds dzīvo ar partneri Robertu. Roberts regulāri stāsta, cik vīrieši viņam uzmet acis, publiski flirtē, un pēc strīdiem pazūd uz nakti. Arvīds zina, ka viņu vidē „aizstāšana” ir ļoti reāla, un vēl nav pastāstījis ģimenei par savu orientāciju. Klāt nāk bailes, ka partneris to „atklās”, un sajūta, ka nav kur runāt. Mehānisms ir tas pats, tikai klusēšanai ir vēl viens iemesls.
Māte un pieaugušais dēls
Tas pats notiek arī ne romantiskās attiecībās. Māte kontrolē pieaugušu dēlu ar tiem pašiem rīkiem: „Ja tu viņu precēsi, man vairs nav dēla.” Nedēļām klusums, kad viņš nav piezvanījis. Salīdzinājumi ar brāli, „kurš vismaz atbrauc”. Draudi ar veselību („man no tevis sāk sāpēt sirds”) vai ar mantojumu. Dēls atceļ atvaļinājumu ar draudzeni, lai mātei „nekas nenotiktu”. Pēc tam viņš bieži nonāk tieši tādās pašās attiecībās ar partneri, jo tas šķiet pazīstami.
Priekšnieks
„Rindā uz tavu vietu stāv desmit cilvēki.” Tevi publiski salīdzina ar jauno kolēģi, pēkšņi vairs neaicina uz sapulcēm, un tu strādā brīvdienās bez samaksas, lai tikai tevi neatlaistu. Darbā tas pats mehānisms: bailes tikt aizstātam liek atdot laiku, veselību un viedokli.
Klusā un skaļā versija
Klusā versija ir bez tiešiem draudiem. Tikai nopūtas, ilgs skatiens uz citu vīrieti, „nu jā, dažām paveicas ar vīriem”, telefons ar ekrānu uz leju. Tu pat nevari pateikt, ko tieši viņa izdarīja, un tieši tāpēc tev neviens netic. Skaļā versija ir kliedzieni, soma pie durvīm, „es aizeju!”, izsaukts taksometrs un atgriešanās pēc divām stundām, kad tu jau esi atvainojies par visu.
Ja tu esi sieviete un šeit atpazini savu partneri, mehānisms ir tieši tas pats. Mainās tikai vārdi.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu pirms „nē” vispirms iedomājies, vai viņa pēc tā neaizies?
- Vai esi atteicies no draugiem vai hobijiem, lai izvairītos no aukstuma vai strīda?
- Vai tev ir jāprasa atļauja tērēt paša nopelnīto naudu?
- Vai tu bieži dzirdi par citiem vīriešiem, kuri būtu „labāki”?
- Vai tu vairs neatceries, kad pēdējo reizi pateici savu viedokli un tev par to nekas nesekoja?
- Vai tu kaunies kādam pastāstīt, kā jūs dzīvojat?
Ja uz vairākiem atbildi „jā”, tas ir iemesls uztvert to nopietni.
Kā atgūt sevi soli pa solim
Nevajag uzreiz „kļūt par īstu vīrieti” un sist ar dūri pa galdu. Tas nav vajadzīgs un var būt bīstami. Vajag atgūt sevi pa gabaliņam, tieši tāpat, kā tu sevi atdevi.
1. Pamani bailes
Pirms tu kaut kam piekrīti, apstājies uz sekundi un pajautā sev: „Vai es to daru, jo gribu, vai jo baidos, kas notiks, ja nedarīšu?” Neko vēl nav jāmaina. Tikai pamani. Vari pierakstīt: kas notika, ko tu izdarīji, no kā tu baidījies. Pēc nedēļas tu redzēsi, cik bieži tavus lēmumus pieņem bailes.
2. Viena maza robeža
Robeža (angl. boundary) ir tas, ko tu dari, lai sevi pasargātu, nevis noteikums otram. Nesāc ar lielāko. Izvēlies vienu mazu lietu, kas tev ir svarīga: viens vakars nedēļā ar draugiem, viena zvana saruna ar brāli, viena lieta, ko tu nopērc sev bez atskaites.
Nepaskaidro divdesmit minūtes. Nepierādi. Garas atvainošanās ir veca izpatikšanas reakcija, un otrs to jūt.
3. Viens draugs atpakaļ
Uzraksti vienam cilvēkam, ar kuru tu esi zaudējis sakarus. Nav jāstāsta viss.
Draugs nav tikai kompānija. Draugs ir spogulis, kurā tu redzi, ka tu esi normāls cilvēks, nevis tas, par ko tevi mājās padarījuši. Nošķiršana no tuviem cilvēkiem (angl. isolation) ir viens no galvenajiem veidiem, kā kontrole kļūst iespējama. Katrs atgriezts draugs to vājina.
4. Sava nauda
Pat neliela summa, kas ir tikai tava, maina sajūtu. Savs konts, uz kuru nāk daļa algas. Nauda, kuru tu vari iztērēt bez atskaites. Ja otrs pārbauda visus tavus kontus un tas varētu izraisīt sprādzienu, dari to klusi un droši: konts citā bankā, pasta adrese pie drauga vai radinieka. Kad nauda kalpo tam, lai tu nevarētu ne pakustēties, ne aiziet, to sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse).
5. Skaties, kas notiek, kad pasaki „nē”
Šis ir īstais tests. Tas pasaka vairāk nekā jebkurš raksts internetā.
Kad tu mierīgi pasaki „nē” vai novelc vienu mazu robežu, cilvēks, kuram tu rūpi, var būt vīlies, var būt sarūgtināts, bet viņš runā ar tevi, un pēc kāda laika tas pāriet. Varbūt jūs pat sastrīdaties, bet tavas tiesības uz savu dzīvi netiek apšaubītas.
Cilvēks, kurš tevi tur ar bailēm, reaģē citādi. Draudi kļūst skaļāki. Parādās „cits vīrietis”. Klusums ilgst nedēļu. Tev saka, ka tu „esi mainījies”, „kļuvis auksts”, ka tev „kāds sagroza galvu”. Draugi vai radi pēkšņi zvana un saka, ka tu „bojā ģimeni”. Tas nav pierādījums, ka tu kļūdījies. Tas ir pierādījums, ka robeža bija vajadzīga.
Drošība pirmajā vietā. Ja jūsu attiecībās ir bijusi fiziska vardarbība, draudi nodarīt pāri tev, bērniem vai sev, vai tu vienkārši jūti, ka „nē” var beigties bīstami, netestē to vienatnē. Vispirms sagatavo drošības plānu, parunā ar 116 123 vai 116 006. Tūlītējās briesmās zvani 112.
6. Viņa var aiziet. Un tu to izdzīvosi.
Pateiksim godīgi: kad tu pārstāsi pakļauties, viņa tiešām var aiziet. Varbūt pie tā paša „cita vīrieša”, ar kuru tev draudēja. Tās bailes, kas tevi gadiem vadīja, var piepildīties.
Un tas sāpēs. Tu sēro arī par attiecībām, kas bija sliktas. Tu sēro par to, kādas tu cerēji tās redzēt. Tās ir normālas sēras, nevis pierādījums, ka tu kļūdījies.
Bet paskaties uz to, ko tu patiesībā sargāji. Ja viņa aiziet tāpēc, ka tev ir viens draugs, viens treniņš un savs bankas konts, tad tas, ko tu sargāji, nebija tu. Tā bija tava paklausība. Cilvēks, kurš tevi mīl, grib, lai tev būtu dzīve. Vientulība pēc šķiršanās ir smaga, bet vientulība attiecībās, kurās tu nedrīksti būt tu pats, ir smagāka un ilgst gadiem.
Bieži tie, kuri aiziet ar skaļu troksni, pēc kāda laika atgriežas: ar vienu mīļu ziņu, ar „es tā ilgojos”. To sauc par hūveringu (angl. hoovering, no putekļu sūcēja nosaukuma): mēģinājums tevi atkal „ievilkt” atpakaļ. Ja tas notiek, atceries, kāpēc tu sāki atgūt sevi.
Speciālists, kurš saprot vardarbību
Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina vardarbību attiecībās, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Labi domāts speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu. Tipiskā kļūda: „izrunājiet to”, „abi esat vainīgi”, „mēģini būt vīrišķīgāks, tad viņa tevi cienīs”, pāru terapija ar cilvēku, kurš tevi tur ar bailēm. Ar šādu cilvēku atklāta saruna nestrādā tā kā ar parastu cilvēku: tas, ko tu godīgi pasaki sesijā, var tikt izmantots pret tevi, un kopīga sesija var palielināt risku.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādīt?
- Vai zina vārdus traumatiskā saikne, gāzlaitings, pastāvīga kontrole (coercive control)?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „salabšanu”?
- Vai uztver nopietni to, ka vīrietis var būt kontrolēts, un nesmejas?
- Vai runā par tavu drošību un tavu uztveri, nevis par to, kā tev labāk izpatikt?
Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk apjucis, vainīgs vai stumts atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Līdz tam palīdzēs Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm: YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā.
Vīriešiem tic mazāk. Palīdzība ir arī tev.
Vīrietis, kurš stāsta, ka viņu kontrolē sieva vai draudzene, bieži saņem smieklus vai „nu, tev laikam patīk”. Tas ir netaisnīgi, un tas nav tavs pārbaudījums. Palīdzības līnijas Latvijā ir arī vīriešiem, un tur tev noticēs:
- 116 123 — krīžu un emocionāla atbalsta tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā.
- 116 006 — atbalsts noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.
- 112 — ja ir tūlītējas briesmas. 110 — Valsts policija.
Mīti
Iedziļinies
- Vīrieši kā vardarbības upuri — kopējā aina un palīdzība Latvijā
- Triangulācija — kā „trešais” tiek izmantots, lai tu justos nedrošs
- Karsts un auksts — kāpēc neparedzams siltums piesaista visvairāk
- Izpatikšanas reakcija — kāpēc tu automātiski mēģini nomierināt otru
- Mērķu pārbīdīšana — kāpēc nekad nav „pietiekami”
- Traumatiskā saikne un nodarbība Kāpēc ir tik grūti aiziet
- Robežas — kā tās novilkt, nesākot karu
- Drošības plāns — ja „nē” var būt bīstams
Saistīts
Avoti
- Bowlby, J. (1969). Attachment and Loss. Vol. 1: Attachment. New York: Basic Books.
- Hazan, C., & Shaver, P. (1987). Romantic love conceptualized as an attachment process. Journal of Personality and Social Psychology, 52(3), 511–524.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6(1–4), 139–155.
- Walker, P. (2013). Complex PTSD: From Surviving to Thriving. Azure Coyote.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
- Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).