Nepiederības brūce: „mūsu pasaule, mēs pret visiem”

Brūce: „Es nekur neiederos”

Tu esi ballītē, un visi runā. Tu arī runā, smaidi, pat pajoko. Bet iekšā visu laiku ir sajūta, ka tu stāvi aiz stikla. Viņi ir kopā. Tu esi blakus. Kad vakars beidzas, tu mājās jūties vēl vientuļāk nekā pirms tam.

Ja šī sajūta tev ir pazīstama no bērnības, tā nav nejaušība un nav rakstura vaina. Psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) savā shēmu terapijā (angl. schema therapy) aprakstīja vairākas senas brūces, ko cilvēks nes no bērnības uz pieaugušo dzīvi. Viena no tām ir sociālā izolētība un atsvešinātība (angl. social isolation / alienation): pārliecība, ka tu atšķiries no visiem un nekur īsti nepiederi. Šajā rakstā to saucam vienkārši par nepiederības brūci. Tas ir klīnisks modelis, kas palīdz saprast sevi, nevis diagnoze tev. Brūces ir gandrīz visiem. Tas ir cilvēcīgi.

Šis raksts ir daļa no sērijas Brūces un āķi: kā mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un traumatiskā saikne (angl. trauma bond) tiek pielāgotas tieši tavai sāpei.

No kurienes tā nāk

Nepiederības brūcei parasti ir vēsture. Biežākās saknes:

• Bērnībā tu biji „tas citādais”. Citā valodā runājoša ģimene, nabadzība, dzeroši vecāki, ticība, izskats, svars, stostīšanās. Bērni to pamana ātri un soda nežēlīgi.
• Bieža pārcelšanās. Jauna skola ik pēc diviem gadiem. Katru reizi no jauna jāiekļūst grupā, un katru reizi tu stāvi malā.
• Izsmiekls vai izstumšana skolā. Pat viens gads, kurā klase ar tevi nerunā, var palikt ķermenī uz visu mūžu.
• Ģimene, kas turējās atsevišķi. „Mēs citiem neuzticamies”, „ko cilvēki teiks”, „par mājas lietām nerunā”. Tu iemācījies, ka pasaule ārpus mājas ir sveša.
• Loma ģimenē. Ja tu biji grēkāzis (angl. scapegoat), tu jau mājās biji ārpus loka.
• Agrākas attiecības. Partneris vai partnere, kas pamazām nošķīra tevi no draugiem. Pēc šķiršanās kopīgie draugi palika pie otra.
• Pieaugušā dzīve. Emigrācija, pārcelšanās uz citu pilsētu, darbs no mājām, šķiršanās, bērna kopšanas gadi, slimība. Draugi izklīst, un jaunus atrast pēc trīsdesmit ir grūti.

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

No malas tev var būt daudz paziņu un smaids uz lūpām. Brūce nav redzama. Tā parādās mazās lietās:

Tu vai nu pielāgojies līdz nepazīšanai, lai tikai tevi paņemtu grupā, vai arī aizej, pirms tevi atgrūž. Abi ceļi ved pie tā paša: pie vientulības, kas tikai apstiprina brūci.

Ko narcisists te nolasa

Cilvēks ar narcistiskām iezīmēm to parasti nevis „izskaitļo”, bet sajūt. Viņš vai viņaViņaViņš redz tevi ballītes malā, dzird, ka tev „īsti nav draugu šajā pilsētā”, pamana, cik ļoti tu atplaukst, kad tevi paņem savējos. Kā viņi vispār izvēlas, kam tuvoties, ir aprakstīts rakstā Kā viņi izvēlas upurus.

Šī brūce viņiem ir „noderīga” trīs iemeslu dēļ:

1. Maz liecinieku. Ja ap tevi ir maz cilvēku, maz kas pamanīs, kas notiek, un maz kas teiks „tas nav normāli”.
2. Stāsts par naidīgo pasauli tev jau ir pazīstams. Ja viņi teiks „visi pārējie ir pret mums”, tas saskanēs ar visu tavu līdzšinējo pieredzi.
3. Tu sargāsi „mūs” kā mājas. Kad beidzot kaut kur piederi, tu darīsi daudz, lai to nezaudētu.

Kā mīlestības bombardēšana tēmē šajā brūcē

Vispārējā mīlestības bombardēšanas mehānika (ātrums, intensitāte, izlikta atklātība) ir aprakstīta rakstā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit ir tas, kas ir īpašs nepiederības brūcei: piedāvājums nav „es tevi mīlu”. Piedāvājums ir „tu beidzot esi mājās”.

Pirmais kontakts: „mēs abi esam citādi”

Pirmā saruna bieži notiek tieši tur, kur tu jūties ārpusē: ballītes stūrī, pie smēķētāju durvīm, kursos, kur neviens nevienu nepazīst, tiešsaistē vēlu naktī. Otrs pamana tavu vientulību un uzreiz nosauc to par priekšrocību.

Tas trāpa ļoti precīzi. Tava lielākā sāpe (tu atšķiries no citiem) pirmo reizi tiek pasniegta kā dāvana. Otrs arī spoguļo (angl. mirroring): pēkšņi viņam vai viņaiviņaiviņam arī bērnībā nebija draugu, arī nepatīk pūļi, arī „neviens nesaprot”.

Pirmās nedēļas: „mums ir sava valoda”

Dažu nedēļu laikā rodas veselas „jūsu” pasaules pazīmes:

• iekšējie joki un mīļvārdi, ko neviens cits nesaprot;
• rituāli: „mūsu” kafejnīca, „mūsu” dziesma, ziņa katru vakaru vienā laikā;
• „mēs esam kā viens cilvēks”, „mēs pat domājam vienādi”;
• ātra iekļaušana: tevi jau otrajā nedēļā ved pie viņa vai viņasviņasviņa draugiem vai ģimenes, un tie tevi sagaida kā savējo.

Pēdējais ir īpaši spēcīgs. Cilvēkam ar nepiederības brūci gatavs draugu loks ir lielāka dāvana nekā ziedi. Bet ir arī pretēja versija: otram draugu nav vispār („es visus esmu izaudzis”, „cilvēki ir viltīgi”), un jūs divi esat visa pasaule. Abas versijas noved pie tā paša: tavi paša cilvēki kļūst nevajadzīgi.

„Mēs” posms: mēs pret visiem

Tad parādās kopīgs ienaidnieks. Sākumā neliels, gandrīz smieklīgs: kaimiņš, kolēģis. Tad tuvāk: tava māsa, tavs labākais draugs, tava māte.

Te nav vajadzīgi draudi. Tas izklausās pēc lojalitātes. Un ja tu visu mūžu gaidīji, ka kāds nostāsies tavā pusē, tev tas izklausās pēc mīlestības.

Normāli vai pielāgota mīlestības bombardēšana?

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne

Traumatiskā saikne ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Kā tā veidojas vispār, ir izskaidrots rakstā Traumatiskā saikne. Pie nepiederības brūces tā tiek būvēta no šiem āķiem:

• Bailes zaudēt vienīgo vietu, kur piederi. Jūs neesat vienkārši pāris. Jūs esat „mēs”. Pamest otru nozīmē pamest vienīgo „mēs”, kas tev jebkad ir bijis.
• Izolācija, kas neizskatās pēc izolācijas. Parasti izolācija (angl. isolation) nozīmē, ka tevi atšķeļ no draugiem. Bet ja draugu bija maz, neviens to nepamana, arī tu. „Man jau tāpat nebija, ar ko satikties.”
• Stāsts par naidīgo pasauli. Ja otrs tev simts reizes ir pateicis, ka tavi radi ir „toksiski” un draugi „skauž”, tad arī pēc strīda tu neiesi pie viņiem. Viņi taču „ir pret jums”.
• Vainas svira: nodevība. Katrs solis ārā tiek nosaukts par nodevību. Satikt draugu – „tu izvēlies viņus, nevis mūs”. Izstāstīt māsai par strīdu – „tu nes mūsu lietas ārā”.
• Parāds. „Es tev devu ģimeni. Mani draugi tevi pieņēma. Bez manis tev nebūtu nekā.” Ja tavs sociālais loks ir otra draugi, tev šķiet, ka tu dzīvo aizņemtā pasaulē.
• Neparedzams pastiprinājums, pielāgots tavai vajadzībai. Neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) nozīmē, ka labais nāk nejauši un neprognozējami, un tāpēc piesien stiprāk. Šeit labais ir piederība: vienu dienu tu esi iekšā: jokos, plānos, „mūsu” vakaros. Nākamajā tevi izslēdz – klusēšana (angl. silent treatment), aukstums, „mēs” pārvēršas par „tu”. Klusēšana cilvēkam ar šo brūci ir kā izraidīšana. Tu darīsi gandrīz jebko, lai tiktu atpakaļ iekšā.
• Atvieglojums bez nekā. Pat ja nekāda „mūsu pasaule” nekad nebija skaista, pietiek ar to, ka otrs pēc nedēļas klusēšanas atkal ar tevi runā. Tas atvieglojums jau piesien.

No „labākais, kas ar mani noticis” līdz „es nevaru aiziet”

Parasti tas notiek šādos soļos:

1. „Beidzot kāds, kas mani saprot.”
2. „Mums nevienu citu nevajag.”
3. „Man jau tāpat nebija daudz draugu.”
4. „Ja es aiziešu, kur es iešu? Mani draugi tagad ir viņa draugi.”
5. „Viņi visi tāpat nostāsies otra pusē. Neviens man neticēs.”
6. „Labāk šīs attiecības nekā atkal nekas.”

Pēdējais punkts ir galvenais. Brūce saka „ārā ir tukšums”. Saikne ir uzbūvēta tā, lai tas izskatītos patiesi.

Tabula: viņu gājiens un tā mērķis

Kā tas izskatās

Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Noniecināšanas (angl. devaluation) posmā otrs atņem tieši to, ko iedeva. Pašu mājās tu pēkšņi esi ārpusē:

• Iekšējie joki tagad ir ar kādu citu. Tu sēdi pie galda un nesaproti, par ko visi smejas.
• Otra ģimene vai draugi tevi pēkšņi uztver vēsi. Vēlāk uzzini, ka viņiem ir stāstīts, ka tu esi „grūts cilvēks”.
• Tevi neaicina, un tev pasaka, ka tu taču negribēji nākt.
• Ārā otrs ir mīlīgs ar visiem. Tikai pret tevi ne.

Ja nāk šķiršanās vai izmešana (angl. discard – kad otrs tevi pēkšņi „izmet” kā nevajadzīgu), tā bieži nāk kopā ar nomelnošanu (angl. smear campaign): otrs pirmais izstāsta kopīgajiem draugiem savu versiju. Daļa no viņiem kļūst par to, ko sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys) – cilvēkiem, kas nes otra ziņas un spiedienu tev.

Tāpēc aiziešana nepiederības brūcei jūtas nevis kā attiecību beigas, bet kā pašas brūces piepildījums. Tu zaudē partneri un visu pasauli vienlaikus. Un vecā balss saka: „Redzi? Tu tiešām nekur nepiederi.”

Tas nav pierādījums, ka tā ir taisnība. Tas ir pierādījums, ka pasaule tika uzbūvēta tā, lai pēc tavas aiziešanas tu paliktu tukšumā. Šīs sāpes ir divkāršas: vecā brūce un jaunais zaudējums. Abas ir īstas, un abas pāriet lēnāk, nekā gribētos.

Agrīnās pazīmes

Šīs pazīmes pašas par sevi neko nepierāda. Svarīgi ir, ja tās atkārtojas un vienmēr velk vienā virzienā – prom no citiem cilvēkiem.

1. Pirmajā vakarā otrs noniecina visus pārējos klātesošos un paaugstina tevi: „tikai tu esi normāls”.
2. Jūsu „kopīgā pasaule” ar iekšējiem jokiem un rituāliem rodas dažās nedēļās.
3. Otrs ātri iesaista tevi savā draugu lokā vai ģimenē, bet ne tik ātri iepazīst tavus cilvēkus.
4. Vai tieši pretēji: otram nav neviena drauga, un visi, kas bijuši, „nodeva”.
5. Par taviem draugiem un radiem otrs runā ar nicinājumu vai smieklīgām iesaukām.
6. Pēc tikšanās ar kādu citu tev ir jāatskaitās vai jāizlīdzina otra aizvainojums.
7. „Mēs pret visiem” skan kā romantika, bet „visi” ar laiku ir tavi cilvēki.
8. Tu sāc izvēlēties nestāstīt draugiem par strīdiem, jo „tas ir tikai starp mums”.
9. Klusēšana vai aukstums nāk tieši pēc tam, kad tu biji kaut kur bez otra.
10. Tu pamani, ka pusgadā tev nav bijusi neviena tikšanās ar cilvēku, kurš nav otra paziņa.
11. Tev šķiet, ka bez otra tev nebūtu nekādas sabiedriskās dzīves – un otrs to arī saka.

Aizsardzība un dziedināšana

Piederība vairākās vietās

Brūce kļūst par durvīm tad, kad visa tava piederība ir vienā cilvēkā. Nevis tāpēc, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, bet tāpēc, ka viens cilvēks var tās durvis aizvērt. Tāpēc svarīgākais ir vairākas mazas piederības vietas, kas nav atkarīgas no attiecībām:

• regulāra grupa ar kopīgu nodarbi: koris, sporta komanda, brīvprātīgais darbs, valodu kursi, pārgājienu klubs, draudze, ja tā ir droša vieta;
• viens cilvēks no senas pagātnes, ar kuru vari atjaunot kontaktu (skolasbiedrs, bijušais kolēģis, brālēns);
• atbalsta grupa cilvēkiem, kas pārdzīvojuši vardarbību (arī tiešsaistē, arī angliski).

Nepiederības brūce dziedē lēni, caur atkārtojumu: tu nāc uz to pašu vietu, tevi atceras, tu esi tur. Nevis caur vienu cilvēku, kas pasaka „tu esi mans”.

Pārbaudes jaunās attiecībās

• Draugu tests. Kā otrs uztver tavus draugus pēc diviem, trim mēnešiem? Normāls cilvēks grib tos iepazīt, var kādu nesimpatizēt, bet nepieprasa izvēlēties.
• Viena vakara tests. Pavadi vakaru bez otra ar saviem cilvēkiem un skaties, kas notiek pēc tam: vai prieks par tevi, vai sods.
• Temps. Ja „mūsu pasaule” izveidojas ātrāk, nekā tu paspēj iepazīt otra ikdienu, apstājies.
• „Mēs pret visiem”. Nedaudz ironijas pret pasauli ir normāla. Bet ja katrs tuvs cilvēks agri vai vēlu kļūst par ienaidnieku, tā ir zīme.

Praktiski

• Saglabā savus kontaktus, savus čatus, savus kalendāra ierakstus. Nedzēs cilvēkus „jo viņi mūs nesaprot”.
• Tev ir jābūt savam kontam bankā un pieejai saviem dokumentiem. Nepiederības brūce bieži iet kopā ar to, ka viss dzīvē ir „kopīgs” un reāli otra.
• Vismaz viens cilvēks ārpus attiecībām zina patiesību par to, kas notiek.

Ja tu jau esi iekšā

Ja lasot tu atpazini savu dzīvi, nesāc ar lielu lēmumu. Sāc ar mazu soli atpakaļ pie cilvēkiem.

1. Viens cilvēks. Uzraksti vienam cilvēkam, ar kuru sen nav runāts. Nekas nav jāskaidro. „Sen neesam runājuši, gribēju zināt, kā tev iet.” Draugi, kurus otrs „aizdzina”, bieži ir gatavi atgriezties ātrāk, nekā tu domā.
2. Pieraksti, kas notiek. Kad tev saka, ka „visi ir pret mums”, pieraksti, kas tieši notika. Pēc mēneša paskaties, vai tie „visi” nav tieši tie, kas tevi sargāja.
3. Plāno drošību. Ja ir bijuši draudi, kontrole pār naudu vai tev bail, nepaziņo par aiziešanu, pirms nav plāna: Drošības plāns.
4. Zvani. 116 123 – krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, pēcpusdienā un vakarā. Ja ir briesmas – 112. Tur zvana arī vīrieši, un tur tevi uzklausīs.

Vai otrs ir narcisists? Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista pēc savas gribas gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgi ir tas, kas atkārtojas. Ja tevi sistemātiski nošķir no cilvēkiem un soda par katru soli ārā, tas reti kļūst labāk; parasti kļūst sliktāk. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai varbūt ar tavu prātu kaut kas nav kārtībā. Ja tā ir, šis apjukums pats ir zīme – lasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.

Speciālists, kurš saprot vardarbību

Terapija nepiederības brūcei var ļoti palīdzēt. Bet ne katram psihologam vai terapeitam Latvijā ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumu. Ja speciālists iesaka „izrunāt ar otru”, iet uz pāru terapiju vai „dot vēl vienu iespēju”, tas vardarbību uztver kā parastu konfliktu. Ar vardarbīgu cilvēku tas nestrādā, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pilnīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)? Vai neuzstāj uz samierināšanos? Vai uzmanības centrā ir tava drošība? Ja pēc sesijas tev ir vēl lielāka vainas sajūta vai apjukums, meklē citu speciālistu. Kamēr meklē: ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanāls DoctorRamani un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024), visas angliski.

Mīti

Iedziļinies

• Sērijas sākums un pašpārbaude: Brūces un āķi.
• Radniecīgas brūces: Pamešanas brūce (bailes, ka visi aiziet), Neuzticības brūce („cilvēki dara pāri”), Atkarības brūce („viens es netikšu galā”).
• Kā viņi piesaista: Kā viņi tik ātri piesaista un Pirmie mēneši.
• Kā atšķirt: Mīlestība vai mīlestības bombardēšana?
• Termini: izolācija, lidojošie pērtiķi, nomelnošana, triangulācija, klusēšanas sods.
• Nākamais sērijā: Perfekcionisma brūce.