Slēptā narciste pēc tava „nē”: ko viņa izliekas darām un ko dara patiesībā
Kad tu slēpto narcisti izproti, pasaki „nē” un attālinies, no malas viņa izskatās klusa, sāpināta un „koncentrējas uz sevi”, bet patiesībā viņa bieži nodrošina jaunu barības avotu (nereti jau pirms vai tūlīt pēc šķiršanās), slēpj to, lai saglabātu „labās” tēlu un tevi kā rezervi, klusi nomelno tevi ar „es par viņu uztraucos”, pārņem jūsu kopīgos draugus, vēro tevi un vēlāk pārbauda, vai durvis ir vaļā, vai atklāj jauno cilvēku brīdī, kad tas tev sāpēs visvairāk.
Īsumā
- Tavs „nē” viņai ir narcistisks ievainojums: zaudēts avots un zaudēta kontrole pār stāstu. Slēptās dusmas neizskatās pēc dusmām. Tās izskatās pēc skumjām, klusuma un „es tikai gribu, lai tu būtu laimīgs”.
- Pa posmiem: pirmās 72 stundas, 1.–2. nedēļa, 3.–8. nedēļa, 2.–6. mēnesis, 6.–12. mēnesis un gadi. Uz āru ir „dziedināšanās”. Iekšā bieži ir jauns cilvēks, kuru viņa slēpj vai sauc par „tikai draugu”, nomelnošana, vērošana un laikā izvēlēts atklājums.
- Normāla sieviete skumst, var sargāt savu privātumu, bet nemelo tev tieši jautāta un netur tevi uz auklas. Tev nav jāizmeklē viņas dzīve. Tavs darbs ir klusums, mierīgi vārdi draugiem un sava dzīve.
Kas tas ir
Šī nodarbība ir par vienu brīdi un par to, kas notiek pēc tā. Tu esi dzīvojis ar sievieti, kura no malas izskatījās maiga, klusa un labsirdīga, bet mājās tu arvien biežāk jūties vainīgs, nepietiekams un apjucis. Kādā dienā tu to ieraudzīji. Tu pateici „nē”: nē vēl vienam solījumam, nē vēl vienai „pēdējai reizei”, nē attiecībām. Un tu attālinājies.
Tagad tu stāvi otrā pusē un redzi divas lietas, kas neiet kopā. Tas, ko viņa izliekas darām, ir skumjas, klusums, „es tev dodu telpu”, ieraksti par dziedināšanos. Tas, ko viņa bieži dara patiesībā, ir cits: viņa meklē vai jau ir atradusi jaunu cilvēku, slēpj to, stāsta par tevi citiem, vēro tevi un pārbauda, vai durvis vēl ir vaļā. Šī nodarbība ieliek abas puses blakus, posmu pēc posma, lai tev nav jāmin.
Kā viņa tevi izvēlējās un noķēra, ir aprakstīts nodarbībā Slēptā narciste un „labais vīrietis”. Kā izskatās dzīve iekšā, lasi „Tu nekad nebiji pietiekams” un Tā, kas pazūd. Šeit mēs sākam tur, kur tās beidzas.
Daži vārdi, kas būs vajadzīgi
Slēptais narcisms (angl. covert narcissism) ir klusā forma. Cilvēks nelielās un nekliedz, bet dzīvo ar pastāvīgu aizvainojumu, sajūtu, ka viņu nenovērtē, un soda citus ar klusumu, vainu un upura lomu. Psihologs Pols Vinks 1991. gadā aprakstīja, ka narcismam ir „divas sejas”: skaļā, pārākā un klusā, ievainojamā. Plašāk par sievieti ar šādu uzvedības modeli: Slēptā narciste un Kad narciste ir sieviete.
Narcistiskā barošana (angl. narcissistic supply) ir uzmanība, apbrīna, rūpes, kontrole un arī tavas emocijas, ko šāds cilvēks paņem no citiem, lai justos vērtīgs. Cilvēku, no kura to paņem, sauc par barības avotu. Kad avots pazūd, tas nav tikai skumji. Tas ir tukšums, kas jāaizpilda.
Narcistisks ievainojums (angl. narcissistic injury) ir tas, kā šāds cilvēks pārdzīvo kritiku, atteikumu vai pamešanu: ne kā sāpīgu notikumu, bet kā uzbrukumu savai vērtībai. Psihoanalītiķis Heincs Kohuts 1972. gadā aprakstīja, ka uz to seko narcistiskās dusmas (angl. narcissistic rage): vēlme atjaunot kontroli, atriebties vai izdzēst to, kurš ievainoja. Vēlāki pētījumi (Krizan un Johar, 2015) rāda, ka tieši klusajam, ievainojamajam narcismam ir cieša saikne ar šīm dusmām, tikai tās bieži ir apslēptas.
Trīs godīgas lietas pirms sākam
- Tas nav par sievietēm. Tas ir par uzvedības modeli, kas ir dažiem cilvēkiem, gan sievietēm, gan vīriešiem. Lielākā daļa sieviešu pēc šķiršanās vienkārši skumst un iet tālāk. Tālāk ir atsevišķa sadaļa par to, kā izskatās normāla šķiršanās.
- Diagnoze. Narcistiskos personības traucējumus var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedības modeli pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc viņiem gandrīz nekad nav diagnozes. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciste”. Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tas ir, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un vēl: normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai traks esi tu. Ja tā ir, šis apjukums pats ir signāls. Lasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.
- Laiki ir tipiski diapazoni, nevis likums. Posmi zemāk ir apkopoti no daudziem stāstiem. Kādai viss notiek divās nedēļās, kādai divos gados. Viena pazīme neko nepierāda. Skaties, vai tas atkārtojas, vai tas vienmēr nāk par labu vienai pusei un ko tas nodara tev.
Brīdis, kad tu redzi un saki „nē”
Tev tas bija atvieglojums, sāpes vai abi. Tu beidzot saprati, kāpēc nekad nepietika, kāpēc tavi draugi pazuda, kāpēc tu vienmēr atvainojies pirmais. Tu pateici to skaļi. Varbūt mierīgi, varbūt pēc kārtējā klusēšanas soda (angl. silent treatment), kad viņa trīs dienas ar tevi nerunāja un tu vairs negāji pakaļ.
Viņai šis brīdis ir kaut kas pavisam cits. Tas nav „attiecības beidzas”. Tas ir trīs zaudējumi vienlaikus.
1. Zaudēts avots
Tu biji drošā bāze: mājas, rūpes, nauda, cilvēks, kurš klausījās, kurš atvainojās, kurš neaizgāja. Tagad šī plūsma ir apstājusies. Tas nav tikai skumji, tas ir tukšums, kas viņai ir jāaizpilda, un ātri.
2. Zaudēts spogulis
Slēptās narcistes pašvērtējums balstās uz to, ka viņa ir „labā”: gādīgā, cietusī, tā, kas visu nes. Tu biji tas, kurš to apstiprināja. Kad tu saki „es redzu, ko tu dari”, tu sadauzi spoguli. Tas ir narcistisks ievainojums tīrā veidā: nevis „viņam es vairs nepatīku”, bet „viņš uzdrošinājās redzēt mani citādu, nekā es sevi rādu”.
3. Zaudēta kontrole pār stāstu
Šis ir svarīgākais un visbiežāk nepamanītais. Kamēr tu biji iekšā, stāstu par jums stāstīja viņa. Draugi, tava māte, viņas māsa zināja „viņas versiju”. Tagad ir cilvēks, kurš zina patiesību un var to pateikt. Tāpēc liela daļa no tā, ko viņa dara nākamajos mēnešos, nav par tevi kā cilvēku. Tā ir par to, kurš stāsts uzvarēs.
Slēptās dusmas neizskatās pēc dusmām
Tu varbūt gaidīji kliedzienus. Tās nenāk. Slēptā narciste dusmas reti izrāda atklāti, jo atklātas dusmas sabojātu „labās” tēlu. Dusmas nāk citā formā:
- klusums, kas ir sods, nevis miers;
- skumjas, kas ir paredzētas skatītājiem;
- „es tikai gribu, lai tu būtu laimīgs”, pēc kura tev ir sajūta, ka tev iedurts;
- laipnība pret taviem draugiem, kas pēc nedēļas pārvēršas par to, ka viņi ar tevi runā citādi;
- jauns cilvēks, par kuru tu uzzini brīdī, kad tev ir visgrūtāk.
No malas tas izskatās pēc cēluma. Tu pat jūties vainīgs, ka gaidīji sliktāko. Paskaties uz nākamajām dienām: vai tas, ko viņa saka tev, sakrīt ar to, ko viņa saka citiem? Ļoti bieži nesakrīt. Tev tiek rādīts miers, citiem tiek rādītas asaras.
Frāze „es tevi nekad neesmu vainojusi” šeit dara divas lietas. Tā pasaka, ka vaina vispār ir uz galda. Un tā piešķir viņai lomu: viņa ir tā, kas piedod. Tu esi tas, kuram piedod. Stāsts jau ir sācis pārrakstīties.
Ko viņa izskatās dara un ko dara patiesībā
Šī ir nodarbības galvenā daļa. Kreisajā pusē ir tas, ko tu redzēsi un ko redzēs citi. Labajā ir tas, kas bieži notiek aiz tā. Ne katrā stāstā ir visas rindas. Bet, ja tu atpazīsti vairākas, tā nav nejaušība.
| Posms | Ko viņa izskatās dara | Ko viņa bieži dara patiesībā |
|---|---|---|
| Pirmās 72 stundas | Klusa, sāpināta, „dod tev telpu”, varbūt viena gara ziņa bez pārmetumiem | Sazinās ar kādu, kas jau bija fonā; stāsta tuvākajām draudzenēm savu versiju; pārbauda, vai tu nāksi pakaļ |
| 1.–2. nedēļa | Skumji ieraksti, citāti par dziedināšanos, „koncentrējos uz sevi” | Nodrošina jaunu avotu vai atdzīvina vecu; klusi sāk nomelnošanu ar „es par viņu uztraucos”; laipna pret taviem draugiem |
| 3.–8. nedēļa | Mierīga, „mēs palikām draugi”, „es nevienu nesatieku” | Jaunais cilvēks jau ir, bet slēpts vai „tikai draugs”; vēro tavus stāstus un kopīgos draugus; pārņem tavu loku |
| 2.–6. mēnesis | „Dzīvoju savu dzīvi”, sports, jauns hobijs, klusums | Jaunās attiecības nostiprinās; tu esi rezerve; maizes drupačas un „noslēguma” lūgumi; pirmais laikā izvēlētais atklājums |
| 6.–12. mēnesis | „Esmu atradusi mieru”, vēlāk laimīgs pāris bildēs | Pārbauda durvis caur jaunu kanālu vai kopīgu draugu; ja jaunajam spīdums dziest, tu atkal esi vajadzīgs |
| Gadiem vēlāk | „Mēs taču varam būt cilvēcīgi”, apsveikums svētkos | Hūverings, kad jaunais aiziet vai kad vajag resursus; tava pagātne ir pilnīgi pārrakstīta |
Tagad pa posmiem, ar to, kā tas izskatās dzīvē.
Pirmās 72 stundas
Ko tu redzi. Parasti klusumu. Varbūt vienu ziņu, kas ir tik saprātīga un laipna, ka tu sāc šaubīties par sevi. Varbūt asaras pie durvīm, bet bez skaļuma. Viņa „neturēs tevi”.
Kas notiek aiz tā. Pirmajās dienās slēptā narciste parasti dara divas lietas. Pirmkārt, viņa stāsta savu versiju tiem, kas ir vistuvāk: māsai, labākajai draudzenei, savai mātei, dažreiz tavai mātei. Nevis ar dusmām, bet ar skumjām: „es nezinu, kas ar viņu notika”, „viņš pēdējā laikā bija tik auksts”. Otrkārt, viņa aizpilda tukšumu. Ja kāds jau bija fonā (kolēģis, kurš „tik ļoti saprot”, bijušais, kurš „nejauši uzrakstīja”, vīrietis no sporta zāles), viņš tagad saņem ziņu. Dažreiz šis cilvēks bija gatavs jau mēnešiem.
Te nav neviena apvainojuma. Bet stāsts jau ir gatavs: viņa ir salauzta, tu esi „cits cilvēks”, varbūt tev ir kāda problēma. Tev nav jāuzvar šajā sarunā. Ar to nodarbojamies sadaļā „Ko tu vari darīt”.
1.–2. nedēļa
Ko tu redzi. Sociālajos tīklos parādās citāti par dziedināšanos, bilde no pastaigas gar jūru ar parakstu par „jaunu sākumu”, dziesma par sāpēm. Ja jūs vēl saskaraties (kopīgas mantas, kopīgi draugi), viņa ir klusa un pieklājīga. Viņa „koncentrējas uz sevi”.
Kas notiek aiz tā. Šīs divas nedēļas bieži ir tās, kad nodrošina jauno avotu. Tas var būt jauns cilvēks no iepazīšanās lietotnes, vecs paziņa vai tas, kurš jau bija fonā. Paralēli sākas maigā nomelnošana. Nomelnošana (angl. smear campaign) ir tavas reputācijas sabojāšana, lai viņa izskatītos kā upuris. Slēptajai narcistei tā gandrīz nekad nav skaļa. Tā ir „es par viņu uztraucos”.
Šī frāze ir gandrīz neiespējama atspēkot. Viņa neapvainoja. Viņa „uztraucas”. Viņa „nevaino”. Bet Zane tagad iet mājās ar bildi, kurā tu dzer un dusmojies, un viņa ir tā, kas cieta klusumā. Ja tu to atspēkosi skaļi, tu izskatīsies tieši tā, kā viņa tevi aprakstīja. Tā ir šī paņēmiena spēks.
Tajā pašā laikā viņa var būt ļoti laipna pret taviem draugiem. Viņa uzraksta tava drauga sievai, apsveic tavu māsu dzimšanas dienā, atnes tavai mātei viņas mīļākās kūkas. No malas tas izskatās pēc lielas sirds. Patiesībā tā ir vieta, kur izšķiras, kura stāsts uzvarēs.
3.–8. nedēļa
Ko tu redzi. Viņa ir mierīga, „nobriedusi”. Varbūt ir pat uzrakstījusi, ka „mēs taču varam palikt draugi”. Ja tu tieši pajautā vai kāds cits pajautā, viņa saka, ka nevienu nesatiek. „Man tagad nav prāta attiecībām.” „Man vajag laiku sev.”
Kas notiek aiz tā. Ļoti bieži jaunais cilvēks jau ir, un tas ir slēpts. Kāpēc slēpts un kā tas iznāk ārā, ir nākamajā lielajā sadaļā. Šajā posmā vēl notiek:
- Vērošana. Viņa skatās tavus stāstus ar paša kontu vai ar kādu, par kuru tu nedomāsi. Viņa pajautā kopīgajiem draugiem „kā viņam iet”, pat ja pati saka, ka „viņš man vairs neinteresē”.
- Tava loka pārņemšana. Tavi draugi, kuri bija „jūsu” draugi, pamazām kļūst par „viņas” draugiem. Viņa viņus aicina, atceras viņu bērnu vārdus, klausās viņu problēmas. Daži no viņiem kļūst par tiem, ko sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys): cilvēkiem, kas nes viņas stāstu tev un tavas ziņas viņai, bieži pat nezinot, ka viņus izmanto.
- Stāsta gatavošana. Viņa izvēlas vārdus, kas vēlāk atkārtosies: „viņš nekad nebija emocionāli pieejams”, „es gadiem nesu visu viena”, „viņš vienkārši aizgāja, bez paskaidrojumiem”. Pēdējais ir īpaši bieži: tavs „nē”, kam bija gadiem ilgs iemesls, tiek pārstāstīts kā pēkšņa, nežēlīga pamešana.
Uzmanīgi ar šo piemēru. Pati par sevi pastaiga ar kolēģi neko nepierāda, un viņai nav pienākuma atskaitīties. Svarīgais ir cits: tavs tiešais jautājums tika pagriezts pret tevi („tava greizsirdība”), un vēlāk izrādās, ka „kolēģis” jau toreiz bija viņas draugs. Meli tieši jautātam nav privātums. Tie ir kontrole pār to, ko tu zini.
2.–6. mēnesis
Ko tu redzi. Viņa „dzīvo savu dzīvi”. Sports, jauns matu griezums, joga, kursi, brauciens ar draudzenēm uz Lisabonu. Bildēs viņa ir smaidīga un viena. Varbūt pienāk kāda ziņa tavā dzimšanas dienā. Varbūt viņa palūdz „vienu sarunu, lai varētu noslēgt”.
Kas notiek aiz tā. Jaunās attiecības šajā laikā nostiprinās. Bet tu neesi pazudis no viņas plāniem. Tu esi rezerves variants. Tāpēc nāk:
- Maizes drupačas. To sauc par breadcrumbing (no angļu breadcrumb, maizes drupača): tieši tik daudz uzmanības, lai tu turpinātu cerēt vai domāt par viņu. „Patīk” zem tavas bildes, kas ir divus gadus veca. Dziesma, kas bija „jūsu”, pēkšņi viņas stāstos.
- Noslēguma lūgumi. Noslēgums (angl. closure) ir sajūta, ka stāsts ir pabeigts. Viņa palūdz „vienu sarunu”, lai „mēs abi varētu iet tālāk”. Bieži tā nav par noslēgšanu. Tā ir par to, vai tu vēl atnāksi, un sarunā tu saņem vainu, asaras vai solījumus, bet ne noslēgumu. Un, ja tu atnāci un pēc tam neatgriezies, sods nāk pēc sarunas.
- Pirmais laikā izvēlētais atklājums. Ja tu šajā laikā sāc atkopties (atkal satiec draugus, esi redzams priecīgs, varbūt satiec kādu), tieši tad var „nejauši” parādīties jaunā pāra bilde. Par to vairāk nākamajā sadaļā.
Ap sesto mēnesi: ziņa caur jaunu kanālu. Tu viņu esi atstājis viņas jaunajām attiecībām un visur bloķējis. Pēc apmēram pusgada ziņa tomēr pienāk: no jauna numura, e-pastā, caur LinkedIn vai caur kopīgu draugu. Tā ir par neko, bet uzrakstīta tā, lai izskatītos svarīga. Iegansts ir praktisks: kāds dokuments, tava vecā jaka, kas „vēl stāv skapī”, „man tev kaut kas jāpajautā”. Un tajā pašā ziņā ir drusciņa nostalģijas.
Kā tas izskatās: praktisks jautājums, draudzīga sveiciena ziņa, cilvēks, kurš „vienkārši atcerējās”. Kas tas bieži ir patiesībā: pārbaude, vai durvis ir vaļā; mazs barības malks, ja tu atbildi; rezerves turēšana, kamēr jaunajām attiecībām spīdums dziest; un atbilde uz narcistisko ievainojumu, ko viņai nodarīja tavs bloks. Bloks nozīmē, ka viņa vairs nenosaka, kad jūs sazināties. Ziņa caur jaunu kanālu to atjauno.
Ja tu neatbildi, parasti seko viens no šiem soļiem vai vairāki: otrā ziņa pa citu kanālu („droši vien nesaņēmi”); kopīgs draugs, kurš jautā, „kāpēc tu esi tik auksts, viņa tikai pajautāja”; tad apvainots klusums un kluss stāsts citiem, ka „viņš joprojām ir tik rūgts”. Pēc tam nākamais mēģinājums parasti ap svētkiem vai tavu dzimšanas dienu. Praktisko lietu, ja tā tiešām ir, var nokārtot rakstiski vai caur trešo personu. Pašu ziņu, tās slazdu un to, kā atbildēt vai neatbildēt, dziļi apraksta nodarbība Noslēguma slazds.
6.–12. mēnesis
Ko tu redzi. Ja jaunās attiecības ir publiskas, tagad tās bieži ir ļoti redzamas: kopīgas bildes, „beidzot atradu savu cilvēku”, ceļojumi. Ja tās vēl ir slēptas, viņa joprojām runā par „mieru” un „sevis atrašanu”.
Kas notiek aiz tā. Jauno attiecību pirmais spīdums šajā laikā bieži sāk dziest. Jaunais cilvēks sāk teikt „nē”, sāk redzēt to pašu, ko redzēji tu, vai vienkārši nav tik ērts. Un tad tu atkal kļūsti interesants. Ne kā cilvēks, bet kā drošais variants, kas „vienmēr bija tur”. Par to, kāpēc tas notiek tieši cilvēkiem, kuru dzīve vēl ir drupās, ir nodarbība Atvērtās durvis.
Šajā laikā bieži notiek arī jaunas attiecības izrādīšana tieši tev: kopīgs draugs „nejauši” pastāsta, bilde parādās tieši pirms tava svarīgā notikuma, viņa ar jauno parādās vietā, kur viņa zina, ka tu būsi.
Gadiem vēlāk
Ko tu redzi. Apsveikums svētkos. „Mēs taču varam būt cilvēcīgi.” Varbūt ziņa, ka viņa „ir daudz ko sapratusi terapijā” (ar vai bez terapijas). Varbūt lūgums: galvotājs, palīdzība ar pārvākšanos, „tikai viens padoms”.
Kas notiek aiz tā. Hūverings (angl. hoovering, no putekļusūcēja zīmola) ir mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ. Pēc gadiem tas parasti nāk, kad jaunais ir aizgājis, kad vajag resursus vai kad viņai vajag pārliecību, ka viņai joprojām ir vara pār tevi. Pagātne šajā laikā bieži ir pārrakstīta: „mums bija tik skaisti”, „tu biji vienīgais, kas mani saprata”, bez neviena vārda par to, kāpēc tu aizgāji. Pilns hūveringa laika grafiks ir nodarbībā Hūverings laika gaitā.
Kristaps, 38 gadi, pēc sešiem gadiem ar Lieni beidzot pateica, ka aiziet. Liene neraudāja. Viņa teica, ka „negrib viņu turēt”. Pirmajā nedēļā viņas instagramā parādījās citāti par dziedināšanos. Otrajā nedēļā Kristapa brāļa sieva stāstīja, ka Liene viņai uzrakstīja, cik ļoti uztraucas par Kristapa „dzeršanu” (Kristaps dzēra alu piektdienās). Piektajā nedēļā, kad Kristaps tieši pajautāja, vai viņa kādu satiek, Liene teica, ka viņš ir „slimi greizsirdīgs”. Trešajā mēnesī viņa palūdza „vienu sarunu noslēgumam”. Sarunā viņa raudāja un teica, ka „joprojām cer”. Kristaps neatgriezās. Divas nedēļas vēlāk, dienā, kad Kristaps pirmo reizi pēc gadiem aizbrauca ar draugiem uz Tatriem, kopīgā draudzene nosūtīja bildi: Liene ar vīrieti, kuru Kristaps pazina kā viņas „kolēģi”. Vēlāk izrādījās, ka viņi bija kopā jau pirms šķiršanās. Pēc desmit mēnešiem, Ziemassvētkos, no jauna numura pienāca ziņa: „Es bieži par tevi domāju. Tu biji vienīgais, kurš mani nekad nesāpināja.” Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskaties, kā te nav neviena skaļa brīža. Nav kliedziena, nav draudu. Ir cēls klusums, skumji citāti, „uztraukšanās”, melošana tieši jautātam, noslēguma saruna ar asarām, laikā izvēlēts atklājums un atgriešanās svētkos. Katra lieta atsevišķi varētu būt cilvēcīga. Kopā tās ir vienas un tās pašas loģikas daļas: saglabāt tēlu, saglabāt rezervi, saglabāt kontroli pār stāstu.
Ja tā ir draudzene. Tu pasaki „nē” draudzenei, kura gadiem aizņēmās naudu un „aizmirsa” atdot, un tu attālinies. Uz āru viņa ir sāpināta: „es nesaprotu, ko es tev izdarīju”, skumjš ieraksts par „cilvēkiem, kas pazūd, kad tu viņiem vairs neesi vajadzīga”. Patiesībā viņa jau nākamajā nedēļā stāsta jūsu kopīgajai kompānijai, ka tu „mainījies, kopš tev ir jauns darbs”, aicina viņus pie sevis bez tevis un pēc diviem mēnešiem uzraksta tev par „vienu mazu palīdzību”.
Ja tā ir māte. Pieaudzis dēls pasaka mātei, ka vairs nebrauks katru svētdienu un ka viņa nedrīkst kritizēt viņa sievu. Uz āru māte ir „veca, vientuļa sieviete, kas tikai grib, lai dēls ir laimīgs”. Patiesībā viņa zvana dēla māsai un tantēm, stāsta, ka „vedekla viņu ir pret mani noskaņojusi”, un pēc trim nedēļām nāk ziņa par „izmeklējumiem slimnīcā”, par kuriem dēls uzzina no radiem, nevis no viņas pašas.
Slēpta vai izrādīta jaunā barība
Daudzos tekstos par narcismu ir rakstīts, ka pēc šķiršanās narcise vai narciss uzreiz izrāda jauno partneri, lai tev sāpētu. Tas notiek. Bet slēptajai narcistei tas bieži notiek otrādi: viņa jauno cilvēku slēpj. Daudzi vīrieši tieši tāpēc ilgi netic, ka kāds jau ir. „Viņa taču nekad tā nedarītu. Viņa ir tik laba.”
Kāpēc slēptā narciste jauno cilvēku bieži slēpj
- „Labās” tēls. Viņas vērtība citu acīs balstās uz to, ka viņa ir cietusī, gādīgā, uzticīgā. Sieviete, kurai nedēļu pēc šķiršanās jau ir jauns vīrietis, neizskatās pēc salauztas upures. Tāpēc jaunais ir „tikai draugs”, „kolēģis”, „cilvēks, ar kuru var parunāt”.
- Tu kā rezerve. Ja tu zini, ka viņai ir kāds, tu vari aizvērt durvis pilnībā. Ja tu nezini, tu vari vēl cerēt, vēl nākt uz „noslēguma sarunu”, vēl atbildēt uz ziņu. Slēpšana tevi tur kā rezervi, līdz jaunais ir drošs.
- Lai neviens nevarētu teikt „tā ātri”. Ātra pārslēgšanās atklāj, ka tas, kas bija starp jums, nebija tas, ko viņa stāstīja. Tas sabojātu upures stāstu un varētu pierādīt, ka jaunais bija jau pirms šķiršanās.
- Jaunais vēl nav nodrošināts. Kamēr viņa nav droša par jauno cilvēku (vai viņš paliks, vai viņš maksās, vai viņš pieņems viņas stāstu), nav jēgas dedzināt tiltus ar tevi.
- Slepens trīsstūris ir noliedzams. Triangulācija (angl. triangulation) ir trešā cilvēka ievilkšana, lai tu justos nedrošs vai sacenstos. Slēptā triangulācija ir tad, kad trešais pastāv, bet par to var teikt „tu iedomājies”. Ja tu to atklāj, tu esi „greizsirdīgs”, „paranoisks”, „kontrolējošs”. Noliedzamība ir viņas drošība.
Kā tas tomēr iznāk ārā
Slēpt kaut ko ilgi ir grūti, un tas parasti noplūst pa mazām spraugām:
- kopīgs draugs „nejauši” pasaka, ka redzēja viņus kopā;
- vīrieša vārds, kas pirms šķiršanās bieži atkārtojās („Andris man palīdzēja ar mašīnu”, „Andris tik labi saprot”), tagad pēkšņi pazūd no viņas runām;
- viņas stāstos ir otra cilvēka roka uz galda vai divas kafijas krūzes, bet viņa ir „viena”;
- laika līnija neiet kopā: attiecības „sākās” mēnesi pēc šķiršanās, bet viņš jau pirms tam bija kopīgā ballītē;
- jaunais cilvēks pats kaut ko ieraksta, jo viņam neviens nav teicis, ka tas ir noslēpums.
Nav vajadzības to meklēt. Ja tas ir, tas iznāks pats. Par to, kāpēc izmeklēšana tev kaitē, ir sadaļā „Ko tu vari darīt”.
Laikā izvēlēts atklājums
Kad viņa jaunās attiecības beidzot parāda, laiks bieži nav nejaušs. Atklājums bieži sakrīt ar brīdi, kad tu ieliec pūles savā dzīvē:
- tu pirmo reizi pēc mēnešiem esi priecīgs bildē ar draugiem;
- tev ir svarīga diena: jauns darbs, dzimšanas diena, pirmais randiņš ar kādu citu;
- tu esi aizbraucis prom, kur tev nav, ar ko parunāt;
- tu esi tikko atteicis viņas „noslēguma sarunu” vai neatbildējis uz ziņu.
Mērķis ir vienkāršs: atgādināt, ka viņa joprojām spēj ietekmēt tavu garastāvokli, un sodīt tevi par to, ka tu dzīvo bez viņas. Tā ir narcistisko dusmu klusā forma: ne kliedziens, bet precīzi izvēlēts brīdis.
Paziņa, visticamāk, domā, ka dara labu. Bet paskaties uz laiku un uz frāzi „viņa lūdza nevienam neteikt”. Slēpts noslēpums, kas tiek nodots tieši šovakar caur cilvēku, kurš noteikti to pateiks, ir viens no biežākajiem atklāšanas veidiem. Tev nav jāatbild viņai ar jūtām. Pietiek ar „paldies, ka pateici, man tas ir labi”.
Pretstats: atklātā narciste, kas jauno parāda
Atklātā, skaļā forma rīkojas citādi. Tur jaunais partneris bieži parādās uzreiz, un skaļi: bildes jau pirmajā nedēļā, jaunais parādās tavā kopīgajā kompānijā, „beidzot īsts vīrietis” ieraksts, kurā nav tavs vārds, bet visi saprot. Tas ir sods un triumfs publikas priekšā. Abām formām funkcija ir līdzīga: pateikt tev, ka tu esi aizstājams, un atgūt kontroli. Atšķiras tikai tas, ka slēptā to dara ar klusumu, noliegšanu un precīzu laiku, bet atklātā ar skaļumu. Vairāk par abām formām: Atklātais un slēptais narcisms.
Godīgi: privātums nav meli
Normāla sieviete arī var jaunas attiecības paturēt privātas. Aiz laipnības, lai tev nesāpētu. Aiz kauna, jo tas notika ātri. Vai vienkārši tāpēc, ka tā ir viņas dzīve un tev par to nav jāzina. Tas nav slazds. Atšķirība nav tajā, vai viņa pastāsta. Atšķirība ir tas, kas notiek apkārt.
Tātad trīs jautājumi, kas atšķir privātumu no spēles:
- Vai viņa melo, kad tu tieši jautā? Privātums ir „es par to negribu runāt”. Meli ir „nav neviena”, ja ir.
- Vai viņa tevi izmanto uzmanībai, kamēr slēpj jauno? Naksnīgas ziņas, „es tevi joprojām mīlu”, noslēguma sarunas ar asarām, kamēr citur viņa jau ir kopā ar kādu.
- Vai atklājuma laiks ir ierocis? Normāla sieviete nepārvērš jaunas attiecības par sodu. Viņa neizvēlas tavu dzimšanas dienu vai tavu pirmo laimīgo nedēļu.
Ja uz visiem trim atbilde ir „nē”, tā ir cilvēka privātā dzīve, un tev nav jāmeklē tur vardarbība. Ja uz diviem vai trim atbilde ir „jā” un tas atkārtojas, tas ir tas pats uzvedības modelis, kas bija jūsu attiecībās.
Ja tu paliec attālumā: kāpnes
Kad tu neatgriezies, neatbildi un nesāc sarunas, viņas taktikas bieži iet pa kāpnēm. Katrs pakāpiens ir mēģinājums atrast to, uz ko tu vēl reaģē. Kad viens nestrādā, nāk nākamais. Kad visi ir izmēģināti, kāpnes bieži sākas no jauna.
| Pakāpiens | Kā tas izskatās | Kam tas ir paredzēts |
|---|---|---|
| Skumjas | „Man tā tevis pietrūkst”, raudoša balss ziņa, skumji ieraksti | Vai tev vēl ir vainas sajūta un žēlums |
| Saldums | Komplimenti, „tu biji labākais”, „es tagad saprotu, cik tu biji labs” | Vai tu vēl alksti viņas apstiprinājuma |
| Nostalģija | Jūsu dziesma, bilde no Jāņiem, „atceries mūsu pirmo braucienu uz Jūrmalu” | Vai atmiņas vēl ievelk; to sauc par eiforisko atceri (angl. euphoric recall) |
| Krīze | Slimība, pārvākšanās, „man vairs nav neviena”, ziņa pusnaktī | Vai tu vēl metīsies glābt |
| Dusmas | „Tu esi nežēlīgs”, „tu mani izmantoji”, garas ziņas ar apvainojumiem | Vai tu sāksi aizstāvēties un atkal runāsi |
| Aukstums | Pilnīgs klusums, tevi „neredz” uz ielas, jauns pāris bildēs | Vai tu nāksi pakaļ, lai atgūtu viņas uzmanību |
| Atkal saldums | „Mēs taču varam būt draugi”, apsveikums svētkos, „piedod man” bez konkrētā | Kāpnes no sākuma, ar jaunu ieganstu |
Svarīgi: tas, ka kāpnes turpinās, nav pierādījums, ka tu kaut ko dari nepareizi. Tas ir pierādījums, ka tavs klusums strādā. Ja tev būtu vienalga viņai, kāpnes apstātos pēc pirmā pakāpiena. Par to, ko tavs klusums nodara viņai, lasi Katrs tavs „nē” viņiem sāp un Kā zināt, ka bez kontakta strādā.
Nākamajā rītā, visticamāk, nāks „piedod, man bija grūta nakts”. Tas ir dusmu un saldā pakāpiena pārslēgšanās vienas dienas laikā. Ne vienai no šīm ziņām nav vajadzīga atbilde. Dusmu ziņa ir aicinājums aizstāvēties. Piedošanas ziņa ir aicinājums piedot. Abas ved atpakaļ uz sarunu.
Ja jums ir kopīgi bērni, kāpnes bieži iet caur bērniem, jo tur tu nevari pilnīgi pazust. Skumjš pakāpiens izskatās kā „bērni tā ilgojas pēc ģimenes”, krīze kā „dēls ir slims, tu nevari atbraukt?”, dusmas kā ziņas par tavu „bezatbildību”, ko viņa nosūta arī tavai mātei. Jaunais cilvēks bieži parādās bērnu stāstos („Andris bērnus aizveda uz baseinu”) ātrāk, nekā viņa to atzīst tev. Šeit bez kontakta vietā strādā minimāls kontakts: tikai par bērniem, rakstiski, īsi. Ja parādās draudi vai vardarbība pēc šķiršanās, skat. Drošības plāns.
Ko dara normāla sieviete pēc šķiršanās
Šī sadaļa ir tāpēc, ka pēc šādām attiecībām daudzi vīrieši sāk redzēt manipulāciju katrā sievietes skumjā. Tas nav mērķis. Normāla šķiršanās arī sāp, un normāla sieviete arī var būt dusmīga, raudāt un pat uzrakstīt vienu ziņu, ko pēc tam nožēlo.
| Situācija | Normāla sieviete | Slēptās narcistes uzvedības modelis |
|---|---|---|
| Tu saki „nē” | Viņai sāp; varbūt dusmojas, varbūt raud; bet pieņem | Cēls klusums tev, asaras un „uztraukšanās” citiem |
| Pirmās nedēļas | Skumst, runā ar draudzenēm par savām jūtām | Runā ar draudzenēm par tavām „problēmām” |
| Jauns cilvēks | Var paturēt privātu, bet nemelo tieši jautāta | Slēpj, noliedz, sauc par „draugu”, atklāj kā ieroci |
| Tavi draugi | Atkāpjas vai sadala draugus godīgi; nerunā sliktu | Kļūst ļoti laipna pret viņiem un pārņem tavu loku |
| Kontakts | Ja nevajag, nesazinās; ja vajag, īsi un par lietu | Maizes drupačas, noslēguma lūgumi, jauni kanāli pēc bloka |
| Noslēguma saruna | Ja lūdz, tad cieņpilni; pēc tās abi iet tālāk | Lūdz sarunu, tad sarunā vai pēc tās tevi soda |
| Pēc gada | Dzīvo savu dzīvi; varbūt uzraksta labu vēlējumu, bez lūguma | Atgriežas ar nostalģiju, kad jaunais aiziet vai vajag resursus |
Normāla sieviete pēc šķiršanās sēro. Sēras ir ne vienmēr skaistas: var būt dusmas, asaras, viens nelāgs ieraksts. Bet sēras iet uz priekšu. Tās neizvēlas tavu dzimšanas dienu. Tām nevajag, lai tu turpinātu cerēt. Tās nemelo, kad tu tieši pajautā. Un tās neaicina tevi uz „noslēguma sarunu”, lai pēc tam sodītu par to, ka tu atnāci un aizgāji.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tas, ko viņa saka tev, un tas, ko viņa saka citiem, stāsta divus dažādus stāstus?
- Vai kāds no jūsu kopīgajiem draugiem pēc šķiršanās sāka ar tevi runāt uzmanīgi, it kā tu būtu slims?
- Vai tu uz tiešu jautājumu par jaunu cilvēku saņēmi „tava greizsirdība”, un vēlāk izrādījās, ka cilvēks bija?
- Vai viņas ziņas nāk tieši tad, kad tev ir labi vai kad tev ir svarīga diena?
- Vai tev ir grūti aizvērt durvis, jo tu joprojām nezini, vai viņai kāds ir?
- Vai tu pēc katras viņas ziņas stundām domā, ko tā „īstenībā” nozīmēja? Par to, kā viņi aizņem vietu tavā galvā, ir nodarbība Vieta tavā galvā.
Ko tu vari darīt
1. Neizmeklē viņu
Tas ir grūtākais. Gribas zināt: vai kāds ir, kopš kura laika, vai tas bija jau tad. Gribas skatīties viņas stāstus, prasīt draugiem, salikt laika līniju. Tas tev nedos mieru. Katra atrastā lieta tevi ievelk atpakaļ, katra neatrastā liek meklēt vēlreiz. Un tas ir tieši tas, ko viņai vajag: tu joprojām esi aizņemts ar viņu. Tavas stundas, tavs miegs, tavas domas joprojām pieder viņai. Plašāk: Kā viņi aizņem galvu.
Praktiski: aizver viņas profilus, izslēdz viņas stāstus, ja nevari bloķēt; ja tev ir kopīgs draugs, kurš nes ziņas, palūdz viņu to nedarīt.
2. Negaidi, ka patiesība iznāks ārā
Daudzi vīrieši gaida brīdi, kad visi redzēs, kāda viņa ir. Kad jaunais sapratīs, kad draugi sapratīs, kad viņas māte sapratīs. Dažreiz tas notiek. Bieži ne. Un gaidīšana tevi tur sasaistītu ar viņu. Tava dzīve nevar būt atkarīga no tā, vai kāds cits kādreiz ieraudzīs to, ko redzēji tu. Tu to redzēji. Ar to pietiek.
3. Sargā savu loku mierīgi
Tu nevari uzvarēt nomelnošanā ar pretuzbrukumu. Ja tu stāstīsi visiem, kāda viņa ir, tu izskatīsies tieši tā, kā viņa tevi aprakstīja: dusmīgs, rūgts, „joprojām apsēsts”. Tas, kas strādā, ir garlaicīgi: mierīgi, īsi, bez detaļām, un tad tava dzīve, ko cilvēki redz paši.
Tie draugi, kuri paliek, redzēs. Tie, kuri aiziet viņas pusē, bieži tur arī būtu aizgājuši. Tā ir sāpīga, bet noderīga informācija.
4. Bez kontakta vai pelēkais akmens
Bez kontakta (angl. no contact) nozīmē: neatbildi, nesāc sarunas, bloķē, ja vari. Ja kontakts ir jāsaglabā (kopīgs dzīvoklis, kredīts, bērni), izmanto pelēko akmeni (angl. grey rock): esi garlaicīgs kā akmens, atbildi īsi, tikai par lietu, bez jūtām, bez paskaidrojumiem.
Uz „noslēguma sarunas” lūgumu tev nav jāiet. Ja tu tomēr gribi, liec to tur, kur tu kontrolē laiku: publiska vieta, ierobežots laiks, draugs zina, kur tu esi, un tu jau iepriekš zini, ka neatgriezīsies.
5. Kā izturēt laikā izvēlētu atklājumu
Pienāks diena, kad tu uzzināsi par jauno cilvēku. Un visticamāk tā nebūs laba diena. Ko darīt tajā brīdī:
- Nosauc to sev. „Tas ir laikā izvēlēts atklājums. Tas ir paredzēts, lai man sāpētu tieši šodien.” Kad tu redzi mehānismu, tas zaudē pusi spēka.
- Nereaģē uz āru. Nekādu ierakstu, nekādu ziņu viņai, nekādu jautājumu kopīgajai paziņai. Tavs klusums šeit ir pati svarīgākā atbilde.
- Nepārraksti pagātni. Doma „tas nozīmē, ka viņa mani nekad nemīlēja” vai „tas nozīmē, ka viņa vienkārši bija nelaimīga ar mani” ir tieši tā doma, kas tevi ievelk atpakaļ. Tas nozīmē tikai to, ka viņai vajadzēja jaunu avotu.
- Neapskaud jauno. Jaunais nesaņem balvu. Viņš saņem to pašu, ko saņēmi tu, tikai vēlāk. Sīkāk: Nākamais pārņem.
- Pasauc savu cilvēku. Draugs, brālis, kāds, kam nav jāpaskaidro. Ja ir ļoti smagi, 116 123 ir bezmaksas un strādā visu diennakti, latviski, krieviski un angliski, arī vīriešiem.
6. Atjauno savu dzīvi, tā ir labākā slēdzene
Visspēcīgākais, ko vari darīt, ir nevis kaut ko darīt pret viņu, bet atgūt savu dzīvi: miegu, draugus, sportu, darbu, naudu, savu māju. Kad tava dzīve ir stabila, viņas mēģinājumi atvērt durvis kļūst bezjēdzīgi: nav kur ieķerties. Pakāpenisks plāns ir nodarbībā 12 nedēļu plāns, un pazīmes, ka tu jau esi prom, ir nodarbībā Pazīmes, ka tu esi uzvarējis. Par to, kā tas izskatās pirmajos mēnešos pēc aiziešanas, lasi Pēc aiziešanas.
7. Ja meklē speciālistu
Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli (angl. coercive control). Labu gribošs speciālists bez šīs pieredzes var ieteikt „izrunāties ar viņu” vai „dot vēl vienu iespēju”, un tas tevi ievilks atpakaļ. Pārbaudi: vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādījumus; vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne; vai nespiež uz kopīgām sesijām; vai rūpējas par tavu drošību. Ja pēc sesijas tu jūties vēl vainīgāks vai vairāk apjucis, meklē citu speciālistu. Tā nav tava vaina. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasula grāmata „It’s Not You” (2024) un viņas YouTube kanāls „DoctorRamani” (angļu valodā). Vīriešiem, kuri cietuši no sievietes vardarbības, bieži netic vai par viņiem pasmejas (Hines un Douglas to aprakstījuši pētījumos). Tas nemaina to, kas notika ar tevi.
Ja tā ir draudzene, kura pēc tava „nē” stāsta jūsu kompānijai savu versiju: tev nav jāaizstāvas katram. Pasaki vienu reizi, mierīgi, tiem, kas pajautā: „Mēs vairs tik daudz nesatiekamies, un tas man ir labi. Man pret viņu nav nekā.” Un tad satiec tos cilvēkus bez viņas.
Ja tā ir māte, kura pēc tavas robežas iesaista radus: izvēlies vienu vai divus radiniekus, kuriem mierīgi pasaki savu pusi, un pārējiem nepaskaidro. Ja nāk „slimības” ziņas caur citiem, jautā konkrēti: „Kurā slimnīcā? Kas ir ārsts?” Ja ir īsta vajadzība, palīdzi praktiski, bet bez atgriešanās pie vecajiem noteikumiem.
Mīti
Iedziļinies
- Kā viss sākās: Slēptā narciste un „labais vīrietis”
- Dzīve iekšā: „Tu nekad nebiji pietiekams” un Tā, kas pazūd
- Viņas taktikas kopumā: Kad narciste ir sieviete
- Kāpēc tavs klusums strādā: Katrs tavs „nē” viņiem sāp
- Kad un kā viņa atgriezīsies: Hūverings laika gaitā
- Ziņa „par dokumentu” pēc bloka: Noslēguma slazds
- Kāpēc viņi atgriežas pie tiem, kam vēl ir grūti: Atvērtās durvis
- Termini: narcistisks ievainojums, narcistiskās dusmas, nomelnošana, triangulācija, pelēkais akmens, bez kontakta, noslēgums
Saistīts
Avoti
- Kohut, H. (1972). Thoughts on narcissism and narcissistic rage. The Psychoanalytic Study of the Child, 27, 360–400.
- Wink, P. (1991). Two faces of narcissism. Journal of Personality and Social Psychology, 61(4), 590–597.
- Krizan, Z., & Johar, O. (2015). Narcissistic rage revisited. Journal of Personality and Social Psychology, 108(5), 784–801.
- Bushman, B. J., & Baumeister, R. F. (1998). Threatened egotism, narcissism, self-esteem, and direct and displaced aggression. Journal of Personality and Social Psychology, 75(1), 219–229.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Hines, D. A., & Douglas, E. M. (2010). Intimate terrorism by women towards men: does it exist? Journal of Aggression, Conflict and Peace Research, 2(3), 36–56.
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
- Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
- Cilvēktiesību gids: lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (cilvektiesibugids.lv).