Pazemojuma brūce: kā apbrīna citu priekšā kļūst par āķi
Ja tev ir pazemojuma brūce, otrs sākumā apbrīno un aizstāv tevi citu priekšā, tieši to, pēc kā brūce ilgojas, pēc tam sāk tevi izsmiet, īpaši citu priekšā, un draud atklāt tavus noslēpumus, tāpēc bailes no kauna tevi tur uz vietas un aiziešana šķiet kā publisks pazemojums.
Īsumā
- Pazemojuma brūce ir sena mācība „par mani smiesies, ja kāds redzēs, kāds es esmu”. Tā bieži nāk no bērnības, kur tevi kaunināja par ķermeni, vajadzībām vai kļūdām, īpaši citu priekšā.
- Otrs sākumā lepojas ar tevi visu priekšā un sola, ka neviens vairs par tevi nesmiesies. Tad publiskā cieņa mijas ar izsmieklu, un tavi noslēpumi kļūst par ķīlniekiem. Tā tiek uzbūvēta saikne.
- Brūce nav vaina. Tu vari atgūt cieņu, kas nav atkarīga no skatītājiem, pastāstīt savu stāstu drošiem cilvēkiem un pamanīt, kad joks ir ierocis.
Šis raksts ir daļa no sērijas par to, kā narcists mērķē tieši uz tavu vecāko sāpi. Visas 25 brūces un to, kā šī sērija darbojas, atradīsi rakstā Brūces un āķi.
Brūce
Pazemojuma brūce ir sena mācība: ja citi ieraudzīs, kāds es esmu, viņi smiesies. Par manu ķermeni, manām vajadzībām, manām kļūdām, manām jūtām. Tāpēc labāk būt mazam, klusam un nemanāmam.
Šis nosaukums nāk no kanādiešu autores Līzas Burbo (Lise Bourbeau) grāmatas par „piecām brūcēm, kas neļauj būt pašam”. Tas ir populārs, nevis zinātnisks modelis. Tas nav pārbaudīts pētījumos, un tā nav diagnoze. Mēs to izmantojam tāpēc, ka vārds „pazemojums” daudziem cilvēkiem ļoti precīzi nosauc to, ko viņi jūt. Burbo šai brūcei piešķir arī „mazohista masku”. Šis vārds var maldināt, tāpēc skaidri: tas nenozīmē, ka tev patīk sāpes vai ka tu to meklē. Tas nozīmē tikai to, ka tu esi iemācījies nest citu nastas un likt sevi pēdējo vietā.
Pētījumos pamatotajā psiholoģijā šai brūcei vistuvāk ir tas, ko klīniskais psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) sauc par defektivitātes un kauna shēmu (angl. defectiveness/shame schema). Vienkāršiem vārdiem: agri iemācīts uzskats, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Par to ir atsevišķs raksts Kauna brūce. Atšķirība ir niansē. Kauna brūce saka: „ar mani iekšā kaut kas nav kārtībā”. Pazemojuma brūce piebilst: „un tas ir jāslēpj, jo citi to redzēs un smiesies”. Tā ir kauna brūce ar skatītājiem.
No kurienes tā nāk
Pazemojums bērnībā reti ir viens liels notikums. Biežāk tie ir daudzi mazi brīži, kad tavs ķermenis, jūtas vai kļūda kļuva par jokiem citu acu priekšā.
- Kaunināšana par ķermeni. „Paskaties, kāds vēders.” „Kas tev par kājām?” Svēršanās radu priekšā, komentāri par to, cik tu ēd, kā tu izskaties peldkostīmā.
- Kaunināšana par vajadzībām. Bērns, kuram teica „nečīksti kā meitene”, „lielie puiši neraud”, „vai tev nav kauna prasīt?”. Vajadzēt kaut ko kļuva par kaut ko apkaunojošu.
- Izsmiekls ģimenē. Tu biji ģimenes joks. Tavus stāstus stāstīja pie galda, un visi smējās. Ja tu apvainojies, tev teica, ka „nav humora izjūtas”.
- Skola. Iesauka, kas pieķērās uz gadiem. Skolotājs, kurš tavu darbu nolasīja klasei, lai parādītu, „kā nevajag”. Klase, kas smējās.
- „Ko cilvēki teiks?” Ģimene, kur galvenais bija, lai kaimiņi neko neuzzina. Tev iemācīja, ka kauns ir lielāks par sāpēm.
Brūce var rasties vai padziļināties arī vēlāk: partneris, kurš tevi izsmēja draugu priekšā, darba vieta, kur tevi publiski noniecināja (angl. mobbing, mobings darbā), intīmi attēli vai noslēpumi, kas nonāca citu rokās.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Pazemojuma brūce dzīvo ķermenī. Nosarkst seja, sažņaudzas kakls, gribas pazust. Tas notiek ātrāk par domu.
Tas izskatās dažādi. Viens cilvēks pasmejas par sevi pirmais, lai neviens cits nepaspēj. Cits nes visas nastas un par sevi nerunā nekad. Trešais izvairās no jebkādas skatuves. Visi tie ir vienas brūces veidi.
Brūce nav vājums. Tā ir tava bērna daļa, kura reiz iemācījās, ka drošāk ir palikt nepamanītam. Tu to neesi izvēlējies.
Ko otrs tajā nolasa
Cilvēks, kurš grib kontrolēt, šo brūci pamana ātri. Tu atvainojies par sevi. Tu nosarksti no komplimenta. Tu pasmejies par sevi, pirms kāds cits to izdara. Un agri vai vēlu tu pastāsti savu kauna stāstu: iesauku, tēva jokus, to reizi, kad visi smējās.
Šī brūce otram ir „noderīga” divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēks ar pazemojuma brūci ir ļoti pateicīgs par cieņu. Ja otrs tevi publiski ceļ, tu jūties kā nekad dzīvē. Otrkārt, cilvēks ar pazemojuma brūci vairāk par visu baidās no publiska kauna. Tas nozīmē, ka viņu var turēt ar draudiem, ka citi uzzinās. Nav vajadzīgi sitieni. Pietiek ar vienu „jociņu” pie galda vai vienu teikumu „ja tu aiziesi, visi uzzinās, kāds tu esi”.
Kā mīlestības bombardēšana mērķē uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Pazemojuma brūcei tā tiek pielāgota precīzi: tā piedāvā cieņu citu priekšā. Ne tikai divatā. Publiski. To, kā tev nekad nav bijis.
Pirmais kontakts
Otrs pamana tavu neveiklību un padara to par tavu šarmu. Tu pasmejies par sevi, un otrs saka: „Nevajag tā par sevi.” Tu nosarksti, un otrs saka, ka tas ir mīļi. Pirmo reizi tava vājā vieta tiek nevis izsmieta, bet apbrīnota. Tā ir daļa no spoguļošanas (angl. mirroring): otrs atspoguļo tevi tādu, kādu tu vienmēr gribēji redzēt.
Pirmās nedēļas
Nāk publiskās cieņas pierādījumi. Tie ir tieši tie, pēc kuriem brūce ilgojas visvairāk.
- Lepnums visu priekšā. Otrs tevi iepazīstina ar draugiem kā „labāko, kas ar mani noticis”. Tosts tavā dzimšanas dienā. Bilde sociālajos tīklos ar parakstu par to, cik lepns ir.
- Vairogs. Kad tavs brālis vai kolēģis pajoko par tevi, otrs uzreiz nostājas tavā pusē. Pirmo reizi dzīvē kāds tevi aizstāv skaļi.
- Tavi noslēpumi ir drošībā. Otrs jautā par tavu kauna stāstu un klausās ļoti uzmanīgi. „Man vari pastāstīt visu. Es nekad par tevi nesmietos.”
- Ātra kopīgā nākotne. „Visi redzēs, kāds tu esi patiesībā.” Tie bieži ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking).
„Mēs” posms
Pēc dažiem mēnešiem tu jūti to, ko nekad neesi jutis vai jutusijutisjutusi: tu vari ļaut sevi redzēt. Tu vairs tik ļoti nebaidies no skatieniem, jo blakus ir cilvēks, kurš tevi ceļ. Tu pastāsti otram visu: iesauku, to, kā vecāks tevi kaunināja, varbūt pat to, par ko nekad nevienam neesi stāstījis vai stāstījusistāstījisstāstījusi. Otrs tagad zina visas tavas vājās vietas. Un tavs pašvērtējums ir pārcēlies uz otra rokām: tev ir vērtība tik ilgi, cik otrs ar tevi lepojas.
Normāls partneris arī var ar tevi lepoties un tevi aizstāvēt. Atšķirība ir ātrumā, skatītājos un tajā, kas notiks ar tavu uzticēto stāstu. Par to, kā sākums izskatās pa nedēļām, ir nodarbība Pirmie mēneši.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne
Kad otrs ir kļuvis par tavu vairogu un tavu skatuvi, sākas otrā daļa. Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Pazemojuma brūcei šī maiņa tiek veidota no viena materiāla: cieņas un kauna.
Pirmais „joks”. Kādā vakarā draugu priekšā otrs pasmejas par kaut ko mazu. Par tavu akcentu, tavu kreklu, tavu seno iesauku. Visi smejas. Tu arī pasmejies, jo nezini, ko citu darīt. Mājās otrs saka: „Tas taču bija joks. Tev nav humora izjūtas?” Kompliments ar dzēlienu vai „nevainīgs joks”, kas slēpti noniecina, ir negings (angl. negging).
Publiski un divatā divas dažādas pasaules. Citu priekšā otrs joprojām lepojas. Divatā parādās nicinājums. Vai otrādi: divatā maigums, citu priekšā dzēlieni. Tu nekad nezini, kurš šovakar sēdēs pie galda. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement), un tas piesien stiprāk nekā pastāvīgs siltums. Nākamā publiskā uzslava jūtas kā balva, par kuru tu esi gatavs vai gatavagatavsgatava izturēt daudz.
Tavi noslēpumi kļūst par ķīlniekiem. Viss, ko tu pastāstīji „mēs” posmā, tagad ir otra rokās. Pietiek ar pusteikumu: „Varbūt pastāstīsim tavai mātei, kā tu toreiz…” Vai ar skatienu, kad kāds piemin tavu seno iesauku. Ja otrs draud atklāt ļoti personiskas lietas, piemēram, tavu orientāciju vai veselības stāvokli, tas ir autings (angl. outing). Ja draud izplatīt intīmus attēlus, tā ir sekstorcija (angl. sextortion), un par to var ziņot policijai.
Kauns kā klusuma iemesls. Jo vairāk otrs tevi pazemo, jo grūtāk ir kādam pastāstīt. Kā tu pateiksi draugam, ka tavs partneris vai partnere tevi izsmej draugu priekšā, un tu smejies līdzi? Pazemojums pats par sevi rada klusumu, un klusums rada izolāciju (angl. isolation).
Publiskais tēls, ko tagad sargā arī tu. Visi redzēja, kā otrs ar tevi lepojās. Tagad tev ir kauns atzīt, ka tas nav tā, un tu sāc sargāt otra tēlu kā savu.
„Tu esi pārāk jūtīgs vai jūtīgapārāk jūtīgspārāk jūtīga.” Kad tu pasaki, ka joks sāpēja, problēma kļūst par tavu jūtīgumu. Tā ir daļa no gāzlaitinga (angl. gaslighting): tev liek apšaubīt savu uztveri. Pazemojuma brūcei tas trāpa divreiz: tu jau tā baidies no izsmiekla, un tagad tev saka, ka smieklīgi ir arī tas, ka tu apvainojies.
Draudi ar stāstu. „Ja tu aiziesi, es visiem pastāstīšu, kāds tu esi mājās.” Pazemojuma brūcei nekas nav briesmīgāks par to, ka citi dzirdēs otra versiju par tevi. Plānota melu vai sagrozītas patiesības izplatīšana par tevi ir nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign).
Un svarīgi: pat bez spoža sākuma tas strādā. Ja tev nekad nebija publiskās apbrīnas posma, saikne var rasties arī tikai no atvieglojuma. Vakars bez dzēlieniem pie galda jau jūtas kā mīlestība. Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi netiek atņemts gods.
Tā notiek pāreja no „beidzot kāds ar mani lepojas” uz „es nevaru aiziet”. Tu vairs nepaliec tāpēc, ka ir labi. Tu paliec tāpēc, ka aiziešana nozīmētu, ka visi uzzinās, un tas ir tieši tas, no kā tu visu mūžu baidījies.
| Otra gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| Lepnums un tosti citu priekšā | Iedod tev to, pēc kā brūce ilgojas | Tavs pašvērtējums pārceļas uz otra rokām | Apbrīna ir skaļa un publiska, pirms otrs tevi pazīst |
| „Man vari pastāstīt visu” | Vāc tavus kauna stāstus | Tu atdod visas vājās vietas | Otrs jautā par tavu kaunu daudz vairāk nekā par tavu prieku |
| Pirmais „joks” draugu priekšā | Pārbauda, vai tu izturēsi | Tu smejies līdzi, lai nebūtu vēl lielāks kauns | Joks ir par tieši to, ko tu uzticēji divatā |
| „Tev nav humora izjūtas” | Pārvērš sāpes par tavu trūkumu | Tu vairs nesaki, ka sāp | Tas pats joks atkārtojas, pat ja tu lūdzi to nedarīt |
| Pusteikumi par taviem noslēpumiem | Tavi noslēpumi kļūst par ķīlniekiem | Tu klusē un piekāpies | Tas notiek tieši tad, kad tu iebilsti |
| „Visi uzzinās, kāds tu esi” | Tur tevi ar bailēm no kauna | Aiziešana šķiet kā publisks nāves spriedums | Draudi parādās, kad tu runā par aiziešanu |
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs sāk atņemt to, ko deva. Pazemojuma brūcei tas nozīmē vienu: publiskā cieņa pārvēršas par publisku izsmieklu.
Tas, kurš teica tostu par to, cik lepojas, tagad stāsta draugiem, kā tu „atkal visu sabojāji”. Tas, kurš tevi aizstāvēja pret brāļa jokiem, tagad pats atkārto tieši tos pašus jokus, tikai asāk, jo zina, kur sāp. Tavs senais kauna stāsts tiek pastāstīts kā anekdote. Bērnu priekšā. Tavu vecāku priekšā. Tavu kolēģu priekšā.
Kāpēc tas sāp dubultā? Jo tu biji noticējis vai noticējusinoticējisnoticējusi, ka beidzot esi drošībā. Tu nolaidi aizsardzību, tu pastāstīji visu, tu ļāvi sevi redzēt. Un tieši šis cilvēks tagad dara to, no kā tu visvairāk baidījies. Vecais bērnības kauns un jaunais kauns saplūst vienā. Un otrs zina visas tavas slēptuves.
Bieži noniecināšanā tevi provocē tik ilgi, līdz tu citu priekšā beidzot sprāgsti: kliedz, izej no istabas, raudi. Otrs paliek mierīgs un saka: „Redzat, ko es pārdzīvoju?” Tā ir reaktīvā vardarbība (angl. reactive abuse): tava reakcija tiek izmantota kā pierādījums, ka problēma esi tu. Pazemojuma brūcei tas ir ļoti smagi, jo tagad tu esi apkaunojies vai apkaunojusiesapkaunojiesapkaunojusies citu priekšā it kā pats no sevis.
Kad attiecības beidzas, pazemojums bieži turpinās: stāsti draugiem, ziņas kopīgajiem paziņām, komentāri internetā. Dažreiz to dara citi cilvēki otra vietā. Tos sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys).
Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Aiziet nozīmē, ka visi uzzinās. Ka otrs pastāstīs savu versiju. Ka par tevi runās. Ķermenis to uztver nevis kā glābšanos, bet kā tieši to kaunu, no kura tu visu mūžu slēpies.
Kā tas izskatās
Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Andrim ir 41 gads. Skolā viņu sauca par Bulku, un tēvs smējās, kad viņš raudāja. Pirmajos mēnešos Liene ir viņa lielākā fane. Viņa ieliek viņa bildi ar parakstu „mans varonis”, viņa dzimšanas dienā saka tostu par „vienīgo īsto vīrieti”, un kad Andra brālis pajoko par viņa svaru, Liene brāli nosauc par rupjinieku visu priekšā. Andris viņai pastāsta par Bulku. Pēc gada viņu draudzeņu vakarā Liene smejoties saka: „Andri, pastāsti, kā tevi skolā sauca!” Visi smejas. Pēc tam nāk joki par viņa algu un par to, ko viņš „gultā neprot”, viņas draudzenēm. Kad Andris pasaka, ka tas sāp, Liene nopūšas: „Tev nav humora izjūtas. Īsts vīrietis par sevi pasmietos.” Kad viņš runā par šķiršanos, viņa mierīgi saka: „Labi. Tikai zini, ka visi uzzinās, kāds tu esi patiesībā.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Publisks lepnums un aizstāvēšana pret brāli bija tieši tas, ko Andris nekad nebija saņēmis.
- Noslēpums kļūst par jokiem. Iesauka, ko viņš uzticēja divatā, tika pastāstīta draudzeņu priekšā.
- Vīrišķība kā ierocis. „Īsts vīrietis par sevi pasmietos” padara viņa sāpes par vēl vienu kaunu.
- Draudi ar stāstu. Aiziešana tiek piesaistīta tieši tam, no kā viņš visvairāk baidās: ka citi uzzinās.
Dacei ir 34 gadi. Māte viņu radu priekšā sauca par „mūsu lāci” un komentēja katru apēsto kumosu. Robertam Dace ir „gudrākā sieviete telpā”. Viņš to saka savam priekšniekam, saviem draugiem, savai mātei. Kad viņa māte pajautā, vai Dace „tiešām vēl ēdīs”, Roberts viņu apsauc. Dace viņam pastāsta par „lāci”. Pēc kāzām, viņa kolēģu vakariņās, Roberts smejoties saka: „Dace, izstāsti, kā tu sajauci atskaiti un visa nodaļa strādāja līdz naktij!” Pēc tam, kad viņa ņem desertu, viņš draugu priekšā pasmaida: „Lācīt, vai tiešām?” Mājās viņš ir mīlīgs un saka, ka lepojas ar viņu, un ka viņa ir „pārāk jūtīga”. Kad Dace saka, ka tā vairs nevar, viņš atbild: „Tu gribi, lai visi uzzina, kāda tu esi mājās? Es neesmu tas, kuram būs kauns.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Viņš aizstāvēja Daci pret savas mātes komentāru, tieši to, ko viņas pašas māte nekad nedarīja.
- Mīļvārds, kas ir ierocis. „Lācīt” skan maigi, bet tas ir tieši tas vārds, ar kuru viņu kaunināja bērnībā.
- Publiski un divatā. Mājās viņš ir mīlīgs, citu priekšā viņš dzeļ, tāpēc Dace šaubās, vai tas vispār notiek.
- Draudi ar kaunu. Aiziešana tiek pasniegta kā tas, pēc kā kauns būs viņai, nevis viņam.
Arī ārpus pāra attiecībām
Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens: vispirms cieņa citu priekšā, tad kauns citu priekšā, un bailes no kauna tevi tur uz vietas.
- Māte pieaugušam dēlam. Svētkos viņa lepojas ar dēlu radu priekšā, bet tiklīdz dēls nepiekrīt, viņa pie galda stāsta, kā viņš „līdz divpadsmit gadiem slapināja gultu”.
- Draudzene. Sākumā viņa tevi slavē kopīgajā draugu lokā, pēc tam kopīgajā sarakstē „nejauši” pārsūta tavu privāto ziņu.
- Priekšniece. Sākumā tu esi „mūsu zvaigzne” sapulcēs, pēc tam viņa tavu kļūdu apspriež visas nodaļas priekšā.
- Tēvs pieaugušai meitai. Svētkos viņš lepojas ar meitas diplomu, bet tiklīdz meita nepiekrīt, viņš pie galda atstāsta, kā viņa „pusaudzē bija resna un raudāja par puišiem”.
- Draugs. Sākumā viņš tevi ceļ kopīgajā draugu lokā, pēc tam kopīgajā sarakstē „nejauši” pārsūta tavu privāto ziņu.
- Priekšnieks. Sākumā tu esi „mūsu zvaigzne” sapulcēs, pēc tam viņš tavu kļūdu apspriež visas nodaļas priekšā.
Agrīnās brīdinājuma zīmes
Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Skaties, vai tās atkārtojas un vai to ir vairākas.
- Publiska apbrīna nāk ļoti ātri, pirms otrs tevi īsti pazīst.
- Otrs ļoti interesējas par to, kas tev ir kauns, un mazāk par to, kas tev sagādā prieku.
- Otrs jau agri stāsta, ka neviens cits tevi nav novērtējis tā kā viņš vai viņaviņaviņš.
- Otrs izsmej bijušos, radus vai kolēģus aiz muguras. Tā, kā otrs runā par citiem, reiz runās par tevi.
- Parādās „joki” par to, ko tu uzticēji divatā.
- Kad tu saki, ka sāp, dzirdi „tev nav humora izjūtas” vai „tu esi pārāk jūtīgs vai jūtīgapārāk jūtīgspārāk jūtīga”.
- Tas pats joks atkārtojas, pat ja tu lūdzi to nedarīt.
- Citu priekšā un divatā otrs ir kā divi dažādi cilvēki.
- Pirms kopīgiem vakariem tev ir saspringums, jo nezini, vai šovakar būsi mērķis.
- Parādās pusteikumi par taviem noslēpumiem, kad tu iebilsti.
- Tev ir kauns kādam pastāstīt, kā ar tevi runā mājās.
- Runa par aiziešanu saņem atbildi „visi uzzinās”.
Aizsardzība un dziedēšana
Mērķis nav nekad vairs nevienam neko neuzticēt. Mērķis ir, lai tava cieņa pret sevi nebūtu atkarīga no skatītājiem un lai tavi noslēpumi nebūtu vienīgās durvis, pa kurām tev var tuvoties.
Pastāsti savu stāstu drošiem cilvēkiem. Kauns aug slepenībā. Kad tu savu seno kauna stāstu pastāsti draugam, grupā vai terapeitam, un nekas slikts nenotiek, tas zaudē spēku. Tad tas vairs nav noslēpums, ko kāds var izmantot pret tevi.
Pazīsti savas cieņas avotu. Uzraksti trīs lietas, ko tu cieni sevī un kas nav atkarīgas no tā, vai kāds tās redz. Kā tu izturies pret draugiem. Ko tu esi izturējis vai izturējusiizturējisizturējusi. Ko tu proti ar rokām. Pazemojuma brūce saka, ka tava vērtība ir citu acīs. Tā nav.
Atdala joku no ieroča. Joks starp tuviem cilvēkiem ir tad, kad smejas abi, un kad tu saki „tas sāpēja”, tas vairs neatkārtojas. Ierocis ir tad, kad smejas citi, bet ne tu, un kad tu saki „tas sāpēja”, tev saka, ka problēma esi tu.
Temps ar noslēpumiem. Neuzticī savu dziļāko kaunu pirmajos mēnešos. Nevis tāpēc, ka tev jābūt aizdomīgam vai aizdomīgaiaizdomīgamaizdomīgai, bet tāpēc, ka uzticēšanās veidojas laikā. Nesūti intīmus attēlus cilvēkam, kuru pazīsti dažas nedēļas.
Mazs tests. Pastāsti kaut ko mazu un nedaudz neērtu, piemēram, par kādu smieklīgu gadījumu no pagātnes, un palūdz to paturēt starp jums. Pēc tam skaties, vai tas parādās citu priekšā. Ja parādās, tu esi uzzinājis vai uzzinājusiuzzinājisuzzinājusi ļoti daudz, un par zemu cenu.
Skaties, kā otrs runā par citiem. Ja otrs izsmej savu bijušo, savus radus, kolēģus, pat ja tas ir smieklīgi, tas ir tavs nākotnes attēls.
Nauda un dokumenti. Turi savu kontu, savu naudu un savus dokumentus pie sevis. Pazemojums bieži ietver arī noniecināšanu par naudu. Savs konts ir cieņa, nevis neuzticēšanās.
Pēdējo teikumu nesaki otram. Saki to sev.
Ja tu jau esi iekšā
Ja tu atpazini savas attiecības, tev nav jāaiziet šovakar. Bet ir daži droši pirmie soļi.
- Nestāsti otram, ka esi sapratis vai sapratusisapratissapratusi savu brūci. Tas nozīmē iedot otram vēl precīzāku karti. Runā ar drošiem cilvēkiem.
- Pastāsti savu versiju pirmais. Pazemojuma brūcei lielākās bailes ir tas, ko citi dzirdēs. Izvēlies divus vai trīs cilvēkus un pastāsti viņiem, kas notiek, pirms otrs sāk stāstīt savu versiju. Tad nomelnošana trāpīs tukšumā.
- Pieraksti. Datumus, jokus, kas atkārtojās, kurš bija klāt. Pazemojuma brūce liek tev domāt, ka „tas taču bija tikai joks”. Pierakstīts tas paliek.
- Sargā savus attēlus un kontus. Nomaini paroles, izslēdz kopīgos mākoņus, pārbaudi, kam ir piekļuve tavām bildēm. Ja otrs draud izplatīt intīmus attēlus, tas nav tavs kauns, tas ir otra nodarījums. Par to var ziņot Valsts policijai, 110.
- Izveido drošības plānu, pirms kaut ko paziņo: Drošības plāns. Ja otrs draud tev, zvani 112, arī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tev šķiet, ka „tas vēl nav nekas nopietns”.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski, un tur zvana arī vīriešiun tur zvana arī vīriešiun tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
- Rēķinies ar hūveringu. Kad tu aiziesi, otrs, visticamāk, atgriezīsies ar publisku apbrīnu: ziedi darbā, mīlestības apliecinājumi internetā. Šo ievilkšanu atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering). Par to, kāpēc tas strādā, ir nodarbība Traumatiskā saikne.
Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Labi domājošs speciālists bez šīs pieredzes var ieteikt „izrunāt to ar partneri”, „mācīties nepieņemt jokus tik personiski” vai „dot vēl vienu iespēju”, un tas var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus?
- Vai zina vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne, hūverings?
- Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgumu”?
- Vai domā par tavu drošību un tavu uztveri?
Ja pēc sesijas jūties vēl vairāk apkaunots vai apkaunotaapkaunotsapkaunota vai tevi virza atpakaļ pie otra, meklē citu. Tā nav tava problēma. Ar kauna shēmu tieši strādā shēmu terapija (angl. schema therapy). Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angliski.
Un par diagnozi: to var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja „joki”, izsmiekls citu priekšā un draudi ar taviem noslēpumiem atkārtojas atkal un atkal un vienmēr nāk par labu otram, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi nodarbību Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Visa sērija un visas brūces: Brūces un āķi.
- Tuvās brūces: Kauna brūce, Atraidījuma brūce, Nepietiekamības brūce, Paklausības brūce.
- Kā darbojas ātrā piesaiste: Kā viņi tik ātri piesaista.
- Kā viņi izvēlas cilvēkus: Kā viņi izvēlas upurus.
- Kāpēc pēc tam ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kāpēc tas atkārtojas ar citiem cilvēkiem: Kāpēc tas atkārtojas.
- Termini: negings, nomelnošanas kampaņa, reaktīvā vardarbība, autings, lidojošie pērtiķi.
- Kā to dara sievietes: Kad narciste ir sieviete.
- Kā to dara vīrieši: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Bourbeau, L. (2000). Les 5 blessures qui empêchent d'être soi-même. Saint-Jérôme: Éditions E.T.C.
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.