Slimības laikā: kad rūpes kļūst par pavadu
Slimības, invaliditātes, izdegšanas vai depresijas laikā narcists piedāvā rūpes, cerību un sajūtu, ka tevi redz ārpus diagnozes, un pēc tam tās pašas rūpes kļūst par kontroli: pār zālēm, ārstiem, naudu un kustību, ar teikumu „neviens cits par tevi nerūpētos”.
Īsumā
- Slimība vai izdegšana atņem spēkus, ienākumus, patstāvību un bieži arī draugus. Cilvēkam tiešām vajag palīdzību, un viņš bieži jūtas kā nasta.
- Narcists ienāk kā glābējs: ved pie ārstiem, pārņem ikdienu, saka „es tevi redzu, nevis slimību”. Vēlāk no šīm rūpēm rodas atkarība, un tās var tikt atņemtas kā sods. Otrs sāk runāt ārsta priekšā tavā vietā un kontrolēt zāles un naudu.
- Tas nostrādāja slimības dēļ, nevis vājuma dēļ. Saglabā tiešu saikni ar ārstu, zāļu sarakstu, savu naudu un vismaz vienu cilvēku ārpus mājām.
Šis raksts ir daļa no sērijas „Kad tu viņu satiki?”, kur katrs dzīves posms ir aprakstīts atsevišķi. Visu posmu tabula ir rakstā Kad tu viņu satiki.
Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri satika otru slimības laikā: nopietna diagnoze, hroniska slimība vai sāpes, trauma, invaliditāte, ārstēšanās, rehabilitācija, izdegšana vai depresija. Ja tu saslimi jau attiecībās un otrs mainījās pēc tam, daudz kas no šī raksta arī attiecas uz tevi.
Kāds ir šis dzīves posms
Slimība nav tikai medicīnisks jautājums. Tā pārkārto visu dzīvi.
- Spēku trūkums. Nogurums, kas nepāriet ar miegu. Sāpes, kas izsūc enerģiju. Pēc ārstēšanās vai smagas depresijas pat duša vai veikals var būt liels darbs.
- Atkarība. Tev var vajadzēt, lai kāds aizved pie ārsta, palīdz ar ēst gatavošanu, iepirkumiem, zālēm, papīriem. Daudziem cilvēkiem tā ir pirmā reize pieaugušā dzīvē, kad viņi paši netiek galā.
- Ienākumi krītas. Slimības lapa, darba zaudējums, invaliditātes pensija, izdevumi par zālēm un ārstēšanos. Finansiālā drošība kļūst trausla.
- Draugi attālinās. Tu nevari iet uz ballītēm, atsaki tikšanās, neatbildi uz ziņām. Daudzi draugi nezina, ko teikt, un pamazām pazūd.
- Identitāte mainās. Agrāk tu strādāji, palīdzēji, sportoji, rūpējies par citiem. Tagad tu esi „pacients”. Tas sāp tikpat ļoti kā pati slimība.
- Kauns būt nastai. Viena no smagākajām domām: „es visiem esmu tikai slogs”. Tā liek piekrist gandrīz jebkam, lai tikai būtu kāds, kas paliek.
- Izdegšana un depresija. Pasaule kļūst pelēka un plakana. Nekas nepriecē. Cilvēks, kurš ienāk ar spilgtām emocijām, šķiet kā vienīgā gaisma.
Šī posma aklās zonas ir ļoti saprotamas. Kad tev nav spēka, tu nevari rūpīgi vērtēt jaunu cilvēku. Kad tev sāp, katra palīdzība šķiet kā dāvana. Kad tu jūties kā nasta, tu esi pateicīgs vai pateicīgapateicīgspateicīga par to, ka kāds vispār paliek, un nepamanīsi, kā tieši viņš vai viņaviņaviņš paliek.
Pētījumi rāda, ka cilvēki ar invaliditāti piedzīvo vardarbību biežāk nekā citi. Kārena Hjūza ar kolēģiem Pasaules Veselības organizācijas uzdevumā apkopoja daudzu valstu pētījumus (Hughes et al., 2012, žurnālā The Lancet) un atrada, ka pieaugušajiem ar invaliditāti vardarbības risks ir augstāks, īpaši cilvēkiem ar psihiskām slimībām. Tas nav tāpēc, ka viņi būtu „vājāki”. Tas ir tāpēc, ka atkarība no citiem dod varu tam, kurš grib to izmantot.
Kā viņi tevi atrada šajā posmā
- Slimnīca, rehabilitācija, sanatorija. Cits pacients, pacienta radinieks, kāds, kurš strādā tur. Ilgas dienas, garlaicība un tuvums ātri rada sajūtu, ka jūs pazīstat viens otru.
- Pacientu grupas un forumi. Vietas, kur tu raksti par savu diagnozi un sāpēm. Tur kāds ļoti ātri kļūst par „vienīgo, kurš saprot”.
- Kopējs vai palīgs. Cilvēks, kurš sāk kā algots vai brīvprātīgs palīgs un pamazām kļūst par partneri vai neaizstājamu ģimenes locekli.
- Iepazīšanās lietotne. Tu raksti par savu slimību godīgi, un kāds atbild: „man tas nav svarīgs, es redzu tevi”. Pēc tik daudz atraidījumiem tas izklausās kā brīnums.
- „Dziednieki” un koučs. Pēc izdegšanas vai kad oficiālā medicīna nepalīdz, tu meklē alternatīvas. Tur var satikt cilvēku, kurš sevi pasniedz kā skolotāju un glābēju, kurš „zina, kas tev patiesībā vajadzīgs”.
- Vecs draugs vai bijušais, kurš atgriežas. Uzzinot par slimību, viņš vai viņaviņaviņš pēkšņi ir klāt ar lielām jūtām.
Cilvēks, kurš meklē kontroli, šajā posmā redz trīs lietas: tu esi atkarīgs vai atkarīgaatkarīgsatkarīga no palīdzības, tev nav spēka pretoties, un tev ir maz liecinieku. Vairāk par to, kā viņi izvēlas, nodarbībā Kā viņi atrod un izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana tika pielāgota šim posmam
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības un solījumu pašā sākumā. Slimības laikā tā izskatās kā rūpes. Tā piedāvā to, pēc kā slims cilvēks ilgojas visvairāk: drošību, cerību un sajūtu, ka tevi redz kā cilvēku, nevis kā diagnozi.
Pielāgotās bombardēšanas pazīmes:
- Varonis pie gultas. Otrs ir klāt, kad citi aizgāja. Tas ir patiesi vērtīgi, un tāpēc to ir tik grūti apšaubīt.
- „Es redzu tevi, nevis slimību.” Pēc atraidījumiem tas ir spēcīgākais kompliments.
- Ikdienas pārņemšana. Iepirkumi, zāles, ārsti, papīri. Tev kļūst vieglāk, un pamazām viss iet caur vienu cilvēku.
- Cerības solījums. „Kopā mēs to uzvarēsim.” „Es zinu, kā tevi izārstēt.” Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking), kas ļoti trāpa, kad nākotne šķiet slēgta.
- Spilgtums depresijā. Intensīvas sarunas, kaislība, drāma. Pēc mēnešiem pelēkuma tas jūtas kā dzīvība.
Vairāk par ātro piesaisti Kā viņi tik ātri piesaista.
Kāpēc traumatiskā saikne tagad strādāja tik labi
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami (Dutton & Painter, 1993). Slimības laikā šai saiknei ir papildu enkuri, kurus citos posmos nav.
1. Fiziska atkarība. Tu nevari vienkārši aiziet. Tev var vajadzēt palīdzību, lai piecelties, nokļūt pie ārsta, pagatavot ēst. Aiziešana nav tikai emocionāls lēmums. Tā ir loģistika, ko tu fiziski nespēj.
2. Rūpes kā sods un balva. Kad otrs ir apmierināts, tu saņem palīdzību. Kad apvainojies, palīdzība pazūd: zāles netiek nopirktas, tu paliec viens vai vienaviensviena visu dienu, tevi neaizved uz vizīti. Tā ir neparedzama pastiprināšana (angl. intermittent reinforcement) tās tīrākajā formā: tavs ķermenis mācās, ka drošība ir atkarīga no otra noskaņojuma.
3. Zāļu kontrole. Tā ir viena no bīstamākajām formām. Otrs „aizmirst” nopirkt zāles, dod tās nepareizi, slēpj, paziņo, ka tu „jau iedzēri”, vai tieši otrādi, mudina dzert vairāk, lai tu būtu mierīgs vai mierīgamierīgsmierīga. Kad tu šaubies, dzirdi: „Tu jau visu aizmirsti, tev ir tās zāļu miglas.” Tas ir gāzlaitings (angl. gaslighting), kas izmanto tavu slimību kā pierādījumu.
4. Starpnieks starp tevi un ārstiem. Otrs nāk līdzi uz katru vizīti, runā tavā vietā, stāsta ārstam, ka tu „pārspīlē” vai „jauc”. Ārsts redz gādīgu partneri un apjukušu pacientu. Tu zaudē vienīgo cilvēku, kurš varētu pamanīt vardarbību.
5. „Neviens cits par tevi nerūpētos.” Šis teikums trāpa tieši kaunā būt nastai. Tev liek ticēt, ka ārpus šīm attiecībām ir tikai vientulība un pansionāts.
6. Nauda. Invaliditātes pensija, slimības pabalsts, apdrošināšana, tava alga vai tava māja. Otrs „palīdz” ar bankām, un drīz tev vairs nav piekļuves. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse).
7. Svētā oreols. Apkārtējie apbrīno otru: „kā par tevi rūpējas!”, „tev tā paveicās!”. Ja tu mēģini kaut ko pateikt, tu izklausies nepateicīgs vai nepateicīganepateicīgsnepateicīga. Šādu cilvēku, kurš izskatās kā svētais, sauc arī par komunālo narcisu (angl. communal narcissism).
8. Pietiek ar atvieglojumu. Nav vajadzīgas dāvanas. Pietiek ar dienu, kad otrs ir laipns un palīdz bez pārmetumiem. Pēc nedēļām, kad tevi soda ar nevērību, parasta palīdzība jūtas kā mīlestība. To sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement).
Kā tas tika izdarīts soli pa solim
- Ienāca kā glābējs, kad citi attālinājās.
- Pārņēma ikdienu, līdz viss iet caur vienu cilvēku.
- Nostājās starp tevi un pasauli: ārsti, draugi, banka, radinieki.
- Sāka dozēt rūpes: siltums par paklausību, nevērība par iebildumiem.
- Pārrakstīja tavu realitāti: „tu jauc”, „tu pārspīlē”, „tās ir zāles”.
- Pielika atslēgu: „neviens cits par tevi nerūpētos”.
Kā tas parasti noritēja
| Laiks | Ko otrs darīja | Ko tu juti | Ko tas uzbūvēja |
|---|---|---|---|
| 1.–3. mēnesis | Bija blakus slimnīcā, veda pie ārstiem, teica „es redzu tevi, nevis slimību” | Pateicība, cerība, drošība | Sajūtu, ka šis cilvēks ir tavs glābiņš |
| 3.–6. mēnesis | Pārņēma iepirkumus, zāles, papīrus, bankas lietas | Atvieglojums: vairs nav jācīnās vienam vai vienaivienamvienai | Praktisko atkarību |
| 6.–12. mēnesis | Sāka nākt līdzi uz vizītēm un runāt tavā vietā, atgrūda draugus | Neērtība, bet arī kauns iebilst | Izolāciju un starpnieka lomu |
| 1. gads | Aizkaitinājums par tavām vajadzībām, „aizmirstas” zāles, sods ar nevērību | Bailes, ka paliksi bez palīdzības | Paklausību un šaubas par sevi |
| 2. gads un vēlāk | „Neviens cits tevi negribētu”, nauda un lēmumi pilnībā pie otra, publiski svētais tēls | Bezspēcība, vientulība, apjukums | Traumatisko saikni, no kuras šķiet, ka nav izejas |
Nogurums vai vardarbība?
Rūpēties par slimu cilvēku ir smagi. Arī mīlošam partnerim dažreiz pietrūkst spēka un pacietības, reizēm izsprūk kaut kas ass, un pēc tam nāk atvainošanās. Tas vēl nav vardarbība. Kopēju izdegšana ir reāla, un arī viņiem vajag atbalstu.
Atšķirība ir šajās lietās:
- Nogurušais kopējs pasaka „man vajag pauzi” un meklē palīdzību no citiem: radiniekiem, sociālā dienesta, draugiem. Kontrolējošais negrib, lai kāds cits piedalās, jo tad viņš vai viņaviņaviņš zaudētu varu.
- Nogurušais kopējs var būt ass, bet neslēpj zāles un nerunā ar ārstiem tavā vietā, lai tevi padarītu neticamu.
- Nogurušais kopējs nožēlo un atvainojas, un nākamreiz mēģina citādi. Kontrolējošais atņem palīdzību apzināti, kā sodu, un tas atkārtojas atkal un atkal.
- Nogurušais kopējs grib, lai tu kļūtu patstāvīgāks vai patstāvīgākapatstāvīgākspatstāvīgāka. Kontrolējošajam tava atveseļošanās ir drauds, un bieži tieši tad, kad tev kļūst labāk, viņš vai viņa kļūst ļaunāks vai ļaunākaviņa kļūst ļaunākaviņš kļūst ļaunāks.
Pēdējā pazīme ir ļoti raksturīga, un to bieži pamana tikai pēc gadiem. Ja katrs tavs solis uz patstāvību (atgriezties darbā, braukt ar savu mašīnu, satikt draugus) izraisa strīdu, apvainošanos vai „tu vēl neesi gatavs vai gatavagatavsgatava”, tās nav rūpes. Tā ir vēlme, lai tu paliktu atkarīgs vai atkarīgaatkarīgsatkarīga.
Kā tas izskatās
Mārtiņš (42) pēc insulta mēnešiem mācījās staigāt no jauna. Evita (38), medmāsa no citas nodaļas, sāka viņu apciemot un pēc izrakstīšanas pārvācās pie viņa. Viņa kārtoja visu: zāles, ārstus, invaliditātes pensiju. Draugiem viņa bija eņģelis. Mājās, kad Mārtiņš lūdza palīdzību naktī, viņa skaļi nopūtās un teica, ka „ar invalīdu dzīvot nav nekāda dzīve”. Kad viņš gribēja pats pieteikties pie neirologa, Evita piezvanīja ārstam un teica, ka viņš „pēdējā laikā ir apjucis”. Pēc strīdiem viņa dažreiz divas dienas neiegāja istabā. Kad viņa atkal bija maiga, Mārtiņš raudāja no atvieglojuma.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Dace (35) pēc izdegšanas nevarēja strādāt. Raimonds (40) viņu „izglāba”: pārveda uz savu māju laukos, teica, ka pilsēta viņu „nogalina”. Sākumā tas bija kā atpūta. Pēc pusgada Dacei nebija ne mašīnas, ne naudas, ne interneta, jo „tev vajag digitālo detoksu”. Viņa pārstāja dzert antidepresantus, jo Raimonds teica, ka „tās ķīmijas tevi padara par zombiju”. Kad viņa raudāja, viņš teica, ka viņa ir „nestabila” un bez viņa „nonāktu psihenē”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Atrodi savu gadījumu
Stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem. Atrodi to, kas ir vistuvāk tavējam.
Izdegšana un „īsts vīrietis” (atklātais veids). Tev bija 38, izdegšana pēc gadiem darbā. Viņa bija enerģiska un teica, ka tevi „uzcels”. Pēc pusgada viņa tevi sauca par slinku un „ne vīrieti”, jo tu guli uz dīvāna, un flirtēja ar citiem tavā priekšā. Ja tas esi tu, lasi Kad narciste ir sieviete un Darba spēju kritums.
Kopēja, kas kļuva par partneri (sabiedriskais veids). Pēc traumas viņa tev palīdzēja, pēc tam palika. Visi viņu apbrīno, bet viņa kontrolē tavas zāles, naudu un to, kas drīkst tevi apciemot. Ja tas esi tu, lasi Atkarības brūce un par komunālo narcismu.
„Es tevi pieņemu ar slimību” (slēptais veids). Tev ir hroniska slimība, viņa teica, ka tas nav svarīgi. Vēlāk: „kura cita tevi ņemtu?” un aizdomīgas „draudzības” ar citiem vīriešiem. Ja tas esi tu, lasi Ķermeņa brūce un Traumatiskā saikne.
Dziedniece. Viņa teica, ka ārsti tevi „indē”. Tu pārstāji ārstēties un pirki viņas kursus un uztura bagātinātājus. Kad tev kļuva sliktāk, tā bija tava „negatīvā enerģija”. Ja tas esi tu, lasi Garīgie līmeņi un Manipulācija, un runā ar ārstu.
Ķīmijterapijas varonis. Viņš bija blakus visā ārstēšanā. Kad tu atveseļojies, viņš kļuva auksts: „tu vairs neesi tā sieviete, kas biji”, piezīmes par matiem, rētām, svaru. Tu joprojām jūties parādā. Ja tas esi tu, lasi Ķermeņa brūce un Traumatiskā saikne.
Depresija kā ierocis. Viņš teica, ka ir vienīgais, kurš tevi saprot. Vēlāk viņš ārstiem, tavai ģimenei un pat bērnu lietā stāstīja, ka tu esi „nestabila”. Ja tas esi tu, lasi par gāzlaitingu un Apjukums ir simptoms.
Ratiņkrēsls un „neviens cits tevi negribētu”. Tu pārvietojies ratiņkrēslā. Viņš kontrolē mašīnu, tavu pensiju un to, kad tu drīksti iziet. Kad tu iebilsti, viņš vienkārši neatnāk mājās. Ja tas esi tu, lasi Atkarības brūce un par ekonomisko vardarbību.
Glābšana uz laukiem. Pēc izdegšanas viņš tevi aizveda „prom no stresa”. Tagad tev nav ne mašīnas, ne naudas, ne draugu. Ja tas esi tu, lasi par izolāciju un Zirnekļa tīkls.
Ko darīt tagad, ja tu viņu satiki šajā posmā
1. Tieša saikne ar ārstu. Tev ir tiesības runāt ar ārstu vienatnē. Palūdz to pie reģistratūras vai sāc vizīti ar teikumu: „Es gribētu dažas minūtes runāt viens” (vai „viena”). Ārsti un medmāsas ir pieraduši pie šāda lūguma. Pastāsti, ja tavas zāles tiek kontrolētas vai tev tiek liegta palīdzība.
2. Zāļu saraksts un kontrole. Tev pašam vai pašai jāzina, kādas zāles, cik un kad. Uzraksti sarakstu un turi to telefonā vai makā. Palūdz aptiekā vai ārstam iepakojumu pa dienām, ja tas iespējams. Ja kāds dod tev zāles, kuras ārsts nav izrakstījis, vai slēpj tavas, tas ir nopietni. Pastāsti ārstam.
3. Nauda uz tava vārda. Pensija, pabalsti, alga paliek tavā kontā, un paroles zini tikai tu. Ja kāds jau pārvalda tavu naudu, pārbaudi izrakstus un konsultējies ar banku.
4. Viens cilvēks ārpus mājām. Draugs, radinieks, kaimiņš, pacientu grupas biedrs. Kāds, kas regulāri zvana un pamanītu, ja tu pēkšņi pazustu. Norunājiet vārdu vai frāzi, kas nozīmē „man vajag palīdzību”.
5. Rūpes ne tikai no viena cilvēka. Katrā Latvijas pašvaldībā ir sociālais dienests. Tur var jautāt par aprūpi mājās un citu palīdzību. Tā nav „padošanās”. Tas ir veids, kā tavas dzīvības pamatvajadzības neatkarīgas no viena cilvēka noskaņojuma.
6. Pieraksti. Datumus, kad palīdzība tika atņemta, kas notika ar zālēm, ko otrs teica ārstiem. Kad slimība miglo atmiņu, pieraksti ir tavs pierādījums sev.
7. Ja tev ir depresija vai izdegšana. Šajā stāvoklī domas kļūst tumšākas, nekā ir patiesībā: „es esmu nasta”, „bez šī cilvēka es nekur netikšu”, „neviens cits mani nepacietīs”. Daļu no šīm domām rada slimība, daļu tev ieaudzina otrs, un no iekšpuses tās ir grūti atšķirt. Tāpēc nepieņem lielus lēmumus tikai no šīm domām, ne palikt uz visiem laikiem, ne aiziet bez plāna. Vispirms atgūsti vismaz daļu spēku: ārstēšana, miegs, viens drošs cilvēks. Ir cilvēki, kuriem kļūst skaidrāk, kad ārstēšana sāk darboties, un tieši tad otrs sāk ārstēšanu apsmiet. Ja tā notiek, tā ir svarīga zīme. Arī tas, ka ārpus šīm attiecībām tu jūties nedaudz vieglāk (pie drauga, darbā, slimnīcā), ir informācija, nevis nejaušība.
8. Drošības plāns ar tavām īpašajām vajadzībām. Kur būs tavas zāles, kas tevi aizvedīs, kur dzīvosi, kas palīdzēs pirmās dienas: Drošības plāns. Tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību attiecas arī uz psiholoģisko un ekonomisko vardarbību: Pagaidu aizsardzība.
Palīdzība. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. Ja tev ir domas par nāvi vai pašnāvību, zvani tur vai uz 112 tūlīt. 116 006 palīdz vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Ja kāds tev atņem zāles, draud vai tu esi fiziskās briesmās, zvani 112, arī tad, ja tu esi vīrietis un tev draud sievietearī tad, ja tu esi vīrietis un tev draud sievietearī tad, ja tev šķiet, ka tas vēl nav nopietni.
Speciālists, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs vai psihiatrs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību. Tas ir īpaši svarīgi, ja tev ir depresija vai cita psihiska diagnoze, jo otrs to var izmantot, lai tevi padarītu neticamu. Speciālists bez šīs pieredzes var ieteikt „iesaistīt partneri ārstēšanā” vai pāru terapiju. Pārbaudi: vai tev tic bez pierādījumiem, vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, vai nespiež uz kopīgām sesijām, vai domā par tavu drošību. Ja jūties vēl vainīgāks vai vainīgākavainīgāksvainīgāka, meklē citu. Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024), angliski.
Par diagnozi. Narcistiskus traucējumus var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja rūpes tiek atņemtas kā sods, zāles kontrolētas un tavs prāts apšaubīts atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai tu esi traks vai trakatrakstraka. Ja tā notiek, lasi Apjukums ir simptoms. Par to, ko ilgstošs stress dara ar ķermeni un slimībām, ir nodarbība Ko vardarbība nodara ķermenim.
Drošības plānsArī ar zālēm un īpašām vajadzībām Visi dzīves posmi vienā tabulāAtrodi savu gadījumuMīts
Iedziļinies
- Visi dzīves posmi: Kad tu viņu satiki.
- Kaimiņu posmi: Pēc zaudējuma, Vēlā mīlestība, Pusmūžā.
- Brūces, uz kurām mērķē: Atkarības brūce, Ķermeņa brūce, Brūces un āķi.
- Ķermenis un spēki: Ko vardarbība nodara ķermenim, Darba spēju kritums.
- Ja zāles, alkohols vai citas vielas kļuvušas par veidu, kā izturēt: Upuris un vielas.
Saistīts
Avoti
- Hughes, K., Bellis, M. A., Jones, L., Wood, S., Bates, G., Eckley, L., McCoy, E., Mikton, C., Shakespeare, T., & Officer, A. (2012). Prevalence and risk of violence against adults with disabilities: a systematic review and meta-analysis of observational studies. The Lancet, 379(9826), 1621–1629.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. New York: Oxford University Press.