Pamešanas brūce: kā „es tevi nekad nepametīšu” kļūst par āķi

Šis raksts ir daļa no sērijas par to, kā narcists mērķē tieši uz tavu vecāko sāpi. Visas 25 brūces un to, kā šī sērija darbojas, atradīsi rakstā Brūces un āķi.

Brūce

Pamešanas brūce ir sena, dziļa mācība: cilvēki, kurus es mīlu, aiziet. Vai aizies. Vai var aiziet jebkurā brīdī, bez brīdinājuma. Klīniskais psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) šo sauc par pamešanas un nestabilitātes shēmu (angl. abandonment/instability schema). Vienkāršiem vārdiem: agri iemācīts „noteikums”, ka tuvums nekad nav drošs un ilgs. Tas ir klīnisks modelis, kas palīdz saprast sāpi. Tā nav tava diagnoze.

No kurienes tā nāk

Bērnībā pamešana ne vienmēr izskatās kā vecāks, kurš aiziet ar somu. Biežāk tā ir nestabilitāte: bērns nekad nezina, vai tuvais cilvēks būs blakus.

• Vecāks, kurš aizgāja. Šķiršanās, pēc kuras tēvs vai māte parādījās neregulāri, solīja atbraukt un neatbrauca.
• Vecāki, kuri strādāja ārzemēs. Latvijā daudzi bērni uzauga pie vecvecākiem, kamēr vecāki strādāja Īrijā, Anglijā vai Norvēģijā. Pieaugušie zināja, ka tas ir naudas dēļ. Bērns zināja tikai to, ka mamma atkal aizbrauc.
• Vecāks, kurš bija blakus, bet pazuda. Dzēra, bija depresijā, dienām gulēja istabā, šodien mīlēja un rīt neredzēja.
• Nāve vai slimība. Vecāks, vecvecāks vai brālis, kurš nomira vai ilgi bija slimnīcā, kad bērns vēl nespēja to saprast.
• Mīlestība kā sods. „Ja tu tā uzvedīsies, es aiziešu un tu paliksi viens.” Pat ja vecāks nekad neaizgāja, bērns iemācījās, ka tuvums ir nosacīts.

Brūce var rasties vai padziļināties arī pieaugušā vecumā: partneris, kurš aizgāja pie cita bez vārda, laulība, kas beidzās vienā vakarā, cilvēks, kurš vienkārši pazuda (angl. ghosting, gostings).

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

Pamešanas brūce nav doma. Tā ir ķermeņa trauksme, kas ieslēdzas ātrāk par prātu. Psiholoģijā līdzīgu stāvokli sauc arī par trauksmainu piesaisti (angl. anxious attachment): kad tuvums ir vajadzīgs kā gaiss un attālums jūtas kā briesmas.

Tas izskatās dažādi. Viens cilvēks pieķeras: raksta, zvana, pārbauda, atvainojas pirmais, pat ja nav vainas. Cits aiziet pirmais, pirms viņu pamet: izbeidz attiecības, tiklīdz tās kļūst nopietnas. Trešais izvēlas cilvēkus, kuri nekad nav īsti pieejami, jo tas ir pazīstami. Visi trīs ir vienas un tās pašas brūces veidi.

Brūce nav vājums. Tā ir tava bērna daļa, kura reiz iemācījās, ka jābūt modrai, lai izdzīvotu. Tu to neesi izvēlējies.

Ko otrs tajā nolasa

Cilvēks, kurš grib kontrolēt, pamešanas brūci atrod ļoti ātri. Tā ir redzama: tu atbildi ātri, tu uztraucies, kad ziņas nav, tu stāsti par tēvu, kurš neatbrauca, par bijušo, kurš pazuda. Tu atvainojies, pat ja nekas nav noticis.

Šī brūce otram ir „noderīga” vienkārša iemesla dēļ: ja tu vairāk par visu baidies tikt pamests vai pamestapamestspamesta, tad pats spēcīgākais ierocis pret tevi ir aiziešana. Nav vajadzīgi kliedzieni vai sitieni. Pietiek ar klusumu, izslēgtu telefonu, somu pie durvīm. Un pietiek ar atgriešanos, lai tu justos izglābts vai izglābtaizglābtsizglābta.

Kā mīlestības bombardēšana mērķē uz šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Pamešanas brūcei tā tiek pielāgota ļoti precīzi: tā piedāvā pastāvību. To, kā tev nekad nav bijis.

Pirmais kontakts

Otrs ātri jautā par tavu ģimeni un bijušajiem. Kad tu pastāsti par to, kurš aizgāja, otrs nevis vienkārši just līdzi, bet uzreiz atbild ar savu līdzīgu stāstu: „Mani arī pameta.” Tā ir spoguļošana (angl. mirroring): otrs atkārto tavas sāpes, lai tu justos beidzot saprasts vai saprastasaprastssaprasta.

Pirmās nedēļas

Nāk pastāvības pierādījumi. Tie ir tieši tie, pēc kuriem brūce ilgojas visvairāk.

• Vienmēr sasniedzams. Atbild minūtes laikā, jebkurā diennakts laikā. Raksta „labrīt” katru rītu vienā un tajā pašā laikā. Pirmo reizi tev nav jāgaida.
• Nekad neaiziet pirmaispirmāpirmais. Paliek pa nakti, pagarina tikšanos, atceļ savus plānus.
• Vārdi, kas skan kā zvērests. „Es nekur nepazudīšu.” „Tev vairs nekad nebūs jābaidās.” „Es neesmu kā viņi.”
• Ātra nākotne. Kopīgs dzīvoklis, suns, „mūsu bērni”. Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): plāni, kas nerodas no kopā nodzīvota laika, bet dod tev sajūtu, ka pastāvība jau ir sākusies.

„Mēs” posms

Pēc dažiem mēnešiem tu jūti to, ko nekad neesi jutis vai jutusijutisjutusi: mieru. Trauksme, kas tevi pavadīja visu mūžu, apklust. Tu vairs nepārbaudi telefonu. Šis miers ir īsts, un tieši tāpēc tas ir tik bīstams. Tu sāc ticēt, ka brūce ir sadzijusi, un ka tas ir tāpēc, ka esi atradis vai atradusiatradisatradusi īsto cilvēku. Viss tavs miers tagad ir vienā cilvēkā.

Normāls partneris arī var būt uzticams un sasniedzams. Atšķirība ir ātrumā, zvērestos un tajā, kas notiks tālāk. Par to, kā sākums izskatās pa nedēļām, ir nodarbība Pirmie mēneši.

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne

Kad otrs ir kļuvis par tavu vienīgo mieru, sākas otrā daļa. Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Pamešanas brūcei šī maiņa tiek veidota no viena materiāla: klātbūtnes un prombūtnes.

Pirmā pazušana. Pēc pirmās domstarpības otrs pirmo reizi pazūd. Divas dienas neatbild. Tu pārlasi saraksti, raksti atvainošanos, nevari strādāt. Tad otrs atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Tas atvieglojums ir tik liels, ka tu neko nejautā. Tas ir klusēšanas sods (angl. silent treatment): klusums kā sods, nevis kā vajadzība pēc laika.

Aiziešana kā draudi. „Ja tu tā turpināsi, es aiziešu.” „Varbūt mums vajag pauzi.” Soma pie durvīm. Tev nav jābūt pamestam vai pamestaipamestampamestai. Pietiek, ka tu to iedomājies, un tu piekāpies.

Šķiršanās un atgriešanās. Otrs izbeidz attiecības, bloķē tevi visur, pēc nedēļas parādās pie durvīm ar asarām. Šo ievilkšanu atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering, no putekļusūcēja: tevi „iesūc” atpakaļ). Katra atgriešanās jūtas kā pierādījums, ka „mēs tomēr esam kopā”, nevis kā pierādījums, ka otrs var aiziet jebkurā brīdī.

Trešā persona. Stāsti par bijušo, kurš „vēl raksta”. Kāds kolēģis, kurš „tik ļoti saprot”. Flirts tavā klātbūtnē. To sauc par triangulāciju (angl. triangulation): trešā cilvēka ievilkšana, lai tu justos aizvietojams vai aizvietojamaaizvietojamsaizvietojama.

Vainas svira. Otrs pārņem tavu brūci kā savu: „Tu taču zini, kā tas ir, kad pamet. Un tu gribi pamest mani?” Tagad tu baidies ne tikai tikt pamests vai pamestapamestspamesta. Tu baidies kļūt par to, kurš pamet. Tas ir divreiz stiprāks āķis.

Parāds. „Es biju ar tevi, kad tavs tēvs nomira.” „Es paliku, kad visi citi aizgāja.” Katra reize, kad otrs bija blakus, kļūst par kontu, kas tev jāatmaksā ar paklausību.

Izolācija, kas der tieši tev. Draugi pamazām pazūd: vieni ir „slikta ietekme”, citiem nav laika, jo „mums ir tik maz laika kopā”. Tas nav nejauši. Jo mazāk cilvēku tev ir, jo briesmīgāka ir doma, ka otrs aizies, jo tad tu tiešām paliksi viens vai vienaviensviena. Par to, kā tas notiek, ir termins izolācija.

Neparedzams „es esmu šeit”. Dažreiz otrs atbild uzreiz, dažreiz pēc dienas. Dažreiz ir maigums, dažreiz aukstums. Tu nezini, kurš būs šodien, un tieši tāpēc visu laiku gaidi. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement), un tas piesien stiprāk nekā pastāvīgs siltums.

Un svarīgi: pat bez spoža sākuma tas strādā. Pamešanas brūcei par balvu kļūst jau tas, ka otrs šovakar atnāk mājās. Parasta ziņa „būšu vēlu” pēc trim dienām klusuma jūtas kā mīlestība. Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt.

Tā notiek pāreja no „labākais, kas ar mani noticis” uz „es nevaru aiziet”. Tu vairs nepaliec tāpēc, ka ir labi. Tu paliec tāpēc, ka bez otra būs tieši tas, no kā tu visu mūžu baidījies.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs sāk atņemt to, ko deva. Pamešanas brūcei tas nozīmē vienu: pastāvība pazūd.

Tas, kurš atbildēja minūtes laikā, tagad atbild vakarā vai nemaz. Tas, kurš teica „tev vairs nekad nebūs jābaidās”, izslēdz telefonu un pārnāk mājās trijos naktī. Tas, kurš teica „es neesmu kā viņi”, dara tieši to pašu, ko darīja tavs tēvs, tava māte vai tavs bijušais. Tikai tagad tas sāp dubultā.

Kāpēc dubultā? Jo tu biji noticējis vai noticējusinoticējisnoticējusi, ka brūce ir sadzijusi. Tu nolaidi aizsardzību, tu izbeidzi pārbaudīt, tu saliki visu savu mieru vienā cilvēkā. Un tieši šis cilvēks tagad dara to, no kā tu visvairāk baidījies. Vecā bērnības sāpe un jaunā sāpe saplūst vienā.

Bieži tas beidzas ar izmešanu (angl. discard): otrs pēkšņi aiziet, dažreiz jau pie cita cilvēka, bez skaidrojuma. Un tad pēc laika atgriežas. Tas ir nežēlīgākais pamešanas brūces aplis: otrs „nekad nepamet” tikai tad, kad tu mēģini aiziet. Tiklīdz tu atkal esi iekšā, pazušana sākas no jauna.

Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Aiziet nozīmē palikt vienam vai vienaivienamvienai, tieši to, ko brūce visu mūžu sauca par briesmām. Ķermenis to uztver nevis kā glābšanos, bet kā nāvi. 2010. gadā Helēna Fišere (Fisher) ar kolēģiem, pētot nesen pamestus cilvēkus, atrada, ka skatoties uz bijušā partnera bildi, aktivizējās smadzeņu zonas, kas saistītas ar atalgojumu un tieksmi. Pētījums bija mazs un nebija par vardarbīgām attiecībām, bet tas palīdz saprast, kāpēc ilgas pēc otra var justies fiziski. Tas nav pierādījums, ka otrs ir tavs cilvēks. Tas ir pierādījums, ka tev sāp.

Kā tas izskatās

Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.

Arī ārpus pāra attiecībām

Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens: pastāvība tiek solīta un pēc tam izmantota kā pavada.

Agrīnās brīdinājuma zīmes

Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Skaties, vai tās atkārtojas un vai to ir vairākas.

1. Zvēresti par mūžību nāk pirmajās nedēļās, ātrāk nekā tu otru pazīsti.
2. Otrs uzreiz atbild uz tavu pamešanas stāstu ar savu „tieši tādu pašu” stāstu.
3. Otrs saka, ka tev „vairs nevajag nevienu citu”.
4. Pēc pirmās domstarpības nāk klusums, nevis saruna.
5. Tu pieķer sevi, ka atvainojies, lai tikai otrs atkal atbildētu.
6. Frāzes „varbūt mums vajag pauzi” vai „es varu arī aiziet” parādās strīdos.
7. Otrs piemin bijušos vai citus cilvēkus, kuri „vēl raksta”, tieši tad, kad tu gribi kaut ko savu.
8. Tava pamešanas sāpe tiek izmantota strīdā: „tu esi tāds pats kā tava māte”, „nav brīnums, ka tēvs aizgāja”.
9. Tavu draugu kļūst mazāk, un tu vairs nezini, kam zvanīt, ja otrs pazustu.
10. Tu vērtē dienu pēc tā, vai otrs atbildēja.
11. Tev liekas, ka miers ir tikai tad, kad otrs ir blakus, un nekad, kad nav.
12. Kad tu mēģini aiziet, otrs pēkšņi kļūst par to, kurš „nekad nepamet”.

Aizsardzība un dziedēšana

Mērķis nav kļūt aukstam vai aukstaiaukstamaukstai vai nevienam neuzticēties. Mērķis ir, lai tava brūce nebūtu vienīgās durvis, pa kurām tev var tuvoties. Tas nozīmē: iemācīties to nomierināt pašam vai pašaipašampašai un ar drošiem cilvēkiem, lai tev nevajadzētu, ka kāds cits to nomierina par jebkuru cenu.

Nosauc to, kas notiek. Kad trauksme ieslēdzas, pasaki pie sevis: „Šī ir mana brūce, nevis fakts.” Divas stundas bez atbildes ir divas stundas bez atbildes. Tas ir tas pats kā pamanīt, ka sirds sitas ātri, un neuzskatīt to par pierādījumu briesmām.

Pagaidi ar reakciju. Kad otrs neatbild, iedod sev laiku, piemēram, vienu stundu vai līdz rītam, pirms raksti vēlreiz. Pa to laiku dari kaut ko ar ķermeni: pastaigu, dušu, zvanu draugam. Trauksme pati par sevi pāriet. Ja tā nepāriet nekad, tas arī ir svarīgi zināt.

Izveido drošības tīklu. Uzraksti trīs cilvēku vārdus, kuriem vari zvanīt jebkurā laikā. Satiec viņus regulāri, arī tad, kad attiecībās viss ir labi. Pamešanas brūce nomierinās, kad tev ir vairāk nekā viens cilvēks, pie kura atgriezties.

Iemācies, ka attālums var būt drošs. Terapijā to dažreiz sauc par „pieredzi, kas labo” (angl. corrective experience): tu atkal un atkal piedzīvo, ka cilvēks var aiziet uz brīdi un atgriezties, un nekas slikts nenotiek. Draugi, kuri atceļ tikšanos un sarunā jaunu. Partneris, kurš pasaka „būšu vēlu”. Tas pamazām pārraksta veco noteikumu.

Temps. Nepārvācies kopā pirmajā pusgadā. Nepārdod savu dzīvokli. Neatsakies no darba un draugiem otra dēļ. Laiks ir vienīgais veids, kā redzēt, kā cilvēks uzvedas pēc strīda.

Mazs tests. Pirmajos mēnešos pasaki: „Šo nedēļas nogali es būšu ar draugiem un maz rakstīšu.” Veselīgs partneris pateiks „labi, izbaudi”. Ja pēc tā seko klusums, apsūdzības vai „tad varbūt tev nevajag mani”, tu esi uzzinājis vai uzzinājusiuzzinājisuzzinājusi ļoti daudz, un par zemu cenu.

Nauda un dokumenti. Turi savu kontu, savu naudu un savus dokumentus pie sevis. Ja otrs var tevi pamest jebkurā brīdī, tev jābūt gatavam vai gatavaigatavamgatavai izdzīvot. Tas nav neuzticēšanās. Tas ir pieaugušā drošības tīkls.

Pēdējo teikumu nesaki otram. Saki to sev.

Ja tu jau esi iekšā

Ja tu atpazini savas attiecības, tev nav jāaiziet šovakar. Bet ir daži droši pirmie soļi.

• Nestāsti otram, ka esi sapratis vai sapratusisapratissapratusi savu brūci. Tas nozīmē iedot otram vēl precīzāku karti. Runā ar drošiem cilvēkiem.
• Atjauno vismaz vienu saikni. Viens draugs, viens radinieks, viens kolēģis. Pamešanas brūcei aiziešana ir briesmīga tieši tāpēc, ka nav neviena cita. Kad kāds ir, tā vairs nav tik briesmīga.
• Pieraksti. Datumus, kad otrs pazuda, ko teica pirms tam un ko pēc tam. Pamešanas brūce liek aizmirst slikto, tiklīdz otrs atgriežas. Pierakstīts tas paliek.
• Izveido drošības plānu, pirms kaut ko paziņo: Drošības plāns. Ja otrs draud sev vai tev, zvani 112, arī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tev šķiet, ka „tas vēl nav nekas nopietns”.
• Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski, un tur zvana arī vīriešiun tur zvana arī vīriešiun tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
• Rēķinies ar hūveringu. Kad tu aiziesi, otrs, visticamāk, atgriezīsies ar tieši to, ko brūce grib dzirdēt: „es nekad vairs nepazudīšu”. Uzraksti sev iepriekš, ko tu tad atbildēsi vai neatbildēsi. Par to, kāpēc tas strādā, ir nodarbība Traumatiskā saikne.

Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Labi domājošs speciālists bez šīs pieredzes var ieteikt „izrunāt to ar partneri” vai „dot vēl vienu iespēju”, un tas var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi:

• Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus?
• Vai zina vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne, hūverings?
• Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgumu”?
• Vai domā par tavu drošību un tavu uztveri?

Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāk vai tevi virza atpakaļ pie otra, meklē citu. Tā nav tava problēma. Ar pamešanas brūci tieši strādā shēmu terapija (angl. schema therapy). Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angliski.

Un par diagnozi: to var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja pazušana, klusums un „es aiziešu” atkārtojas atkal un atkal un vienmēr nāk par labu otram, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.

Mīti

Iedziļinies

• Visa sērija un visas brūces: Brūces un āķi.
• Tuvās brūces: Tukšuma brūce, Nepiederības brūce, Saplūšanas brūce, Atraidījuma brūce.
• Kā darbojas ātrā piesaiste: Kā viņi tik ātri piesaista.
• Kāpēc pēc tam ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
• Kāpēc tas atkārtojas ar citiem cilvēkiem: Kāpēc tas atkārtojas.
• Termini: trauksmaina piesaiste, klusēšanas sods, hūverings, izmešana, triangulācija.