Drošības brūce: kad „ar mani tu esi drošībā” kļūst par slazdu

Šis raksts ir daļa no sērijas Brūces un āķi: kā mīlestības bombardēšana un traumatiskā saikne tiek pielāgotas tieši tavai vecajai sāpei. Te runa ir par brūci, kas saka: „kaut kas slikts noteikti notiks.”

Brūču valoda nāk no shēmu terapijas (angl. schema therapy), ko izstrādāja psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young). Viņš aprakstīja ilgstošus iekšējus uzskatus, kas izveidojas bērnībā un vēlāk vada to, ko mēs jūtam un izvēlamies. Šo sauc par ievainojamības shēmu (angl. vulnerability to harm or illness). Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu sevi, nevis diagnoze tev.

Brūce: „kaut kas slikts noteikti notiks”

No kurienes tā nāk

Šī brūce parasti veidojas tur, kur bērnam pasaule tiešām nebija droša, vai tur, kur pieaugušie visu laiku runāja tā, it kā tā nebūtu droša. Situācijas ir ļoti dažādas:

• Nemierīgi vai pārmērīgi bailīgi vecāki. Mamma, kura katru reizi, kad tu izgāji ārā, iedomājās avāriju. Tētis, kurš runāja tikai par to, kas var noiet greizi. Tu iemācījies, ka pasaule ir bīstama, pat ja nekas slikts nenotika.
• Mājas, kurās sliktais tiešām notika. Dzeršana, kliegšana, sitieni, policija naktī. Tu iemācījies klausīties, kā atslēga griežas durvīs, un pēc soļiem saprast, kāds būs vakars.
• Slimība vai nāve ģimenē. Vecāks, kurš pēkšņi saslima vai nomira. Bērns, kurš daudz laika pavadīja slimnīcās.
• Nauda un nestabilitāte. Parādi, izlikšana no dzīvokļa, darba zaudēšana, pārcelšanās uz citu valsti, kur viss bija svešs.
• Agrāka pieaugušā trauma. Uzbrukums, avārija, vardarbīgs bijušais partneris vai partnere. Brūce var atvērties arī pieaugušā vecumā.

Brūce nav izdomāta. Tā ir ķermeņa un prāta mācība: „ja būšu modrs, man neuzbruks negaidot.” Kādreiz tā tevi sargāja.

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

Pieaugušā dzīvē šī brūce reti izskatās pēc bailēm. Biežāk tā izskatās pēc atbildības, plānošanas un nogurduma, kas nekad nebeidzas.

Līdzās tam bieži ir ilgas pēc viena cilvēka, kurš visu to paņemtu no taviem pleciem. Kurš būtu stiprs, mierīgs un teiktu: „es par to parūpēšos.” Tā ir cilvēcīga vēlme. Tieši tāpēc tā ir durvis.

Ko otrs tajā nolasa

Manipulatīvs cilvēks šo brūci pamana ātri. Tu pārlieku bieži pārbaudi, atvainojies par „uztraukšanos”, stāsti par savu nemierīgo bērnību, nomierinies tikai tad, kad kāds cits pārņem vadību. Viņam vai viņaiViņaiViņam tas nozīmē vienu: tev var pārdot drošību. Un tas, kurš pārdod drošību, vēlāk var to arī atņemt. Kā vispār tiek izvēlēti mērķi, lasi nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.

Kā mīlestības bombardēšana tēmē šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Vispārīgi par to ir nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit ir svarīga viena lieta: ko tieši tev piedāvā. Drošības brūces gadījumā piedāvājums ir: „ar mani tev nekas nedraud.”

Pirmais kontakts: glābšanas brīdis

Bieži attiecības sākas ar mazu krīzi, kurā otrs parādās kā glābējs. Tev saplīst mašīna uz šosejas, un kāds apstājas un visu nokārto. Tev ir panika slimnīcas uzgaidāmajā telpā, un kāds sēž blakus un zina, ko darīt. Tev ir problēmas ar saimnieku vai priekšnieku, un jaunais paziņa uzreiz zina, kam piezvanīt. Dažreiz krīze ir īsta. Dažreiz otrs to palīdz sarīkot vai pārspīlē, lai pēc tam varētu to atrisināt.

Pirmās nedēļas: drošības sajūta

Pirmās nedēļas ir tas, ko tu esi gaidījis vai gaidījusigaidījisgaidījusi visu mūžu. Otrs vienmēr atbild. Vienmēr zina, kur tu esi. Tu jūti, ka beidzot vari atslābt. Te izskan frāzes, kas trāpa tieši brūcē:

Neviena no šīm frāzēm pati par sevi neko nepierāda. Rūpīgs cilvēks tā var teikt no sirds. Atšķirība parādās tempā (pēc divām nedēļām), apjomā (viss uzreiz) un vēlāk tajā, ko otrs dara ar tavu uzticēšanos.

„Mēs” fāze: cietoksnis

Nākamais solis ir „mēs pret bīstamo pasauli”. Otrs sāk tev stāstīt, cik pasaule ir nedroša: bijušie, kaimiņi, kolēģi, draugi, kuri „tevi izmanto”. Viņa vai viņasViņasViņa mājas kļūst par cietoksni. Vispirms tas jūtas kā siltums. Tu vēl nepamani, ka cietoksnim ir arī sienas, kas neļauj iziet.

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta traumatiskā saikne

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter) parādīja, ka tā rodas, kad viens ir stiprāks un sliktais mijas ar labo neparedzami. Pilns skaidrojums ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Drošības brūces gadījumā saiknei ir savi āķi:

1. Pasaule ārpusē tiek padarīta bīstamāka. Otrs pastāvīgi stāsta par draudiem: tavi draugi ir neuzticami, darbā tevi „grib apēst”, bijušais vai bijusī ir bīstama, bez viņa vai viņasviņasviņa tevi apkrāps. Jo bīstamāka izskatās pasaule, jo drošāka izskatās viņa vai viņasviņasviņa māja. Šo pakāpenisko norobežošanu sauc par izolāciju (angl. isolation).
2. Kontrole izliekas par rūpēm. Atrašanās vietas kopīgošana telefonā „drošības dēļ”. Paroles „ja nu kas notiek”. Nauda vienā kontā, „lai tu neuztrauktos”. Kad visa tava dzīve ir pārskatāma, tu vairs nevari aiziet klusi. Šo pastāvīgo kontroli pār tavu dzīvi angliski sauc coercive control.
3. Tu atradinies sevi sargāt. Pēc pusgada otrs zvana ārstiem, runā ar saimnieku, pārzina apdrošināšanu. Tava spēja tikt galā pati par sevi pamazām sarūk.
4. Draudi no otra šķiet mazāki par draudiem ārpusē. Tas ir galvenais āķis. Otrs var kliegt, aizcirst durvis vai dienām ar tevi nerunāt, bet tavā galvā „ārā” joprojām ir kaut kas vēl sliktāks.
5. Atvieglojums kļūst par drošību. Pēc dusmu lēkmes nāk mierīgs vakars. Brūcei, kas visu mūžu gaidīja katastrofu, šis miers jūtas kā patvērums. Tev nav vajadzīgas dāvanas vai romantika. Pietiek ar to, ka šodien nekas slikts nenotika. Šo slazdu angliski sauc negative reinforcement – atvieglojums, kad sliktais apstājas.
6. Neparedzams pastiprinājums. Reizēm otrs ir brīnišķīgs sargātājs, reizēm pats ir tas, no kā tev bail, un tu nekad nezini, kurš šodien būs mājās. Neparedzamība piesien stiprāk nekā pastāvīgs labums.

Tā soli pa solim „labākais, kas ar mani noticis” kļūst par „es nevaru aiziet”. Nevis tāpēc, ka tu būtu vājš vai vājavājšvāja, bet tāpēc, ka brūce tev saka: bez viņa vai viņasviņasviņa būs vēl sliktāk.

Ja tev nebija nekāda spoža sākuma

Daudzi lasītāji šeit saka: „pie mums nebija nekādas glābšanas un romantikas.” Tas nemaina būtību. Drošības brūcei nav vajadzīgs varonis. Pietiek ar to, ka otrs ir biedējošs un pēc tam kādu brīdi nav biedējošs. Nedēļa bez kliegšanas, rīts, kad otrs saka „labrīt” parastā balsī, vakars, kad durvis netiek aizcirstas. Cilvēkam, kurš visu mūžu gaida katastrofu, tas jūtas kā patvērums, un tas, kurš šo mieru „atļāva”, kļūst gan par baiļu avotu, gan par vienīgo, kurš tās var apturēt.

Tas pats mehānisms darbojas ne tikai pārī. Vecāks, kurš pieaugušam bērnam saka „pasaule ir bīstama, tikai mājās tu esi drošībā”, un pēc tam pats kliedz. Priekšnieks, kurš tevi „sargā” no vadības, bet par to prasa klusēšanu. Draugs vai draudzene, kura vienīgā „zina”, kuri cilvēki tevi nodos. Situācijas atšķiras, bet āķis ir viens: drošību tev dod tas pats cilvēks, no kura tev ir bail.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Pēc idealizācijas nāk noniecināšana (angl. devaluation): otrs sāk kritizēt, aukstumu mijot ar dusmām. Drošības brūces gadījumā noniecināšana dara kaut ko ļoti precīzu. Tas, kurš solīja drošību, pats kļūst par bīstamo.

• Mājas, kas bija cietoksnis, kļūst par vietu, kur tu klausies soļus. Tu atkal pārbaudi, kādā noskaņojumā otrs atnāk mājās, tieši tāpat kā bērnībā.
• Otrs piedraud atņemt drošību: „Es aiziešu, un tev paliks tikai tavi parādi”, „izmetīšu tevi no dzīvokļa”, „tu nekad netiksi galā bez manis”.
• Otrs pats rada bīstamus brīžus: brauc pārlieku ātri, kad tu esi mašīnā, lauž lietas, pazūd bez ziņas, draud sev nodarīt pāri.
• Tavas bailes tiek izsmietas: „Tu esi paranoiķis”, „tev vajag ārstēties”. Tas, ko tu uzticēji, kļūst par ieroci.

Tā vecā sāpe dubultojas. Tev ir bail no pasaules, ko otrs tev iemācīja redzēt kā bīstamu, un bail no cilvēka, kurš stāv starp tevi un šo pasauli. Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce: kā kāpšana tieši tajā katastrofā, no kuras tu visu mūžu baidies.

Tas ir arī brīdis, kad jāsaka tieši. Ja tev ir bail no otra, tā ir jāuztver nopietni. Draudi, sekošana, lietu laušana, bīstama braukšana, draudi sev vai bērniem nav „attiecību problēma”. Tā ir bīstamība, un aiziešana jāplāno rūpīgi: Drošības plāns.

Tabula: gājiens, mērķis un pazīme

Agrīnās pazīmes šai brūcei

Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, kad vairākas sakrīt un atkārtojas.

1. Otrs ļoti ātri kļūst par tavu „drošo vietu”, pirms tu šo cilvēku īsti pazīsti.
2. Ap jums bieži notiek krīzes, un tieši otrs tās „atrisina”.
3. Otrs pastāvīgi stāsta, cik bīstami ir citi cilvēki tavā dzīvē.
4. Rūpes nāk kopā ar prasību zināt, kur tu esi.
5. Tavs „nē” rūpēm (piemēram, tu nevēlies dalīties ar savu atrašanās vietu) izraisa aizvainojumu vai dusmas.
6. Tu pamani, ka tev ir mazāk savu cilvēku, pie kuriem vari aizbraukt naktī.
7. Otrs izsmej tavas bailes, kad ir dusmīgs, bet izmanto tās, kad grib tevi noturēt.
8. Tu sāc baidīties no paša „sargātāja” noskaņojuma.
9. Tavas naudas vai dokumentu pārvaldība pāriet otram „lai tu neuztrauktos”.
10. Tu biežāk dzirdi „bez manis tu neizdzīvosi” nekā „tu tiksi galā”.
11. Pēc strīda tu jūti nevis prieku par samierināšanos, bet atvieglojumu, ka „šoreiz izgāja cauri”.

Aizsardzība un dziedināšana

Mērķis nav kļūt par cilvēku, kuram nekad nav bail. Mērķis ir, lai drošība nāktu no vairākiem avotiem, tostarp no tevis, un lai neviens nevarētu to tev pārdot kā vienīgo.

Drošība no sevis.

• Iemācies nomierināt ķermeni: lēna izelpa, kājas uz grīdas, piecas lietas, ko redzi. Tas nav „tikai elpošana”; tā ir prasme, kas tev atdod kontroli. Vairāk nodarbībā Nervu sistēmas atjaunošana.
• Pieraksti savas lielākās bailes un blakus – ko konkrēti tu darītu, ja tās piepildītos. Bailes, kurām ir plāns, spiež mazāk.
• Turi paša vārdā kontu ar nelielu rezervi, savas atslēgas un savus dokumentus (pase, dzimšanas apliecība, līgumi).

Drošība no cilvēkiem.

• Vismaz divi cilvēki, pie kuriem vari aizbraukt jebkurā laikā un kuri nav saistīti ar otru.
• Viens cilvēks, kuram vari pastāstīt par jaunajām attiecībām, un kurš var pateikt „tas iet pārāk ātri”.

Tests jaunās attiecībās.

• Palēnini tempu. Drošs cilvēks būs gatavs gaidīt; manipulatīvs spiedīs.
• Pasaki mazu „nē” rūpēm un paskaties, kas notiek. Piemēram, atsakies no atrašanās vietas kopīgošanas.
• Pārbaudi, vai pēc tavas „krīzes” tev ir vairāk spēka vai vairāk atkarības.

Robeža (angl. boundaries) ir tas, ko tu dari, nevis tas, ko tu prasi no otra. Veselīgam cilvēkam tava robeža var nepatikt, tomēr viņš to respektē. Manipulatīvs to pārbauda, sodot.

Ja tu pamani, ka vienmēr izvēlies „stipros sargātājus” un pēc tam no viņiem baidies, par to vairāk nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas. Ja tava brūce ir arī par neuzticēšanos cilvēkiem, skati Neuzticības brūce, un ja par sajūtu, ka pats netiksi galā, – Atkarības brūce.

Ja tu jau esi iekšā

Pirmais solis nav aiziet. Pirmais solis ir sākt redzēt. Pieraksti, kad tev bija bail un no kā: no pasaules vai no otra. Ja saraksts arvien biežāk sākas ar otra vārdu, tas ir svarīgs signāls.

Saki kādam. Vienam cilvēkam, kuram uzticies, vai krīzes tālrunim.

• 112 – ja ir tūlītējas briesmas.
• 116 123 – emocionālā atbalsta tālrunis, bezmaksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski.
• 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bezmaksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.

Tie palīdz arī vīriešiem. Ja tev ir bail no partneres, tu vari zvanīt tāpat kā jebkurš cits.

Plāno. Dokumenti, rezerves nauda, tālrunis, kur otrs neredz tavu atrašanās vietu, vieta, kur vari palikt. Ja ir draudi, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu (līdz 8 dienām), un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Viss soli pa solim: Drošības plāns.

Par diagnozi. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Vārds nav svarīgs. Svarīga ir uzvedība, kas atkārtojas. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālās attiecībās tu nemostos naktī, domājot, vai tu esi tas, kurš jūk prātā. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls: Gāzlaitings un Apjukums ir simptoms.

Par terapeitu. Ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisko vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „izrunāties”, doties pāru terapijā vai „dot vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas tāpat kā ar parastu cilvēku; tā tiek izmantota pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi:

• vai speciālists tev tic, neliekot pierādīt;
• vai speciālists zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole;
• vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos;
• vai speciālists vispirms domā par tavu drošību.

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga un apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu speciālistu. Tā ir pazīme par speciālistu, nevis par tevi. Pa to laiku var palīdzēt Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), angļu valodā. 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Iedziļinies

• Brūces un āķi – visas brūces un pašpārbaude
• Kā viņi tik ātri piesaista
• Pirmie mēneši
• Traumatiskā saikne
• Mīlestība vai…
• Kad narciste ir sieviete · Kad narcists ir vīrietis
• Neuzticības brūce · Atkarības brūce · Pamešanas brūce