Gaidības un mazulis: kāpēc saikne kļūst visstiprākā tieši tad, kad spēka ir vismazāk
Grūtniecības un mazuļa laikā cilvēks ir visatkarīgākais un visnogurušākais, bērns padara aiziešanu daudz grūtāku, un tieši šajā laikā vardarbība bieži sākas vai pastiprinās, tāpēc saikne ir ļoti stipra un drošība ir svarīgāka par visu: vecmāte vai ģimenes ārsts, drošības plāns un 112, ja ir briesmas.
Īsumā
- Grūtniecība un pirmie gadi ar mazuli ir laiks, kad vajag atbalstu, miegu un drošību. Tieši tad daudziem pāriem vardarbība sākas vai kļūst smagāka, un pētījumi to sauc par bīstamu periodu.
- Bērns kļūst par āķi: „bērnam vajag abus vecākus”, bailes par naudu, nogurums, kas neļauj domāt. Otrs var izmantot arī pašu grūtniecību vai bērnu kā sviru, un tas notiek abos virzienos.
- Tas strādāja dzīves posma dēļ, nevis tāpēc, ka tu esi vājš cilvēks. Šeit ir gadījumi, laika līnija, drošības soļi un vietas, kur Latvijā var vērsties.
Šis raksts ir daļa no sērijas „Kad tu viņu satiki”. Katram dzīves posmam ir savs raksts: kas tajā posmā mums vajadzīgs, ko otrs piedāvāja un kāpēc saikne izveidojās tik stipra. Visu sēriju atradīsi rakstā Kad tu viņu satiki.
Šeit ir par grūtniecību, laiku pēc dzemdībām un pirmajiem gadiem ar mazu bērnu. Dažreiz cilvēks otru satiek jau gaidībās vai ar zīdaini rokās. Biežāk attiecības bija jau pirms tam, bet tieši grūtniecība bija brīdis, kad viss mainījās. Abi gadījumi ir šeit.
Vispirms par drošību. Ja tev tagad ir bail, ja otrs tev sit, grūž, žņaudz vai draud nodarīt pāri tev vai bērnam, zvani 112. Tas nav „pārspīlēti”. Grūtniecība ir laiks, kad fiziskai vardarbībai ir īpaši smagas sekas, un pētījumi to sauc par bīstamu periodu.
Kāds ir šis dzīves posms
Grūtniecība un pirmie gadi ar mazuli ir viens no fiziski un emocionāli smagākajiem dzīves periodiem. Ne tāpēc, ka kaut kas iet greizi, bet tāpēc, ka tā tas ir.
- Ķermenis mainās. Nelabums, nogurums, sāpes, miegs pa trim stundām. Pēc dzemdībām ķermenis dzīst nedēļām vai mēnešiem.
- Atkarība ir īsta. Ir brīži, kad tev fiziski vajag otru: aizvest uz slimnīcu, nopirkt ēdienu, pieskatīt mazuli, lai tu varētu nomazgāties.
- Nauda mainās. Viens vecāks bieži ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Ienākumi samazinās, un pabalsti ne vienmēr sedz visu.
- Identitāte mainās. Tu vairs neesi tikai tu. Esi mamma vai tētis, un daudzi jūtas pazaudējuši sevi un savu laiku.
- Draugi attālinās. Tie, kuriem nav bērnu, vairs tik bieži nezvana. Tev nav spēka satikties.
- Bailes par bērnu. Viss, kas tev tagad ir svarīgs, ir, lai mazulim būtu labi. Tāpēc „bērnam vajag abus vecākus” skan kā likums.
Tas viss ir normāli. Bet tas veido ļoti skaidru aklo zonu: kad esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi, atkarīgs no otra un baidies par bērnu, tev nav spēka pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā, un vēl mazāk spēka kaut ko mainīt.
Kā viņi tevi atrada šajā posmā
Šajā posmā ir divi ļoti atšķirīgi ceļi.
Attiecības jau bija, un grūtniecība bija pagrieziens. Daudzi stāsta: „Līdz grūtniecībai viss bija labi. Tad viņš vai viņaviņaviņš kļuva par citu cilvēku.” Bieži tas nav gluži tā. Sīkas zīmes bija arī agrāk, bet grūtniecība noņēma bremzes, jo tagad otrs zina, ka tu neaiziesi viegli. Cilvēks, kurš kontrolē, bieži izjūt, ka tu vairs nevari aiziet, un tad parādās tas, kas iepriekš bija paslēpts.
Jūs satikāties, kad tu jau biji gaidībās vai ar mazu bērnu. Tu esi palicis vai palikusipalicispalikusi viens vai vienaviensviena ar mazuli vai vēl gaidībās, un pēkšņi parādās kāds, kurš ir gatavs „pieņemt jūs abus”. Par šo situāciju sīkāk ir raksts Vientuļais vecāks, jo tur ir arī svarīgs jautājums par bērna drošību.
Vispārīgi par to, kā šādi cilvēki izvēlas, ir nodarbība Kā viņi izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana tika pielāgota šim posmam
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Šajā posmā tā bieži izskatās kā rūpes, kuras tev tik ļoti vajag. Otrs ir tas, kurš nes somas, pērk vitamīnus, stāsta visiem, cik ļoti priecājas. Vai tas, kurš pirmajās nedēļās pēc dzemdībām ir brīnišķīgs vecāks visu priekšā.
Bet ļoti bieži šajā posmā mīlestības bombardēšanas vispār nav. Ir tikai atvieglojums: pēc nedēļas, kad otrs ar tevi nerunāja, viens normāls vakars, kad viņš vai viņaviņaviņš paņem mazuli un saka „atpūties”. Tas nav nekas īpašs. Bet tavs nogurušais ķermenis to piedzīvo kā glābšanu.
Neviens no šiem teikumiem viens pats neko nepierāda. Grūtniecībā un ar zīdaini abi vecāki ir noguruši, saka nepareizas lietas un kļūdās. Atšķirība ir tajā, vai tas atkārtojas, vai tas vienmēr nāk par labu vienam un vai tu arvien vairāk jūties apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga un bez spēka.
Kāpēc traumatiskā saikne tagad strādāja tik labi
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) aprakstīja, ka tieši šī maiņa un spēku nevienlīdzība padara saikni stipru. Grūtniecības un mazuļa laikā abas ir ļoti lielas.
1. Nogurums izslēdz spriestspēju. Cilvēks, kurš mēnešiem guļ pa trim stundām, nespēj ilgi analizēt, pierakstīt un plānot. Vieglāk ir pielāgoties un izdzīvot līdz rītam.
2. Atkarība ir fiziska, ne tikai emocionāla. Tev tiešām vajag, lai kāds tevi aizved, nopērk, pieskata. Tas, kurš var to dot vai atņemt, iegūst milzīgu varu.
3. Bērns kļūst par ķīlu. „Bērnam vajag abus vecākus.” „Tu gribi, lai viņš aug bez tēva?” „Tu nekad vairs viņu neredzēsi.” Šie teikumi trāpa vietā, kur tu nevari riskēt.
4. Nauda. Bērna kopšanas atvaļinājumā tu pelni mazāk vai nemaz. Ja otrs kontrolē naudu, aiziešana izskatās kā pašnāvība finansiāli. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse).
5. Izolācija notiek pati. Draugi pazūd, jo tev nav laika. Otram nav jādara nekas, lai tevi izolētu. Otram tikai jānepalīdz tev saglabāt kontaktus un jāizsmej tie, kas atliek.
6. Kauns. „Kā es varu tagad aiziet? Visi domās, ka esmu slikts vecāks. Visi redzēja mūsu gaidību bildes.”
Soli pa solim tas notiek tā:
- Grūtniecība padara aiziešanu daudz grūtāku, un otrs to pamana.
- Parādās jauna uzvedība: aukstums, kritika par ķermeni, pirmā fiziskā vardarbība vai, tieši otrādi, pārlieka kontrole („es zinu, kas bērnam vajadzīgs”).
- Katru reizi pēc sliktā nāk normāla diena, un tu esi tik noguris vai nogurusinogurisnogurusi, ka to uztver kā atrisinājumu.
- Bērns piedzimst, un sākas „tu to dari nepareizi”, „tu esi slikts vecāks”, „tev ir pēcdzemdību depresija, tev nevar uzticēt bērnu”.
- Tu sāc šaubīties par sevi kā vecāku. Tas ir visdziļākais āķis, jo vecāka loma tagad ir tavs centrs.
- Aiziešana izskatās neiespējama: nauda, bērns, nogurums, kauns. Tieši tas bija mērķis.
Grūtniecība ir bīstams periods
Šo sadaļu lasi pat tad, ja šķiet, ka „tik traki nav”.
Daudziem pāriem fiziskā vardarbība sākas vai kļūst smagāka tieši grūtniecības laikā. ASV pētnieces Žaklīnas Kempbelas (Jacquelyn Campbell) un kolēģu pētījumā par vissmagākajiem vardarbības gadījumiem attiecībās (Campbell et al., 2003) vardarbība grūtniecības laikā bija viena no pazīmēm, kas bija saistīta ar lielāku risku. Tur bija arī citas: draudi ar ieroci, žņaugšana, ārkārtēja greizsirdība un kontrole, kā arī aiziešanas brīdis.
Tas nenozīmē, ka tev noteikti notiks kaut kas slikts. Tas nozīmē, ka šīs pazīmes jāuztver ļoti nopietni.
- Zvani 112, ja tev sit, grūž, žņaudz, sit pa vēderu vai draud nogalināt tevi, sevi vai bērnu.
- Pastāsti vecmātei, ginekologam vai ģimenes ārstam. Viņi redz tevi regulāri, un vardarbība grūtniecības laikā ir medicīnisks jautājums. Palūdz runāt bez otra klātbūtnes. Ja ir traumas, palūdz tās pierakstīt kartē.
- Policija var nošķirt. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz astoņām dienām: otram jāatstāj kopējais mājoklis, un otrs nedrīkst tuvoties un sazināties. Pa to laiku var vērsties tiesā pēc pagaidu aizsardzības pret vardarbību, kas attiecas arī uz psiholoģisko un ekonomisko vardarbību.
- Somā dzemdību namam un dokumentos. Ja plāno aiziet vai baidies, ka var nākties aiziet pēkšņi, glabā pasi, bankas karti, grūtnieces karti un telefona lādētāju kopā, vai pie drauga. Pēc dzemdībām tur pievieno bērna dokumentus.
- Drošības plāns. Soli pa solim tas ir nodarbībā Drošības plāns.
Kā tas parasti noritēja
| Kad | Ko otrs darīja | Ko tu juti | Ko tas uzbūvēja |
|---|---|---|---|
| Pirmais trimestris | Prieks visu priekšā. Mājās pirmās dusmas par „tavu garastāvokli”. | Apjukums: „tie ir hormoni” | Tu sāc vainot sevi |
| Otrais trimestris | Kritika par ķermeni, greizsirdība, varbūt pirmais grūdiens vai sitiens. Tad atvainošanās. | Bailes un kauns, tad atvieglojums | Pieradumu klusēt, lai mazulim būtu miers |
| Trešais trimestris | Kontrole: kur tu ej, ar ko runā, cik tērē. Vai tieši otrādi, pilnīga prombūtne. | Atkarība, trauksme | Sajūtu, ka bez otra nevarēsi |
| Pirmie 3 mēneši | „Tu visu dari nepareizi.” Otrs izmanto tavu miega trūkumu. | Izmisums, šaubas par sevi kā vecāku | Āķi tavā vecāka lomā |
| 3–12 mēneši | Nauda kļūst par pavadu. Draugi pazūd. Pa brīdim otrs ir brīnišķīgs vecāks citu priekšā. | Vientulība, „varbūt es pārspīlēju” | Izolāciju un šaubas par savu atmiņu |
| 1–3 gadi | Draudi: „Tu nekad vairs neredzēsi bērnu.” Vai otrs bērnu izmanto kā vēstnesi. | Paralizētas bailes zaudēt bērnu | Saikni, kuru tur bērns |
Kā tas izskatās
Apkopots no vairākiem stāstiem. Lienei ir 29 gadi, un viņa ir piektajā mēnesī. Līdz grūtniecībai Jānis bija greizsirdīgs, bet „mīļš”. Tagad viņš komentē viņas vēderu, saka, ka viņa „izplūst”, un pārbauda telefonu. Kad viņa vienreiz aizkavējas pie mātes, viņš viņu pagrūž pret sienu. No rīta viņš raud, saka, ka baidās kļūt par tēvu, un nopērk bērnu ratus. Pēc dzemdībām viņš viesiem saka, ka Liene „nav tikusi galā ar pēcdzemdību depresiju”, un mājās nosaka, cik naudas no viņas bērna kopšanas pabalsta viņa drīkst paturēt.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt: kontrole bija jau agrāk, bet grūtniecība atraisīja fizisko vardarbību. Pēc tās nāca asaras un dāvana, un tas ir tas „labais”, kas tur saikni. Pēc dzemdībām viņš izmanto reālu medicīnisku jēdzienu (pēcdzemdību depresija), lai padarītu Lieni neticamu. Un nauda kļūst par pavadu tieši tad, kad viņa pati nevar strādāt.
Apkopots no vairākiem stāstiem. Aleksandram ir 34 gadi. Pēc gada ar Viktoriju viņš saka, ka nedomā, ka viņi var būt kopā. Nedēļu vēlāk viņa paziņo, ka ir stāvoklī, lai gan teica, ka lieto kontracepciju. Aleksandrs paliek, jo grib būt tēvs. Pēc dzemdībām Viktorija neļauj viņam pašam būt ar dēlu, jo viņš „visu dara nepareizi”. Katru reizi, kad Aleksandrs iebilst, viņa saka: „Ja tu aiziesi, tu viņu vairs neredzēsi. Es visiem pastāstīšu, kāds tu esi.” Viņas māte zvana un saka, ka viņš ir nepateicīgs.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt: bērns vēl nav piedzimis, bet jau tiek izmantots kā iemesls palikt. Pēc dzemdībām viņam tiek atņemta vecāka loma („tu visu dari nepareizi”), un pēc tam tā pati loma kļūst par draudu („tu viņu vairs neredzēsi”). Viņas māte kļūst par lidojošo pērtiķi (angl. flying monkeys): cilvēku, kurš izdara spiedienu otra vārdā.
Kas tas nav
Šajā posmā ir daudz lietu, kas izskatās līdzīgi, bet nav vardarbība.
- Pēcdzemdību depresija un trauksme. Tās ir reālas slimības un var skart abus vecākus, arī tēvus. Cilvēks ar depresiju var būt aizkaitināms, raudulīgs un atsvešināts. Atšķirība: šis cilvēks cieš un parasti pieņem palīdzību, nevis izmanto savu stāvokli, lai kontrolētu tevi. Ja tev ir šādas pazīmes, runā ar ārstu. Tas nav vājums.
- Nogurums un strīdi. Gandrīz visi pāri ar zīdaini strīdas biežāk. Tas nav vardarbība, ja pēc strīda abi var atzīt savu daļu un neviens nebaidās.
- Negaidīta grūtniecība. Lielākā daļa negaidīto grūtniecību nav „slazds”. Kontracepcija ir abu atbildība, un kļūdas notiek. Par vardarbību var runāt tikai tad, ja grūtniecība vai bērns tiek apzināti izmantots, lai tevi kontrolētu: meli par kontracepciju, draudi, „tagad tu nekur neiesi”. To angļu valodā sauc reproductive coercion, kontroli pār to, vai un kad kāds kļūst par vecāku.
- Vecāku atšķirīgi uzskati. Jūs varat nepiekrist par to, kā barot, kā aijāt un kā audzināt. Tas nav vardarbība, ja abi var runāt un piekāpties.
Uzmanies arī ar etiķetēm. Cilvēks, kurš kontrolē, var tevi nosaukt par „narcisu”, „histērisku” vai „bīstamu bērnam”. Kritērijs paliek tas pats: kurš no kura baidās, kurš kontrolē naudu un kontaktus, un kurš pēc strīdiem jūtas arvien mazāks.
Atrodi savu gadījumu
Stāsti ir īsi un katrs apkopots no vairākiem.
Pirmais sitiens grūtniecības laikā. Kristaps nekad nebija sitis. Septītajā mēnesī strīdā par naudu viņš sagrāba Montu aiz rokas tik stipri, ka palika zilumi. Pēc tam viņš bija „kā sākumā” divas nedēļas. Ja tas esi tu, lasi Ja vīrs sit un Drošības plāns.
Greizsirdība uz bērnu (slēptā versija). Pēc dzemdībām Ralfs dienām nerunā, jo Agnese „vairs viņu nemīl, tikai bērnu”. Viņš nekad nekliedz, bet katru vakaru viņa atvainojas un mēģina viņu nomierināt, ar mazuli rokās. Ja tas esi tu, lasi Atklātais un slēptais narcisms un Glābēja brūce.
Nauda kā pavada. Bērna kopšanas pabalsts nāk uz Ilzes kontu, bet Normunds liek to pārskaitīt „kopējā” kontā, kuram tikai viņam ir pieeja. Par autiņbiksītēm jāprasa. Ja tas esi tu, lasi ekonomiskā vardarbība un Atkarības brūce.
Ideālais tētis sabiedrībā. Visi redz, kā Dāvis nes bērnu ķengursomā. Mājās viņš saka Evijai, ka viņa ir „traka ar savu depresiju”, un draud, ka tiesā pierādīs, ka viņa nav spējīga būt māte. Ja tas esi tu, lasi Kad narcists ir vīrietis un gāzlaitings.
Grūtniecība kā atbilde uz aiziešanu. Pēc katra Mārča mēģinājuma aiziet Sabīne runāja par bērnu. Kad viņa palika stāvoklī, viņa teica: „Tagad tev nav izvēles.” Ja tas esi tu, lasi Kad narciste ir sieviete un Vīrieši kā upuri.
Vārtu sargs (slēptā versija). Laura nekad nekliedz. Viņa vienkārši neļauj Andrim būt ar meitu vienam: „tu nezini, kā”, „tu viņu satrauc”. Draugiem viņa sūdzas, ka viņš nepalīdz. Andris jūtas lieks savā ģimenē. Ja tas esi tu, lasi Nepietiekamības brūce un vecāka atsvešināšana.
Atklātās dusmas un miega trūkums. Katru reizi, kad Uldis aizkavējas darbā, Diāna met lietas un bļauj, ka viņš ir pametis viņu ar bērnu. Naktīs viņa pamodina viņu, lai turpinātu strīdu. Viņš dienām nav gulējis. Ja tas esi tu, lasi Zem tupeles no bailēm un Ko vardarbība nodara ķermenim.
„Varbūt es esmu stāvoklī” pēc šķiršanās. Divus mēnešus pēc šķiršanās Ksenija raksta, ka „laikam ir stāvoklī” un ka Edgaram jāatbrauc runāt. Tests pie ārsta nekad nenotiek, bet sarunas notiek katru nedēļu. Ja tas esi tu, lasi par hūveringu un Pēc šķiršanās. Ja grūtniecība ir īsta, tavs pienākums pret bērnu nenozīmē atgriešanos attiecībās.
Ko darīt tagad, ja tas notiek šajā posmā
1. Drošība ir pirmajā vietā. Ja ir fiziska vardarbība, draudi vai žņaugšana, zvani 112. Pēc tam izlasi Drošības plāns. Grūtniecības laikā un ar zīdaini plānam jābūt vēl detalizētākam: kur tu varēsi palikt, kas tevi aizvedīs, kur būs dokumenti.
2. Pastāsti kādam no medicīnas. Vecmāte, ginekologs, ģimenes ārsts, patronāžas māsa. Viņiem nav jādara nekas uzreiz. Tas, ka ir ieraksts un ka viņi zina, var būt ļoti svarīgs vēlāk. Palūdz runāt vienatnē.
3. Neesi viens vai vienaviensviena. Uzraksti trīs cilvēkus, kuriem vari zvanīt jebkurā laikā. Pastāsti vismaz vienam, kas notiek. Pašvaldības sociālais dienests var palīdzēt atrast krīzes centru vecākiem ar bērniem un pastāstīt par valsts apmaksātu palīdzību vardarbībā cietušajiem.
4. Nauda un dokumenti. Ja vari, turi savu kontu, uz kuru nāk tavi pabalsti, un savu karti. Pases, bērna dzimšanas apliecība, grūtnieces karte un medicīniskie dokumenti glabājas vietā, kur tu tos vari paņemt. Kopijas vari atstāt pie drauga.
5. Pieraksti. Datumus, ko otrs teica un darīja, bildes ar traumām, ziņas. Glabā tās vietā, kurai otrs nepiekļūst. Nogurums liek aizmirst. Pierakstīts paliek.
6. Tavas tiesības kā tēvam. Draudi „tu viņu vairs neredzēsi” ir ļoti biedējoši, bet Latvijā tēvam ir tiesības uz saskarsmi ar bērnu, un to izlemj bāriņtiesa vai tiesa, nevis viņa. Neatriebies, nekliedz un nedraudi atpakaļ, pat ja tas ir ļoti grūti. Pieraksti visu. Sīkāk par to, kas notiek pēc šķiršanās, ir raksts Pēc šķiršanās.
6. Pēcdzemdību depresija nav pierādījums pret tevi. Ja otrs tevi sauc par „traku” un draud atņemt bērnu, atceries: meklēt palīdzību depresijai ir atbildīga vecāka rīcība, nevis vājums. Ārsts, kurš tevi ārstē, ir tavs sabiedrotais, nevis otra. Tiesā vērtē to, kā vecāks rūpējas par bērnu un vai bērns ir drošībā.
7. Pāru terapija nav risinājums, kamēr ir vardarbība. Daudzi iesaka „aiziet pie ģimenes psihologa kopā, bērna dēļ”. Ar cilvēku, kurš kontrolē, tas bieži padara situāciju bīstamāku, jo tas, ko tu pasaki sesijā, var tikt izmantots pret tevi mājās. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka kopīgas sesijas, kamēr notiek vardarbība. Izvēlies speciālistu sev, kurš tev tic, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, nespiež uz „izlīgumu bērna dēļ” un domā par tavu drošību.
8. Par diagnozi. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja kontrole, draudi un sods atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, īpaši ar bērnu, jo spriedze aug. Un normālas attiecības neliek tev domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi Apjukums ir simptoms.
Palīdzība. 112 ārkārtas situācijās, visu diennakti. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski. Tur zvana arī vīrieši.Tur zvana arī vīrieši, arī tēvi, kuri baidās zaudēt bērnu.Tur tevi uzklausīs, arī ja tu nevari runāt ilgi, jo mazulis raud. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
Drošības plānsSoli pa solim, arī ar bērnu Pagaidu aizsardzība pret vardarbībuKā to lūgt un ko tā aptverMīts
Iedziļinies
- Visa sērija: Kad tu viņu satiki.
- Iepriekšējais posms: Ģimenes veidošana. Tuvie posmi: Pēc šķiršanās un Vientuļais vecāks.
- Kā droši aiziet: Drošības plāns un Pagaidu aizsardzība.
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Ko vardarbība nodara ķermenim: Ko vardarbība nodara ķermenim.
- Termini: ekonomiskā vardarbība, vecāka atsvešināšana, lidojošie pērtiķi, izolācija.
Saistīts
Avoti
- Campbell, J. C., Webster, D., Koziol-McLain, J., et al. (2003). Risk factors for femicide in abusive relationships: Results from a multisite case control study. American Journal of Public Health, 93(7), 1089–1097.
- Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. New York: Putnam.
- Bancroft, L., & Silverman, J. G. (2002). The Batterer as Parent: Addressing the Impact of Domestic Violence on Family Dynamics. Thousand Oaks, CA: Sage.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.