Apslāpēto jūtu brūce: kad „ar mani tu beidzot jūti” kļūst par slazdu

Šis raksts ir daļa no sērijas Brūces un āķi: kā mīlestības bombardēšana un traumatiskā saikne tiek pielāgotas tieši tavai vecajai sāpei. Te runa ir par brūci, kas saka: „jūtas ir bīstamas.”

Brūču valoda nāk no shēmu terapijas (angl. schema therapy), ko izstrādāja psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young). Viņš aprakstīja ilgstošus iekšējus uzskatus, kas izveidojas bērnībā un vēlāk vada to, ko mēs jūtam un izvēlamies. Šo sauc par emocionālās apslāpēšanas shēmu (angl. emotional inhibition). Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu sevi, nevis diagnoze tev.

Brūce: „jūtas ir bīstamas”

No kurienes tā nāk

Šī brūce veidojas tur, kur bērns iemācījās, ka parādīt, ko viņš jūt, ir nedroši, kaunīgi vai bezjēdzīgi. Situācijas ir ļoti dažādas:

• Mājas, kur jūtas izsmēja. „Ko tu tur pinkšķi?”, „Nu re, atkal teātris.” Asaras kļuva par iemeslu jokiem pie vakariņu galda. Tu raudāji vannas istabā, ar ūdeni vaļā.
• Mājas, kur jūtas sodīja. Par dusmām bija pļauka vai istabas arests. Par bailēm teica „nebūs tev ko baidīties”. Tu saprati, ka drošākais ir neko nejust vai vismaz to neizrādīt.
• Mājas, kur jūtas bija tikai vienam. Tēvs, kurš dzēra un kliedza, vai māte, kuras garastāvoklis noteica visu dienu. Viņu jūtām bija vieta, tavām nebija. Tavs uzdevums bija būt klusam un nemanāmam.
• Aukstas, „racionālas” mājas. Neviens nekliedza, bet neviens arī neapskāva. Par jūtām nerunāja, runāja par atzīmēm, pienākumiem un to, „ko cilvēki teiks”.
• Audzināšana pēc dzimuma. Zēnam: „vīrieši neraud”, „nebūs kā meitene”. Meitenei: „nekliedz, tas nav smuki”, „labas meitenes nedusmojas”. Abos gadījumos daļa jūtu tika pasludināta par aizliegtu.
• Agrākas attiecības. Partneris vai partnere, kas tavas asaras izmantoja pret tevi, tavu dusmu nosauca par vardarbību, tavu bēdu par „drāmu”. Brūce var atvērties arī pieaugušā vecumā.

Brūce nav izdomāta. Tā ir mācība: „ja es neko neparādīšu, man nevarēs trāpīt.” Kādreiz tā tevi tiešām sargāja.

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

No malas šī brūce bieži izskatās pēc spēka. Tu esi mierīgs cilvēks, uz kuru var paļauties. Krīzē tu nezaudē galvu. Bet iekšpusē bieži ir cita aina.

Līdzās tam bieži ir klusa vientulība un sajūta, ka dzīve paiet garām kā caur stiklu. Tu redzi, ka citi smejas skaļāk, strīdas un samierinās, iemīlas līdz ausīm. Un tev ir ilgas pēc kāda, pie kura tas stikls beidzot saplīstu. Tā ir cilvēcīga vēlme. Tieši tāpēc tā ir durvis.

Ko otrs tajā nolasa

Manipulatīvs cilvēks šo brūci pamana ātri. Tu maz stāsti par sevi, atvainojies, ja tev saskrien asaras, smaidi, kad sāp, un skaties uz citu cilvēku emocijām ar zinātkāri un reizē ar bailēm. Viņam vai viņaiViņaiViņam tas nozīmē trīs lietas.

1. Tev var pārdot jūtas. Ja tev pašam ir grūti justies dzīvam, tas, kurš tev šo sajūtu dod, kļūst neaizvietojams.
2. Tu nesūdzēsies. Cilvēks, kurš savas sāpes norij, ilgi neteiks, ka viņu sāpina. Ne draugiem, ne ģimenei, dažreiz pat sev.
3. Tavas jūtas var pagriezt pret tevi. Kad tu beidzot atvērsies, tas, ko parādīsi, būs vieglāk ievainojams nekā cilvēkam, kurš to dara katru dienu.

Kā vispār tiek izvēlēti mērķi, lasi nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.

Kā mīlestības bombardēšana tēmē šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā un tik ātri, ka tev nav laika apstāties. Vispārīgi par to ir nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit svarīga ir viena lieta: ko tieši tev piedāvā. Apslāpēto jūtu brūces gadījumā piedāvājums ir: „ar mani tu beidzot jūti.”

Pirmais kontakts: krāsa pelēkā dzīvē

Otrs ir viss, kas tu neesi: skaļš, spontāns, kaislīgs, drosmīgs izrādīt jūtas. Smejas pilnā balsī, raud filmā, pusnaktī aizved tevi peldēties jūrā. Tu jūties kā cilvēks, kas iznācis no tumšas istabas saulē. Svarīgi: nekas no tā pats par sevi nav slikts. Daudzi dzīvespriecīgi cilvēki tādi ir. Atšķirība parādās tajā, kam šī dzīvīgums kalpo.

Pirmās nedēļas: atļauja just

Tagad otrs kļūst par tavu „jūtu skolotāju”. Tev tiek dota atļauja, kuru tu visu mūžu gaidīji: raudāt, dusmoties, skaļi smieties, gribēt. Tev saka, ka tu esi „tik dziļš cilvēks”, ka tev ir „tik daudz iekšā”, ka tikai otrs to redz. Tu stāsti lietas, ko nekad nevienam neesi stāstījis. Katra tava atvērtā jūta tiek apbalvota ar sajūsmu.

Ievēro vārdus „tikai man”, „neviens cits”. Tā ir pirmā mazā sēkla: tavas jūtas it kā pieder attiecībām, nevis tev.

„Mēs” fāze: vienīgā vieta, kur tu jūti

Pēc dažiem mēnešiem attiecības kļūst par vienīgo vietu, kur tev ir jūtas. Darbā un ar draugiem viss ir kā agrāk, bet ar otru viss ir krāsains. Tu sāc domāt, ka bez šī cilvēka tev nav nekā. Un otrs to apstiprina: „Tavi draugi tevi nepazīst tā kā es.”

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta traumatiskā saikne

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir piesaiste cilvēkam, kurš tevi sāpina, un tā kļūst stiprāka, jo sāpes mijas ar labo vai vienkārši ar atvieglojumu. Pilnībā par to ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Apslāpēto jūtu brūcei ir savi, ļoti precīzi āķi.

1. Dzīvīgums ir piesaistīts vienam cilvēkam. Tev ir iestāstīts, ka jūtas ir iespējamas tikai ar šo cilvēku. Aiziet nozīmē atgriezties pelēkajā stiklā. Tas izklausās sliktāk par jebkuru strīdu.
2. Amerikāņu kalniņi jūtas kā „īstas jūtas”. Kliedzieni, asaras, kaislīga samierināšanās naktī. Tev tā ir vairāk emociju nekā visā iepriekšējā dzīvē. Ja tev nav bijis salīdzinājuma, šūpoles, ko sauc par „karsts un auksts” (angl. hot and cold), izskatās pēc dziļuma.
3. Neparedzamība. Kad siltums nāk neregulāri, tu to gaidi vēl vairāk. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement). Tev tas ir divkārt stiprs: tu gaidi ne tikai otra siltumu, bet arī to, ka tu atkal jutīsi.
4. Tu nerunā. Brūce jau tāpat neļauj sūdzēties. Draugiem tu saki „viss kārtībā”. Tev pat nav vārdu, lai aprakstītu, kas notiek, jo jūtas tev nekad netika nosauktas. Tātad neviens no malas tev nepalīdz.
5. Kauns par to, ko parādīji. Tu esi parādījis vai parādījusiparādījisparādījusi tik daudz, cik nekad nevienam. Aiziet nozīmē atstāt to visu cilvēkam, kurš to zina. Tu baidies, ka tavas asaras, tavi stāsti, tavas vēstules tiks izmantotas.
6. Sastingšana. Kad sākas strīds, tavs ķermenis dara to, ko iemācījās bērnībā: sastingst. Tu klusē, skaties grīdā, nevari pateikt ne vārda. Otrs to nosauc par „aukstumu” un sadusmojas vēl vairāk. Tu jūti vainu un nākamreiz centies vēl vairāk.
7. Dusmas, kurām nav vietas. Tev ir iemesls dusmoties, bet dusmas tev ir aizliegtākā jūta. Tās vēršas uz iekšu: pret tevi pašu. Tu domā: „ja es tā neaizvērtos, viss būtu labi.”

Pietiek arī bez lieliem svētkiem. Dažreiz saiknei pietiek ar to, ka otrs vienu vakaru ir mierīgs un tu vari atslābt. Pēc vairākām sliktām dienām tas jūtas kā balva. Tas ir tas pats mehānisms.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs pamazām vai pēkšņi atņem to, ko sākumā deva. Apslāpēto jūtu brūcei tas ir īpaši nežēlīgi, jo atņem tieši to, ko tu tikko atguvi: tiesības just.

• Tavas jūtas kļūst par pārkāpumu. Tās pašas asaras, kas sākumā bija „skaistas”, tagad ir „teātris”. Tās pašas dusmas, par kurām tevi slavēja, tagad ir „agresija”.
• Tev atņem vārdus. Kad tu mēģini pateikt, kas sāp, otrs saka, ka tu „pārspīlē”, „visu sarežģī”, „neesi normāls”. Tu, kam jau tā bija grūti nosaukt jūtas, pārstāj mēģināt.
• Tev piešķir etiķeti. „Emocionāli nepieejams”, „auksts”, „robots”, „histēriska”, „nestabila”. Etiķete tiek stāstīta arī citiem, un tev nav spēka to apstrīdēt.
• Tev atņem siltumu, ko tu tik ļoti gaidīji. Otrs dienām ar tevi nerunā. To sauc par klusēšanas sodu (angl. silent treatment). Tu jau tā nepazīsti vārdus, lai prasītu to, kas tev vajag. Klusums pret klusumu ir tava bērnības pasaule no jauna.
• Tavas jūtas nofilmē, pieraksta, atstāsta. Tavas lielākās bērnības bailes, ka jūtas tiks izmantotas pret tevi, piepildās burtiski.

Tāpēc aiziešana šai brūcei izskatās kā divkārša nāve. Tu zaudē ne tikai cilvēku, bet arī sajūtu, ka tu vispār spēj just. Iekšējā balss saka: „Redzi. Es tev teicu. Jūtas ir bīstamas. Nākamreiz neatveries nevienam.” Un tas ir tieši tas, ko brūce gribēja visu laiku.

Bet tā nav patiesība. Tavas jūtas ir tavas. Otrs tās neiedeva. Otrs tikai atvēra durvis, kas bija tavas, un pēc tam mēģināja tās aizcirst. Spēja just paliek pie tevis.

Tabula: gājiens, mērķis un pazīme

Agrīnās pazīmes šai brūcei

Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, kad vairākas sakrīt un atkārtojas.

1. Pēc dažām nedēļām tev ir sajūta, ka tu dzīvo tikai tad, kad esi ar otru.
2. Otrs bieži uzsver, ka ir „vienīgais”, kurš tevi saprot vai „atkausēja”.
3. Tevi steidzina atvērties: „izstāsti man visu”, „kāpēc tu slēp?”.
4. Kad tu gribi atvērties mazāk, otrs aizvainojas vai sauc tevi par aukstu.
5. Tavas atvērtās jūtas pēc tam tiek atstāstītas citiem vai pieminētas jokos.
6. Otra jūtas var būt jebkādas, bet tavas tiek vērtētas: par daudz, par maz, nepareizas.
7. Pēc strīdiem tu jūti tik stipru atvieglojumu un kaisli, ka neko neizrunājat.
8. Tu sāc sastingt, kad jūti, ka tuvojas strīds, un tas notiek arvien biežāk.
9. Tavi draugi tiek nosaukti par tiem, kas tevi „turēja ledū”.
10. Tu vairāk laika pavadi, mēģinot uzminēt otra noskaņojumu, nekā pamanot savu.
11. Tev ir bail, ka tavas asaras vai dusmas tiks nofilmētas vai izmantotas.

Aizsardzība un dziedināšana

Mērķis nav kļūt par cilvēku, kurš raud katrā filmā. Mērķis ir, lai jūtas būtu tavas, nevis kaut kas, ko tev „iedeva” un var atņemt.

Jūtas no sevis.

• Mācies nosaukt jūtas ar vārdiem. Sāc ar četriem: dusmas, bailes, bēdas, prieks. Vakarā pieraksti vienu teikumu: „Šodien es jutu … , kad … .” Tas izklausās vienkārši, bet cilvēkam ar šo brūci tas ir kā jauna valoda.
• Pamani ķermeni. Jūtas bieži vispirms parādās kā saspringts kakls, smags vēders, karstas ausis. Tas nav „nekas”, tā ir informācija.
• Ļauj jūtām būt mazām un drošām: mūzika, pastaiga, filma, dienasgrāmata. Jūtas nav jāatver uzreiz lielas un citu priekšā.
• Pētījumi par emociju regulēšanu rāda, ka ilgstoša jūtu apspiešana saistās ar mazāku tuvību un sliktāku pašsajūtu. Tas nenozīmē, ka tev tagad viss jāizgāž. Tas nozīmē, ka tev ir tiesības just, un tā nav vājība.

Jūtas ar drošiem cilvēkiem.

• Viens vai divi cilvēki, kuriem tu vari pateikt mazu patiesību un redzēt, ka nekas slikts nenotiek. Draugs, brālis, māsa, atbalsta grupa.
• Terapeits, kurš strādā ar emocijām un traumu (piemēram, shēmu terapija vai uz emocijām vērsta terapija). Terapijā tu vari atvērties tempā, kas der tev, un neviens to neizmantos.

Tests jaunās attiecībās.

• Palēnini tempu. Drošs cilvēks gaidīs, kamēr tu atveries pats. Manipulatīvs steidzinās.
• Paskaties, kas notiek ar pirmo „nē”: „par to es vēl negribu runāt.” Drošs cilvēks pieņems.
• Paskaties, kas notiek ar pirmajām asarām vai pirmajām dusmām pēc mēneša. Vai tās paliek starp jums? Vai tās tiek izmantotas?
• Pārbaudi, vai tev ir jūtas arī ārpus attiecībām. Ja tev ir dzīvīgums tikai ar vienu cilvēku, tas ir signāls palēnināt, nevis ieiet dziļāk.

Ja tu pamani, ka tevi vienmēr piesaista „vētraini” cilvēki un pēc tam tu pie viņiem sasalsti, par to vairāk nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas. Ja tava brūce ir arī par sajūtu, ka neviens par tevi nav rūpējies, skati Tukšuma brūce. Ja tu pamani, ka pazūdi otrā un nezini, kur beidzies tu, skati Saplūšanas brūce.

Ja tu jau esi iekšā

Pirmais solis nav aiziet. Pirmais solis ir sākt redzēt. Pieraksti, kas notika, kad tu parādīji jūtas: ko tu teici, ko otrs atbildēja, kā tu juties pēc tam. Tikai sev, vietā, kur otrs to neatradīs. Pēc dažām nedēļām tu redzēsi, vai tavas jūtas tiek pieņemtas vai sodītas. Tas ir svarīgāk par jebkuru etiķeti.

Saki kādam. Tev tas būs grūti, jo tev ir ierasts visu turēt sevī. Sāc ar vienu teikumu vienam cilvēkam: „Man nav labi attiecībās, un es nezinu, kā par to runāt.” Vai piezvani krīzes tālrunim.

• 112 – ja ir tūlītējas briesmas.
• 116 123 – emocionālā atbalsta tālrunis, bezmaksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski.
• 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bezmaksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.

Plāno. Dokumenti, rezerves nauda, tālrunis, kur otrs neredz tavas sarakstes, vieta, kur vari palikt. Ja ir draudi, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu (līdz 8 dienām), un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī psiholoģiskas vardarbības gadījumā. Viss soli pa solim: Drošības plāns.

Par ķermeni. Ja tu bieži sastingsti, jūti tukšumu vai it kā skaties uz sevi no malas, tā ir ķermeņa aizsardzība, ko sauc par disociāciju (angl. dissociation). Tā nav tava vaina un nav „vājums”. Kā to lēnām atlaist, ir aprakstīts nodarbībā Nervu sistēmas atjaunošana.

Par diagnozi. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Vārds nav svarīgs. Svarīga ir uzvedība, kas atkārtojas. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālās attiecībās tu nemosties naktī, domājot, vai „auksts” un „nenormāls” esi tu. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls: Gāzlaitings (kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un Apjukums ir simptoms.

Par terapeitu. Ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisko vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „vairāk atvērties partnerim”, doties pāru terapijā vai „dot vēl vienu iespēju”. Cilvēkam ar šo brūci tas ir īpaši bīstami: tev iesaka atvērt vēl vairāk tieši tam, kurš tavas jūtas izmanto. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas tāpat kā ar parastu cilvēku, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi:

• vai speciālists tev tic, neliekot pierādīt;
• vai speciālists zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole;
• vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos;
• vai speciālists ļauj tev atvērties tavā tempā un vispirms domā par tavu drošību.

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga un apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu speciālistu. Tā ir pazīme par speciālistu, nevis par tevi. Pa to laiku var palīdzēt Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), angļu valodā. 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Iedziļinies

• Brūces un āķi – visas brūces un pašpārbaude
• Kā viņi tik ātri piesaista
• Pirmie mēneši
• Traumatiskā saikne
• Mīlestība vai…
• Kad narciste ir sieviete · Kad narcists ir vīrietis
• Tukšuma brūce · Saplūšanas brūce · Kauna brūce