Slēptā narciste neatlaiž: kā viņa atsauc katru tavu aiziešanu un kā aiziet pa īstam

Kas tas ir

Tu jau zini, ka jāiet. Varbūt tu to zini gadu. Tu esi to pateicis brālim, draugam, varbūt pat viņai. Un tad kaut kas notiek. Viņa saslimst. Viņa raud tā, kā tu nekad neesi redzējis. Viņa pēkšņi atkal ir tā sieviete, kurā tu iemīlējies. Zvana viņas māte. Un pēc nedēļas tu atkal esi mājās, it kā nekas nebūtu bijis, tikai tev ir vēl kaunīgāk nekā pirms tam. Tu domā, ka aizej, un tad viņa parādās.

Šī nodarbība ir tieši par to: par izeju. Par brīžiem, kad tu mēģini aiziet, un par to, kā katrs mēģinājums tiek atsaukts. Ne par visām attiecībām. Kā viņa tevi izvēlējās un noķēra, ir nodarbībā Slēptā narciste un „labais vīrietis”. Kā izskatās dzīve iekšā, lasi „Tu nekad nebiji pietiekams”. Ko viņa dara, kad tu jau esi prom un viņa izliekas sērojam, ir nodarbībā Slēptā narciste pēc tava „nē”. Kā viņa savieno visus apkārtējos ar sevi, ir Zirnekļa tīklā. Šeit ir vidus: durvis un tas, kas notiek pie tām.

Nodarbība ir rakstīta vīrietim, kura partnere vai bijusī partnere ir sieviete ar slēptu narcistisku uzvedības modeli. Ja tu esi sieviete un tā ir tava partnere, mehānisms ir tas pats. Beigās ir īsi varianti, ja tā ir māte, draudzene vai priekšniece.

Daži vārdi, kas būs vajadzīgi

Slēptais narcisms (angl. covert narcissism) ir klusā forma. Cilvēks nelielās un nekliedz, bet dzīvo ar pastāvīgu aizvainojumu un soda citus ar klusumu, vainu un upura lomu. Psihologs Pols Vinks 1991. gadā aprakstīja, ka narcismam ir „divas sejas”: skaļā un klusā, ievainojamā. Portrets: Slēptā narciste.

Hūverings (angl. hoovering, no putekļusūcēja zīmola) ir mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ, kad tu attālinies. Slēptajai narcistei tas reti ir skaļš. Tas ir asaras, viena normāla ziņa, viena „nejauša” satikšanās.

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir pieķeršanās, kas veidojas, kad sāpes mijas ar atvieglojumu. To aprakstīja Datons un Peintere 1981. gadā. Nekam labam nav jānotiek: pietiek, ka pēc sliktām dienām nāk parasta diena. Sīkāk: Traumatiskā saikne.

Žēluma spēle (angl. pity play) ir tavas žēluma sajūtas izmantošana, lai tu darītu to, ko otrs grib. Vainas uzspiešana (angl. guilt-tripping) ir tas pats ar vainu. Psihoterapeite Sjūzena Forvarda šīs sviras kopā ar bailēm nosauca par FOG (angl. fear, obligation, guilt: bailes, pienākums, vaina; angliski fog ir arī „migla”). Aiziešanas brīdī šī migla ir visbiezākā.

Trīs godīgas lietas pirms sākam

1. Tas nav par sievietēm. Tas ir par uzvedības modeli, kas ir dažām sievietēm un arī dažiem vīriešiem. Vīriešu slēptā versija ir aprakstīta nodarbībā Slēptais narcists. Sieviete, kurai šķiršanās patiesi sāp, nav narciste. Par atšķirību ir atsevišķa sadaļa beigās.
2. Diagnoze. Narcistiskos personības traucējumus var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedības modeli pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc viņiem gandrīz nekad nav diagnozes. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciste”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tas ir, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā ir, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.
3. Stāsti ir apkopoti. Visi piemēri ir salikti no vairākiem stāstiem. Viena taktika neko nepierāda. Skaties, vai tā atkārtojas katru reizi, kad tu mēģini iet.

Kāpēc no slēptās narcistes aiziet ir tik grūti

Aiziet no cilvēka, kurš kliedz un sit, ir bīstami, bet vismaz skaidri: visi saprot, kāpēc. Aiziet no slēptās narcistes ir grūti citādi. Te ir četri iemesli, un neviens no tiem nav tavs vājums.

1. Viņa neizskatās pēc sliktās, tāpēc sliktais esi tu

Nav zilumu, nav kliedzienu kāpņu telpā. Ir klusa, maiga sieviete, kura atnes tavai mātei kūku un raud, kad tu esi auksts. Ja tu aizej no tādas, stāsts ir gatavs: „viņš pameta labu sievieti”. Un tu to dzirdi savā galvā, pirms kāds to ir pateicis. Slēptās narcistes lielākais ierocis aiziešanas brīdī nav draudi. Tas ir tas, ka aiziešana tevi padara par ļaundari, arī tavās pašas acīs.

2. Tu nevari nosaukt, kas ir nepareizi

Ja draugs pajautā „kāpēc?”, ko tu atbildēsi? „Viņa trīs dienas ar mani nerunā, ja es aizbraucu makšķerēt”? „Viņa vienmēr saslimst, kad man ir kaut kas svarīgs”? Katra lieta atsevišķi izklausās sīka, gandrīz smieklīga. Kaitējums ir sadalīts tūkstoš mazos gabaliņos, un neviens gabaliņš neizskatās pēc iemesla aiziet. Tāpēc tavs iemesls tev pašam izklausās vājš, bet katrs viņas asaru brīdis izklausās stiprs.

3. Tava vaina un glābēja instinkts strādā viņas labā

Slēptā narciste bieži izvēlas vīrieti, kuram ir vajadzība glābt, labot, būt tam, kas neaiziet. Par to ir nodarbība Glābēja brūce. Šim vīrietim aiziešana izskatās kā nodevība: „es viņu atstāju, kad viņai ir slikti”. Un viņai slikti ir vienmēr. Precīzāk: viņai ir vissliktāk tieši tad, kad tu gribi aiziet.

4. Gatavais scenārijs: vīrietis, kurš pamet „trauslu” sievieti

Sabiedrībā ir gatavs stāsts: vīrietis ir stiprais, sieviete ir ievainojamā. Vīrietis, kurš aiziet no raudošas sievietes, ir nelietis. Vīrietis, kurš saka, ka sieviete viņam darīja pāri, bieži saņem smieklus vai neticību. Pētnieces Hainsa un Duglasa (2010) aprakstīja, ka vīrieši, kuri cieš no partneres vardarbības, bieži netiek uztverti nopietni, arī dienestos, kur viņi meklē palīdzību. Tāpēc daudzi paliek, lai nebūtu „tas vīrietis”. Plašāk: Vīrieši kā upuri.

Vairāki mēģinājumi ir normāli

Ja tu jau esi aizgājis un atgriezies, varbūt vairākas reizes, izlasi šo divreiz. Pētījumi par aiziešanu no vardarbīgām attiecībām rāda, ka aiziešana ir process, nevis viens notikums. Andersone un Sonderss (2003) apkopoja desmitiem pētījumu un secināja, ka daudzi cilvēki aiziet un atgriežas vairākas reizes, pirms aiziet pavisam, un ka katrs mēģinājums bieži sagatavo nākamo: cilvēks uzzina, kas viņu atvilka atpakaļ, un nākamreiz ir gatavāks. Grifinga un kolēģi (2002) jautāja cilvēkiem, kāpēc viņi atgriezās, un visbiežāk dzirdētie iemesli bija emocionāla pieķeršanās un cerība, ka otrs mainīsies. Tas nav stulbums. Tā ir saikne, kas strādā tā, kā tā ir veidota.

Ir arī ķermeņa puse. Helēnas Fišeres komanda (2010) redzēja, ka pēc atraidījuma smadzenēs aktīvas ir tās pašas sistēmas, kas saistītas ar atalgojumu un alkām. Ilgas pēc otra var būt fiziski spēcīgas, un tās nenozīmē, ka lēmums ir nepareizs.

Bieži dzirdētais skaitlis „vidēji septiņi mēģinājumi” ir aptuvens, nevis precīzs pētījuma rezultāts. Un lielākā daļa pētījumu ir par sievietēm, kas aiziet no vīriešiem. Par vīriešiem, kas aiziet no sievietēm, pētījumu ir maz. Bet mehānisms ir tas pats.

Izejas sensori: kā viņa pamana, ka tu gatavojies aiziet

Slēptā narciste bieži ļoti smalki jūt, kas notiek ar tevi. Ne aiz empātijas tādā nozīmē, kā tu to domā. Viņai ir vajadzīgs tas, ko tu dod (uzmanība, rūpes, drošība, nauda), un to sauc par narcistisko barošanu (angl. narcissistic supply). Kad barošana ir apdraudēta, viņa to pamana ātrāk nekā jebkurš cits. Ko viņa nolasa:

• Tu kļūsti klusāks. Tu vairs nestrīdies. Strīds nozīmē, ka tev vēl rūp. Klusums nozīmē, ka tu jau domā par izeju.
• Tu vairs neej pakaļ. Kad viņa nerunā ar tevi dienām (to sauc par klusēšanas sodu, angl. silent treatment), tu vairs neatvainojies pirmais.
• Tu vairāk laika pavadi ar draugiem, brāli, sportā. Tu atkal satiec cilvēkus, no kuriem viņa tevi gadiem attālināja.
• Tu skaties dzīvokļus. Ss.lv cilne telefonā, zvans par istabu Teikā, jautājums draugam, vai viņam ir vieta uz pāris nedēļām.
• Tavs tonis ir vēsāks. Tu runā par lietām, nevis par jūtām. Tu saki „es” par nākotni, nevis „mēs”.
• Tu sakārto papīrus. Pārbaudi kredīta līgumu, atver atsevišķu kontu, noliec pases kopiju pie mātes.

Jā, normāla partnere arī pamanītu, ka tu esi attālinājies. Atšķirība nav tajā, vai viņa pamana. Atšķirība ir tajā, ko viņa dara pēc tam.

Ko viņa dara, pirms tu kaut ko esi pateicis

Tas ir šīs nodarbības svarīgākais atklājums daudziem vīriešiem. Liela daļa aiziešanas mēģinājumu tiek atsaukti, pirms tie ir sākušies. Tu vēl neesi pateicis ne vārda, bet tev jau ir iemesls palikt. Tipiski pirmsaiziešanas gājieni:

Pēkšņs maigums. Pēc mēnešiem, kad tev ir licis justies nepietiekamam, pēkšņi tu esi redzēts. Tas strādā tāpēc, ka tas ir tieši tas, ko tu gaidīji. Un tas atsauc tavu lēmumu, pirms tu to izrunāji: „varbūt es pārspīlēju”.

Krīze. Darbs, draudzenes nodevība, strīds ar māti, finanšu caurums. Krīze var būt īsta. Bet paskaties, kad tā nāk, un vai tā pazūd, tiklīdz tu atkal esi pieejams.

Nopirkts ceļojums, kopīgs plāns. Tas ir tukšs nākotnes solījums (angl. future faking) ar biļeti rokā. Tagad tava aiziešana nozīmē arī „izmest viņas naudu” un „sabojāt vienīgo labo, kas mums bija ieplānots”. Tas pats ir ar „es domāju par mūsu nākotni”: pēkšņi viņa grib kāzas, kopīgu dzīvokli Mežaparkā, suni, kaut ko, par ko tu runāji gadiem un ko viņa atlika.

Veselības bieds. Neviens neaiziet no sievietes, kura gaida izmeklējumu rezultātus. Un tieši tāpēc tas ir tik spēcīgs. Pie tā vēl atgriezīsimies.

Vajadzība, kurai tu nevari atteikt. Viņas tēva mājas pārdošana, kam vajag tavu palīdzību. Kredīts, kuram vajag tavu galvojumu. Viņas mātes jubileja, kurā „visi gaida tevi”. Pārvākšanās, ko viņa „bez tevis nespēj”. Tu vari atteikties no attiecībām, bet nevari atteikt palīdzību, kad tev tieši lūdz. Un, kamēr tu palīdzi, tu paliec.

Kāpēc tieši pirms? Tāpēc, ka pēc tam, kad tu esi pateicis „es aizeju”, viņai ir jāatkāpjas atklāti: jāraud, jālūdz, jāpazemojas. Tas sabojā tēlu. Pirms tu to pasaki, viņa var tavu aiziešanu padarīt neiespējamu vai nežēlīgu bez neviena atklāta vārda. Tu paliec, un neviens nekad nezinās, ka tu gribēji iet. Arī tu pats pēc mēneša sāksi šaubīties.

Aiziešanas brīdis: taktiku katalogs

Tagad pats brīdis: tu esi pateicis, somas ir priekšnamā vai tu jau esi prom pirmo nedēļu. Zemāk ir 17 taktikas, ko vīrieši visbiežāk apraksta. Neviena sieviete neizmanto visas. Parasti ir trīs četras mīļākās, un tās atkārtojas katrā tavā mēģinājumā. Katrai ir četras daļas: kā tā izskatās, kāpēc tā strādā uz tevi, cik ilgi tā tur un ko darīt pretī.

1. Asaras un sabrukums

Kāpēc strādā. Tava nervu sistēma nolasa otra izmisumu kā ārkārtas situāciju. Glābējam aiziet no raudoša cilvēka ir gandrīz fiziski neiespējami. Cik ilgi tur. Stundas vai dienas. Kad tu paliec, asaras parasti ātri beidzas, un pēc nedēļas viss ir kā agrāk, bieži ar klusu sodu par to, „ko tu man nodarīji”. Pretgājiens. Asaras var būt īstas. Tas nemaina lēmumu. Tu vari būt žēlīgs un tomēr iet. Iedod ūdeni, piezvani viņas māsai vai draudzenei, lai kāds ir blakus, un turpini savu plānu.

2. „Tikai viena pēdējā saruna”

Kāpēc strādā. Tas izklausās godīgi. Tev gribas izskaidrot, un tev gribas, lai viņa saprot. Cik ilgi tur. Saruna ilgst piecas stundas, ar asarām, solījumiem, atmiņām un pārmetumiem, un tu no rīta pamosties viņas gultā. Viena saruna var atsaukt aiziešanu uz mēnešiem. Pretgājiens. Izlem iepriekš: nekādas pēdējās sarunas. Ja tev kaut kas jāpasaka, uzraksti vienu īsu vēstuli. Kāpēc „noslēgums” no šādiem cilvēkiem gandrīz nekad nenāk, izskaidro Noslēguma slazds.

3. Slimība vai medicīnisks bieds

Kāpēc strādā. Neviens negrib būt vīrietis, kurš pamet slimu sievieti. Cik ilgi tur. Līdz pārvākšanās plāns ir izjucis. Rezultāti bieži izrādās „labi” vai vairs netiek pieminēti. Nākamais bieds nāk ar nākamo mēģinājumu. Pretgājiens. Cilvēki patiešām saslimst, un tev nav jāmin, vai tā ir taisnība. Nodali slimību no attiecībām. Tu vari parūpēties, lai viņai ir atbalsts, bez palikšanas: pajautā konkrēti (kad, kur, kurš ārsts), palūdz viņas māsai vai draudzenei braukt līdzi, un saglabā savu datumu.

4. Suns, dzīvoklis, īres līgums, kopīgi kredīti

Kāpēc strādā. Katra kopīga lieta ir iemesls satikties, runāt, vienoties. Katra tikšanās ir durvis. Un tev ir taisnīguma sajūta: tu negribi, lai viņa cieš finansiāli. Cik ilgi tur. Mēnešiem. Papīri „pazūd”, paraksts tiek atlikts, suns „saslimst” un tev jābrauc. Pretgājiens. Praktiskās lietas atdali no attiecībām. Viss rakstiski, e-pastā, ar termiņiem. Sarežģītām lietām trešā persona: jurists, notārs, bankas darbinieks, neitrāls draugs. Par suni izlem iepriekš, ar ko tu vari sadzīvot. Suns ir mīļš, bet tas nav iemesls palikt vēl piecus gadus. Sīkāk: Kā viņi aizņem galvu.

5. Viņas ģimene zvana

Kāpēc strādā. Tu cieni šo sievieti. Tev nav, ko teikt, jo viņa zina tikai meitas versiju. Un „tu taču esi vīrietis” trāpa tieši tavā vīrieša goda sajūtā. Cilvēkus, kas nes otra stāstu un spiedienu tev, sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys), un bieži viņi paši nezina, ka viņus izmanto. Cik ilgi tur. Dienas līdz nedēļas, viļņos. Pretgājiens. Viena mierīga atbilde, bez detaļām un bez strīda. Tev nav jāpārliecina viņas ģimene. Kā tīkls ap viņu strādā, ir Zirnekļa tīklā.

6. „Es beidzot iešu pie terapeita”

Kāpēc strādā. Tas ir tieši tas, ko tu lūdzi. Atteikt izskatās nežēlīgi. Cik ilgi tur. Parasti divas trīs sesijas. Tad terapija beidzas („terapeite nesaprata”) vai kļūst par ieroci: „terapeite teica, ka tev arī ir jāstrādā pie sevis”, „terapeite teica, ka tu esi emocionāli nepieejams”. Pretgājiens. Terapija ir laba lieta. Viņai. Tā neprasa, lai tu paliktu. Īstas pārmaiņas notiek mēnešiem un gadiem, bez termiņa, kas sakrīt ar tavām somām. Un pāru terapija, kamēr notiek vardarbība, parasti nepalīdz: daudzas vardarbības novēršanas organizācijas to neiesaka, jo godīgums sesijā vēlāk tiek izmantots pret tevi.

7. „Es esmu mainījusies”

Kāpēc strādā. Tas ir tavs lielākais sapnis: lai viņa beidzot redz. Un tu esi ieguldījis tik daudz gadu, ka tev gribas, lai tie nav bijuši veltīgi. Cik ilgi tur. Ja tu atgriezies, jaunā viņa parasti izdzīvo dažas nedēļas. Tad viss atgriežas, bieži sliktāk, jo tagad viņa zina, ka tevi var dabūt atpakaļ. Pretgājiens. Pārmaiņas, kuru pierādījums ir tava atgriešanās, nav pārmaiņas. Tās ir taktika. Pārbaudi trīs lietas no attāluma, mēnešiem: vai viņa pieņem tavu „nē” bez soda; vai viņas atvainošanās ir konkrēta un bez „bet”; vai viņa kaut ko maina, neko neprasot pretī.

8. Klusa pateicība vai mīlestības vēstule

Kāpēc strādā. Gadiem tu gaidīji, ka tevi redzēs un novērtēs. Tagad tas nāk, un vēl ar „es negribu tevi turēt”, kas tevi atbruņo. Cik ilgi tur. Nedēļas. Tu vēstuli pārlasi naktīs. Pretgājiens. Izlasi vienreiz un iedod to glabāt draugam. Pajautā sev: kāpēc tieši tagad? Atzinība, kas nāk tikai pie durvīm, ir āķis, nevis atzinība. Blakus vēstulei turi savu iemeslu sarakstu (par to sadaļā „Ko tu vari darīt”).

9. Labo laiku atgādināšana

Kāpēc strādā. To sauc par eiforisko atceri (angl. euphoric recall): tava atmiņa izceļ labākos brīžus un paslēpj pārējos. Kad tev ir grūti, prāts pats sniedzas pēc labajiem kadriem, un viņa tev tos iedod rokā. Cik ilgi tur. Viļņos, mēnešiem, īpaši naktīs un svētkos. Pretgājiens. Katrai labajai atmiņai pievieno visu kadru: „Saulkrasti bija skaisti. Un nākamajā nedēļā viņa trīs dienas ar mani nerunāja, jo es aizbraucu pie mammas.” Vari to pierakstīt savā iemeslu sarakstā.

10. Vaina: „pēc visa, ko es tev darīju”

Kāpēc strādā. Daļa no tā ir patiesība, un tu esi cilvēks, kuram parāds ir svēts. Cik ilgi tur. Ilgi. Vaina ir lēnākā sajūta, tā pazūd pēdējā. Pretgājiens. Palīdzība, ko cilvēki viens otram sniedz attiecībās, nav mūža līgums. Tu vari būt pateicīgs un tomēr iet. Nestrīdies par to, kurš ko darīja: tā ir saruna, kurā tu nevari uzvarēt. Kā vaina tiek izmantota kā nosacījums, izskaidro nodarbība Vainas ultimāts.

11. „Tu esi tieši kā mans tēvs”

Kāpēc strādā. Viņa tev uzticēja savu brūci jau sākumā, un tu kļuvi par tās sargu. Tagad aiziet nozīmē kļūt par ļaundari viņas dzīves stāstā. Tas trāpa tavā identitātē: „es esmu labs vīrietis”. Tas pats ar bijušo: „tu esi tāds pats kā Kaspars”. Cik ilgi tur. Atbalsis ir mēnešiem. Pretgājiens. Viņas pagātne var būt īsta un skumja. Tu neesi atbildīgs par to, lai to izdziedētu. Pieaugušais, kurš aiziet no pieaugušām attiecībām, nav tēvs, kurš pamet astoņgadīgu bērnu.

12. Pēkšņs trauslums: „es bez tevis netikšu galā”

Kāpēc strādā. Glābējs nevar noskatīties, kā kāds slīkst. Un katrs tavs „es tikai palīdzēšu ar šo” ir atvērtas durvis. To sauc par izlikšanos par nevarīgu (angl. weaponized incompetence). Cik ilgi tur. Tik ilgi, cik tu atbildi. Pretgājiens. Vienu reizi uzraksti sarakstu ar praktisko: kur ir līgumi, kam zvanīt par dzīvokli, kurā servisā bija mašīna. Pēc tam vienmēr viena atbilde. Pieaudzis cilvēks, kurš strādā un vada savu dzīvi, spēj iemācīties samaksāt rēķinu.

13. Kopīgie draugi kā ziņneši

Kāpēc strādā. Šie ir cilvēki, kuriem tu uzticies, un tu negribi izskatīties nežēlīgs viņu acīs. Katrs viņu vārds nes viņas stāstu. Cik ilgi tur. Pirmos mēnešus, visspēcīgāk pirmajās nedēļās. Pretgājiens. Palūdz draugus nebūt par ziņnešiem. Viens mierīgs teikums, bez sliktiem vārdiem par viņu. Ja kāds turpina nest ziņas, satiec viņu retāk.

14. „Nejaušas” satikšanās tavās vietās

Kāpēc strādā. Tas izskatās nevainīgi. Ja tu paej garām, tu esi rupjš. Ja apstājies, tu atkal esi sarunā. Cik ilgi tur. Var turpināties mēnešiem: tava kafejnīca, tavas mātes iela, Āgenskalna tirgus sestdienā. Pretgājiens. Godīgi: Rīga ir maza, un viena satikšanās var būt nejaušība. Uzvedības modelis ir biežums un tas, ka vietas ir tavas. Īss, pieklājīgs mājiens ar galvu, un ej tālāk. Maini laikus. Ja tas pāraug sekošanā, pieraksti datumus un vietas. Sekošana ir vardarbība, un to var ziņot policijai (110 vai 112), arī vīrietis.

15. Mantas tavā dzīvoklī

Kāpēc strādā. Tas ir iemesls ienākt tavā telpā. Un katra atrastā manta ir mazs atgādinājums, kas tevi atgriež pie viņas. Cik ilgi tur. Tik ilgi, cik mantas paliek. Pretgājiens. Savāc visu vienā kastē uzreiz. Nosūti ar kurjeru, caur pakomātu vai caur draugu. Vienu reizi. Durvis neatver.

16. Laikā izvēlēta krīze pārvākšanās dienā

Kāpēc strādā. Laiks liek tev izvēlēties starp savu plānu un to, vai tu esi cilvēks. Un plāns izjūk vienā rītā. Cik ilgi tur. Pietiek ar vienu dienu. Jaunais datums reti pienāk. Pretgājiens. Plāno pārvākšanos, kad viņa nav mājās, un ar palīgiem. Krīzi novirzi pie tiem, kas var palīdzēt: 112 vai 113 briesmās, viņas tuvinieki pārējā. Pārvākšanās turpinās.

17. Mājieni par paškaitējumu vai pašnāvību

Šis nav vienkārši vēl viena taktika. Tas ir brīdis, kad ir jārīkojas. Tāpēc tas ir atsevišķā sadaļā.

Drošība: ja viņa runā par paškaitējumu vai pašnāvību

Vienmēr uztver to nopietni. No malas tu nevari zināt, vai tā ir manipulācija vai īsts risks, un tev tas nav jāzina. Abos gadījumos rīcība ir viena un tā pati: pie viņas jānonāk cilvēkiem, kuri prot palīdzēt. Tas neesi tu viens.

1. Ja ir tūlītējas briesmas (viņa raksta par tabletēm, sūta bildi, pazūd pēc šādas ziņas), zvani 112 vai 113 (neatliekamā medicīniskā palīdzība). Nosauc adresi un to, ko viņa uzrakstīja. Tu vari zvanīt no jebkuras vietas. Tev nav jābrauc turp pašam.
2. Pasaki viņai, ko tu dari. Mierīgi, īsi, bez pārmetumiem.
3. Iesaisti viņas tuviniekus: māsu, māti, labāko draudzeni. Viņiem ir jāzina, un viņi var būt blakus.
4. 116 123 ir krīzes tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski. Tas ir viņai. Un tas ir arī tev, jo šādas ziņas atstāj pēdas.
5. Saglabā ziņas. Ar datumiem.

Ko tu nedari: nebrauc naktī viens kā vienīgais glābējs; nekaulējies („ja es palikšu, tu neko nedarīsi?”); neatgriezies tāpēc. Tava palikšana neārstē risku. Ja kādam ir tik slikti, ka viņš domā par nāvi, viņam vajag speciālistus, nevis cilvēku, kurš dzīvo bailēs. Ja viņa tikai manipulē, tava palikšana iemāca, ka šis mājiens strādā, un tas nāks atkal, katru reizi stiprāk.

Ja draudi atkārtojas katru reizi, kad tu novelc robežu, zvani katru reizi. Tas nav nežēlīgi. Tā tu atbildi uz draudiem nopietni, bet ne ar sevi. Ja draudi ir arī pret tevi vai citiem (piemēram, „ja es aiziešu, es aiziešu ne viena”), tā ir bīstama situācija: 112, drošības plāns un tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību, kas pienākas arī vīriešiem.

Kad tu jau esi ārā: kā viņa atkal parādās

Tu esi aizgājis, un tad viņa parādās: ne skaļi, bet precīzi. Pilnu laika grafiku apraksta Hūverings laika gaitā, bet to, ko viņa dara aiz kulisēm, Slēptā narciste pēc tava „nē”. Šeit ir tikai formas, kas visbiežāk atsauc aiziešanu.

Pirmās dienas. „Es neprasu, lai tu atgriezies” ziņa, kas beidzas ar jautājumu. „Es atradu tavu…” (pulksteni, dokumentu, tēva bildi) ar lūgumu satikties.

Pirmās nedēļas. Skumji ieraksti, kurus tu redzēsi, jo tie ir tev domāti. Vai otrādi: „man iet tik labi”, jauns matu griezums, smaidīgas bildes, kas paredzētas, lai tev būtu sajūta, ka tu esi aizstājams. Kopīgas paziņas stāsts par „jaunu vīrieti”, kas var būt patiesība vai var būt tikai pārbaude, vai tu sāpēs. Dāvana pie tavām durvīm, bez zīmītes vai ar vienu vārdu.

Mēneši. Svētki un īpašās dienas: Jāņi, Ziemassvētki, tava dzimšanas diena, jūsu gadadiena. Vēstule, kas pienāk pa pastu, jo visur citur viņa ir bloķēta.

Kāpēc „tu domā, ka aizej, un tad viņa parādās”

Tas nav maģija. Ir trīs vienkāršāki iemesli.

• Laiks ir izvēlēts tavos vājajos brīžos. Vakari un nedēļas nogales. Svētki. Diena pēc slikta darba. Brīdis, kad tu esi viens. Bieži arī brīdis, kad tu sāc atkopties, jo tieši tad tev ir, ko zaudēt. Par to ir nodarbība Atvērtās durvis.
• Viņa tevi vēro. Tavi stāsti, tavs statuss „tiešsaistē”, tas, ko stāsta kopīgie draugi. Viņa zina, kad tev ir grūti, jo tu to rādi, bieži pat nezinot.
• Viņa mēģina bieži, tu atceries tikai trāpījumus. Desmit ziņas pāriet garām, vienpadsmitā pienāk vakarā, kad tu esi noguris un viens. To tu atceries kā „viņa vienmēr zina”.

Katrs trāpījums, uz kuru tu reaģē, iemāca viņai, ka mēģināt ir vērts. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement), un tas strādā abos virzienos: arī tavs „dažreiz atbildu” tur viņu pie durvīm.

Viss vienā tabulā

Četras aiziešanas: Mārtiņa stāsts

Ko tu vari darīt: izejas plāns

Ja tev ir bijuši draudi, fiziska vardarbība, ieroči vai sekošana, sāc ar Drošības plānu. Ja nav, šis plāns ir tieši par slēptās narcistes taktikām. Par to, kā aiziet mierīgi un bez drāmas, ir arī nodarbība Aiziet kā profesionālim.

1. Gatavojies klusi

Viņai ir sensori, un katra diena starp paziņojumu un aiziešanu ir diena taktikām. Nepaziņo iepriekš. Nesaki „es domāju par aiziešanu”. Sakārto dokumentus, kontu, vietu, kur dzīvot, un palīgus, un tikai tad saki vai uzraksti.

2. Pieraksti iemeslus pirms

Iemeslu saraksts ir tavs svarīgākais instruments. Konkrēti, ar datumiem: „14. martā viņa trīs dienas nerunāja, jo es aizbraucu pie mammas”, „mana dzimšanas diena, viņa „saslima” pusdienlaikā”. Lasi to, kad pienāk ziņa, kad nāk atmiņas, kad kāds jautā „vai tiešām?”. Vājā brīdī tava atmiņa melos. Saraksts ne.

3. Izlem kanālus iepriekš

Viens kanāls praktiskām lietām (parasti e-pasts), visi pārējie bloķēti. Izlem arī, uz ko tu atbildi: tikai uz praktiskiem jautājumiem, īsi, vienreiz. Uz jūtām, atmiņām, pārmetumiem un „vai tu mani kādreiz mīlēji” nē. To sauc par bez kontakta (angl. no contact) vai, kur kontakts ir jāsaglabā, par pelēko akmeni (angl. grey rock): esi garlaicīgs kā akmens.

4. Draugs uz zvana

Viens cilvēks, kurš zina visu un kuram tu zvani pirms atbildes viņai. Noteikums: pirms tu atbildi uz jebkuru viņas ziņu, tu to pārsūti vai piezvani viņam un pagaidi 20 minūtes. Lielākā daļa atgriešanās notiek pirmajās minūtēs pēc ziņas.

5. Nekādas pēdējās sarunas

Ja gribi kaut ko pateikt, uzraksti vēstuli: pieci teikumi, bez paskaidrojumiem, bez uzskaitījuma. Tu neesi parādā savu lēmumu aizstāvēt. Paskaidrojumi viņai ir materiāls, ar ko strīdēties. Angliski šo noteikumu sauc par JADE (angl. justify, argue, defend, explain): neattaisnojies, nestrīdies, neaizstāvies, nepaskaidro.

6. Kopīgās lietas rakstiski vai caur trešo personu

Īres līgums, kredīti, auto, suns, mantas. Katrai lietai pieraksti: kas, līdz kuram datumam, caur ko. Sarežģītās lietas caur juristu, notāru vai banku. Mantas vienā kastē, ar kurjeru. Tikšanās, ja tās ir nepieciešamas, publiskā vietā, ar draugu un ar noteiktu laiku.

7. Skripti katrai taktikai

Izvēlies tos, kas der tev, un saglabā telefonā:

• asaras: „Man žēl, ka tev ir grūti. Es piezvanīju tavai māsai. Mans lēmums paliek.”
• pēdējā saruna: „Viss ir vēstulē. Vēl vienas sarunas nebūs.”
• slimība: „Parūpēsimies, lai tev blakus ir kāds. Mans datums paliek.”
• terapija: „Dari to sev. Es aizeju tik un tā.”
• vaina: „Esmu pateicīgs. Tas nemaina lēmumu.”
• ģimene: „Es jūs cienu. Lēmums ir pieņemts. Esiet jūs ar viņu.”
• draugi: „Lūdzu, nenes man ziņas no viņas.”
• mantas: „Viss ir kastē. Kods būs ziņā.”
• paškaitējums: „Es to uztveru nopietni. Es zvanu 112 un tavai māsai.”

8. Ko gaidīt 1.–8. nedēļā

• 1. nedēļa. Visvairāk ziņu, asaras, „pēdējā saruna”, viņas ģimene, iespējams, krīze vai mājiens par paškaitējumu. Tu jūties kā nelietis. Tas ir normāli un nenozīmē, ka tu kļūdies.
• 2.–3. nedēļa. Draugi kā ziņneši, „es esmu mainījusies”, vēstule, mantas. Ilgas pēc viņas var būt fiziskas: miega trūkums, spiediens krūtīs, doma „varbūt tomēr”. Lasi sarakstu.
• 4.–6. nedēļa. Klusums vai „man iet tik labi”, „nejaušas” satikšanās, baumas par jaunu vīrieti. Klusums nav beigas. Tā ir pauze.
• 7.–8. nedēļa. Pirmie mierīgie vakari. Un bieži, tieši tad, jauns mēģinājums: svētki, tava dzimšanas diena, „es atradu tavu…”. Tas nenozīmē, ka tu kaut ko dari nepareizi. Tas nozīmē, ka tu esi prom, un viņa to jūt.

Pēc tam turpini ar 12 nedēļu plānu un lasi Pazīmes, ka tu esi uzvarējis.

9. Speciālists, kurš saprot vardarbību

Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību un traumu. Labu gribošs speciālists var ieteikt „vēl vienu sarunu” vai pāru terapiju, un tas tevi ievilks atpakaļ. Pārbaudi: vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādījumus; vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne; vai nespiež uz kopīgām sesijām; vai rūpējas par tavu drošību. Ja pēc sesijas tu jūties vēl vainīgāks, meklē citu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasula (YouTube „DoctorRamani”, grāmata „It’s Not You”, 2024, angļu valodā), un 116 123 vai 116 006 var ieteikt speciālistus.

Variācijas: māte, draudzene, priekšniece

Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats: tu mēģini attālināties, un katrs mēģinājums tiek atsaukts ar vainu, žēlumu vai krīzi.

Godīgi: kas tas nav

Šī nodarbība apraksta uzvedības modeli, kas ir dažām sievietēm. Ne sievietēm kopumā. Vīrieši dara to pašu slēpto versiju ar citām niansēm: Slēptais narcists. Un sieviete, kurai šķiršanās patiesi sāp, nav narciste. Viņa var raudāt, dusmoties, jautāt „kāpēc?”, uzrakstīt vienu nakts ziņu, ko pēc tam nožēlo. Tās ir sēras, nevis taktika.

Atšķirība ir tas, kas atkārtojas:

1. Taktikas atgriežas katru reizi. Ne viena slimība, bet slimība katrā tavā mēģinājumā.
2. Izeja tiek bloķēta katru reizi. Tavs lēmums nekad netiek pieņemts. Tas vienmēr tiek „atlikts”, „pārrunāts”, „vēlreiz apsvērts”.
3. Skaidrs „nē” netiek respektēts. Pēc bloka nāk jauns kanāls. Pēc „es neatbildēšu” nāk draugi, māte, e-pasts, pasts.
4. Laiks ir ierocis. Krīzes sakrīt ar taviem datumiem, nevis ar dzīves nejaušībām.

Un otrādi: pēc šādām attiecībām var sākt šķist, ka katra sievietes asara ir manipulācija. Tā nav. Mēri pēc tā, vai cilvēks pieņem tavu „nē”. Viņa var saukt par narcisu arī tevi. Kritērijs paliek tas pats: kas atkārtojas, kam tas nāk par labu un ko tas nodara tev.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai katru reizi, kad tu gatavojies aiziet, viņai pēkšņi ir krīze, slimība vai kopīgs plāns?
• Vai tu esi aizgājis un atgriezies, un katru reizi tev bija „labs iemesls”, kas pēc tam pazuda?
• Vai tev ir grūti kādam izskaidrot, kāpēc tu gribi iet, jo katra lieta izklausās sīka?
• Vai tev ir sajūta, ka aiziešana padarītu tevi par slikto cilvēku?
• Vai tu pēc katras viņas ziņas vai vēstules sāc šaubīties par savu lēmumu?
• Vai tavi draugi vai viņas ģimene tev nes viņas vārdus?

Mīti

Iedziļinies

• Kā viss sākās: Slēptā narciste un „labais vīrietis”
• Portrets: Slēptā narciste un Kad narciste ir sieviete
• Dzīve iekšā: „Tu nekad nebiji pietiekams”
• Pēc aiziešanas: Slēptā narciste pēc tava „nē” un Hūverings laika gaitā
• Tīkls ap viņu: Zirnekļa tīkls
• Galvas telpa: Kā viņi aizņem galvu
• Pēdējā saruna: Noslēguma slazds
• Vaina: Vainas ultimāts
• Kāpēc tik grūti: Traumatiskā saikne un Glābēja brūce
• Kā aiziet: Drošības plāns un Aiziet kā profesionālim
• Termini: hūverings, traumatiskā saikne, eiforiskā atcere, žēluma spēle, vainas uzspiešana, emocionālā šantāža, FOG, lidojošie pērtiķi, bez kontakta, pelēkais akmens