Impulsa brūce: kā intensitāte kļūst par āķi, no kura grūti atrauties
Impulsa brūce ir sajūta „es nespēju apstāties”: grūti izturēt garlaicību, gaidīšanu un „nē”; manipulatīvs cilvēks to pamana, sākumā piedāvā intensitāti (piedzīvojumus, seksu, tēriņus, „noteikumi ir garlaicīgajiem”), pēc tam pīķus atņem, tavus impulsus pārvērš par pierādījumu, ka problēma esi tu, un aiziešana sāk justies kā atgriešanās pelēkā garlaicībā ar parādiem un kaunu.
Īsumā
- Impulsa brūce (shēmu terapijā angl. insufficient self-control) ir grūtības izturēt garlaicību, gaidīšanu un atteikumu. Tā nav rakstura vaina. Bieži tā ir bērnība bez drošiem rāmjiem vai veids, kā nomierināt sāpes.
- Mīlestības bombardēšana šai brūcei piedāvā intensitāti: braucienus bez plāna, naktis bez miega, tēriņus, „ar mani tev nekas nav jāierobežo”. Tad tavi kopīgie pārkāpumi kļūst par ķēdi, un tu kļūsti par „nestabilo”.
- Aizsardzība nav „dzīvot garlaicīgi”. Tā ir pauze starp impulsu un rīcību, citi intensitātes avoti un robežas naudai un intīmām bildēm, īpaši pirmajā gadā.
Šī nodarbība ir daļa no sērijas par to, kā mīlestības bombardēšanu un saikni pielāgo konkrētam cilvēkam. Sērijas sākums un pašpārbaude „uz kuru brūci tēmē” ir nodarbībā Brūces un āķi. Šeit ir par vienu brūci: sajūtu, ka tu nespēj apstāties, kad kaut kas ir intensīvs.
Brūce: „es nespēju apstāties”
No kurienes tā nāk
Amerikāņu psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) ar kolēģiem izstrādāja shēmu terapiju (angl. schema therapy). Shēma šajā modelī ir agri iemācīts pārliecību un sajūtu kopums par sevi un pasauli, kas vēlāk ieslēdzas pats no sevis. Vienu no tām viņi nosauca par nepietiekamu paškontroli (angl. insufficient self-control / self-discipline): grūtības izturēt garlaicību, gaidīšanu, neērtas jūtas un „nē”. Šajā sērijā mēs to saucam vienkāršāk: impulsa brūce. Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu pieredzi, nevis diagnoze tev.
Parasti tai ir vēsture:
- Mājas bez drošiem rāmjiem. Neviens nepateica „pagaidi”, „vispirms mājasdarbs”, „rīt turpināsim”. Vai arī noteikumi mainījās atkarībā no vecāka noskaņojuma: vakar drīkstēja visu, šodien par to pašu kliedz.
- Haoss ģimenē. Tēvs vai māte, kas dzēra, tērēja pēdējo naudu vai nāca un gāja. Bērns iemācās, ka „tagad” ir vienīgais, uz ko var paļauties. Rītdiena nav droša, tāpēc ņem, kamēr ir.
- Sāpju nomierināšana ar intensitāti. Ja bērnībā tevi neviens nemierināja, tu atradi citus veidus: saldumi, spēles, adrenalīns, vēlāk alkohols, sekss, iepirkšanās. Intensitāte uz brīdi aizklāj tukšumu.
- Temperaments. Dažiem nemiers ir iedzimts. Dažreiz aiz tā ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (angl. ADHD), ko var noteikt un ārstēt speciālists.
- Vēlāka pieredze. Gadi attiecībās, kur viss bija drāma. Pēc tam mierīgums šķiet svešs.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Impulsa brūcei ir arī gaiša puse: cilvēki ar to bieži ir dzīvi, drosmīgi un spontāni. Ēnas puse ir nepabeigti darbi, parādi, attiecības, kas sākās pārāk ātri, un kauns pēc tam. Mierīgs cilvēks šķiet „bez ķīmijas”, parasts vakars kā sods.
Tā var izklausīties iekšējā balss (tā ir tava paša balss, nevis kāda cita teiktais):
Pēdējā balss ir svarīga. Impulsa brūcei gandrīz vienmēr blakus ir kauns, un tieši šis kauns vēlāk tiek izmantots. Pati brūce nav vājums un nav slikts raksturs. Tā ir iemācīta vai iedzimta grūtība izturēt „vēl ne”.
Ko tajā saskata manipulatīvs cilvēks
Cilvēks, kurš meklē, ko no citiem paņemt, impulsa brūci pamana ļoti ātri:
-
tu ātri saki „jā”, pat nepadomājot;
-
tev ir garlaicīgi ar mierīgiem cilvēkiem, un tu to saki skaļi;
-
tu jau pirmajā sarunā pastāsti par parādiem, bijušajiem, dzeršanu vai „trakajiem” gadiem.
Kāpēc šī brūce ir „noderīga”? Intensitāte tev jūtas kā mīlestība, tātad to var viegli viltot. Tavi impulsi atstāj pēdas (parādus, bildes, izteiktus vārdus), kas vēlāk kļūst par sviru. Un tev jau ir kauns par sevi, tāpēc ir viegli iestāstīt, ka „nestabilais” esi tu. Par to, kā šādi cilvēki izvēlas, ir nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu attiecību pašā sākumā, tik ātri, ka nav laika apstāties. Kopējais mehānisms ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Pie impulsa brūces galvenais piedāvājums nav rūpes vai drošība, bet intensitāte: pīķi, adrenalīns, sekss, tēriņi, piedzīvojumi un sajūta, ka beidzot kāds tevi netur ciet.
Pirmais kontakts: dzirkstele un izaicinājums
Tas sākas ar kaut ko, kas tevi izrauj no ikdienas. Nevis „vai aiziesim uz kafiju?”, bet „brauksim tagad”.
Beidzot kāds, kurš nesaka „pagaidi”.
Pirmās nedēļas: pīķis pēc pīķa
Pirmajās nedēļās nāk tas, pēc kā impulsa brūce ilgojas visvairāk:
- Naktis bez miega. Sarunas līdz rītam, sekss, brokastis trijos naktī, darbs nākamajā dienā kā miglā. Tas jūtas kā dzīve beidzot pa īstam.
- Braucieni bez plāna. Nedēļas nogale Tallinā, sarunāta pusnaktī. Lidmašīnas biļetes uz Barselonu, nopirktas tajā pašā vakarā.
- Tēriņi. Restorāni, dāvanas, „kāpēc skaitīt naudu, ja dzīvojam tikai vienreiz”. Bieži sākumā maksā otrs, lai vēlāk samaksātu tu.
- Noteikumi ir garlaicīgajiem. Braukt par ātru, iet tur, kur nedrīkst, dzert vairāk, nekā gribējās, pateikt priekšniekam, ko domā. Otrs slavē tavu „drosmi”.
- „Ar mani tev nekas nav jāslēpj.” Tavus trakos stāstus otrs nevis nosoda, bet apbrīno. Tu izstāsti vairāk, nekā jebkad esi stāstījis vai stāstījusistāstījisstāstījusi kādam. Tas izskatās pēc pieņemšanas. Tā ir arī informācija.
Bieži otrs atkārto tavu nemieru, gaumi un sapņus, lai izskatītos pēc tava ideālā pāra. To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring).
„Mēs” posms: „mēs neesam kā citi”
Pēc dažām nedēļām intensitāte kļūst par jūsu identitāti. „Mēs esam trakie. Citi dzīvo kā kapsētā.” Un tad nāk lieli soļi, ļoti ātri:
- dzīvot kopā pēc trim nedēļām;
- kopīgs tetovējums, kopīgs suns, kopīga mašīna uz kredīta;
- „metam darbu un braucam uz Spāniju”;
- intīmas bildes vai video, jo „mums nav nekā, ko slēpt”.
Katrs solis pats par sevi var būt nevainīgs. Bet kopā tie veido tīklu: kopīgi parādi, noslēpumi un kauns. Un tas viss notika pīķa laikā, kad domāt nebija laika.
Kā atšķirt no īstas kaisles
Arī veselīgas attiecības var sākties ar lielu ķīmiju. Atšķirība ir trijās lietās: vai otrs piebremzē, kad tu piebremzē, vai lielie soļi (nauda, dzīvoklis, bildes) var pagaidīt un vai tavs „varbūt ne šodien” tiek pieņemts bez nievām. Vairāk par to, kā atšķirt mīlestību no bombardēšanas, ir nodarbībā Mīlestība vai…?.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne, lai tu neaizietu
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tās pamati ir izskaidroti nodarbībā Traumatiskā saikne. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) parādīja, ka saikni visvairāk stiprina divas lietas: viens cilvēks ir stiprāks, un labais mijas ar slikto bez sistēmas. Pie impulsa brūces „labais” ir pīķi.
Āķis 1: pīķi, kas nāk neparedzami
Cilvēkam, kurš meklē intensitāti, neparedzamība ir kā spēļu automāts. Šodien ir kaisle un brauciens uz jūru, rīt klusums un aukstums, parīt atkal sekss līdz rītam. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement): labais nāk ne vienmēr un ne pēc noteikumiem, un tāpēc tu to gaidi vēl vairāk. Tev tas ir īpaši spēcīgi, jo tava nervu sistēma jau tāpat alkst nākamā pīķa. Tāpēc atraušanās jūtas gandrīz fiziski.
Āķis 2: kopīgie pārkāpumi kļūst par ķēdi
Tas, ko jūs darījāt kopā pīķa laikā, tagad ir jūsu kopīgais noslēpums. Piedzērušies braucieni, kaut kas nelegāls, kaut kas, par ko tev ir kauns, intīmas bildes vai video. Sākumā tas bija „mūsu trakums”. Tagad tas ir kaut kas, ko otrs var izstāstīt vai parādīt. Draudi publiskot intīmus attēlus, lai tevi kontrolētu, ir sekstorcija (angl. sextortion), un tas ir noziegums.
Āķis 3: nauda un parādi
Tēriņi pīķa laikā neizzūd. Kopīga mašīna uz kredīta, kredītkartes, ko tu iztērēji, aizdevums „tikai līdz nākamajam mēnesim”. Bieži līgums ir uz tava vārda, jo otram „kredītvēsture ir sabojāta”. Ja tu aiziesi, parādi paliks tev. Kontrole pār naudu un parādu uzspiešana ir ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse).
Āķis 4: lomu maiņa, tu kļūsti par „nestabilo”
Sākumā jūs abi bijāt „trakie”. Pēc dažiem mēnešiem otrs pēkšņi kļūst par pieaugušo, bet tu par problēmu. Tavi tēriņi tiek pārbaudīti, tava dzeršana skaitīta, lai gan otrs dzer tikpat.
Tas trāpa tavā kaunā: „ar mani kaut kas nav kārtībā”. Un tu sāc domāt, ka otrs glābj tevi no tevis.
Āķis 5: provokācija un tava reakcija kā pierādījums
Impulsa brūcei ir grūti noturēties, kad tevi ilgi un mērķtiecīgi kaitina. Otrs zina, kur spiest: klusē, izsmej, atkārto to pašu stundu, līdz tu nokliedzies, aizcērt durvis vai pasaki ko briesmīgu. Tad otrs mierīgi saka: „Redzi? Tu esi agresīvs.” Dažreiz tas tiek nofilmēts un parādīts citiem. To sauc par reaktīvo vardarbību (angl. reactive abuse): tavu reakciju uz ilgstošu pazemošanu izmanto kā pierādījumu, ka vardarbīgais esi tu. Tava reakcija nav laba, bet tā neapgriež otrādi to, kas notika pirms tās.
Āķis 6: dzīve bez otra šķiet pelēka
„Ar normālu cilvēku tu nomirsi no garlaicības.” Pēc mēnešiem pīķos parasta dzīve jūtas kā tukšums, un draugi, kuri teica „nu, piebremzē”, jau sen ir pazuduši. Tā notiek izolācija (angl. isolation): nevis ar aizliegumu, bet ar to, ka viss pārējais tiek nosaukts par pelēku.
Āķis 7: pietiek ar atvieglojumu
Pēc gada pīķu gandrīz vairs nav. Bet pēc nedēļas skandālu viens vakars, kad neviens nekliedz, jūtas kā svētki. To sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement): atvieglojums, kad kaut kas slikts beidzas, piesien tikpat stipri kā dāvana. Arī tad, ja tavu attiecību sākumā nebija nekā spoža, šis mehānisms var būt par tevi.
No „beidzot es dzīvoju” līdz „nevaru aiziet”
- Sākums: „Beidzot kāds, ar kuru nav garlaicīgi. Beidzot es dzīvoju.”
- Pēc pusgada: „Pīķi kļūst retāki. Varbūt tā ir mana vaina. Es esmu par daudz.”
- Pēc gada: „Man ir parādi, mani draugi ir prom, un es esmu cilvēks, kurš nespēj sevi kontrolēt. Kur es iešu?”
Emīlam ir 29 gadi, viņš ir skaņu inženieris Rīgā. Bērnībā tēvs pazuda uz nedēļām, māte strādāja naktīs, un neviens nekad nepateica „pietiek”. Festivālā viņš satiek Keitu. Tajā pašā naktī viņi aizbrauc uz jūru, pēc nedēļas lido uz Berlīni par viņa kredītkarti, pēc trim nedēļām viņa pārvācas pie viņa. Viņa filmē viņu kopīgās trakās naktis, arī intīmas, jo „mums nav nekā, ko slēpt”. Pēc pusgada Emīlam ir 4000 eiro parāds uz kartes, un Keita viņam pārbauda katru pirkumu. Kad viņš draugu ballītē iedzer, viņa visiem stāsta, ka viņam „ir problēma ar alkoholu”. Kādā strīdā viņa trīs stundas atkārto, ka viņš ir „bezvērtīgs”, līdz viņš sit ar dūri pa sienu. Viņa to nofilmē. Nākamajā rītā: „Ja tu aiziesi, šo video redzēs tava māte. Un tavs studijas vadītājs. Un tās bildes arī.” Pēc divām dienām viņa ir maiga un saka, ka viņš ir vienīgais, kurš viņu saprot.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Te ir redzami visi āķi. Keita dod tieši to, pēc kā Emīla brūce ilgojas. Tad pīķi kļūst par ķēdi: parāds ir uz viņa vārda, video ir viņas telefonā. Viņa kļūst par „pieskatītāju”, viņš par „problēmu”, lai gan viņa tērē un dzer tikpat. Dūre pa sienu pēc trīs stundām pazemošanas ir reaktīvā vardarbība, un tā tiek izmantota šantāžai. No malas izskatās, ka „viņš dzer, viņa cieš”, tāpēc viņam visbiežāk netic. Vairāk par to, kā tas izskatās, kad varmāka ir sieviete, ir nodarbībā Kad narciste ir sieviete.
Laurai ir 26 gadi, viņa ir grafiskā dizainere. Viņas vecāki šķīrās, kad viņai bija seši, un pie tēva nedēļas nogalēs drīkstēja visu, bet pie mātes neko. Koncertā viņa satiek Rolandu. Viņš brauc ar motociklu, smejas par „garlaicīgiem cilvēkiem ar hipotekāro kredītu” un jau otrajā nedēļā aizved viņu uz Viļņu bez plāna. Pēc mēneša viņš pierunā viņu aiziet no darba un „beidzot dzīvot”. Mašīnu viņi nopērk uz viņas vārda, jo viņa kredītvēsture ir „sabojāta bijušās dēļ”. Pēc pusgada viņš pārbauda viņas bankas kontu un sauc viņu par „bērnu, kurš nespēj sevi kontrolēt”, kad viņa nopērk kurpes. Pats viņš naktīs spēlē azartspēles internetā. Kad viņa pasaka, ka grib atpakaļ uz darbu, viņš sviež viņas telefonu pret sienu un kliedz, ka viņa bez viņa „atgriezīsies savā pelēkajā birojā un nomirs no garlaicības”. Pēc stundas viņš raud, sauc viņu par vienīgo, kas viņam ir, un piedāvā nedēļas nogalē braukt uz Prāgu. Laura piekrīt. Mašīnas kredīts joprojām ir uz viņas.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Šeit intensitāte sākumā ir „brīvība”, tieši tas, kā Laurai pietrūka starp divām pretējām mājām. Tad brīvība kļūst par atkarību: nav darba, kredīts ir uz viņas vārda. Viņš kļūst par „pieaugušo”, viņa par „bērnu”, lai gan azartspēles spēlē viņš. Telefona sviešana pret sienu ir iebiedēšana (angl. intimidation), pat ja viņš viņai nepieskaras. Vairāk par to, kā tas izskatās, kad varmāka ir vīrietis, ir nodarbībā Kad narcists ir vīrietis.
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Kad sākas noniecināšana (angl. devaluation), otrs neņem kaut ko nejaušu. Viņš vai viņaViņaViņš atņem tieši to, ko iedeva: intensitāti un sajūtu, ka tevi pieņem tādu, kāds esi.
- Pīķi pazūd, paliek sekas. Braucieni beidzas, bet parādi paliek. Kaisle beidzas, bet bildes paliek. Tev paliek rēķins par kopīgo trakumu.
- Tavs dzīvīgums kļūst par tavu defektu. Tas, ko otrs sākumā sauca par „drosmi”, tagad ir „nestabilitāte”, „atkarība”, „bērnišķība”.
- Otrs turpina pats. Dzer, tērē, brauc par ātru, bet noteikumi attiecas tikai uz tevi.
- Garlaicība kā sods. Dienām ilgs klusēšanas sods (angl. silent treatment), kad otrs ar tevi nerunā, lai sodītu. Impulsa brūcei tas ir gandrīz neizturami, un tu piekrīti jebkam, lai tas beigtos.
- Tavs kauns tiek izmantots. Tas, ko tu stāstīji par saviem „trakajiem gadiem”, atgriežas: „Nav brīnums, ka tev neviena attiecība nav izdevusies.”
Tāpēc sāpes ir divkāršas. Tā ir ne tikai šo attiecību sāpe, bet arī vecā pārliecība „es visu sabojāju, ar mani nevar dzīvot”, kas tagad šķiet pierādīta.
Kāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce
Doma par aiziešanu šai brūcei izklausās šādi: „Ja aiziešu, paliks tikai sekas. Parādi, kauns un pelēka dzīve. Neviens cits ar mani nespēs. Un es pats ar sevi arī nespēšu.”
Bet paskaties godīgi. Pīķu jau gandrīz nav. Tu jau tagad dzīvo ar sekām, tikai blakus cilvēkam, kurš tās katru dienu izmanto pret tevi. Aiziešana atņem nevis intensitāti, bet cerību, ka sākums atgriezīsies. Un sekas bez otra ir vieglāk sakārtot nekā sekas, kuras kāds katru dienu palielina.
Otra gājieni un ko tie nodara
| Gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Pazīme |
|---|---|---|---|
| „Brauksim tagad” pirmajā vakarā | Parāda, ka otrs ir pretstats garlaicībai | Tev liekas, ka beidzot dzīvo | Tavs „varbūt vēlāk” izraisa nievas |
| Lieli soļi pirmajās nedēļās (kopā dzīvot, kredīts, tetovējums) | Ātri sasien jūs ar sekām | Tu esi iekšā, pirms paspēji padomāt | Otrs steidzina tieši pīķa laikā |
| Intīmas bildes un video, „mums nav ko slēpt” | Rada sviru nākotnei | Tev nav kur paslēpties | Otrs uzstāj vai filmē bez jautāšanas |
| Kredīts uz tava vārda | Piesien ar naudu | Aiziet nozīmē palikt ar parādu | „Man kredītvēsture ir sabojāta” |
| Lomu maiņa: tu esi „atkarīgais” | Padara tevi par problēmu | Tu tici, ka bez otra sabruktu | Otrs dara to pašu, bet noteikumi ir tikai tev |
| Provokācija, līdz tu eksplodē | Iegūst „pierādījumu” | Kauns un šaubas par sevi | Stundām ilga kaitināšana, tad telefons rokā |
Agrīnas pazīmes šai brūcei
Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, ja vairākas sakrīt un atkārtojas.
- Otrs tevi slavē par to, ka tu „neesi kā garlaicīgie”, un nievā mierīgus cilvēkus.
- Katrs tavs „pagaidīsim” tiek pasniegts kā gļēvums vai vecišķums.
- Lieli soļi (kopīgs dzīvoklis, nauda, mājdzīvnieks, darba mešana) tiek piedāvāti pirmajos mēnešos.
- Otrs mudina tevi dzert, tērēt vai riskēt vairāk, nekā tu gribētu.
- Otrs ļoti ātri uzzina visu par taviem parādiem, bijušajiem un „trakajiem gadiem” un to atceras.
- Tiek lūgtas vai uzņemtas intīmas bildes vai video jau pirmajās nedēļās.
- Līgumi un kredīti nonāk uz tava vārda „tikai uz laiku”.
- Tavi draugi, kuri iesaka piebremzēt, tiek nosaukti par skaudīgiem vai garlaicīgiem.
- Pēc dažiem mēnešiem otrs sāk kontrolēt tavus tēriņus vai dzeršanu, bet savus ne.
- Pēc strīdiem vaina vienmēr paliek pie tevis, lai gan tos sāka otrs.
Aizsardzība un dziedināšana
Aizsardzība nenozīmē „dzīvot garlaicīgi”. Tā ir brūces vecā kauna balss. Aizsardzība ir tad, kad starp impulsu un rīcību ir neliela pauze un intensitāte tev nāk no vairākiem avotiem, tāpēc neviens cilvēks nevar to izmantot kā ieroci.
Iemācies izturēt „vēl ne”
Shēmu terapijā ar šo brūci parasti strādā pakāpeniski: nevis sevi sodīt, bet mazos soļos iemācīties izturēt garlaicību un gaidīšanu.
- Pauzes likums. Lieliem lēmumiem 24 stundas, naudai virs noteiktas summas 72 stundas. Tā ir bremze, kuras tev bērnībā nebija.
- Nosauc impulsu. „Man tagad ļoti gribas.” Tev nav jārīkojas. Pietiek to pamanīt un pagaidīt desmit minūtes. Vilnis parasti pāriet ātrāk, nekā šķiet.
- Garlaicība ir tikai sajūta. Tā nenozīmē, ka cilvēks vai dzīve ir slikta. Mierīgs vakars ar laipnu cilvēku var sākumā šķist blāvs, jo tava nervu sistēma ir pieradusi pie pīķiem.
Intensitāte no drošiem avotiem
-
Sports, kalni, mūzika, dejas, jūra, ceļojumi ar draugiem. Adrenalīns un prieks, kas nav atkarīgs no viena cilvēka noskaņojuma.
-
Draugs kā bremze. Viens cilvēks, kuram tu atļauj pateikt „pagaidi”. Un kuram tu pirms liela soļa piezvani.
-
Ja ir atkarības (alkohols, azartspēles, iepirkšanās) vai aizdomas par uzmanības traucējumiem, meklē speciālistu. Tas nav kauns, tās ir bremzes, kuras vajadzēja jau sen.
Temps un pārbaudes jaunās attiecībās
- Lēnāk ar lielajiem soļiem. Kaisle var būt ātra. Dzīvoklis, nauda un bildes var pagaidīt vismaz pusgadu.
- Pārbaude ar „nē”. Atsaki vienu spontānu piedāvājumu. „Šodien ne, gribu izgulēties.” Drošs cilvēks pasaka „labi”. Bīstams nievā vai apvainojas.
- Pārbaude ar mieru. Piedāvā parastu, mierīgu vakaru: pastaigu, filmu, vakariņas mājās. Vai otram ar tevi ir labi arī tad, kad nekas nenotiek?
- Iepazīstini otru ar draugiem agri un klausies, ko viņi saka.
Nauda, dokumenti, bildes
- Nekādu kopīgu kredītu un līgumu uz tava vārda pirmajā gadā. Ja otram „kredītvēsture sabojāta”, tā ir otra problēma, nevis tava.
- Savs konts un sava piekļuve. Neatdod internetbankas paroles „lai būtu vienkāršāk”.
- Intīmas bildes un video tikai tad, ja tu pilnībā uzticies, un ne attiecību pirmajos mēnešos. Ja tās jau ir un tiek izmantotas draudiem, tas ir noziegums. Saglabā draudu ekrānuzņēmumus un vērsies policijā (110 vai 112 briesmu gadījumā).
Ko teikt
Ja tu jau esi iekšā
Ja lasot tu atpazini savas attiecības, nesteidzies ar pēkšņu soli. Impulsa brūce saka „aizeju tagad pat” un nākamajā dienā „atgriežos tagad pat”. Labāk ir klusi sagatavoties.
- Pieraksti. Kas bija sākumā, kas notika ar pīķiem, kas notiek ar tavu naudu, kas tev tiek pārmests un ko otrs dara pats. Kad nāk ilgas, izlasi to.
- Sakārto naudu klusi. Uzzini visus kredītus uz sava vārda (to var pārbaudīt bankā). Atver savu kontu, ja tāda nav.
- Saglabā pierādījumus. Draudu ziņas, ekrānuzņēmumus, datumus. Ja tiek draudēts ar bildēm vai video, tas ir noziegums.
- Atgūsti vienu cilvēku. Vienu draugu vai radinieku, kuram vari pateikt patiesību.
- Plāno drošību. Ja ir bijuši draudi, sviestas lietas vai šantāža, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Izmanto drošības plānu un drošības plāna rīku.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Briesmu gadījumā 112. Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs, arī ja tev pašam ir kauns par savām reakcijām.Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs, arī ja tev pašam ir kauns par savām reakcijām.Tev nav jāpierāda, ka esi „pietiekami laba” upure. Tev noticēs, arī ja tu pati kādreiz kliedzi.
„Vai tas ir narcisms?”
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību gandrīz nekad paši neiet pie speciālista, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: tavi impulsi kā ierocis, divi noteikumu komplekti, parādi un draudi. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls. Par to vairāk: gāzlaitings (kad tev atkārtoti liek apšaubīt savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un Apjukums ir simptoms.
Terapeits, kurš saprot vardarbību
Impulsa brūcei terapija var ļoti palīdzēt. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumu. Īpašs slazds: speciālists, kurš redz tikai tavu dzeršanu vai kliegšanu, var „ārstēt” tikai tevi un nepamanīt, kas notiek attiecībās. Bīstams ir arī padoms, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „jūs abi esat vainīgi”, pāru terapija, „dodiet vēl iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas tā, kā ar normālu, to izmanto pret tevi.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai tev tic, neprasot pierādījumus?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne, reaktīvā vardarbība un pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)?
- Vai neuzstāj uz kopīgām sesijām vai samierināšanos?
- Vai centrā ir tava drošība un tava uztvere, nevis tikai tavi „simptomi”?
Ja pēc sesijas kauns kļūst vēl lielāks vai tevi grūž atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tā nav zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula (YouTube kanāls DoctorRamani, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?”, „Don’t You Know Who I Am?” un „It’s Not You”) ir viena no pazīstamākajām ekspertēm šajā jomā. Viss ir angļu valodā.
Iedziļinies
- Brūces un āķi: visas brūces un pašpārbaude.
- Apslāpēto jūtu brūce: pretējā puse, kad jūtas šķiet bīstamas un otrs sola „ar mani tu beidzot kaut ko jūti”.
- Tukšuma brūce: kad intensitāte aizklāj seno sajūtu, ka par tevi neviens nav rūpējies.
- Nabadzības brūce: kad nauda kļūst par āķi.
- Pirmie mēneši un Kā viņi tik ātri piesaista.
- Traumatiskā saikne un Kāpēc tas atkārtojas.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Strutzenberg, C. C., Wiersma-Mosley, J. D., Jozkowski, K. N., & Becnel, J. N. (2017). Love-bombing: A narcissistic approach to relationship formation. Discovery, 18(1), 81–89.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.