Pesimisma brūce: kad „brīnums” kļūst par slazdu

Šis raksts ir daļa no sērijas Brūces un āķi: kā mīlestības bombardēšana un traumatiskā saikne tiek pielāgotas tieši tavai vecajai sāpei. Te runa ir par brūci, kas saka: „labais nekad neilgst.”

Brūču valoda nāk no shēmu terapijas (angl. schema therapy), ko izstrādāja psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young). Viņš aprakstīja ilgstošus iekšējus uzskatus, kas izveidojas bērnībā un vēlāk vada to, ko mēs jūtam un izvēlamies. Šo sauc par negatīvisma jeb pesimisma shēmu (angl. negativity/pessimism). Tā nozīmē, ka uzmanība pati no sevis pievēršas tam, kas var noiet greizi, bet labais šķiet nejaušs un īslaicīgs. Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu sevi, nevis diagnoze tev.

Brūce: „labais nekad neilgst”

No kurienes tā nāk

Šī brūce veidojas tur, kur bērns iemācījās, ka prieks ir bīstams, jo pēc tā nāk nelaime, vai ka priecāties vispār nav jēgas. Situācijas ir ļoti dažādas:

• Prieks, kam sekoja nelaime. Ģimene nopirka jaunu mašīnu, un pēc mēneša tēvs zaudēja darbu. Svētku vakars, kas beidzās ar kliegšanu. Bērns iemācās: ja ir labi, drīz būs slikti.
• Vecāki, kuri vienmēr gaidīja sliktāko. „Nepriecājies par agru, nolādēsi.” „Neviens tev neko nedāvinās par velti.” „Gan jau būs kā vienmēr.” Tu šo balsi dzirdēji tik bieži, ka tā kļuva par tavējo.
• Nauda un nestabilitāte. Vecāki, kuri bankas krahā zaudēja uzkrājumus, krīze, kad ģimenē visi palika bez darba, pārcelšanās, parādi. Drošība varēja pazust jebkurā dienā.
• Agrs zaudējums. Vecāka nāve, smaga slimība ģimenē, brālis vai māsa, kas nomira. Pasaule parādīja, ka sliktākais tiešām var notikt.
• Ģimenes stāsti. Vecvecāku stāsti par kariem, izsūtījumiem, badu. Dažās ģimenēs piesardzība un „negaidi labu” tiek nodoti no paaudzes paaudzē kā mantojums.
• Agrākas attiecības. Katrs labais posms beidzās ar krāpšanu, aiziešanu vai kliedzieniem. Brūce var atvērties arī pieaugušā vecumā.

Brūce nav izdomāta. Tā ir mācība: „ja es negaidīšu neko labu, man nesāpēs tik stipri.” Kādreiz tā tevi tiešām sargāja.

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

No malas cilvēks ar šo brūci var izskatīties reālistisks, piesardzīgs, dažreiz drūms. Iekšpusē bieži ir nogurums no pastāvīgas gatavošanās sliktajam un ilgas pēc tā, lai reiz izrādītos, ka nav taisnība.

Angliski šo sajūtu sauc „gaidīt, kad nokritīs otrs zābaks” (angl. waiting for the other shoe to drop): tu nespēj izbaudīt labo, jo visu laiku gaidi, kad tas beigsies. Zemas gaidas ir tavs vairogs.

Līdzās tam ir klusas ilgas, lai kāds pierādītu, ka tu kļūdies. Lai reiz notiktu kaut kas tik labs, ka tev būtu jāatzīst: pasaule var būt laba. Tā ir cilvēcīga vēlme. Tieši tāpēc tā ir durvis.

Ko otrs tajā nolasa

Manipulatīvs cilvēks šo brūci pamana ātri. Tu jokojies par savu pesimismu, atsakies no komplimentiem, saki „man tāpat nekad neveicas”, uzmanīgi vēro, kad kaut kas sabruks. Viņam vai viņaiViņaiViņam tas nozīmē četras lietas.

1. Tu satversi brīnumu. Cilvēks, kurš sen vairs necer, lielu laimi pieņem kā pestīšanu un turas pie tās ar abām rokām.
2. Tavas bažas var nosaukt par tavu raksturu. Kad tu pamanīsi kaut ko nepareizu, to būs viegli norakstīt uz „tavu negatīvismu”. Tu pats vai patipatspati to jau esi darījis vai darījusidarījisdarījusi daudzas reizes.
3. Sliktais tev šķitīs normāls. „Dzīve nav pasaka.” Kad sāksies sāpināšana, tu to uztversi kā parastu dzīvi, nevis kā signālu.
4. Tev pietiek ar maz. Kurš neko negaida, tam arī drupačas šķiet daudz.

Kā vispār tiek izvēlēti mērķi, lasi nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.

Kā mīlestības bombardēšana tēmē šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā un tik ātri, ka tev nav laika apstāties. Vispārīgi par to ir nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit svarīga ir viena lieta: ko tieši tev piedāvā. Pesimisma brūces gadījumā piedāvājums ir: „brīnums”, pierādījums, ka pasaule var būt laba.

Pirmais kontakts: saulainais cilvēks

Otrs ir tavs pretstats: gaišs, enerģisks, pārliecināts, ka viss izdosies. Tavs pesimisms viņu nevis atbaida, bet it kā aizkustina. Tev saka, ka tev pienākas laba dzīve, un tas izklausās pēc solījuma.

Pirmās nedēļas: brīnumi

Tagad nāk pierādījumi. Lieli žesti, ceļojumi, plāni par māju pie jūras, par bērniem, par kopīgu biznesu. Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): plāni, kas nerodas no kopā nodzīvota laika, bet kalpo tam, lai tev liktos, ka kopīgā nākotne jau ir sākusies. Katru reizi, kad tev uznāk bažas, otrs tās maigi apklusina: „Nedomā par to. Es par visu parūpēšos.” Tavu pesimismu mīļi izsmej: „mans mazais drūmais mākonis”.

Ievēro, kas notiek ar tavām bažām. Tās netiek uzklausītas un pārbaudītas. Tās tiek pasludinātas par slimību, no kuras tevi „izārstēs”. Tā ir pirmā mazā sēkla: tava modrība kļūst par problēmu, nevis par informāciju.

„Mēs” fāze: viss uz vienu kārti

Pēc dažiem mēnešiem šīs attiecības kļūst par tavu vienīgo pierādījumu, ka labais ir iespējams. Piesardzība ir palikusi pagātnē. Varbūt jūs jau dzīvojat kopā, jums ir kopīgs kredīts, par attiecībām zina visi. Tavi draugi, kuri iebilst, tiek nosaukti par skaudīgiem vai „tādiem pašiem pesimistiem kā tu”. Viss ir ielikts vienā cerībā.

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta traumatiskā saikne

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir piesaiste cilvēkam, kurš tevi sāpina, un tā kļūst stiprāka, jo sāpes mijas ar labo vai vienkārši ar atvieglojumu. Pilnībā par to ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Pesimisma brūcei ir savi, ļoti precīzi āķi.

1. Pēdējā cerība. Ja šīs attiecības izjuks, tavs pesimisms būs pierādīts uz visiem laikiem. Tāpēc tu sargā nevis sevi, bet sapni. Jo vairāk ir ieguldīts, jo grūtāk atzīt, ka tas nestrādā. To sauc par ieguldījuma slazdu (angl. sunk cost).
2. Sliktais šķiet parasta dzīve. Kad sākas kliegšana, klusēšana, kontrole, tava brūce saka: „Nu jā. Dzīve nav pasaka. Visās attiecībās tā ir.” Tas, kas citam būtu trauksmes zvans, tev ir apstiprinājums tam, ko tu vienmēr zināji.
3. Tava modrība tiek nosaukta par slimību. Katru reizi, kad tu pamani ko nepareizu, tev saka: „tas ir tavs negatīvisms”, „tev ir paranoja”, „tu visur redzi sliktāko”. Tā kā tu zini, ka tev tiešām ir tendence gaidīt sliktāko, tu sāc neticēt pat faktiem. Kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu, to sauc par gāzlaitingu (angl. gaslighting).
4. Labās dienas ir pierādījums. Viena brīnišķīga nedēļas nogale pēc mēneša aukstuma, un tu domā: „Redzi, brīnums vēl ir dzīvs.” Kad labais nāk neregulāri, to gaida vēl vairāk. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement).
5. Drupačas ir daudz. Tu neko daudz negaidi. Viena silta ziņa, viena normāla vakariņa jūtas kā dāvana. To, kad otrs dod tikai tik daudz uzmanības, lai tu neaizietu, sauc par breadcrumbing (angl., no vārda „drupačas”).
6. „Labāk nebūs.” Otrs saka: „Kas tevi tādu gribēs?”, „Ārā ir tikai sliktāk.” Tavs pesimisms piekrīt. Tu esi pārliecināts vai pārliecinātapārliecinātspārliecināta, ka alternatīva ir vientulība un vēl lielāka vilšanās.
7. Vaina tiek pārlikta uz tavu noskaņojumu. „Tu mani ar savu drūmumu padari tādu.” „Ja tev būtu labāks garastāvoklis, es būtu labāks.” Tu sāc strādāt pie sava garastāvokļa, lai otrs pārstātu tevi sāpināt.
8. Bailes no tukšuma. Aiziet nozīmē atgriezties pelēkajā pasaulē, kurā neko negaida, un šoreiz jau ar „pierādījumu”, ka cerēt nav jēgas.

Pietiek arī bez lieliem svētkiem. Dažreiz saiknei pietiek ar to, ka otrs vienu vakaru ir vienkārši normāls. Pēc sliktām nedēļām parasta, mierīga diena jūtas kā brīnuma atgriešanās. Tas ir tas pats mehānisms.

Pesimisms vai modrība?

Tas ir svarīgi, jo tev bieži saka, ka tu „visu redzi melnās krāsās”. Dažreiz tā tiešām ir brūce. Dažreiz tas ir tavs prāts, kas pareizi redz, kas notiek. Lūk, kā atšķirt:

1. Fakti vai sajūta. Pesimisms paredz sliktu bez pierādījumiem: „tas noteikti beigsies slikti.” Modrība pamana konkrētas lietas: datumus, ziņas, naudu, vārdus, kas atkārtojas.
2. Atkārtojas vai vienreiz. Ja tas pats notiek atkal un atkal, tas nav tavs noskaņojums. Tas ir ierasts veids, kā otrs rīkojas.
3. Ko dara otrs, kad tu pasaki. Godīgs cilvēks paskaidro vai izlabo. Manipulatīvs uzbrūk tavam raksturam.
4. Ko tev saka tuvie. Ja draugi, kuri tevi pazīst ilgi, redz to pašu, tas nav tikai tavs pesimisms.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs pamazām vai pēkšņi atņem to, ko sākumā deva. Pesimisma brūcei tas nozīmē: brīnums pazūd, un vecā balss saka „es taču zināju” divreiz skaļāk.

• Pasaka pazūd. Plāni par māju pie jūras vairs netiek pieminēti. Ceļojumi tiek atcelti. Bērni „vēl ne tagad”.
• Tavs pesimisms kļūst par vainīgo. Viss, kas neizdodas, ir tāpēc, ka tu esi „negatīvs cilvēks”, kas „visu nolādē”.
• Tev atņem cerību. „Tev nekad nekas neizdosies.” „Tu mirsi vientulībā.” Tavas vissliktākās prognozes par sevi tiek teiktas skaļi otra balsī.
• Bezcerība kļūst par ikdienu. Tu pārstāj cerēt pat uz mazām lietām. Dažreiz tas pāraug depresijā: miegs, apetīte, prieks, enerģija, viss pazūd.
• Katrs neliels labais brīdis tevi atkal ievelk. Jo tu nevari atļauties zaudēt pēdējo pierādījumu, ka labais ir iespējams.

Tāpēc aiziešana šai brūcei izskatās kā atteikšanās no pēdējās cerības. Iekšējā balss saka: „Redzi. Labais nekad neilgst. Nekad vairs necerē.” Un tas ir tieši tas, ko brūce gribēja visu laiku.

Bet tā nav patiesība. Beidzās nevis labā pasaule, bet izrāde. Īsts labais parasti nav brīnums. Tas ir klusāks, lēnāks un paliek: cilvēks, kurš dara to, ko saka, mēnesi pēc mēneša.

Tabula: gājiens, mērķis un pazīme

Agrīnās pazīmes šai brūcei

Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, kad vairākas sakrīt un atkārtojas.

1. Pēc dažām nedēļām tev ir sajūta, ka šīs attiecības ir „pierādījums”, ka arī tev var veikties.
2. Otrs sola lielas lietas ļoti agri: māju, bērnus, biznesu, „mūžīgi”.
3. Tavas bažas netiek uzklausītas, tās tiek mīļi vai asi apklusinātas.
4. Tavu pesimismu otrs pasludina par slimību, ko viņš vai viņa „izārstēs”.
5. Draugi, kuri iesaka nesteigties, tiek nosaukti par skaudīgiem vai drūmiem.
6. Tev tiek piedāvāts vai tu jūti spiedienu uzņemties finansiālu risku attiecību dēļ.
7. Kad tu pamani kaut ko konkrētu, saruna beidzas pie tava rakstura.
8. Tu sāc domāt, ka sliktās dienas ir „parasta dzīve” un ka „visi tā dzīvo”.
9. Viena laba diena tev atsver nedēļu sliktu.
10. Tu biežāk dzirdi „tev nekad nekas neizdosies” nekā „mēs tiksim galā”.
11. Tu jūti, ka aiziešana nozīmētu atteikties no cerības pavisam.

Aizsardzība un dziedināšana

Mērķis nav kļūt par cilvēku, kurš visu redz rozā krāsā. Pārspīlēta pozitīva domāšana, kas liek neredzēt problēmas, arī ir slazds. To sauc par toksisko pozitivitāti (angl. toxic positivity). Mērķis ir reāla cerība un uzticēšanās saviem novērojumiem.

No sevis.

• Veido faktu dienasgrāmatu. Pieraksti ne to, ko tu baidies, bet to, kas notika: datums, kas tika teikts, kas tika darīts. Tā tu atšķirsi pesimismu no modrības.
• Katru dienu pieraksti vienu mazu labu lietu, kas ir tava un nav atkarīga no neviena: kafija no rīta, saruna ar draugu, pastaiga. Ne lai sevi piespiestu priecāties, bet lai redzētu, ka labais tavā dzīvē jau ir un ka tas nav jānopelna ar brīnumu.
• Ja domas pastāvīgi skrien uz katastrofu, var palīdzēt noteikts „raižu laiks” (angl. worry time): piecpadsmit minūtes dienā, kad tu apzināti domā par bažām, un pārējā laikā tās atliec. Par katastrofēšanu (angl. catastrophizing) un par to, kā ar to strādāt, ir atsevišķs termins.
• Psihologs Martins Seligmans (Martin Seligman) grāmatā „Learned Optimism” aprakstīja, ka tas, kā cilvēks sev izskaidro neveiksmes, ir iemācīts un to var mācīties mainīt. Tas nav burvju līdzeklis, bet tas nozīmē, ka tava brūce nav tavs liktenis.

Ar drošiem cilvēkiem.

• Viens vai divi cilvēki, kuriem tu vari pastāstīt par jaunām attiecībām un jautāt: „Vai tas iet par ātru?” Klausies, pat ja atbilde nepatīk.
• Terapeits, kurš strādā ar trauksmi, depresiju un traumu (piemēram, shēmu terapija vai kognitīvi biheiviorālā terapija).

Tests jaunās attiecībās.

• Palēnini tempu. Īsts labais neprasa steigu. Ja „brīnums” prasa, lai tu ātri pārvācies, ņem kredītu vai pastāsti visiem, tas ir signāls.
• Paskaties, kas notiek ar tavām bažām. Drošs cilvēks tās uzklausa un paskaidro. Manipulatīvs tās izsmej.
• Salīdzini vārdus ar darbiem pēc trim, sešiem, deviņiem mēnešiem. Vai plāni kļūst par darbiem vai tikai par jauniem plāniem?
• Neņem finansiālus riskus attiecību dēļ pirmajā gadā.

Ja tavs pesimisms ir saistīts ar pastāvīgām bailēm, ka kaut kas slikts notiks, skati Drošības brūce. Ja tu esi pārliecināts vai pārliecinātapārliecinātspārliecināta, ka tev nekas neizdosies, skati Neveiksmes brūce. Ja tava brūce nāk no kāda zaudējuma, skati Zaudējuma brūce. Un, ja tu atkal un atkal izvēlies „brīnumus”, kas beidzas vienādi, par to vairāk nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas.

Ja tu jau esi iekšā

Pirmais solis nav aiziet. Pirmais solis ir sākt redzēt. Veido faktu dienasgrāmatu: kas notika, kad, ko tu pamanīji, kā otrs reaģēja, kad tu to pateici. Tikai sev, vietā, kur otrs to neatradīs. Pēc dažām nedēļām tu redzēsi, vai tas ir tavs pesimisms vai tas, kas atkārtojas. Tas ir svarīgāk par jebkuru etiķeti.

Saki kādam. Tev tas būs grūti, jo brūce saka, ka nav jēgas, tāpat neviens nepalīdzēs. Tā ir brūce, nevis patiesība. Sāc ar vienu cilvēku vai piezvani krīzes tālrunim.

• 112 – ja ir tūlītējas briesmas.
• 116 123 – emocionālā atbalsta tālrunis, bezmaksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski.
• 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bezmaksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.

Ja bezcerība kļūst par domu, ka negribas dzīvot, zvani 116 123 tagad. Tur atbild visu diennakti. Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112. Bezcerība ir simptoms tam, kas ar tevi notika, nevis patiesība par tavu nākotni.

Plāno. Dokumenti, rezerves nauda kontā, kuru otrs neredz, sava dzīvokļa vai īres līguma kopijas, tālrunis, kur otrs nelasa tavas sarakstes, vieta, kur vari palikt. Ja ir draudi, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu (līdz 8 dienām), un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī psiholoģiskas un ekonomiskas vardarbības gadījumā. Viss soli pa solim: Drošības plāns.

Par diagnozi. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Vārds nav svarīgs. Svarīga ir uzvedība, kas atkārtojas. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālās attiecībās tu nemosties naktī, domājot, vai tavs „negatīvisms” ir vainīgs pie visa. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls: Gāzlaitings un Apjukums ir simptoms.

Par terapeitu. Ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisko vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var strādāt tikai ar „tavu negatīvo domāšanu”, it kā problēma būtu tikai tavā galvā, ieteikt pāru terapiju vai „dot vēl vienu iespēju”. Cilvēkam ar šo brūci tas ir īpaši bīstami: tas apstiprina tieši to, ko saka otrs. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas tāpat kā ar parastu cilvēku, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi:

• vai speciālists tev tic, neliekot pierādīt;
• vai speciālists zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole;
• vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos;
• vai speciālists atšķir tavu pesimismu no tā, kas tiešām notiek tavās attiecībās.

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga un apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu speciālistu. Tā ir pazīme par speciālistu, nevis par tevi. Pa to laiku var palīdzēt Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), angļu valodā. 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Iedziļinies

• Brūces un āķi – visas brūces un pašpārbaude
• Kā viņi tik ātri piesaista
• Pirmie mēneši
• Traumatiskā saikne
• Mīlestība vai…
• Kad narciste ir sieviete · Kad narcists ir vīrietis
• Drošības brūce · Neveiksmes brūce · Zaudējuma brūce