Ģimenes veidošanas laikā: kāpēc steiga uz kopīgu dzīvi piesaistīja tik ātri
Ģimenes veidošanas posmā (apmēram 25–35 gadi) steiga uz kopīgu dzīvi šķiet nopietnība, tāpēc cilvēks, kurš pēc mēneša runā par bērniem un dzīvokli, izskatās pēc atbildes, un kad plāni, kredīts un draugu gaidas ir kopā, aiziešana nozīmē zaudēt ne tikai cilvēku, bet visu nākotni.
Īsumā
- No 25 līdz 35 gadiem daudzi grib vienu un to pašu: partneri, māju, bērnus, drošu dzīvi. Draugi precas, vecāki jautā, laiks šķiet ierobežots. Tas nav vājums, tā ir dzīves posma normāla vajadzība.
- Cilvēks, kurš grib kontrolēt, piedāvā tieši to: ātrus plānus, solījumus par bērniem, kopīgu dzīvokli. Steiga izskatās pēc nopietnības, un kopīgais kredīts, kāzas vai grūtniecība kļūst par āķi.
- Tas strādāja dzīves posma dēļ, nevis tava naivuma dēļ. Šeit ir gadījumi, laika līnija un konkrēti soļi, kā atdalīt „pulksteni” no šī cilvēka.
Šis raksts ir daļa no sērijas „Kad tu viņu satiki”. Tajā katram dzīves posmam ir savs raksts: kas tajā posmā mums vajadzīgs, ko otrs piedāvāja un kāpēc saikne izveidojās tik stipra. Visu sēriju un tabulu „atrodi savu gadījumu” atradīsi rakstā Kad tu viņu satiki.
Šeit ir par posmu, kad cilvēks ir aptuveni 25–35 gadus vecs un grib uzbūvēt savu dzīvi: partneri, māju, bērnus. Tas ir laiks, kad steiga izskatās pēc nopietnības. Un tieši tāpēc tas ir laiks, kurā cilvēks, kurš grib kontrolēt, var ienākt ļoti ātri.
Kāds ir šis dzīves posms
Ap 27, 30 vai 33 gadiem dzīve bieži sāk izskatīties kā saraksts. Darbs beidzot ir stabils vai vismaz skaidrs. Draugi cits pēc cita precas. Instagramā ir sonogrāfijas bildes un jaunu dzīvokļu atslēgas. Vecāki pie svētku galda jautā: „Nu, un kad?” Kāds vecāks draugs saka: „Nav ko gaidīt ideālo, tāda nav.”
Pie tā nāk dažas ļoti īstas lietas.
- Laiks šķiet ierobežots. Sievietēm tas ir arī bioloģisks jautājums, un ārsti par to runā atklāti. Vīriešiem pulkstenis biežāk ir sociāls: „visi jau ir tēvi”, „es negribu būt vecs tētis”. Abiem ir sajūta, ka vēl viena nepareiza gadu gara attiecība ir dārga.
- Nogurums no iepazīšanās. Pēc gadiem lietotnēs (Tinder, Bumble, Badoo) un pirmajiem randiņiem, kas nekur neved, cilvēks ilgojas pēc kāda, kurš vienkārši grib to pašu.
- Iepriekšējās attiecības beidzās. Bieži tieši šajā vecumā izjūk garas studiju laika attiecības. Pēc tām ir sajūta „es zaudēju sešus gadus” un vēlme „šoreiz neizniekot laiku”.
- Liela slodze. Karjera, kredīts, varbūt maģistrs vakaros. Enerģijas iedziļināties otrā cilvēkā ir maz. Ir vēlme, lai kaut kas vienkārši izdodas.
Tās nav kļūdas. Tās ir normālas šī posma vajadzības. Bet tām ir kopīga aklā zona: mēs sākam vērtēt partneri pēc tā, vai viņš vai viņaviņaviņš iederas plānā, nevis pēc tā, kā otrs izturas. Un ātrums sāk šķist labs pats par sevi. „Beidzot kāds, kurš zina, ko grib.”
Kā viņi tevi atrada šajā posmā
Šajā posmā iepazīšanās notiek citur nekā divdesmit gados. Vispārīgi par to, kā šādi cilvēki izvēlas, ir nodarbība Kā viņi izvēlas upurus. Šeit ir tas, kas raksturīgs tieši ģimenes veidošanas laikam.
- Lietotnes ar skaidru mērķi. Profilā ir rakstīts „meklēju nopietnas attiecības, gribu ģimeni”. Tas ir godīgi, un tas ir arī karte: otrs uzreiz zina, kas tev ir svarīgākais.
- Draugu kāzas un dzimšanas dienas. Vide, kurā visi ir pāros, un tu esi „vienīgais vēl brīvais”. Draugi paši iepazīstina: „Jums būtu labi kopā.”
- Darbs un sporta zāle. Cilvēks, kurš redz tevi katru dienu, redz arī to, cik tu esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi un vientuļš vakaros.
- Pēc garām attiecībām. Kāds, kurš uzrodas īsi pēc šķiršanās un saka: „Tev vairs nevajag tērēt laiku.” Par šo situāciju sīkāk ir raksts Pēc šķiršanās.
Pirmajās sarunās otrs ļoti uzmanīgi klausās, kāda ir tava vīzija. Cik bērnu. Kur dzīvot. Vai gribi kāzas. Ko domā par saviem vecākiem. Tas izskatās pēc interesēm. Bieži tā arī ir. Bet cilvēks, kurš grib kontrolēt, šādi saliek sarakstu, ko pēc tam solīt.
Kā mīlestības bombardēšana tika pielāgota šim posmam
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Divdesmit gados tā bieži ir kaislība un „mēs pret pasauli”. Ģimenes veidošanas posmā tā izskatās citādi: tā ir nākotne uz paplātes. Otrs nepiedāvā piedzīvojumu. Otrs piedāvā tieši to plānu, kuru tu jau sen gribi.
Tam ir nosaukums: tukši nākotnes solījumi (angl. future faking). Tas nozīmē detalizēti solīt kopīgu nākotni, lai tevi piesaistītu, bez nodoma to darīt vai tikai ar nosacījumu, ka tu dari, kā otrs grib.
Pats par sevi neviens no šiem teikumiem neko nepierāda. Daudzi normāli cilvēki 30 gados tiešām ātri saprot, ka grib būt kopā, un saka to skaļi. Atšķirība parādās laikā un sīkumos: vai plāns tiek veidots kopā ar tevi, vai tev to pasniedz gatavu. Vai otrs var pagaidīt, kad tev vajag laiku. Vai pēc solījuma nāk rīcība, kas nekad neprasa, lai tu vispirms kaut ko atdotu.
Ātrās piesaistes mehānisms kopumā ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit ir par to, kāpēc tieši šajā posmā tas trāpa tik precīzi.
Kāpēc traumatiskā saikne tagad strādāja tik labi
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) aprakstīja, ka tieši šī maiņa, nevis „vājš raksturs”, padara saikni tik stipru. Ģimenes veidošanas posmā ir pieci paātrinātāji.
1. Pulkstenis pārvērš steigu tikumā. Normāli ātrums ir brīdinājuma zīme. Šajā posmā tas šķiet pierādījums, ka cilvēks ir nopietns. Kad draugi saka „cik jauki, jūs jau dzīvojat kopā”, tev nav iemesla apstāties.
2. Plāns kļūst par ķīlu. Pēc pusgada ir kopīgs dzīvoklis, pēc gada kredīts, saderināšanās vai mēģinājumi tikt pie bērna. Tagad aiziešana nozīmē zaudēt ne tikai cilvēku, bet visu plānu: māju, kāzas, gadu, kas „ieguldīts”. To sauc par ieguldījuma slazdu (angl. sunk cost): jo vairāk esi ieguldījis vai ieguldījusiieguldījisieguldījusi, jo grūtāk atzīt, ka tas jāatstāj. Par to ir nodarbība Ieguldīts par daudz.
3. Visi apkārt atbalsta. Vecāki ir laimīgi. Draugi ir ielūgti uz kāzām. Kad tu pirmo reizi saki „kaut kas nav labi”, dzirdi: „Visiem ir grūti pirmajā gadā. Tas ir normāli.” Tas nav ļaunprātīgi. Viņi redz to pašu fasādi, ko sākumā redzēji tu.
4. Bailes sākt no nulles. „Ja es aiziešu 33 gados, man būs 35, kad kādu atradīšu, un 37, kad…” Šis rēķins ir īsts, un otrs to zina. Bieži otrs to saka arī skaļi: „Kurš tevi vēl gribēs šajā vecumā?”
5. Nogurums. Darbs, remonts, kredīts, varbūt jau mazulis. Nav spēka iedziļināties, kāpēc katra otrā saruna beidzas ar tavu atvainošanos. Vieglāk ir izlīdzināt un turpināt.
Un vēl viena lieta, ko daudzi nepamana: labais posms var būt vienkārši tas, ka otrs atkal runā par nākotni. Pēc nedēļas aukstuma viens vakars ar „skatāmies, kādu gultiņu pirksim” jūtas kā balva. Nekas netika dāvināts. Tikai atgriezts plāns. Tas ir pietiekami, lai saikne augtu. Šo atvieglojumu, kad sliktais uz brīdi apstājas, sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement).
Soli pa solim tas notiek tā:
- Otrs uzzina tavu plānu un atspoguļo to precīzāk, nekā tu pats to biji formulējis vai formulējusiformulējisformulējusi.
- Otrs paātrina tempu: kopā dzīvot, iepazīties ar vecākiem, runāt par bērniem.
- Tu iegulda: pārvācies, pārdod savu dzīvokli vai aizņemies kopā, pasaki visiem.
- Pirmo reizi parādās aukstums, kritika vai sods. Tu to izskaidro ar stresu, jo plāns jau ir ieslēgts.
- Otrs piedāvā atpakaļ nākotni, bet ar nosacījumu: „Ja tu vairāk centīsies, mēs varētu nākamgad apprecēties.”
- Nosacījumi aug. Plāns paliek tuvu, bet nekad nepienāk, vai pienāk, un tad aukstums kļūst par ikdienu.
Kā tas parasti noritēja
Laiki ir aptuveni, un katrā stāstā tie atšķiras. Bet kārtība bieži ir tāda.
| Kad | Ko otrs darīja | Ko tu juti | Ko tas uzbūvēja |
|---|---|---|---|
| 1.–2. mēnesis | Runā par bērniem, kāzām, kopīgu māju. Iepazīstina ar vecākiem. | „Beidzot kāds, kurš grib to pašu.” | Sajūtu, ka laiks vairs nav jātērē |
| 3.–5. mēnesis | Mudina pārvākties, pārdot tavu dzīvokli vai paņemt kopīgu kredītu | Prieks un nedaudz steigas | Pirmo materiālo ķīlu |
| 6.–9. mēnesis | Pirmais aukstums vai kritika. Tad atkal „nākotne”. | Apjukums, tad atvieglojums | Pieradumu gaidīt „labo” |
| 9.–12. mēnesis | Saderināšanās, kāzu plāni. Tavi draugi „nesaprot” jūs. | Lepnums un izolācija reizē | Sabiedrisku ķīlu, kuru grūti atsaukt |
| 1–2 gadi | Nosacījumi: „kad tu mainīsies”, „kad nopelnīsi vairāk” | Pastāvīga centība | Tavu lomu: tev jānopelna plāns |
| 2+ gadi | Kāzas, bērns vai tieši otrādi, bezgalīga atlikšana. Aukstums kļūst par normu. | Nogurums, kauns, „bet mēs taču esam ģimene” | Saikni, kas balstās uz bailēm zaudēt visu |
Ja jūs jau gaidāt bērnu vai jums ir mazulis, nākamais sērijas raksts ir par tevi: Gaidības un mazulis.
Kā tas izskatās
Apkopots no vairākiem stāstiem. Rihardam ir 31 gads. Viņa sešu gadu attiecības beidzās, jo draudzene negribēja bērnus. Lāsma jau pirmajā mēnesī stāsta, kā sauks viņu dēlu, un pēc trim mēnešiem pārvācas pie viņa. Rihards pārdod savu vienistabas dzīvokli, un viņi kopā ņem kredītu mājai Ķekavā uz abu vārdiem. Pēc kāzām Lāsma sāk salīdzināt viņu ar draudzeņu vīriem, kuri „pelna normāli”. Par bērniem viņa saka: „Kad tu būsi tā vērts.” Katru reizi, kad Rihards runā par aiziešanu, viņa raud, atceras dēla vārdu un saka, ka viņš nozog viņas labākos gadus.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt: plāns (dēls, māja) tika piedāvāts pirms Rihards viņu pazina. Kopīgais kredīts padarīja aiziešanu dārgu. Pēc tam tas pats plāns kļuva par nosacījumu („kad tu būsi tā vērts”). Un viņa vaina tiek uzbūvēta uz laika: viņš „nozog gadus”, lai gan tieši viņa plānu atliek.
Apkopots no vairākiem stāstiem. Elīnai ir 33 gadi, un ginekologs viņai teica, ka ar bērniem labāk negaidīt vēl piecus gadus. Mārtiņš pēc mēneša saka, ka grib ģimeni, un pēc četriem mēnešiem bildina. Viņš pārliecina Elīnu pāriet uz nepilnu slodzi, jo „mēs taču drīz būsim trīs”. Pēc gada bērna nav, jo Mārtiņš „vēl nav gatavs”, bet Elīna vairs nepelna tik daudz, lai viena maksātu īri. Kad viņa jautā, kad, viņš atbild: „Ar tādu attieksmi es nezinu, vai gribu bērnus no tevis.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt: solījums ieradās tieši tur, kur Elīnai bija visvairāk baiļu, pie laika. Viņas darbs un nauda tika samazināti „nākotnes” vārdā. Pēc tam pati nākotne kļuva par pavadu: bērns tiek solīts, bet tikai, ja viņa uzvedas pareizi.
Kas tas nav
Ne katras ātras attiecības ir vardarbīgas. Daudzi laimīgi pāri 30 gados pārvācās kopā pēc trim mēnešiem un apprecējās pēc gada. Ātrums pats par sevi neko nepierāda. Tāpat tas nav vardarbība, ja:
- otrs godīgi pasaka, ka vēl negrib bērnus, un jūs par to runājat kā pieaugušie, pat ja tas sāp;
- plāni mainās, jo mainās dzīve: atlaišana, slimība, vecāku nāve, un otrs to atklāti izskaidro;
- jums ir strīdi par naudu vai mājokli, bet tie beidzas ar kompromisu, nevis ar sodu;
- otrs ir satraukts par laiku tāpat kā tu un to pasaka, bet nesoda tevi par tavu tempu.
Atšķirība ir virzienā un atkārtošanā. Vardarbīgās attiecībās nākotne vienmēr ir otra rokās: tā tiek solīta, kad tu esi vajadzīgs vai vajadzīgavajadzīgsvajadzīga, un atņemta, kad tu iebilsti. Tas notiek atkal un atkal, un vienmēr par labu vienam. Un tu arvien vairāk jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga par to, ka plāns nepiepildās.
Pievērs uzmanību arī tam, ka apzīmējumu var izmantot pret tevi. Cilvēks, kurš kontrolē, arī var teikt „tu mani manipulē ar savu pulksteni” vai „tu esi narcists, jo gribi visu pa savam”. Kritērijs paliek tas pats: kurš nosaka tempu, kurš tiek sodīts par „nē” un kā tu jūties pēc sarunām.
Atrodi savu gadījumu
Tie ir īsi stāsti, katrs apkopots no vairākiem. Atrodi to, kas tev ir vistuvākais, un turpini lasīt ieteikto rakstu.
Atklātā (skaļā) versija. Aiga bija skaistākā sieviete, kādu Toms bija satikis, un pēc pieciem mēnešiem viņi bija saderināti. Pēc kāzām viņa kritizē viņu draugu priekšā, sauc par „mīkstu” un nosaka, cik viņš drīkst tērēt. Katru ziemu viņa „dod vēl vienu iespēju”, ja viņš beidzot kļūs par „īstu vīrieti”. Ja tas esi tu, lasi Kad narciste ir sieviete un Nepietiekamības brūce.
Slēptā versija. Ilze nekad nekliedz. Viņa klusi raud un saka, ka „viņai jau ir 34, un viņš visus viņas gadus ir paņēmis”. Katrs Artūra plāns sākas ar viņas nogurumu un beidzas ar viņa vainu. Draugi domā, ka Ilze ir jūtīga, un viņš viņu nesaprot. Ja tas esi tu, lasi Atklātais un slēptais narcisms un Soda brūce.
Ideālā saimniece (komunālā versija). Madara organizē visu: kāzas, draugu vakariņas, labdarību bērnu namam. Visi saka, ka Kristapam paveicies. Mājās viņa nerunā ar viņu dienām, ja viņš nav nopelnījis prēmiju vai ja viņa māte bija „nepietiekami pateicīga”. Ja tas esi tu, lasi Kā viņi uzvedas ikdienā un Zem tupeles no bailēm.
Bērns kā nosacījums. Santa grib bērnu, bet „tikai tad, kad būsim mājā, nevis dzīvoklī”. Kad māja ir, „tikai kad tu mainīsi darbu”. Kad darbs ir, „tu vēl neesi pietiekami atbalstošs”. Gunārs ir 38 un joprojām pūlas. Ja tas esi tu, lasi Ieguldīts par daudz un Nekad nepietiekams.
Atklātā (skaļā) versija. Edgars bija pārliecināts, veiksmīgs un pēc trim mēnešiem nopirka gredzenu. Pēc kāzām viņš kontrolē visu naudu, izsmej Lauras darbu un kliedz, ja vakariņas nav gatavas. Draugu priekšā viņš ir šarmants. Ja tas esi tu, lasi Kad narcists ir vīrietis un Atkarības brūce.
Slēptā versija (bezgalīgā atlikšana). Kārlis ir maigs, jūtīgs un „vēl nav gatavs”. Pirmajā gadā viņš saka „nākamgad”, otrajā „kad būs stabilāks darbs”, trešajā „tu man uzliec spiedienu”. Dace ir 36, un katru reizi, kad viņa runā par bērnu, viņš dienām klusē. Ja tas esi tu, lasi Atklātais un slēptais narcisms un Pamešanas brūce.
Sabiedrības balsts (komunālā versija). Andris ir draudzes aktīvists, treneris bērnu komandai, visi viņu ciena. Mājās viņš nosaka, ko Agnese drīkst runāt ar saviem vecākiem, un katru domstarpību sauc par „tavu grēku pret ģimeni”. Ja tas esi tu, lasi Kā viņi uzvedas ikdienā un Paklausības brūce.
Apgādnieks. Roberts saka, ka Kristīnei nav jāstrādā, jo viņš visu nodrošinās. Pēc gada viņai nav savas naudas, un par katru pirkumu jāatskaitās. „Es taču par visu maksāju” kļūst par atbildi uz jebkuru jautājumu. Ja tas esi tu, lasi ekonomiskā vardarbība un Drošības brūce.
Ko darīt tagad, ja satiki viņu šajā posmā
1. Atdali pulksteni no cilvēka. Tava vēlme pēc ģimenes ir īsta un svarīga. Bet tā nav arguments par labu tieši šim cilvēkam. Uzraksti divas kolonnas: „ko es gribu no dzīves” un „kā šis cilvēks izturas pret mani, kad es nepiekrītu”. Ja otrā kolonna tevi biedē, pirmā kolonna nav iemesls palikt.
2. Pārbaudi tempu. Veselīgs partneris var pagaidīt. Pamēģini palēnināt kādu lēmumu: kāzu datumu, kopīgu pirkumu, pārvākšanos. Skaties, kas notiek. Vilšanās ir normāla. Sods, termiņi un „tad tu neesi nopietns” nav.
3. Aizsargā naudu un mājokli. Neparaksti kopīgu kredītu vai galvojumu steigā. Turi savu kontu un savus uzkrājumus. Ja kopīgs īpašums jau ir, konsultējies ar juristu, pirms kaut ko paziņo, lai zinātu savas iespējas. Nauda, kas tiek izmantota kā pavada, ir ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse), un tiesa to var ņemt vērā arī pagaidu aizsardzības lietās.
4. Tavs laiks ir tavs. Ja tev ir bažas par auglību, runā ar ginekologu par savām iespējām pašai, neatkarīgi no šī cilvēka. Zināt savas iespējas nozīmē, ka tavu pulksteni vairs nevar tik viegli izmantot pret tevi.
4. Tavs laiks ir tavs. Frāze „tu nozog manus gadus” ir smaga, jo tajā ir kripatiņa patiesības par laiku. Bet atbildība par to, cik ilgi abi paliek attiecībās, ir abiem. Tu neesi parādā palikt tikai tāpēc, lai viņai nebūtu jāsāk no jauna.
5. Parunā ar kādu ārpus jūsu pasaules. Ne ar kopīgiem draugiem, bet ar kādu, kurš jūsu pāri nepazīst. Pastāsti trīs pēdējos strīdus tā, kā tie notika. Ja otram cilvēkam kļūst bail par tevi, klausies.
6. Pieraksti. Solījumus, termiņus, kas tika pārbīdīti, un to, kas notika, kad tu teici „nē”. Nosacījumi, kas aug, ir vieglāk redzami uz papīra.
7. Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs vai pāru terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību. Labi domājošs speciālists var ieteikt „kompromisu par bērnu jautājumu” vai kopīgas sesijas, un ar cilvēku, kurš kontrolē, tas var padarīt situāciju sliktāku. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, nevirza uz „izlīgumu” un domā par tavu drošību? Ja pēc sesijas jūties vainīgāk, meklē citu. Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula (YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmata „It’s Not You”, 2024, angliski).
8. Par diagnozi. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja nosacījumi, sods un atlikšana atkārtojas atkal un atkal un vienmēr nāk par labu otram, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Palīdzība. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski. Tur zvana arī vīrieši.Tur zvana arī vīrieši, un tevi uzklausīs nopietni.Tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Ja ir draudi vai vardarbība, zvani 112. Ja domā par aiziešanu, sāc ar plānu.
Kā droši aizietDrošības plāns soli pa solim Kad tu viņu satikiVisi dzīves posmi vienā tabulāMīts
Iedziļinies
- Visa sērija: Kad tu viņu satiki.
- Iepriekšējais posms: Pirmā mīlestība. Nākamais posms: Gaidības un mazulis.
- Kā izskatās pirmie mēneši: Pirmie mēneši.
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne un Ieguldīts par daudz.
- Kā narcists mērķē uz tavām vecākajām sāpēm: Brūces un āķi.
- Termini: tukši nākotnes solījumi, mīlestības bombardēšana, ekonomiskā vardarbība, izolācija.
Saistīts
Avoti
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Strutzenberg, C. C., Wiersma-Mosley, J. D., Jozkowski, K. N., & Becnel, J. N. (2017). Love-bombing: A narcissistic approach to relationship formation. Discovery, 18(1), 81–89.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. New York: Oxford University Press.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.